Jaunākais izdevums

#Zaļajā «noliktavā» esošie resursi nevar glabāties mūžīgi, un, ja tos neizmanto, tie iet bojā.

Latvija ir bagāta valsts, jo tās mežos netiek izmantota koksne 1,5 miljardu eiro vērtībā, kura tiek atstāta sapūšanai

Par to liecina Eiropas mežu statistikas dati (2015.g.), kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Dagņa Dubrovska aprēķini. Viņš norāda, ka pēc mirušas koksnes daudzuma uz vienu meža hektāru Latvija atrodas trešajā vietā visā Eiropas Savienībā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Vairāk par Latviju mirušās koksnes apjomi ir Francijā un Slovākijā, kurai mūsu valsti izdevās šajā parametrā «pārspēt» tikai tāpēc, ka pēc 2004. gada lielās vētras postījumiem tā piekrita dabas draugu uzstādījumam par to, ka aizsargājamās dabas teritorijās vētrā cietušo koksni vajag atstāt sapūšanai, kā rezultātā Slovākijai tas vēlāk izvērtās cīņā ar mizgraužu savairošanos,» stāsta D. Dubrovskis.

Zaļajā «noliktavā» esošie resursi nevar glabāties mūžīgi, un, ja tos neizmanto, tie iet bojā – sapūst, nedodot nekādu labumu. Turpretī, veicot aktīvu saimniecisko darbību, meža vērtību ir iespējams ievērojami palielināt, ja izcirtumi tiek atjaunoti ar kvalitatīvu stādāmo materiālu un jaunaudzes tiek koptas.

Visu rakstu Mežā sapūst 1,5 miljardi eiro lasiet 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pērn pārsniedzis 18 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis.

«Operatīvā informācija rāda, ka apgrozījuma faktiskā izpilde ir 18,4 miljoni eiro,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka vēl ir iespējamas nelielas apgrozījuma korekcijas.

Viņš piebilda, ka salīdzinājumā ar laika periodu pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums sāka darboties tādā apmērā, kā tas ir šobrīd, tika izveidota kokzāģētava «Norupe» un kompānijas atbildība sasniedza šā brīža līmeni, «Rīgas mežu» apgrozījums ir teju pieckāršojies.

Pēc Vaikuļa teiktā, apgrozījums galvenokārt audzis, pateicoties dziļākai pārstrādei un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Daļēji apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, pateicoties kompānijas apsaimniekoto dārzu un parku teritoriju skaita palielinājumam, kā arī Lielo kapu pievienošanai apsaimniekojamo teritoriju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Rīgas meži izsolē pārdod astoņus hektārus Vārnukroga vasarnīcu zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmums «Rīgas meži» šodien izsolē pārdevis astoņus hektārus vasarnīcu īpašnieku biedrībai «Vārnukrogs» iznomātās zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā, aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā.

«Rīgas mežu» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA paskaidroja, ka izsoles sākumcena bija noteikta 298 000 eiro apmērā un vienīgais pretendents - vasarnīcu īpašnieku biedrība «Vārnukrogs» - to arī iegādājies par cenu, kas tuva sākumcenai.

Pēc izsoles tika sasaukta «Rīgas mežu» valdes sēde, kurā izsoles rezultāts tika apstiprināts.

Vaikulis norādīja, ka zemesgabals tika izsolīts, jo attiecīgajā teritorijā ir ierobežota saimnieciskā darbība un «Rīgas meži» no tās apsaimniekošanas nevar gūt ieņēmumus, piemēram, no mežizstrādes.

Tāpat zemesgabals ir apgrūtināts ar citām personām piederošām būvēm, bet «Rīgas mežiem» tikmēr kā zemes īpašniekam bija jāmaksā visai ievērojams nekustamā īpašuma nodoklis, teica Vaikulis. Summu gan viņš neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 207,165 miljoni eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 2,3% un bija 49,712 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus «Latvijas valsts mežu» kopējie ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos bija 208,8 miljonu eiro apmērā, tostarp 95% jeb 197,7 miljoni eiro gūti no koksnes produktu (apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas) pārdošanas.

«Latvijas valsts mežu» vadība arī atzīmē, ka šogad deviņos mēnešos uzņēmuma ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas pieauga par 12,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko galvenokārt ietekmējis par 0,24 miljoniem kubikmetru lielāks realizācijas apmērs. Šogad deviņos mēnešos uzņēmums pārdevis kopumā 4,15 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.

Savukārt «Latvijas valsts mežu» ieņēmumi no augošu koku pārdošanas minētajā laika periodā samazinājušies par 4,6 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar to, ka pamazām beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņi, kurus «Latvijas valsts meži» pārņēma no Valsts meža dienesta 1999.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem SIA Rīgas meži diemžēl slēdz apmeklētājiem vairākus populārus rekreācijas objektus.

Sākot ar 2020.gada 1.aprīli slēgti:

1) Cenu tīreļa purva laipu un skatu torņi;

2) Bumbukalniņa skatu tornis.

Tāpat Rīgas meži lūdz neizmantot Dabas parka Piejūra teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus, jo tie netiek dezinficēti.

Minētajos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos ārkārtas stāvokļa laikā novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kas, pirmkārt, rada apstākļus, kuros apmeklētājiem nav iespējams ievērot valstī noteiktos ierobežojumus COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, otrkārt, radījis vairākkārtēju slodzes pieaugumu dabas taku infrastruktūrai, kurai tagad nepieciešama atjaunošana.

Atpūtai dabā aicinām izmantot citas Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu atpūtas vietas, izvēloties pēc iespējas mazāk noslogotās. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas šajā kartē mdps.rigasmezi.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības mežu un dabas teritoriju apsaimniekotāja SIA «Rīgas meži» pamatkapitāls palielināts par 174 tūkstošiem eiro, un tagad tas ir 114 749 950 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 114 575 950 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 17.decembrī.

SIA «Rīgas meži» dibināta 2008.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir mežsaimniecība, mežistrāde un koksnes pārstrāde - tam pakļautas piecas mežsaimniecības, kokaudzētava un kokzāģētava «Norupe». SIA «Rīgas meži» arī apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus un kultūras un atpūtas parku «Mežaparks».

2017.gadā SIA «Rīgas meži» strādāja ar apgrozījumu 18,458 miljonu eiro apjomā, uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,162 miljoni eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā vidēji nodarbināja 444 darbiniekus un tā kopējie veiktie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,035 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas meži» šopavasar apņēmusies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu koku. Tā ir līdz šim lielākā SIA «Rīgas meži» gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam.

Meža atjaunošanas darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzsāk jauna meža stādīšanu Rīgas mežos. Jauns meža atjaunojamo platību rekords

Rīgas Meži SIA, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 454,66 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 369 740 jaunu kociņu. Tā ir līdz šim lielākā SIA Rīgas meži gadā atjaunojamā platība un iestādāmo kociņu skaits.

Meža atjaunošanas darbi tiek uzsākti šodien, 4.aprīlī, Tīreļu mežniecībā. Paredzēts, ka meža atjaunošana turpināsies līdz jūnija sākumam. Darbi ieplānoti visās mežniecībās. Atjaunojamo platību un stādāmo kociņu skaita ziņā līderos ir Tīreļu un Gaujas mežniecība.

Tīreļu mežniecībā šogad plānots atjaunot mežu 162,49 ha platībā, t.sk. Olaines iecirknī plānots stādīt 85,67 ha, bet Tīreļu iecirknī – 76,82 ha meža. Gaujas mežniecībā ieplānota meža atjaunošana 142,09 ha platībā, no kuriem absolūti lielākā daļā - 106,50 ha - jauna meža tiks stādīti Juglas iecirknī, bet 35,59 ha Garkalnes iecirknī.

Daugavas mežniecībā iestādīs jaunu mežu 103,72 ha platībā, bet Katrīnas mežniecībā - 45,65 ha meža. Arī šogad plānoti meža atjaunošanas darbi Rīgas mežniecībā, iestādot jaunu mežu 0,71 ha platībā zaļās zonas estētiskās vērtības uzlabošanai Rīgas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dārzu un parku direkcijas 140 gadadienā stādīs ozola dižstādu un liepas Ēbelmuižas parkā

Rīgas Meži SIA, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvaras parkā 17.aprīlī SIA «Rīgas meži» Dārzu un parku daļas dārznieki un arboristi papildinās pirms septiņiem gadiem ierīkotos sakuru stādījumus, iestādot 15 jaunas Prunus sargentii un Prunus subhirtella šķirnes ’Accolade’ sakuras, informē pašvaldībā.

Uzvaras parkā 2012. gada pavasarī ar Japānas vēstniecības atbalstu tika iestādīti 114 Japānas ķirši jeb sakuras. Šo koku krāšņās ziedēšanas laikā parka apmeklētāju skaits daudzkārt palielinās.

Jau 2018. gada rudenī SIA «Rīgas meži» dārznieki sāka veidot sakuru agrotehniskajām prasībām atbilstošu augsnes struktūru, paaugstinot virsmas reljefu Uzvaras parka daļā pie Grīna bulvāra. Līdz šim pavasaros un rudeņos te veidojās pārmērīgs mitrums, kas liedza veidot kvalitatīvus stādījumus.

Tuvojoties sakuru ziedēšanas laikam SIA «Rīgas meži» uzstādīs jaunus solus parkā pie sakuru stādījumiem, bet tējas ražotājs Apsara informējis parka apsaimniekotāju, ka sakuru ziedēšanas laikā – aprīļa beigās un maija sākumā – parkā cienās ar Japānas tēju bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas valsts meži izstrādājusi ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju (IT) platformu, kas paredzēta gan savu biznesa procesu atbalstam, gan citiem uzņēmumiem, gan eksportam

Biznesa modelis, kad IT risinājumus izstrādā un klientiem piedāvā uzņēmums, kura pamata bizness nav IT, nav ierasts Latvijā. AS Latvijas valsts meži (LVM) izstrādāto ģeotelpisko IT platformu jau novērtējuši vairāki Latvijas uzņēmumi un šobrīd testē potenciālie ārvalstu klienti. Tā pretendē uz Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras Eksporta un inovācijas balvu 2017Inovatīvākais produkts.

Ģeotelpiskās informācijas tehnoloģijas savu biznesa procesu atbalstam LVM izstrādā un attīsta kopš 2009. gada, katru gadu investējot līdzekļus gan IT infrastruktūras nodrošināšanā, gan jaunāko tehnoloģiju ieviešanā, gan personāla attīstībā. 2012. gadā uzņēmums pieņēma lēmumu pilnībā atteikties no ģeotelpisko IT sistēmu izstrādes ārpakalpojuma, izveidojot iekšēju biznesa sistēmu risinājumu struktūrvienību, kurā darbojas šīs jomas profesionāļi – ģeotelpisko risinājumu izstrādātāji, analītiķi un konsultanti, telpiskās modelēšanas eksperti un attālās izpētes speciālisti. Kopš 2015. gada LVM ģeotelpiskās IT platformas izstrādei uzņēmums ir investējis aptuveni vienu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uģim Zaļkalnam mežs ir dzimtā, saknēs, asinīs. Abi vecāki ir mežsargi, no bērna kājas gājis viņiem līdzi darbos un jau mazotnē zinājis, ko nozīmē dastošana, stigošana, mežu stādīšana, priežu ravēšana ar kapli.

Tāpēc grūti man sevi iedomāties Rīgā, birojā sēžot,» viņš atzīst. Tagad Uģis ir uzņēmuma Meža vērtētājs īpašnieks.

Dodot bērniem brīvību

Tūkstošgades sākumā, uzreiz pēc studijām, Uģis sāka strādāt meža inventarizācijas jomā. Darbu atrada Gundara Skudriņa uzņēmumā, kas taksēja gan VAS Latvijas valsts meži, gan privātos mežus. Taču pēc laika Valsts meži sāka to darīt paši saviem spēkiem. Pakalpojums vairs nebija tik pieprasīts, taksēt privātos mežus vien nebija izdevīgi. Daudzi taksatori sāka veidot savus uzņēmumus, apvienojoties mazās grupiņās vai sākot strādāt patstāvīgi. Tas bija 2006. gadā. Uģis izveidoja SIA Meža vērtētājs. Sākumā uzņēmumā bija vairāki darbinieki, bet tagad viņš strādā viens. Neatkarība ir noteicošais faktors, kāpēc izvēle krita par labu savas firmas dibināšanai. Šādi var plānot pats savu laiku – gan darbalaiku, gan brīvos brīžus, uzsver Uģis. Ir bijušas iespējas strādāt Valsts mežos, darīt to pašu darbu, ko tagad, taču negribas būt «piesietam». Dibināt uzņēmumu tieši Pāvilostā izvēlējās ne tāpēc, ka šeit apkārt daudz mežu. Vietai, kur reģistrēta šāda profila firma, patiesībā nav lielas nozīmes, īpašnieks apgalvo. Darbs pārsvarā ir izbraukumā. Kādreiz dzīvoja Liepājā, braukāja taksēt mežus gan uz Pāvilostu, gan Rucavu un citām tuvējām vietām. Tā kā pats dzimis, audzis pāvilostnieks, izvēlējās šeit dzīvot. No pilsētas pārcelties atpakaļ uz dzimto vietu nolēma, jo vecākais dēls izauga līdz bērnudārza vecumam, piedzima otrs puika. «Pats esmu no lauku vides, gribējās arī viņiem to pašu dot – lai var skriet visu dienu apkārt, lai man kā vecākam nav daudz jāuztraucas, kur un ar ko pavada savu laiku. Šeit ir drošības sajūta, kādu Liepājā nevaru iedomāties,» saka Uģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Paši sameklē aizsargājamās teritorijas

Māris Ķirsons, 29.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog pēc savas iniciatīvas veicis dabas dzīvotņu inventarizāciju savos mežos, kā rezultātā par aptuveni 500 ha pieaudzis biotopu apmērs, raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir vairāku gadu darba rezultāts,» situāciju skaidro SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Uzņēmums kopumā apsaimnieko aptuveni 110 tūkst. ha zemes Latvijā, no kuriem aptuveni 80 tūkst. ha ir meža zemes. Aptuveni 13 tūkst. ha jau līdz šim ir pakļauti dažādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem un liegumiem. Uzņēmuma īpašumā esošie meži ir gan Latgalē, gan arī Kurzemē.

«SIA Bergvik Skog meži tiek apsaimniekoti saskaņā ar FSC principiem un kritērijiem, ko apliecina FSC sertifikāts. FSC principi un kritēriji prasa līdzsvarotu vides aizsardzības, sociālo un ekonomisko interešu sabalansēšanu, kas arī praksē tiek īstenots,» skaidro L. G. Hedlunds. Viņš norāda, ka arī uzņēmuma mātes kompānija Skandināvijā ir sertificēta pēc FSC principiem un kritērijiem. «Latvijā nacionālais FSC standarts ir tapšanas stadijā, tāpēc savulaik sertifikācijas iegūšanai izmantotas FSC vadlīnijas, kuru piemērošanā liela loma ir auditoram, jo Latvijas klimatiskie un arī ekoloģiskie apstākļi radikāli atšķiras no tiem, kādi tie ir, piemēram, Dienvidaustrumāzijā vai Dienvidamerikā,» piemetina L. G. Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, kas ir par 35,7 milj. eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, peļņa – teju 82 milj. eiro

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj. m3 koksnes, tai skaitā 3 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušajā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (tā ir lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā 2018. gada anolgā laikā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru