Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojušās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mums jārīkojas tagad," paziņoja Merkele, piebilstot, ka straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiks slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiks atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Publiskās vietās drīkstēs vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Profesionālā sporta pasākumi drīkstēs notikt, bet bez skatītājiem.

Cilvēki aicināti atturēties no ceļošanas privātu un nebūtisku iemeslu dēļ un viesnīcās nakšņot būs atļauts tikai biznesa braucienu ietvaros.

Pēc plašas kritikas Vācijas kanclere Angela Merkele atteikusies no plāna cīņā ar Covid-19 uz Lieldienām valstī stingri ierobežot ekonomiskās aktivitātes.

Šāds solis, domājams, vēl vairāk palielinās neskaidrību par valdības stratēģiju cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Merkele sanāksmē paziņojusi, ka šonedēļ panāktā vienošanās ar federālo zemju premjerministriem par stingrākiem ierobežojumiem aprīļa pirmajās piecās dienās netiks īstenota.

Bija plānots, ka no 1. līdz 5.aprīlim būs slēgti gandrīz visi veikali, bet pārtikas veikali drīkstēs strādāt tikai 3.aprīlī.

Merkele sacījusi, ka tā bijusi viņas kļūda.

"Tā bija tikai mana kļūda," žurnālistiem teikusi Merkele.

"Viss process izraisījis vēl vairāk neskaidrību, un es aicinu visus pilsoņus man piedot," piebilda kanclere.

Informēti avoti ziņoja, ka kanclere atcēlusi šo vienošanos, jo plānotos ierobežojumus būtu grūtu realizēt.

Sabiedriskā dzīve Vācijā pirmdien teju pilnībā apstājusies, valstī spēkā stājoties stingrā karantīnas režīma noteikumiem.

Jaunie ierobežojumi, valdībai cenšoties apturēt Covid-19 izplatību, spēkā būs četras nedēļas.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības vēl trešdien vienojās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī.

Kā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele, straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiek slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiek atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Restorāni arī turpmāk varēs piedāvāt maltītes līdzņemšanai.

Publiskās vietās drīkst vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien no jauna apstiprināja Vācijas valdības apņemšanos pabeigt Krievijas-Vācijas gāzes vada "Nord Stream 2" būvi, neraugoties uz ASV centieniem kavēt projekta īstenošanu.

Merkele apmeklēja savu vēlēšanu apgabalu Vācijas ziemeļos, kur viņa runāja par sankcijām, ko Vašingtona noteikusi ar Baltijas jūras cauruļvadu saistītajiem uzņēmumiem.

"Mēs neuzskatām, ka šīs ekstrateritoriālās sankcijas - tas ir tās, kas noteiktas ārpus Savienoto Valstu teritorijas - ir likumīgas," Štrālzundē sacīja Merkele.

ASV apgalvo, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Kritiķi savukārt pārmet ASV, ka tās cenšas piespiest Vāciju pirkt dabasgāzi no ASV, maksājot augstāku cenu nekā Krievijai.

Ja Vācijā turpinās pieaugt inficēšanās ar jauno koronavīrusu, nevakcinētajiem var nākties rēķināties ar jauniem ierobežojumiem, svētdien intervijā laikrakstam "Bild am Sonntag" sacījis kancleres Angelas Merkeles biroja vadītājs Helge Brauns.

"Vakcinētie noteikti baudīs lielāku brīvību nekā nevakcinētie," viņš norādījis.

Pašlaik Vācijas iedzīvotāji drīkst apmeklēt restorānus, kinoteātrus vai sporta klubus, ja ir pilnībā vakcinējušies vai var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Tomēr Brauns brīdinājis, ka gadījumā, ja inficēšanās rādītāji pasliktināsies, nevakcinētajiem cilvēkiem nepietiks ar testu, lai varētu doties uz kino, stadionu vai ēstuvi.

Pēc viņa teiktā, risks tādā gadījumā būtu pārāk augsts, bet valstij ir pienākums aizsargāt cilvēku veselību un tas nozīmē - arī gādāt, lai ziemā mediķiem nav jāatliek plānveida operācijas, cenšoties tikt galā ar Covid-19 pacientu pieplūdumu.

Vācijā noteiktos stingros ierobežojumus cīņā ar Covid-19 iecerēts pagarināt līdz 18.aprīlim, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais valdības sagatavotais lēmuma projekts.

Ierobežojumu pagarināšanu kanclere Angela Merkele pirmdien apspriedīs ar federālo zemju premjerministriem.

Vācija bija pakāpeniski sākusi atvieglot ierobežojumus, februāra beigās atverot skolas un martā atļaujot atsākt darbu daļai veikalu. Taču sākušas gaist cerības, ka restorāni un kafejnīcas drīzumā varēs sākt uzņemt klientus iekštelpās un būs iespējams organizēt kultūras un atpūtas pasākumus, jo Vāciju skāris jaunā koronavīrusa trešais vilnis, tostarp izplatās jaunie lipīgākie vīrusa varianti.

Valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts pagarināt esošos ierobežojumus, tostarp prasību strādāt no mājām, kur tas iespējams.

Lai novērstu vīrusa izplatību darbavietās, uzņēmumiem būs jānodrošina, ka darbiniekiem vismaz divreiz nedēļā tiek veikti ātrie Covid-19 testi, teikts dokumentā.

Vācijā uz Lieldienām tiks ieviesta mājsēde no 1. līdz 5.aprīlim, lai apturētu straujo inficēšanoas ar jauno koronavīrusu, otrdien paziņoja kanclere Angela Merkele pēc sarunām ar federālo zemju premjerministriem.

Sarunās tika nolemts cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās.

Šo piecu dienu laikā būs slēgti gandrīz visi veikali, bet Lieldienu dievkalpojumi būs pārcelti uz tiešsaisti. Sestdien, 3.aprīlī, drīkstēs darboties tikai pārtikas veikali.

"Situācija ir nopietna. [Inficēšanās] gadījumu skaits pieaug eksponenciāli, un intensīvās aprūpes gultasvietas [slimnīcās] atkal aizpildās," sacīja Merkele, pēc 12 stundas ilgajām sarunām mēģinot attaisnot stingrākos ierobežojumus.

Sarunu dalībnieki vienojās "steidzami aicināt visus pilsoņus atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem pa valsti un uz ārzemēm, arī gaidāmajās Lieldienu brīvdienās".

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Vācijas kanclere Angela Merkele neizslēgs iespējamību, ka Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanas lieta var atstāt ietekmi uz Krievijas un Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" projektu, pirmdien paziņojis valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Jautāts, vai Merkele aizsargās šo projektu, ja Vācija izlems piemērot sankcijas Krievijai Navaļnija lietā, Zeiberts sacīja: "Kanclere uzskata, ka būtu nepareizi jau no sākuma kaut ko izslēgt".

44 gadus vecais Navaļnijs 20.augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, bet divas dienas vēlāk tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

Vācijas valdība 2.septembrī paziņoja, ka iegūti neapgāžami pierādījumi, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder "Novičok" grupai.

Krievijas valsts ir kategoriski noliegusi apgalvojumu par tās līdzdalību incidentā ar Navaļniju.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pensija pēc amata atstāšanas būs apmēram 15 000 eiro mēnesī, liecina Vācijas Nodokļu maksātāju asociācijas aprēķini.

67 gadus vecā Merkele, kas bijusi kanclere kopš 2005.gada, plāno doties pensijā, kad pēc septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām tiks izveidota jaunā valdība.

Aprēķinot gaidāmo Merkeles pensijas lielumu, ņemta vērā darba samaksa arī viņas iepriekšējos amatos. Tostarp no 1991. līdz 1994.gadam Merkele bijusi sieviešu un jaunatnes lietu ministre, bet no 1994. līdz 1998.gadam - vides un kodolenerģētikas ministre.

Kā bijušajai kanclerei Merkelei pienāksies valsts apmaksāts birojs ar četriem darbiniekiem, automobilis un šoferis.

Covid-19 vakcinācijas sertifikāta radīšanai būs nepieciešami aptuveni trīs mēneši, pēc Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu virtuālā samita ceturtdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Eiropas Komisija (EK) jau ir veikusi daļu sākotnējā tehniskā darba, bet būs nepieciešami vēl papildu trīs mēneši, lai izveidotu šādu digitālo sertifikātu, sacīja Merkele.

Kanclere sacīja, ka pandēmijas ļaunākais posms līdz vasarai varētu būt beidzies, taču jauno vīrusa paveidu dēļ vakcināciju var nākties turpināt vēl daudz ilgāku laiku.

Valstīm jābūt gatavām veikt cilvēku vakcinēšanu pret koronavīrusu vēl daudzu gadus, viņa piebilda.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdien nolēmuši vēlreiz pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā, pēc videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Sankcijas saistībā ar Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainā pirmoreiz tika pieņemtas 2014.gadā pēc Malaizijas aviosabiedrības "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas virs promaskavisko kaujinieku ieņemtās Ukrainas austrumu teritorijas. Tās regulāri tiek pagarinātas par sešiem mēnešiem.

Oficiāls lēmums pagarināt sankcijas, kas pašreiz ir spēkā līdz 31.jūlijam, tiks pieņemts tuvākajās nedēļās.

ES ir sasaistījusi šo sankciju atvieglošanu ar progresu Minskas vienošanos īstenošanā.

Tā saukto Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana kaujinieku ieņemtajām teritorijām.

Pirms videokonferences Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēja pārējās ES dalībvalstis par pašreizējo situāciju.

Vācijā strauji izplatās jaunā koronavīrusa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Lielbritānijā, trešdien paziņojis Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns.

Jaunais lipīgākais paveids B117 izraisījis vairāk nekā 22% no inficēšanās gadījumiem Vācijā. Vēl pirms nepilnām divām nedēļām tie bija tikai aptuveni 6%, sacīja ministrs, atsaucoties uz datiem no Roberta Koha institūta (RKI), kas Vācijā pilda slimību kontroles dienesta funkcijas.

"Mums jāpieņem, ka paveids arī šeit var kļūt par dominējošo," paziņoja Špāns.

Procentuāli saslimušo skaits no jaunā paveida dubultojas katru nedēļu.

Vēl 1,5% inficēšanās gadījumu izraisa paveids, kas sākotnēji tika atklāts Dienvidāfrikā, sacīja Špāns.

Vācijas valdība nesen palielināja resursus laboratorijām, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par paveidu izplatīšanos valstī.

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 107, pavēstīja varasiestādes. Vairums upuru ir Vācijas rietumdaļā.

"Baidos, ka šīs katastrofas patiesos mērogus mēs aptversim tikai nākamo dienu laikā," Vašingtonā preses konferencē atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.

Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē dzīvību zaudējuši 50 cilvēki, bet Ziemeļreinā-Vesfālenē - 43, līdz ar to kopējais upuru skaits Vācijā pieaudzis līdz vismaz 93.

Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši vismaz 14 cilvēki.

Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.

Galīgais upurus skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti pa pazudušiem.

Ārveileras rajonā, Reinzemē-Pfalcā, nav zināms par 1300 cilvēku likteni, tiesa gan, varas pārstāvji medijiem norāda, ka skaidrojums tik lielam pazudušo skaitam ir arī bojātās sakaru līnijas.

Vācijā pēdējo 24 stundu laikā reģistrēti 1707 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, un tas ir augstākais inficēšanās gadījumu skaits, kāds reģistrēts kopš aprīļa, liecina ceturtdien publicētie oficiālās statistikas dati.

Līdz šim Vācijai veicies labāk nekā daudzām citām Eiropas valstīm koronavīrusa izplatības ierobežošanā, taču vasaras atvaļinājumu sezonas laikā inficēšanās gadījumu skaits strauji pieaudzis.

Tiek uzskatīts, ka liela daļa inficēšanās gadījumu saistāmi ar personām, kas atgriežas no tūrisma braucieniem, apmeklējuši ballītes vai ģimenes svētkus.

Saskaņā ar svaigākajiem Roberta Koha institūta (RKI) datiem kopējais inficēto skaits kopš pandēmijas sākuma Vācijā sasniedzis 228 621 cilvēku.

Pēdējās diennakts laikā reģistrēti arī desmit Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, un tādējādi kopējais pandēmijas upuru skaits Vācijā sasniedzis 9253 cilvēkus.

Reaģējot uz inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, kanclere Angela Merkele otrdien brīdināja, ka jauni karantīnas ierobežojumu atvieglojumi šobrīd vairs nav gaidāmi.

Cilvēkiem Vācijā no pirmdienas pašiem jāmaksā par ātrajiem Covid-19 testiem, un izņēmumi attieksies vienīgi uz tiem, kas nevar tikt vakcinēti, kā arī par 12 gadiem jaunākiem bērniem.

Kopš marta sākuma Vācijā tiek piedāvāti bezmaksas testi.

Kanclere Angela Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par šiem noteikumiem, jo Covid-19 vakcīnas ir pieejamas visiem cilvēkiem un turpmāka testu apmaksa no nodokļu maksātāju līdzekļiem nav nepieciešama.

Tiesa gan, jaunajā kārtībā paredzēti paredzēti pārejas noteikumi.

Bērni vecumā no 12 līdz 17 gadiem un grūtnieces līdz 31.decembrim varēs veikt vismaz vienu bezmaksas testu nedēļā.

Arī cilvēki, kam jāveic tests, lai noslēgtu karantīnu pēc inficēšanās ar Covid-19 vīrusu, arī turpmāk varēs testus veikt bez maksas.

PCR testi, kam norīkojumus devuši ārsti vai sabiedrības veselības nodaļas, šīs izmaiņas neskars, un šajos gadījumos izmaksas tiks segtas.

Vācija, kas līdz šim bijusi naidīgi noskaņota pret valdību aizņemšanos, nākamgad aizņemsies vēl 179,8 miljardus eiro, lai cīnītos pret koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi, liecina valsts budžeta likumprojekts.

Par to Vācijas Bundestāga finanšu komiteja vienojusies pēc 17 stundas ilgām diskusijām.

Ar šo vienošanās Vācija vēl vairāk pārkāps savus parādsaistību ierobežojuma noteikumus, valsts izdevumiem tagad sasniedzot gandrīz 500 miljardus eiro. Šo noteikumu pārkāpšana koronavīrusa izraisītās ekonomikas krīzes laikā ir atļauta.

Eiropas lielākās ekonomikas aizņēmumu apjoms būs par gandrīz 84 miljardiem eiro lielāks salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas septembrī - pirms koronavīrusa pandēmijas saasināšanās - izteiktajām prognozēm.

Kā ziņots, Vācijā inficēšanās gadījumus skaits ar jauno koronavīrusu kopš Covid-19 epidēmijas sākuma pārsniedzis miljonu, piektdien pavēstīja Roberta Koha institūts, kam ir slimību profilakses un kontroles centra funkcijas.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.