Maksājumu kompānijas, kam licence sākotnēji izsniegta Lielbritānijā, nodrošinoties smagākajam Brexit scenārijam, aktīvi reģistrē licences citās ES valstīs.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Maksājumu kompāniju klienti no Brexit necietīs 

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nākotnē ietekmēs arī finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas nodrošina maksājumus starp dažādu valstu klientiem

Žanete Hāka, 2019. gada 12. aprīlis plkst. 6:53

Taču maksājumu iestādes rēķinās ar abiem iespējamiem potenciālajiem Brexit scenārijiem, tādēļ nodrošinājušās, lai klienti neizjustu izstāšanos ne finansiālā, ne pārskaitījumu ērtības ziņā.

Ceturtā daļa

Patlaban aizvien nav skaidra Brexit norise, un miglā tīta līdz ar to ir arī ārpusbanku maksājumu sistēmu darbība nākotnē un tas, kā izstāšanās ietekmēs šo kompāniju klientus. Pērnā gada augustā Lielbritānijas valdība izteicās, ka, ja notiks Brexit bez vienošanās, tad daļa maksājumu var sadārdzināties un to apstrāde kļūt ilgāka nekā līdz šim. Jāatzīmē, ka nebanku maksājumu kompānijas Eiropā kļūst aizvien iecienītākas, jo klienta reģistrācijas process ir ātrāks, arī komisijas maksas pārskaitījumiem starp valstīm nereti ir daudz lētākas nekā bankām.

«Finanšu pasaule jau vismaz gadu zīlē par to, kas konkrēti ir sagaidāms līdz ar Brexit iestāšanos. Tiek rakstīti visdažādākie scenāriji, un paradokss ir tajā, ka pat pašā Lielbritānijā līdz galam nevar saprast un tikt skaidrībā: pirmkārt, varbūt tomēr palikt vai arī izstāties mīksti, saskaņā ar izsludinātajiem un saskaņotajiem noteikumiem vai arī vispār bez noteikumiem; otrkārt, kas notiks ar finanšu pasauli Lielbritānijā un pārējā Eiropā. Un īpaši daudz jautājumu ir tiem uzņēmumiem, kas strādā visā Eiropā, bet reģistrēti ir Lielbritānijā. Tikt skaidrībā cenšas gan klasiskās bankas, gan kriptobrokeri, gan arī vadošie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Pēc Brexit Londona var zaudēt savu statusu kā viens no vadošajiem starptautisko finanšu centriem un Eiropas galvenais finanšu centrs,» DB norāda Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Bilderlings pārstāvji, kuri lēš, ka Lielbritānijā šobrīd ienāk teju vai ceturtā daļa visas ES finanšu sektora ienākumu, un vairāk nekā puse Eiropas starptautisko finanšu organizāciju strādā Londonā. Lielākā daļa Lielbritānijā bāzēto finanšu tehnoloģiju uzņēmumu tomēr teikuši, ka vēlētos, lai Lielbritānija paliktu ES, jo tas ļautu turpināt izmantot darbaspēka un kapitāla kustības brīvību, kā arī saglabāt pieeju vienotam Eiropas tirgum.

SEPA un Brexit

Pastāv viedoklis, ka, tiklīdz kā Lielbritānija izstāsies no ES, finanšu uzņēmumiem teorētiski būtu jāatsakās no saviem ne-britu klientiem, taču tas ir teorētiski, jo pat tagad, kad Brexit datums tuvojas, pārāk daudz kas līdz galam nav skaidrs. «Neskaidro apstākļu ir ļoti daudz, un viens no tiem ir saistīts ar to, ka, neskatoties uz jau izsludinātā ērtā pārejas perioda esamību, Lielbritānijas SEPA dalībniekiem risks tikt atslēgtiem no SEPA maksājumiem saglabājas, kaut arī pārvirzās uz 2020. gada beigām,» norāda Bilderlings eksperti, atgādinot, ka SEPA ieviešana ir likvidējusi atšķirības starp iekšzemes un starptautiskajiem maksājumiem eiro valūtā, jo, lai veiktu maksājumus SEPA ietvaros, tiek izmantots vienots finanšu standartu, tehnoloģiju un procedūru kopums. SEPA priekšrocība biznesam ir tas, ka iekšējais maksājums šajā vienotajā sistēmā saņēmēja kontā parasti tiks ieskaitīts bez papildu komisijas maksas.


Visu rakstu lasiet 12. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 16. februāris plkst. 10:08

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 287 jauni subjekti,...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 10. aprīlis plkst. 9:34

Lietuvas Finanšu ministrija plāno veidot likumdošanas grozījumus, kas attieksies uz kompānijām,...

2019. gada 02. aprīlis plkst. 12:23

Lai veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību, Finanšu ministrija izstrādājusi...

2019. gada 27. marts plkst. 17:28

Satversmes tiesas (ST) 2. kolēģija 2019. gada 26. martā ierosinājusi lietu grozījumu...

2019. gada 22. marts plkst. 8:52

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par ārkārtas dividenžu izmaksu 1,5 miljonu...

2019. gada 20. marts plkst. 11:05

Atbildot klientu pieprasījumam un tendencēm alternatīvo finanšu kreditēšanas sektorā, AS «4finance»...

2019. gada 25. februāris plkst. 17:41

SIA «ExpressCredit» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 18,9 miljonus eiro, liecina kompānijas...

2019. gada 25. februāris plkst. 12:14

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas...

2019. gada 25. janvāris plkst. 10:30

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas...

2019. gada 16. janvāris plkst. 8:38

Šogad gaidāms jauns investīciju vilnis, jo pērn noslēdzās konkurss par vairāku riska...

2019. gada 08. janvāris plkst. 6:13

Tirgū var parādīties vairāk nelegālo aizdevēju....