Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Zemkopības ministres vadītā Meža dienu komiteja noteikusi gaskārtējās meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs, kas tiek piešķirta par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumiem nozares labā, 2012. gada ieguvējus nominācijās «Par mūža ieguldījumu», «Par inovatīvu uzņēmējdarbību», «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» un «Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā».

Balvu Zelta čiekurs nominācijā «Par mūža ieguldījumu», saņems mežsaimnieks Līgonis Bambe, kas devis nozīmīgu ieguldījumu meža sēklkopībā un selekcijā, zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanā un zinātnisko objektu ierīkošanā, meža dzīvnieku, kā arī medību tēmas zinātniskajā izpētē, mežsaimniece Regīna Ivbule, kuras profesionālā pieredze meža stādmateriāla audzēšanā attīstīties ļāvusi Pļaviņu kokaudzētavai un Juris Ķeviņš, kurš savu darba mūžu veltījis tehnikas un progresīvu tehnoloģiju izveidei un ieviešanai meža izstrādes un pārstrādes jomā, kā arī joprojām sniedz ieguldījumu atjaunjamo enerģijas resursu izmantošanas jomā.

Meža dienu komiteja ir noteikusi meža nozares gada balvas Zelta čiekurs 2014. gada ieguvējus nominācijā Par mūža ieguldījumu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību, Par ilgtspējīgu saimniekošanu un Par ieguldījumu zinātnes attīstībā, informē Zemkopības ministrijā.

Balvu Zelta čiekurs nominācijā Par mūža ieguldījumu, kas tiek piešķirta par nozīmīgu mūža ieguldījumu nozares attīstībā, saņems izcili nozares ļaudis - Gunārs Dišlers, Māris Laiviņš, Jānis Mārciņš, Āris Smildziņš un Andris Ziemelis.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA ASP Pluss, SIA 4 Plus un SIA Baltic Block, nominācijā Par ieguldījumu zinātnes attīstībā - Andis Lazdiņš, Leonards Līpiņš un SIA Integrētās Audzēšanas Skola. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir meža īpašnieki Mārcis Saklaurs, Gundars Seisums un Dainis Zuika. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursā par "Sakoptākā meža" godalgu cīnīsies saimniecības "Druvas" īpašnieks Aivars Vanags no Viļakas novada, saimniecības "Bērzkalni" īpašniece Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada un saimniecības "Aizvēji" īpašnieks Staņislavs Salmanis no Limbažu novada.

"Ikviens no īpašniekiem, ko šogad konkursa laikā satikām, ir atšķirīgs, taču visi redzētie meži var kalpot kā labi piemēri citiem mežu apsaimniekotājiem. Mežu apsaimniekošana ir ļoti smags darbs, bet rezultāts, ko mēs redzējām, ir ļoti labs. Šādi apsaimniekoti īpašumi noteikti var iedvesmot citus piedalīties konkursā, rādot priekšzīmi saviem kolēģiem un jaunajai paaudzei, kā rūpēties par savu zemi. Labo stāstu nekad nevar būt par daudz, tāpēc jāturpina runāt par saimniekiem, kas rūpējas par saviem īpašumiem un domā par ilgtspējīgu saimniekošanu," norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Šogad starp konkursa dalībniekiem varēja novērot to, ka katrs no viņiem pielieto citas apsaimniekošanas metodes. Tas mudina domāt, ka labi apsaimniekotam mežam nav vienotas definīcijas. Mežā var saimniekot dažādi un tajā pašā laikā ilgtspējīgi.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka valsts atbalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai.

Lai veicinātu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju, 2015. gadā kopējais atbalsta apmērs meža nozares attīstībai ir 237,92 tūkstoši eiro, informē ZM.

Valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz atbalstīt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu, tostarp skolu jaunatnes izglītošanas pasākumu - konkursu Mūsu mazais pārgājiens un Meža dienas 2015 nodrošināšanu. Plānots arī turpmāk nodrošināt izstādi Iepazīsties – Koks!, kuras mērķis ir pārskatāmi attēlot Latvijas meža nozari, izceļot katra posma – meža audzēšanas, aizsardzības, izstrādes, koksnes pārstrādes – sasniegumus. Tāpat atbalsts paredzēts meža nozares gada balvas Zelta čiekurs balvu izgatavošanai un cietiem meža nozares attīstības projektiem.

Noslēgusies konkursa Sakoptākais mežs otrā izvērtēšanas kārta.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa Sakoptākais mežs žūrija devās noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā. 7. septembrī žūrijas locekļi klātienē vērtēja meža īpašumu Liepas Burtnieku novadā un Liepziedi Limbažu novadā. Līdz ar konkursa otrās kārtas noslēgumu žūrija veiks detalizētu izvērtēšanu, kuras rezultāti tiks paziņoti meža nozares gada balvas Zelta čiekurs pasākumā decembrī.

«Šī konkursa mērķis bija atrast darbīgus mežu īpašniekus, kuri ir gatavi parādīt, kā viņi saimnieko, un iedvesmot ar savu piemēru citus. Veicot konkursa otrās kārtas izvērtēšanu, varu teikt, ka meža īpašnieku apciemošana ir bijis pareizs lēmums, jo katra saimnieka stāsts ir bijis ļoti iedvesmojošs un mežā ieguldītais darbs – nenovērtējams. Droši varu apgalvot, ka katrs meža īpašnieks jau tagad ir uzvarētājs, jo viņi visi ir paveikuši neticami lielu darbu,» norāda LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija ir izvērtējusi visus konkursam pieteiktos īpašumus un izvirzījusi trīs finālistus. Šie finālisti ir saimniecības «Jaunkalniņi» īpašnieks Māris Bērziņš no Cieceres pagasta, saimniecības «Liepziedi» īpašnieks Kārlis Martinsons no Limbažu pagasta un saimniecības «Ļūcāni» īpašnieks Guntis Vībāns no Zasas pagasta.

Konkursa pirmās vietas un balvas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» ieguvējs tiks paziņots meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» svinīgajā pasniegšanas ceremonijā Vidzemes koncertzālē «Cēsis» 1.decembrī.

Kā kopīgo iezīmi gandrīz visos apskatītajos īpašumos žūrija min meža kopšanu no paaudzes paaudzē. Īpašumus apsaimnieko tēvi kopā ar dēliem, pēc tam par meža kopšanu izglītojot jau arī mazdēlus.

Konkursa finālistu noteikšanā kopumā piedalījās 11 žūrijas locekļi – LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, LMĪB Eiropas projektu vadītāja Ilze Silamiķele, Meža pētīšanas stacijas direktors Mārtiņš Līdums, Zemkopības ministrijas Meža resursu un medību nodaļas vadītāja Rita Benta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes rektore Irina Pilvere, AS «Latvijas Valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, LTV raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kardiologs Andrejs Ērglis, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe un biologs, pētnieks Māris Olte.