Jaunākais izdevums

Rimi Rīgas maratons 2024.gadā radījis 10 514 500 eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 9 953 300 eiro apmērā, kā arī radot 1 533 600 eiro nodokļu ieņēmumus tikai no ārvalstu līdzekļiem vien, informē pasākuma rīkotāji.

Panākumi galvaspilsētas tūrisma veicināšanā apliecina Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei, kā arī ir viens no priekšnosacījumiem, lai nākamajos gados Rīgā un Latvijā nodrošinātu vēl nebijušu ārvalstu maraton-tūristu pieplūdumu.

Pētījumā, kurā analizēta Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme, secināts, ka ārvalstu skrējējiem un apmeklētājiem ģenerējot 38 120 Rīgā un reģionā pavadītas naktis, Rimi Rīgas maratons naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2024.gadā piesaistījis 4 887 900 eiro, palīdzot ieņemt 1 533 600 eiro lielus nodokļu ienākumus tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem vien.

Salīdzinot ar 2023.gadu, kad Rimi Rīgas maratons kopā ar Pasaules čempionātu skriešanā nodrošināja 11 803 000 eiro lielu pienesumu ekonomikai, 2024.gada Rimi Rīgas maratona radītā ekonomiskā aktivitāte būtiski augusi, pateicoties būtiskam jeb 60% ārvalstu dalībnieku pieaugumam.

Pasākums nodrošinājis arī būtisku atdevi Rīgas pašvaldības līdzfinansējumam - katrs Rīgas domes Rimi Rīgas maratonā 2024.gadā līdzfinansētais eiro (Rīgas dome Rimi Rīgas maratonam 2024.gadā piešķīra 81 060 eiro līdzfinansējumu) Rīgas un Pierīgas ekonomikai atpakaļ nesis 130 eiro.

"Rimi Rīgas maratons ne tikai iekustina Latviju, bet arī popularizē valsti un "eksportē" Rīgu, veicinot tūrisma industrijas attīstību un palīdzot stutēt viesmīlības, ēdināšanas un mazumtirdzniecības nozares rādītājus Latvijā. Arī nākamgad organizējot mērķtiecīgu starptautiskā marketinga kampaņu un piesaistot pasaules vadošos skrējējus dažādās distancēs no jūdzes līdz maratonam, strādāsim, lai Rimi Rīgas maratons būtu vadošo Eiropas skriešanas notikumu galvgalī, radot vēl nebijušu maraton-tūristu pieplūdumu," norāda Rimi Rīgas maratona komandas vadītājs Aigars Nords.

Rimi Rīgas maratonā šogad piedalījās 33 003 dalībnieki, kas ir teju lielākā Rimi Rīgas maratonā reģistrētā skrējēju kopa pasākuma vēsturē. Rīga uzņēma ievērojamu ārvalstu dalībnieku skaitu - 4305 skrējējus no 104 valstīm jeb par 60% vairāk nekā pagājušajā gadā. Vidēji katram ārvalstu dalībniekam pievienojās 1,4 atbalstītājs, kopumā uz Rīgu atvedot 5 865 līdzbraucējus.

Ārzemju viesi, uzturoties Latvijā, vidēji šeit pavadīja 3,75 dienas un kopumā tērēja aptuveni 261 eiro dienā. No šīs summas 77 eiro tika tērēti naktsmītnēm, 64 eiro uzturam, 49 eiro restorānu un kafejnīcu apmeklējumiem, kā arī 71 eiro iepirkšanās un citām izklaidēm.

Visvairāk ārvalstu dalībnieki Rīgu apmeklēja no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, Somijas, Francijas, Izraēlas, Spānijas, Polijas un Itālijas.

Pētījumā papildus tika analizēta arī to Latvijas apmeklētāju, kuri dzīvo ārzemēs vai ārpus Rīgas un Pierīgas reģioniem, ietekme. Vietējo, kuri izmantoja naktsmītnes, vidējie tēriņi sasniedza 201 eiro un 207 eiro, kas ir līdzīgi ārvalstu viesu izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru