Alternatīvās finanses

Maksājumu kompāniju klienti no Brexit necietīs

Žanete Hāka, 12.04.2019

Maksājumu kompānijas, kam licence sākotnēji izsniegta Lielbritānijā, nodrošinoties smagākajam Brexit scenārijam, aktīvi reģistrē licences citās ES valstīs.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nākotnē ietekmēs arī finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas nodrošina maksājumus starp dažādu valstu klientiem

Taču maksājumu iestādes rēķinās ar abiem iespējamiem potenciālajiem Brexit scenārijiem, tādēļ nodrošinājušās, lai klienti neizjustu izstāšanos ne finansiālā, ne pārskaitījumu ērtības ziņā.

Ceturtā daļa

Patlaban aizvien nav skaidra Brexit norise, un miglā tīta līdz ar to ir arī ārpusbanku maksājumu sistēmu darbība nākotnē un tas, kā izstāšanās ietekmēs šo kompāniju klientus. Pērnā gada augustā Lielbritānijas valdība izteicās, ka, ja notiks Brexit bez vienošanās, tad daļa maksājumu var sadārdzināties un to apstrāde kļūt ilgāka nekā līdz šim. Jāatzīmē, ka nebanku maksājumu kompānijas Eiropā kļūst aizvien iecienītākas, jo klienta reģistrācijas process ir ātrāks, arī komisijas maksas pārskaitījumiem starp valstīm nereti ir daudz lētākas nekā bankām.

«Finanšu pasaule jau vismaz gadu zīlē par to, kas konkrēti ir sagaidāms līdz ar Brexit iestāšanos. Tiek rakstīti visdažādākie scenāriji, un paradokss ir tajā, ka pat pašā Lielbritānijā līdz galam nevar saprast un tikt skaidrībā: pirmkārt, varbūt tomēr palikt vai arī izstāties mīksti, saskaņā ar izsludinātajiem un saskaņotajiem noteikumiem vai arī vispār bez noteikumiem; otrkārt, kas notiks ar finanšu pasauli Lielbritānijā un pārējā Eiropā. Un īpaši daudz jautājumu ir tiem uzņēmumiem, kas strādā visā Eiropā, bet reģistrēti ir Lielbritānijā. Tikt skaidrībā cenšas gan klasiskās bankas, gan kriptobrokeri, gan arī vadošie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Pēc Brexit Londona var zaudēt savu statusu kā viens no vadošajiem starptautisko finanšu centriem un Eiropas galvenais finanšu centrs,» DB norāda Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Bilderlings pārstāvji, kuri lēš, ka Lielbritānijā šobrīd ienāk teju vai ceturtā daļa visas ES finanšu sektora ienākumu, un vairāk nekā puse Eiropas starptautisko finanšu organizāciju strādā Londonā. Lielākā daļa Lielbritānijā bāzēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu tomēr teikuši, ka vēlētos, lai Lielbritānija paliktu ES, jo tas ļautu turpināt izmantot darbaspēka un kapitāla kustības brīvību, kā arī saglabāt pieeju vienotam Eiropas tirgum.

SEPA un Brexit

Pastāv viedoklis, ka, tiklīdz kā Lielbritānija izstāsies no ES, finanšu uzņēmumiem teorētiski būtu jāatsakās no saviem ne-britu klientiem, taču tas ir teorētiski, jo pat tagad, kad Brexit datums tuvojas, pārāk daudz kas līdz galam nav skaidrs. «Neskaidro apstākļu ir ļoti daudz, un viens no tiem ir saistīts ar to, ka, neskatoties uz jau izsludinātā ērtā pārejas perioda esamību, Lielbritānijas SEPA dalībniekiem risks tikt atslēgtiem no SEPA maksājumiem saglabājas, kaut arī pārvirzās uz 2020. gada beigām,» norāda Bilderlings eksperti, atgādinot, ka SEPA ieviešana ir likvidējusi atšķirības starp iekšzemes un starptautiskajiem maksājumiem eiro valūtā, jo, lai veiktu maksājumus SEPA ietvaros, tiek izmantots vienots finanšu standartu, tehnoloģiju un procedūru kopums. SEPA priekšrocība biznesam ir tas, ka iekšējais maksājums šajā vienotajā sistēmā saņēmēja kontā parasti tiks ieskaitīts bez papildu komisijas maksas.

Visu rakstu lasiet 12. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru