A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals līguma projektā par akciju atdošanu kreditoriem veikuši tikai dažas izmaiņas, kuras paredzēja, ka akcijas tiks nodotas tikai tad, kad būs apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāns, un tas, kuram tiks nodotas akcijas, paliek Kreditoru kluba ziņā, teikts Liepājas metalurga preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Zaharjins nepiekrīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V), finanšu ministra Andra Vilka (V), ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un konsultanta Prudentia izteikumiem par savu akciju atdošanu, teikts paziņojumā.

«Valsts pārstāvju izteikumi mani šokēja. Visus pēdējos mēnešus man ir nācies daudz ko pārdzīvot un uzklausīt visdažādākos apvainojumus un pazemojumus. Es izturēšu un piecietīšu. Šodien man svarīgākais ir rūpnīcas un divu tūkstošu metalurgu liktenis. Ar pilnu atbildību saku, ka man un Iļjam Segalam tika izteikts ultimāts: ja mēs gribam, lai tiesiskās aizsardzības plāns tiktu saskaņots, mums ir jāatdod savas akcijas. Pēc būtības valdība un tās pārstāvji rosina mūs uz kriminālnoziegumu, aicinot nepildīt Rīgas apgabaltiesas un procesa virzītāja lēmumus,» norāda Zaharjins.

Situācijai nozarē un uzņēmumā saasinoties, Liepājas metalurgs par 8-10% plāno samazināt darbinieku skaitu.

Patlaban visu uzņēmumu struktūrvienību vadītāji gatavo priekšlikumus valdei par darbaspēka optimizācijas iespējām. «10.aprīlis uzņēmumā ir algas diena, un mēs burtiski mēģinām sagrabināt naudu, lai neaizkavētu darba samaksu,» DB atzīst a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins. Šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks, lēš S.Zaharjins. «Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par metalurģiju, nav bijis,» viņš apgalvo. Pagaidām lejupslīde turpinās, un pirmās pozitīvas dinamikas pazīmes gaidāmas ne ātrāk kā šā gada beigās.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pirmdien, 19.augustā, parakstījuši Prudentia Advisor atsūtīto līguma projektu.

Tā kā sestdien, 17.augustā, saņemtais dokuments bija līguma projekts nevis gala redakcija, S. Zaharjins un I.Segals to kopīgi ar juristiem caurskatījuši un parakstījuši, vienlaikus iesniedzot iespējamos papildinājumus, preses konferencē skaidroja S.Zaharjins. Viņš žurnālistiem parādīja dokumentu, kur katrā lappusē ir atzīme «projekts» un uz kura ir gan S.Zaharjina, gan I.Segala paraksts. Līguma galīgo redakciju Prudentia Advisor vēl pat neesot piedāvājusi.

Principiāls labojums bijis viens – apmaiņā pret akciju atdošanu abi lielākie akcionāri prasījuši no kreditoru kluba atbalstu Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānam, lai izslēgtu a/s LM maksātnespēju.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.

Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.

Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un «Zaharjinam ir jāatdod akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa».

«Ar mani tas notika nākošajā dienā pēc kratīšanām, kas tika veiktas uzņēmuma vadības darba un dzīves vietās. Tajā skaitā pie manis. Manā mājā un pēc tam arī vasarnīcā ārpus pilsētas. Arī darba kabinetā,» tā intervijā laikrakstam Diena sacījis Liepājas metalurga akcionārs Sergejs Zaharjins. Intervija notikusi Liepājas reģionālajā slimnīcā.

«Nākošajā dienā man kļuva slikti un es nonācu slimnīcā,» viņš sacījis.

Jautāts, kāda ir viņam uzstādītā diagnoze, S. Zaharjins atbildējis: «Profesionālā valodā un precīzi jums to labāk pateiks mans ārstējošais ārsts, bet tas ir saistīts ar sirdi.»

«Pats galvenais, kas ir netaisnīgi attiecībā pret Liepājas metalurgu, ir tas, ka šodien ne ar vienu vārdu netiek pieminēta tā krīze, burtiski nozares sabrukums, kas ir noticis visā Eiropas metalurģijas sektorā. It kā tā nebūtu. It kā būtu kaut kādas vietējas Liepājas metalurga problēmas, it kā nozares krīzes visā pasaulē nebūtu, it kā tas nebūtu ar to saistīts. Vai tiešām kaut vienā valstī, kur pastāv metalurģijas nozare, to valdības tāpat attiecas pret šo valstu metalurģijas uzņēmumiem kā Latvijas valstī? Vai tiešām tādus valsts ierēdņu komentārus par savām metalurģijas rūpnīcām dzird citās valstīs? Vai tiešām ekonomikas un finanšu ministrs Vācijā tā runā ar uzņēmuma Thyssenkrupp vadību, kurš pagājušajā gadā cieta 4,7 miljardus dolāru lielus zaudējumus, vai tā kāds runā ar ArcelorMittal vadību, kas cieta 3,7 miljardus lielus zaudējumus, vai tā kāds runā ar Mitchell vadību? Tāpēc šāda attieksme pret Liepājas metalurgu ir vienkārši netaisnīga,» paudis uzņēmuma akcionārs.

Finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga (LM) strādnieki tikšanās laikā ar uzņēmuma akcionāru un bijušo LM padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaharjinu atbildes uz jautājumiem par uzņēmuma nākotni nesaņēma, vien ieteikumu paciesties līdz augusta beigām, novēroja Rietumu Radio.

^{Papildināta ar 4. rindkopu}

LM gatavās produkcijas noliktavā uz tikšanos ar S. Zaharjinu bija ieradušies ap 300 uzņēmuma strādnieku. Pēc daudzkārt jau dzirdēta vēsturiskā atskata par to, kā LM nonācis šādā situācijā un kā valsts nav sniegusi nepieciešamo atbalstu pēc pirmajiem uzņēmuma lūgumiem palīdzēt, strādnieki mēģināja uzdot S. Zaharjinam jautājumus.

Kāds strādnieks krieviski pateicās akcionāram par ieguldījumu, ko S. Zaharjins pacietīgi noklausījās, taču pēc jautājuma latviski par to, kāpēc divi uzņēmuma akcionāri - S. Zaharjins un Kirovs Lipmans - nevar vienoties par uzņēmuma darbības atjaunošanu un investora piesaistīšanu, viņš vienkārši pameta tikšanās vietu, klusēdams izejot cauri apmulsušo strādnieku rindām. Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators Egons Kļava, kurš uzņēmumā strādā 27 gadus, pat nepaspēja uzdot jautājumu līdz galam.

Lai apliecinātu savu interesi, kā arī nodomu nopietnību, Liepājas Metalurga acionārs Kirovs Lipmans kreditoru kluba un valdības pārstāvjiem iesniegs bankas vēstuli, kas apliecina viņa gatavību un spēju ieguldīt uzņēmumā desmit miljonus latu, liecina K. Lipmana paziņojums.

Kreditoru kluba un valdības pārstāvji līdz šim brīdim K.Lipmanu ir ignorējuši kā potenciālo investoru, neiepazīstinot viņu ar Liepājas Metalurga izstrādāto un saskaņošanas procesā esošo tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu, teikts paziņojumā.

«Pašreizējā valdības un kreditoru konsultanta Prudentia Advisers un Sergeja Zaharjina komunikācija sāk atgādināt prastu cīņu par metalurģijas uzņēmuma kontroli, par tā mantu un naudas plūsmām, bez nekādas intereses atjaunot ražošanu un darbavietas,» saka K.Lipmans.

Db.lv jau rakstīja, ka Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš uzsvēris, ka šobrīd vairs nav racionāla pamata diskutēt ar uzņēmuma LM akcionāriem, jo viņi savas iespējas būt uzklausītiem ir izsmēluši.

Pieļāvumi par bijušā AS Liepājas metalurgs lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina pensiju 19 000 eiro apmērā nav patiesi, jo realitātē Zaharjina pensija ir noteikta nedaudz zem 3000 eiro, turklāt jūlijā viņš nesaņēma pilnu summu, sarunā ar aģentūru LETA paziņoja Zaharjina aizstāvis Egons Rusanovs.

Kā ziņots, Latvijas Avīze šodien rakstīja, ka, iespējams, Latvijas vislielākās vecuma pensijas -19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas - saņēmējs varētu būt Zaharjins.

Pēc advokāta teiktā, viņa klients ir «ārkārtīgi sašutis» par šādiem apgalvojumiem un izskanējušo informāciju, jo šādi tiek ietekmēta sabiedriskā doma, mudinot domāt, ka «Zaharjins ir kaut ko nozadzis un darījis nelikumīgi».

Šodien Zaharjins bija aizgājis uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un ieguva visas nepieciešamās izziņas. Pensija Zaharjinam nav maza, bet tā katrā ziņā nav 19 000 eiro,» sacīja Rusanovs.

A/s Liepājas metalurgs akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals akceptējuši Prudentia Advisor piedāvātos a/s Liepājas metalurgs akciju komerciālās nodošanas noteikumus.

Lai arī ligums ir parakstīts, tam tomēr pievienoti labojumi. «Tā kā mums patiesi rūp uzņēmuma un rūpnīcas liktenis un mums ir svarīgi, lai ražošana nekavējoties tiktu atsākta, esam centušies pēc iespējas ievērot Jūsu piedāvātos nosacījumus, ietverot Jūsu piedāvātajos līguma nosacījumos tikai tādus noteikumus, kas garantē visiem trim lielākajiem akcionāriem vienādas iespējas un tiesības,» teikts abu akcionāru parakstītā vēstulē Prudentia Advisor. Tāpat akcionāri norāda, ka turējušies pie izstrādātā TAP plāna. Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurga akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam līdz 19.augustam bija jāatdod uzņēmuma kreditoriem savas Metalurga akcijas, pretējā gadījumā draud uzņēmuma maksātnespējas process.

Meksikāņu un brazīliešu televīzijas seriālu veidotāji jau tagad droši var doties vasaras brīvdienās, jo tāpat ir zaudējuši konkurences cīņā Latvijas politbiznesa scenāriju veidotājiem.

Nu, vismaz tāds priekšstats rodas, redzot situāciju saistībā ar notiekošo ap lielās finanšu grūtībās nonākušo kompāniju Liepājas metalurgs (LM). Ir visai daudz sižeta līniju, ko varētu apspriest saistībā ar pēdējo mēnešu un pat tikai dienu laikā notiekošo, tomēr vadmotīvs droši vien ir fakts, ka pirms dažām dienām Finanšu ministrijas piesaistītais konsultants Prudentia deva konkrētu laiku LM akcionāriem, lai viņi atbild – ir vai nav gatavi atdot savas LM akcijas kreditoriem kopumā par trīs latiem. Kirovs Lipmans uzreiz skaidri norādīja, ka neko nevienam negatavojas atdot, bet pārējie divi akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, atbilstoši Prudentia paustajam, konceptuāli esot gatavi katrs saņemt pa latam. Un šeit rodas jautājums – ko īsti nozīmē «konceptuāli»?!

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā Nozare.lv atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem Liepājas metalurga īpašniekiem akcijas par vienu latu, no Liepājas metalurga aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp Liepājas metalurgu un Parex banku, ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba Parex banku, bet tika glābta finanšu sistēma. Parex bankas pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka Liepājas metalurga gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

AS Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans nav parakstījis valdības noteiktajā termiņā vienošanos par veicamajiem pasākumiem uzņēmuma izvešanā no krīzes, kas kalpotu par pamatu turpmākam darbam pie līguma izstrādes saskaņošanas, aģentūru LETA informēja valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers pārstāvji.

Tāpat viņi apliecināja, ka abi pārējie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - vienošanos ar saviem labojumiem un precizējumiem ir atsūtījuši.

Patlaban juristi šīs korekcijas izvērtē, norādīja Prudentia advisers.

Kā ziņots, vakar, izpildot valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers izvirzīto prasību, Zaharjins un Segals parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz LM, kas paredz visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Kirova Lipmana akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra.

Kriminālprocesa sākšanu un informācijas izplatīšanu par it kā saņemtajiem draudiem trešajam uzņēmuma akcionāram Kirovam Lipmanam pārējie a/s Liepājas metalurgs akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - saista ar K. Lipmana mēģinājumu īstenot reiderisma plānu.

Db.lv jau rakstīja, ka K. Lipmans vērsies Valsts policijā ar iesniegumu, jo saņēmis informāciju, ka, iespējams, varētu tikt apdraudēta viņa un ģimenes locekļu dzīvība un veselība. K. Lipmana paziņojumā gan norādīts, ka informāciju par iespējamiem draudiem viņš saņēmis jau maijā.

I. Segals un S. Zaharjins ir pārliecināti, ka ar šo soli K. Lipmans vēlas rosināt viņu apcietināšnu un tādējādi «atstumt viņus no piedalīšanās a/s Liepājas metalurgs akcionāru sapulcē un svarīgu lēmumu pieņemšanas, kā arī sagraut turpmāko a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu».

Nespējot izdomāt vairs neko oriģinālāku, jau ilgstošās finansiālās grūtībās nonākušās kompānijas Liepājas metalurgs (LM) akcionāri ir piedāvājuši Latvijas valdībai kapitalizēt uzņēmuma parādus. Pareizāk sakot, to ir piedāvājuši divi no trim lielākajiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Vēl pareizāk būtu teikt, ka valsts nodokļu maksātājiem ir izteikts priekšlikums pārņemt lielāko daļu no divu lielāko LM akcionāru akcijām.

Par laimi, Finanšu ministrija jau ir skaidri paudusi savu noraidošo nostāju pret šādu piedāvājumu. Iespējams, tas kādam vēl šķistu interesants, ja vien pirms dažiem gadiem ar līdzīgu «dāsnumu» pret valsti nebūtu izcēlušies divi citi kungi – toreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Rezultātā teorētiski valsts ieguva otru lielāko banku Latvijā par nieka pāris laties, bet praktiski Kargins un Krasovickis atkratījās no savām finansiālajām problēmām, tās «uzticot» valstij.

Protams, nevar noliegt, ka LM ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Kurzemes reģionā. Vismaz vēl nesen tieši šādu apzīmējumu varēja lietot, runājot par šo uzņēmumu. Ņemot vērā, ka jau ilgstoši tas vairs nenodarbina lielu daļu savu strādājošo, droši vien var teikt, ka de iure LM ir nozīmīgākais reģiona uzņēmums, bet de facto – diez vai. Tomēr jebkurā gadījumā tā darbības pilnīga apturēšana radītu gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas konkrētajā pašvaldībā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā reālā situācija – runa ir par kompāniju, kuras vietā parādu vairāku desmitu miljonu latu apmērā jau ir samaksājuši valsts nodokļu maksātāji, kuras akcionāri nepārtraukti publiski ķīvējas savā starpā, kurai jau gana ilgu laiku neizdodas piesaistīt kādu investoru un kuras divi lielākie īpašnieki savulaik ir izvairījušies no piedāvājuma atdot valstij savas LM akcijas. Vēl jo vairāk – metālapstrādes jomā strādājoši uzņēmēji neoficiālās sarunās, bet konsultanti pat intervijās skaidri atzīst, ka pašreizējie LM akcionāri nebūt neesot tie cilvēki, ar kuriem kāds alktu kopīgus darījumus. Vai šādā situācijā valstij būtu jāpārņem daudzos miljonos latu mērāmās LM saistības kopā ar lielu daudzumu šīs kompānijas akciju, it īpaši ņemot vērā, ka nav ne mazākās skaidrības, kad, kā un vai vispār kādreiz izdosies atgūt ieguldīto naudu? Nē!

Aizvadītajās brīvdienās Liepājas metalurga akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals apmeklēja Stambulu, Londonu un Milānu, lai runātu par investoru piesaisti a/s Liepājas metalurgs.

Investora meklējumi ir viens no pasākumiem, ko paredz uzņēmuma plāns krīzes situācijas pārvarēšanai, pauž a/s Liepājas metalurgs paziņojumā presei. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu. No valdības uzņēmums sagaida darbību, kas atbalstītu plāna īstenošanu.

Liepājas metalurgs valde apstiprinājusi uzņēmuma struktūrvienību sagatavoto taupības pasākumu plānu. Tas ietver ražošanas un administratīvo izdevumu samazinājumu un ikdienas kontroli.

Ražošanas izdevumu samazinājums ietver Enerģētiskā ceha izstrādāto pasākumu kompleksu energoresursu taupībai, Elektrokausēšanas ceha priekšlikumus par dārgāku materiālu nomaiņu uz lētākiem, saglabājot produkcijas kvalitāti, Šķirņu tērauda velmēšanas ceha izstrādātos uzlabojumus slitinga tehnoloģijā, kas arī dod finansiāli izmērāmu efektu.

Administratīvo izdevumu samazināšana skars transporta, sakaru, komandējumu un citas izmaksas. Reprezentācijas izdevumi tiek praktiski atcelti vispār. Minētie taupības pasākumi līdz gada beigām uzņēmumam dos vairāk nekā četru miljonu latu ekonomiju.

Uzreiz pēc valdes sēdes ar uzņēmuma darbiniekiem tikās a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins. Viņš vairākiem simtiem darbinieku atklāti raksturoja esošo situāciju Eiropas metalurģijas tirgū, uzņēmuma finansiālo stāvokli. S. Zaharjins informēja par uzņēmumā veikto auditu un palīdzību, kas nepieciešama no valsts. Sarunas galvenā daļa tika veltīta soļiem, ko sper uzņēmuma vadība krīzes situācijas pārvarēšanā, informē uzņēmuma preses sekretāre Simona Laiveniece. Darbinieki tikuši informēti par akcionāru – S. Zaharjina un I. Segala sarunām ar potenciālajiem investoriem.

Metalurģijas uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins iesniedzis apelācijas sūdzību strīdā ar Kirovu Lipmanu par 11,5% uzņēmuma akciju, liecina ieraksts Tiesu informācijas sistēmā. Sūdzība iesniegta 5.jūnijā, bet vēl nav zināms, vai tā tiks pieņemta un kad tā varētu tikt skatīta.

Maija sākumā Rīgas apgabaltiesa apmierināja K.Lipmana prasību pret S.Zaharjinu par 1 950 550 uzņēmuma akciju atgriešanu. Tas nozīmē, ja spriedums stātos spēkā, S. Zaharjinam būtu jāpārskaita K.Lipmanam 11,5% akciju. Šādā gadījumā K. Lipmanam piederētu 35% akciju. Tiesa lēma, ka no S. Zaharjina jāpiedzen arī tiesāšanās izdevumi vairāk nekā 13 tūkst. Ls apmērā.

Pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma prasītāja puses pārstāvis, zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks stāstīja, ka, viņaprāt, cits lēmums nevarēja būt, jo gada laikā Zaharjina kunga advokāti tā arī nenosauca nevienu iemeslu, kāpēc viņam būtu kādas tiesības uz strīdus akcijām. Viņš arī piebilda, ka ar 23% akciju, kas K. Lipmanam piederēja līdz šim, viņam bija liegta iespēja saņemt informāciju no rūpnīcas.

Cīņa finanšu grūtību māktā Liepājas metalurga (LM) akcijām atgādina Ostapa Bendera secinājumu, ka dalītas tiek beigta ēzeļa ausis, izteicies viens no LM akcionāriem Iļja Segals.

Kirovs Lipmans mēģina no Sergeja Zaharjina attiesāt 11,5% LM akciju.

«Uzņēmumam ir nepieciešams jauns kapitāls, apgrozāmie līdzekļi. No tā, ka jebkuram akcionāram būs vairāk vai mazāk akciju, apgrozāmie līdzekļi neparādīsies,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Segals.

Vienīgi apgrozāmo līdzekļu piesaistīšana ļaus uzņēmumam turpināt darbību, tādēļ «mēs nodarbojamies ar investora piesaisti, un alternatīvai runājam ar kreditoru klubu - arī kreditori varētu ieplūdināt jaunu kapitālu kompānijā», skaidro LM akcionārs.

Pēc Segala teiktā, Krievijas kompānija Daļpolimetall ir viens no iespējamajiem investoriem, bet konsultantam Prudentia Advisers esot vēl divi vai trīs potenciālie investori.

Mutiskas vienošanās, akciju pārskaitījumi, kas slēgti uz savstarpējās uzticēšanās pamata bez dokumentāliem pierādījumiem, un grūti izprotama, vieglprātīga attieksme pret vairākus miljonus vērtiem dokumentiem – šādas aizkulises par ieilgušo strīdu starp Liepājas metalurga lielākajiem akcionāriem atklāj laikraksta Diena rīcībā nonākušie dokumenti.

Tiesas prāvā, kurā K. Lipmanam izdevās attiesāt 11,5% savulaik uz mutiskas vienošanās pamata aizdoto, bet savlaicīgi neatdoto akciju no Sergeja Zaharjina, pievienoto materiālu klāstā ietilpst, piemēram, dokuments, kurā par labu darbu pats sevi apdāvinājis K. Lipmans, kā arī vēstuļu sarakste starp Iļju Segalu un S. Zaharjinu, kurā tie viens otram draudzīgi apliecinājuši savu sniegto liecību patiesīgumu.

Piemēram, K. Lipmana iesniegts dokuments apliecina, ka S. Zaharjins un trešais lielais Liepājas metalurga akcionārs I. Segals ir uzticējušies K. Lipmanam, jo uzņēmējiem kopīgi piederošajā kompānijā Gesil Limited (uzņēmums, kurš iepriekš arī bija Liepājas metalurga lielāko akcionāru vidū) K. Lipmanam abi pārējie īpašnieki bija devuši pietiekami lielas pilnvaras, lai K. Lipmans vienpersoniski sev varētu pārskaitīt trešdaļu Gesil piederošos Liepājas metalurga akciju, vēsta Diena.

Krievijas metalurģijas kompānija Daļpolimetall aktīvi interesējas par finanšu grūtību māktās AS Liepājas metalurgs iegādi.

«Ja mums izdosies vienoties ar akcionāriem un kreditoru klubu, esam gatavi sākt ražošanu uzņēmumā trīs četru nedēļu laikā,» laikrakstam Vesti Segodņa apstiprinājis Daļpolimetall direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs.

To, ka šī kompānija ir starp investoriem, Dienas biznesam apstiprināja arī Sergejs Zaharjins. Viņš arī norādīja, kas šis, protams, neesot vienīgais investors.

Krievijas uzņēmuma pārstāvji vairākas reizes apmeklējuši Liepājas metalurgu un tikušies ar tā akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Ar abiem akcionāriem esot panākta iepriekšēja vienošanās par akciju iegādi, tikšanās ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu tiek plānota tuvākajā laikā.

A/s Liepājas metalurgs trīs lielākie akcionāri teic, ka parakstījuši vienošanos ar Prudentia Advisor. Prudentia to noliedz.

A/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins un arī Iļja Segals piektdien neilgi pirms noteiktā termiņa beigām – pusnakts – parakstījuši vienošanos ar Prudentia Advisor par uzņēmuma akciju pārdošanu par vienu latu. Akciju nodošana notiks tad, kad būs panākta vienošanās par līguma pielikumiem, kas garantēs ražošanas saglabāšanu rūpnīcā, DB klāstīja S. Zaharjins. Savukārt Kirovs Lipmans jau piektdienas rītā parakstījis vienošanos ar visiem pielikumiem, piekrītot ieguldījumiem rūpnīcā un tādā veidā saglabājot savas akcijas, DB apgalvoja K.Lipmans. «Esmu gatavs pārņemt uzņēmuma vadību,» viņš apliecināja.

Liepājas metalurgs lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pirms nepilna mēneša savam vecākajam brālim Valērijam uzdāvinājis piecus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība bijusi gandrīz deviņi miljoni latu.

Portāls Pietiek.com, atsaucoties uz Lursoft datiem, vēsta, ka S. Zaharjins brālim uzdāvinājis savu villu Jūrmalā, Dzintaru prospektā 25, kuras vērtība gan noteikta tikai 600 tūkstošu latu apmērā, un tāpat Valērija Zaharjina īpašumā nonācis īpašums Liepājā, Baznīcas ielā 3/5, kura vērtība aplēsta 730 tūkstošu latu apmērā.

Pārējie trīs īpašumi, kurus Sergejs Zaharjins uzdāvinājis brālim, ir vēl divi īpašumi turpat Liepājā, Skolas ielā 1 un Dzintaru ielā 23, kuru vērtība noteikta attiecīgi 180 tūkstošu un 4,5 miljonu latu apmērā. Savukārt uzdāvinātais īpašums Nīcas pagastā novērtēts uz 2,9 miljoniem latu.

A/s Liepājas metalurgs lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins maija nogalē reģistrējis divus jaunus uzņēmumus Liepājā.

31.maijā Liepu iela 25–41 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Eurlat, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Firmas parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir Ls 2000. Firmas valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi ir Sergeja Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins.

Tajā pašā dienā Vites iela 4A reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Eurneo. Arī šīs firmas parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir Ls 2000. Firmas valdi pārstāv valdes loceklis, Sergeja Zaharjina brālis Valerijs Zaharjins, kuram ir tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Abu uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Aleksejs Zaharjins, liecina Lursoft dati.

Nepieciešamības gadījumā, lai saņemtu valsts atbalstu metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs (LM) finanšu situācijas stabilizēšanai, uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins būtu gatavs atdot valstij savas LM akcijas.

Pagaidām par šādu iespēju nav bijis runas, taču viņš to pieļauj un būtu gatavs atdot savas LM akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam, intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti apgalvo Zaharjins.

Es pret to izturos ļoti mierīgi, jo nav svarīgi, cik liela akciju pakete man pieder. Galvenais patlaban ir izglābt un saglabāt uzņēmumu, bet laika ir palicis pavisam maz,» intervijā norāda Zaharjins.

Viņš piebilda, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās - vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu (OIK) maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.