Mana pieredze: Pastiprina Latvijas ābolu garšu

2018. gada 03. decembris plkst. 6:32
Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sākotnējie aptuveni trīs gadu eksperimenti notikuši mājās, nopietni pie šī projekta kopā ar vīru sākuši strādāt 2011. gadā, bet pie pirmās pudeles un pirmā nopelnītā lata tika 2013. gadā. «Uzreiz ražotni neveidojām. Tik traki mēs neriskējām. Vairākus gadus sidru veidojām virtuvē, kur stāvēja ābolu maisi un vienkārša mājas apstākļiem piemērota sulu spiede. Es ar švammīti berzu katru ābolu, lai tas būtu tīrs un gatavs pārstrādei. Mēģinājām, vai to vispār var izdarīt, jo tāda veida darba pieredzes mums nebija. Es nedaudz šo lietu pamācījos Anglijā, kur apmeklēju sidra darīšanas kursus. Vienlaikus ar mani mācījās profesionāļi šajā jomā, kuri vienkārši gribēja iegūt papildu zināšanas. Viens no uzdevumiem bija tāds, ka jādod citiem pagaršot produkts, kuru esi izveidojis. Toreiz pasniedzējs pagaršoja mūsu darināto sidru un atzina, ka viņam nav nekā slikta, ko man teikt. Labie vārdi un atzinība mani motivēja darboties tālāk un mājas eksperimentus pārvērst nopietnākā līmenī,» savu ceļu līdz sidra ražošanai atminas Baiba.

Viņa atzīst, ka reizēm cilvēki ir prasījuši, kam ir jānotiek, lai pievērsos sidra ražošanai. Viena padoma nav, jo diezin vai kāds cits atkārtotu tieši tādu pašu ceļu. «Mēs ar vīru abi divi pēc pirmās izglītības esam arhitekti. Es esmu vairāk nekā astoņus gadu strādājusi bankā, pēc tam – citā starptautiskā finanšu institūcijā. Pievēršanās sidra ražošanai bija nejaušība, kas tagad ir mana ikdiena,» atzīst Baiba.

Biznesa sākšana prasīja diezgan lielu sagatavošanos un investīcijas, kas līdz šim bijušas vairāk nekā 100 tūkst. eiro. Bija nepieciešams atrast ražošanas telpas, un tas arī izdevies. Pirms astoņiem gadiem sākuši rosīties pašreizējā vecajā ēkā, kurā ilgus gadus saimniekojis laika zobs.


Visu rakstu Pastiprina Latvijas ābolu garšu lasiet 3. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!


TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bauskas novadā top ābolu brendijs Fisher's Brandy
FOTO: Abavas vīna darītavas degustācijas telpas atklāšana
Tālavas sidrs optimizē ražošanas procesu
Uzņēmējam Aldim Circenim darba pilnas rokas: krēsli, sidrs, restorāns
Kā top? Abavas vīna darītavas dzērieni
Sekojot idejai: Cer piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus

Dalies ar šo rakstu