«Melnie ikri» un vēstures elpa Adzelviešos 

Viesošanās Adzelviešos parasti sākas ar ceļojumu gadsimtiem senu kaņepju apstrādes darbarīku pasaulē, kas sarindoti pie vecās klēts sāniem – tur ir gan autentiska koka paisīkla, gan mīstīkla un kultsīkla.

Kristīne Stepiņa, 2019. gada 06. novembris plkst. 11:57

Adzelvieši ir viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas pievērsās kaņepju audzēšanai un pārstrādei. Šogad ar nosaukumu Adzelvieši Eiropas augu šķirņu katalogā ir iekļauta Latvijai tradicionālā sējas kaņepe, kas nozīmē, ka tās audzētāji varēs saņemt platībmaksājumus, ir gandarīta z/s Adzelvieši īpašniece Dzidra Grīnberga. Jau vairāk nekā desmit gadus ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko Dzidra un Jānis Grīnbergi, kā arī viņu dēls Matīss ar savu sievu, nodarbojas arī ar lauku tūrismu.

Latviskais mantojums

Saimniecība, kas atrodas netālu no Burtnieku ezera, Bēršu drumlina pakājē, darbojas kopš 1991. gada, taču Adzelviešu mājām ir sena vēsture – rakstos Adzelvieši pieminēti jau 1542. gadā, bet 1878. gadā Jāņa vecvectēvs Dāve Grīnbergs izpirka dzimtas ēku un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes, stāsta Dz. Grīnberga. Kā jau daudzviet, padomju gados tur mituši dažādi ienācēji. Lauku sētu no izpostīšanas paglābis J. Grīnberga tēvs, kurš kolhozu laikā strādājis par dārznieku padomju saimniecībā Burtnieki un tās vadība viņam ļāvusi dzīvot Adzelviešu mājas vienā spārnā. J. Grīnbergs senču mājas atguvis 1991. gadā. «Viņam, kā jau īstam vidzemniekam, kaņepes ir sirdslieta, tās ļoti garšo, tāpēc dzima ideja audzēt šo kultūru. Tā kā esmu kurzemniece, par kaņepēm daudz neko nezināju. Protams, noderīgas bija zināšanas agronomijā,» saka Dz. Grīnberga. Abi ir vīru ir diplomēti agronomi ar nu jau vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. 90. gadu sākumā Grīnbergi kaņepes sāka audzēt pushektāra platībā, tagad tās aizņem aptuveni 12 hektārus no kopējās 200 hektāru lielās apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes.

Z/s Adzelvieši pieder 125 hektāri zemes, pārējā tiek nomāta. 60 hektāros tiek audzētas ilggadīgo zālāju sēklas – ganību airenis, pļavas auzenis, timotiņš, sarkanais āboliņš u.c., kā arī graudi, kartupeļi un lielie pelēkie zirņi. Par latviskā amata prasmi – kaņepju aizdara izgatavošanu un popularizēšanu Adzelviešiem piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. Tā izveidota pēc Lauku ceļotāja iniciatīvas, lai apliecinātu, ka latviskās kultūras un sadzīves mantojums nav sastindzis muzeju plauktos, ka tas joprojām ir pieejams lauku sētās. Pēc šīs zīmes ceļotāji var atpazīt vietas, kur saimnieki ir gatavi stāstīt un rādīt, kā strādāja sendienās, cienāt ar latviskiem ēdieniem un ierādīt dažādu amatu prasmes. Lauku tūrismam Adzelvieši pievērsušies salīdzinoši nesen, saņemot pamudinājumu no Rūjienas tūrisma informācijas centra.

Visu rakstu lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 18. novembris plkst. 10:15

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

2019. gada 05. novembris plkst. 7:15

Eiropas Komisija (EK) pirmdien aizstāvējusies pret apgalvojumiem, ka ievērojama daļa no Eiropas...

2019. gada 29. oktobris plkst. 9:06

Kažokzvēru audzētājs «Grobiņa» iesniedzis Kurzemes rajona tiesā maksātnespējas pieteikumu,...

2019. gada 28. oktobris plkst. 6:27

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu...

2019. gada 23. oktobris plkst. 8:14

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā...

2019. gada 22. oktobris plkst. 17:02

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu...

2019. gada 22. oktobris plkst. 16:43

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju...

2019. gada 16. oktobris plkst. 13:36

Lielbritānijas iedzīvotājs Džeimss Maksijs 13 gadu vecumā savu vecāku saimniecībā izveidoja nelielu...

2019. gada 14. oktobris plkst. 7:13

Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt....

2019. gada 14. oktobris plkst. 6:34

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot...