Ekonomika

Masveidīga noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmija?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,23.05.2025

Jaunākais izdevums

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija 16-18 reižu pārsniedz Lietuvas un Igaunijas rādītājus.

Kā liecina Eurostat iekļautie dati par reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad 2022. gadā Latvijā bija reģistrēti 24,7 noziedzīgi nodarījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Lietuvā bija reģistrēti 1,35 noziedzīgi nodarījumi, bet Igaunijā - 1,5 noziedzīgi nodarījumi. 2022. gadā Latvijā reģistrēto naudas atmazgāšanas noziedzīgo nodarījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 16,5 reizes pārsniedza Igaunijas līmeni un 18,3 reizes apsteidza Lietuvas līmeni.

Eurostat iekļautie dati rada pamatu bažām, ka starp Baltijas valstīm ievērojami atšķiras noziedzība. Latvija izskatās kā viens no lielākajiem noziedzības midzeņiem Baltijas valstīs, kad Latvijas drošības iestādes un struktūras vienkārši nespēj tikt galā ar masveidīgu noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmiju, kas ir pārņēmusi visu Latviju. Vai arī ir tieši pretēji! Latvijā kā noziedzīgi naudas atmazgāšanas nodarījumi masveidā tiek reģistrētas ekonomiskas darbības, kuras nekādā gadījumā Igaunijā vai Lietuvā netiktu reģistrētas kā noziedzīgi nodarījumi.

Jāatzīmē, ka vēl pirms vairākiem gadiem starpība starp noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas noziegumu reģistrāciju Baltijas valstīs tik būtiski neatšķīrās. 2017. gadā Latvijā tika reģistrēti 6,3 ar noziedzīgu līdzekļu legalizāciju saistīti noziedzīgi nodarījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, Igaunijā - 3,1, bet Lietuvā - 0,7. Ievērojams reģistrētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skaita pieaugums gan Latvijā, gan Igaunijā bija redzams 2019. gadā, kad Igaunijā tika reģistrēti 14,3 nodarījumi, kas ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Latvijā - 17,5 noziedzīgi nodarījumi, bet Lietuvā - tikai 0,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. 2020. gadā Igaunijā reģistrēto ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītu nodarījumu skaits samazinājās desmitkārtīgi un palika šādā līmenī arī turpmākajos gados, savukārt Latvijā tas turpināja augt, pārsniedzot 20 noziedzīgus nodarījumus uz 100 000 iedzīvotājiem katru gadu no 2020. gada.

Visu rakstu un lašu statistikas datu apkopojumu lasiet 20.maija žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Bankas

SEB banka liek bērniem pildīt klienta anketu, draud ar konta slēgšanu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam,01.04.2025

Zīmīgi, ka ilgus gadus par AML atbildīgais valdes loceklis Kārlis Danēvičs (attēlā) un SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere nespēja sniegt atbildes ne uz tēva, ne Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem par konkrēto situāciju, savukārt SEB bankas preses dienests aprobežojās vien ar globālām standartfrāzēm un situācijai neatbilstošiem citātiem no likuma.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Eksperti

ST spriedums rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā

Daiga Siliņa, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs “Davidsons un partneri” PS,27.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas 14.03.2025. spriedums lietā Nr.2022-32-01 par regulējumu, kas noteic noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanu, rada pārdomas par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

Vadoties no tiesiskuma un tiesu neatkarības principiem, spriežot tiesu, tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un pakļautiem tikai likumam. Tiesnešu interešu konflikta nepieļaujamība ir viens no pamatiem šo principu nodrošināšanā, izslēdzot jebkādas šaubas par tiesneša iespējamu ieinteresētību lietas iznākumā.

Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja pastāv citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tādējādi tiek novērstas sabiedrības šaubas par sprieduma tiesiskumu un atbilstību likumam. Vispārējā regulējuma ietvaros, pastāvot tiesneša atstatīšanas iemesliem, un, ja, tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB,20.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas nekustamā īpašuma tirgus strauji attīstās - tas ir dinamisks, ar augstu izaugsmes potenciālu un plašām iespējām pievienotās vērtības radīšanai, norāda Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), Invego dibinātājs un vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.maija numurā lasi:

Statistika

Teātru apmeklējums vēl aizvien atpaliek no 2019. gada

Tēma

Masveidīga noziedzīgu līdzekļu legalizācijas epidēmija?

Aktuāli

Patiesībā minimālā alga Latvijā ir 914,93 eiro

Meža nozare

Koksnes resursu ieguvē viena miljona pieaugums

Ražošana

Krīze Staļos ir aiz muguras

Portrets

Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Balode, eksperimentālā kino festivāla Process direktore

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 49,72 miljonu eiro apmērā, liecina FID gada pārskats.

Pērn FID saņēma 5501 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2023.gadā, un 95 518 sliekšņa deklarācijas, kas ir par aptuveni 6% vairāk nekā 2023.gadā.

Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums ir skaidrojums ar vairākiem faktoriem, norāda FID.

Pirmkārt, vērojams no likvidējamām kredītiestādēm ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita samazinājums. Papildus ir samazinājies saņemto ziņojumu skaits saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, sankciju apiešanu, ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī autonomu saistīto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālā banka noteikusi 3,5 miljonu eiro naudas sodu Lielbritānijā bāzētās finanšu pakalpojumu grupas "Revolut" Lietuvā reģistrētajai bankai "Revolut Bank" par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu pārkāpumiem.

"Lietuvas Banka veica "Revolut Bank" kārtējo pārbaudi, kurā konstatēja pārkāpumus un nepilnības darījumu attiecību un darījumu uzraudzībā," paziņojumā norāda centrālā banka.

"To dēļ praksē banka ne vienmēr pienācīgi identificēja aizdomīgas naudas operācijas vai darījumus, ko veica tās klienti," teikts paziņojumā.

Pārbaudē atklātas uzraudzības nepilnības, bet nav konstatēti naudas atmazgāšanas gadījumi. Lietuvas Banka piebilda, ka "Revolut Bank" ir veikusi pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un nepilnības.

"Revolut Bank" darbojas 30 Eiropas Ekonomikas zonas tirgos.

Revolut Bank paziņojumā medijiem uzsver, ka ir apņēmusies ievērot augstākos normatīvo aktu atbilstības standartus un sadarbojās ar Lietuvas Banku, veicot tūlītējas darbības, lai novērstu procesuālās nepilnības. Banka norāda, ka Lietuvas Bankas veiktajā izmeklēšanā netika konstatēti apstiprināti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, un tas saistāms ar kontroles pasākumu uzlabošanu.

Eksperti

Par Satversmes tiesas nolēmumu, jeb par to, kam jāsniedz pierādījumi procesos par noziedzīgu mantu

Gunārs Kūtris, jurists, politiķis un bijušais Satversmes tiesas tiesnesis un priekšsēdētājs,31.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Satversmes tiesa 14.martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-32-01. Tas ir kārtējais spriedums lietās, kuras tiesa pēdējos gados ierosina saistībā ar pieteikumiem par likuma normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kriminālprocesos, pirms vēl kāda persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu.

Minētajā spriedumā tiesa sniedz savu galavārdu pēc būtības 15 sākotnēji rosinātajās (vēlāk - apvienotajās) lietās. Vienlaikus tas ļaus pabeigt tiesās apturētos procesus. Tātad spriedums ilgi gaidīts par aktuālu tēmu.

Noteikti būtu jāuzsver spriedumā vairākkārt izteiktais Satversmes tiesas atzinums, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tieši procesa virzītājam ir jāiesniedz tādi pierādījumi, lai tiesa gūtu pārliecību, ka manta, visticamāk, ir gūta no noziedzīga nodarījuma. Tas tiešām primāri ir procesa virzītāja pienākums, jo tāds jau ir arī Kriminālprocesa likuma 626.pantā noteiktais pirmais nosacījums. Mantas īpašnieks var vispār neko nerunāt. Kā savulaik atzina Eiropas Cilvēktiesību tiesa Čušens pret Beļģiju, tiesas pārliecība bija izveidojusies uz pierādījumu pamata, bet personas klusēšana tikai to nostiprināja (sprieduma 29.punkts).

Citas ziņas

Par krāpšanu RNP liftu uzturēšanas konkursos uzņēmējam sešarpus gadu cietumsods

LETA,21.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa šodien SIA "Liftu alianse" un SIA "AVVA" īpašniekam un vadītājam Igoram Babkinam par krāpšanu saistībā ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīkotajiem liftu uzturēšanas darbu konkursiem piesprieda sešarpus gadu cietumsodu un 74 000 eiro naudas sodu, informē Tiesu administrācijā.

"AVVA" un "Liftu aliansei" piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, un no uzņēmumiem tiks piedzīti attiecīgi 444 000 eiro un 333 000 eiro jeb kopā 777 000 eiro.

Brīvības atņemšana uz diviem gadiem par atbalstu krāpšanā piemērota arī kādam "AVVA" un "Liftu alianses" darbiniekam.

Naudas līdzekļi izkrāpti ilgstošā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam, jo "AVVA" un "Liftu alianse" iesniedza nepatiesu informāciju par tās speciālistu skaitu, kas bija viens no galvenajiem konkursa vērtēšanas kritērijiem. Tiesa konstatēja, ka abas firmas nevarēja veikt liftu apkalpošanu un remontu pilnā apjomā, tādējādi RNP radot zaudējumus lielā apmērā.

Par atbalstu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem notiesāts arī RNP iepirkumu komisijas loceklis, kurš palīdzējis "Liftu alianses" vadītājam iegūt cita uzņēmuma darbinieku datus, kas izmantoti viltotu speciālistu dokumentu sagatavošanai, lai iegūtu liftu apkalpošanas tiesības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Frankfurtē otrdien darbu sākusi jauna Eiropas Savienības (ES) aģentūra - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestāde (AMLA).

AMLA uzdevums ir tieši uzraudzīt aptuveni 40 starptautiskas bankas ar augstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, tostarp kriptovalūtas aktīvu pakalpojumu sniedzējus. Tās uzdevums ir arī koordinēt un atbalstīt valstu uzraudzības iestādes cīņai pret netīrās naudas plūsmām.

Jaunajā ES iestādē strādā vairāk nekā 400 darbinieku.

Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbeils ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka AMLA pastiprinās Eiropas centienus cīnīties ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. "Mēs vēlamies dot triecienu krāpniekiem, nodokļu nemaksātājiem un naudas atmazgātājiem tur, kur viņiem sāp visvairāk - pa nelikumīgi iegūto naudu un aktīviem," uzsvēra ministrs.

Transports un loģistika

VK: Ostu attīstības fonds kalpojis atsevišķu ierēdņu interesēm, nevis ostu attīstībai

Db.lv,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski.

Lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē Satiksmes ministrijas funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai, secinājusi VK.

Fonds izveidots 1994. gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais fonda mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Fondam ir definēti četri uzdevumi: ostu kopējo projektu realizācija; valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās; ostu popularizēšana un reklāma un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbības nodrošināšana. Tomēr no fonda līdzekļiem faktiski tiek finansēti tikai divi uzdevumi. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās.

Politika

Prokuratūrā reorganizēta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa

Db.lv,19.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūrā reorganizēta 2021.gadā izveidotā Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā iepriekš strādāja prokurore Viroika Jirgena, kas cēla trauksmi par ģenerālprokurora Jura Stukāna darbībām. Reorganizācija šogad notikusi jau vairākās Ģenerālprokuratūras nodaļās.

Kā aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā, nolūkā nodrošināt racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, efektīvāku prokuroru darba koordinēšanu, kā arī nolūkā radīt vienmērīgāku prokuroru darba slodzes sadalījumu, veikta prokuroru darba prioritāšu izvērtēšana un konstatēta nepieciešamība optimizēt Ģenerālprokuratūras struktūrvienību darbu.

Optimizēšanas rezultātā tiek reorganizēta Ģenerālprokuratūras struktūrvienība - Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, kurā bija piecas amata vietas - virsprokurors un četri prokurori. Šajā nodaļā iepriekš strādāja arī Viorika Jirgena, kura cēla trauksmi par ģenerālprokurora darbībām. Prokurorei izdegšanas dēļ kopš janvāra noteikta darba nespēja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš nupat tika apstiprināts amatā atkārtoti, iepriekš ierosināja pārbaudi par V. Jirgenas norādēm. Tika pieļauts, ja apgalvojumi izrādīsies patiesi, J. Stukānu nāktos atbrīvot no pienākumu izpildes.

Finanses

Latvijā ieplūdusi ievērojami vairāk skaidra nauda nekā pārējās Baltijas valstīs

LETA,06.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Finanses

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu

LETA,30.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

Lauksaimniecība

Minerālmēslu "kaujas" cērt robus zemnieku makos

Māris Ķirsons,19.03.2025

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis: „Latvijas lauksaimnieki ir pilnībā atteikušies no Krievijā un Baltkrievijā ražoto minerālmēslu izmantošanas, taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem.”

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Azartspēļu uzraudzības dienests noteicis azartspēļu rīkotājam "Olympic Casino Group Baltija" naudas sodu gandrīz 8,4 miljonu eiro apmērā saistībā ar Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda bijušā partnera Šarūna Stepukoņa lietu.

Pēc Azartspēlu uzraudzības dienesta direktora Virginija Daukša teiktā, sods piemērots par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un azartspēļu likuma pārkāpumiem. Kopumā ir konstatēti pieci pārkāpumi.

"Konstatēts, ka "Olympic Casino Group Baltija" nav veicis pietiekamus pasākumus, lai noskaidrotu to līdzekļu izcelsmi, kurus Šarūns Stepukonis izmantoja azartspēlēm. Un uzņēmuma veiktie pasākumi, lai noskaidrotu, vai klienta līdzekļi nav iegūti noziedzīgā darbībā vai piedaloties šādā darbībā, bija nekvalitatīvi un nepietiekami," ceturtdien žurnālistiem sacīja Daukšis.

Stepukonis izmantoja uzņēmuma azartspēļu pakalpojumus no 2016.gada decembra līdz 2021.gada jūnijam, norādīja Daukšis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Juri Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Finanses

Organizētu grupu tur aizdomās par naudas atmazgāšanu aptuveni pusmiljarda eiro apmērā

LETA,16.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu, kas ilgstoši nodarbojusies ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu un tirgošanu un legalizējusi šādi gūtos līdzekļus lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Grupa darbojusies no 2012.gada vai pat agrāk. Informācija par grupas darbību policijas rīcībā nonāca 2023.gadā, kad, apvienojot iepriekš uzsāktas krimināllietas, policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notikusi Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde, kurā tika apspriesti ar finanšu sektoru saistītie jautājumi, lai nodrošinātu aktīvāku nefinanšu sektora uzņēmumu kreditēšanu tautsaimniecības izaugsmei, stiprinot finanšu pieejamību un veicinot kapitāla plūsmu.

“Man ir svarīgi, ka uzņēmēji Latvijā, vai tas būtu pilsētās vai reģionos, saņem vienlīdz godīgus un pieejamus finanšu pakalpojumus. Valdībā devām solījumu atrast risinājumu juridisko personu pārkreditācijai, un šobrīd strādājam kopā ar finanšu nozari, lai tas būtu ne tikai uz papīra, bet reāli jūtams. Konkurence banku sektorā ir būtiska. Uzņēmējiem jābūt iespējai izvēlēties labāko piedāvājumu,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.

FSAP sēdē tika turpināta diskusija par turpmāko rīcību attiecībā uz normatīvā regulējuma projektu par kredīta devēja piemēroto komisijas maksu ierobežošanu juridiskajām personām, veicot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu pie cita aizdevēja. Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja arī Finanšu nozares asociācijas un “Fintech Latvija” asociācijas viedokli par izstrādāto regulējumu komisijas maksu ierobežošanai. Regulējuma mērķis ir sekmēt konkurenci, atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp aizdevējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, mazinot šķēršļus aizdevumu, līzinga refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija un SIA Citrus Solutions 28. augustā saņēma Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu par jaunā Liepājas cietuma ēku kompleksa pieņemšanu ekspluatācijā. Jaunais Liepājas cietums ir pilnībā uzbūvēts pirms līgumā noteiktā termiņa, valsts budžetā ietaupot 5,3 miljonus eiro.

Latvijā šobrīd darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, no kurām sešas atrodas ēkās, kas vecākas par simts gadiem. Liela daļa šo ēku ir gan fiziski, gan morāli novecojušas un vairs neatbilst mūsdienu cietumu prasībām. Jaunais Liepājas cietums kļūs par modernāko ieslodzījuma vietu Baltijā un pirmo cietumu, kas Latvijā uzcelts neatkarības laikā. Tajā būs vieta 1200 ieslodzītajiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ieslodzīto kopskaita, kā arī varēs pilnvērtīgi veikt resocializāciju, mazinot jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un nodrošinot būtiski jaunu kvalitāti Latvijas sodu izpildes sistēmā. Paredzēts, ka 2026. gada pirmajā pusē, pēc kompleksa aprīkošanas un darbinieku sagatavošanas, jaunais cietums uzsāks darbu.