Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.
Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.
Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.
Piemēram, MI var palīdzēt nodrošināt tehnoloģijas, kas kļūtu par fiziskā ķermeņa paplašinājumiem, tādējādi atjaunojot funkcionalitāti cilvēkiem, kas cieš no tās traucējumiem. Arī medicīniskās izmeklēšanas un ārstēšanas vajadzībām MI var būt lieti noderīgs, izvairoties cilvēka ķermeni pakļaut vispārējai medikamentozai iedarbībai, nemaz nerunājot par iespējām virtuāli manipulēt, neriskējot ar reālo ķermeni. MI var paplašināt arī mūsu kognitīvās spējas līdzīgi tam, kā ikdienā izmantojam interneta meklētājus ātrai faktu un datu ieguvei. Vai arī sociālos tīklus, lai uzturētu attiecības ar pēc iespējas plašāku cilvēku loku.
Konferencē ar iedvesmas runu uzstājās LU profesors, Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs Mārcis Auziņš. Viņš uzsvēra, ka MI ir “perfekta viduvējība” – lai arī tā kapacitātē ir zināt vairāk par jebkuru indivīdu uz pasaules, tā būtiskākais trūkums ir tieši empātija. Varbūt šķiet, ka ikdienas cilvēciskajā komunikācijā mēs nemaz nesagaidām lielu iejūtību no saviem sarunu biedriem, tomēr tad, kad tiek pieņemti nozīmīgi, mūsu visu dzīves ietekmējoši lēmumi, rodas jautājums – vai par mums tika padomāts? MI ir kā vidējais aritmētiskais: tas piedāvās izsvērtu risinājumu un parādīs kopējo tendenci, kas izriet no milzu datu apjoma, tomēr to nevajadzētu uzskatīt par gala atbildi.
Mēs nevaram “perfektajai viduvējībai” jeb MI uzticēt lēmumu pieņemšanu, jo tam nav iespēju veikt ētisku argumentāciju, un šī tehnoloģija nevar uzņemties atbildību. Uzsverot empātijas trūkumu, prof. M. Auziņš vēlreiz demonstrēja MI kā rīku, kas ļauj mums, cilvēkiem, pieņemt lēmumus biznesā, pētniecībā vai jebkurā citā nozarē, kur datu analīze ir būtisks elements atbildīgu izvēļu veikšanā. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā jau pirms pieciem gadiem Ekonomikas un inovāciju ministrija un ekspertu grupa, kurā bija kā privātā, tā publiskā sektora pārstāvji, uzsāka aktīvas diskusijas par MI tehnoloģiju ietekmi un nozīmi konkurētspējas palielināšanā. Valstī tika izveidota arī Baltijā pirmā Mākslīgā intelekta asociācija, kura stiprina sabiedrības un uzņēmēju izpratni par mākslīgā intelekta ietekmi un iespējamo pielietojumu.
Konferencē mums bija iespēja dzirdēt, ko par MI lietošanu dokumentu apstrādē saka Lietuvas MI asociācijas valdes loceklis Ruslans Abdračimovs. Viņu intervēja dokumentu un procesu pārvaldības sistēmu uzņēmuma “DocLogix” biznesa attīstības vadītāja Jūlija Maslinskaite. Arī R. Abdračimovs sarunā uzsvēra MI intelekta kā instrumenta priekšrocību taupīt laika resursus, neriskējot ar datu apstrādes precizitāti. Viņš ir konsultējis vairākus uzņēmumus Lietuvā par MI rīku izmantošanu un ieviešanu biznesa praksē. Lielākais šķērslis ir tas, ka uzņēmumi bieži vien nesaprot, ko tieši ar šiem risinājumiem vēlas panākt. R. Abdračimovs aicināja sākotnēji identificēt ar MI tehnoloģijas palīdzību sasniedzamos mērķus un tikai tad izvēlēties konkrētu MI rīku un metodi, kuru izmantot vai pielāgot savai uzņēmējdarbības praksei.
Gan R. Abdračimovs, gan AS “Emergn” valdes priekšsēdētājs Aldis Ērglis konferencē rosināja vienmēr vērtēt MI tehnoloģijas ieviešanu uzņēmumā no ekonomiskā pielietojuma. Tas nozīmē – veicināt peļņu, ļaut ietaupīt un/vai atvieglot darbu. Tāpat MI rīki var palīdzēt ievērot nepieciešamos juridiskos regulējumus, lai izvairītos no pārkāpumiem.
Vai esat dzirdējuši par Mākslīgā intelekta triumfa nedēļu (A Week That “Was Never Seen Before”)? Tā bija šī gada nedēļa no 20.–24. martam, kad vienlaikus liels globālu uzņēmumu skaits savā biznesa praksē ieviesa būtiskus mākslīgajā intelektā balstītus risinājumus. Par šo fenomenu konferencē atgādināja J. Binde, norādot, ka uz MI var lūkoties kā uz jebkuru citu inovāciju un to analizēt pēc Gartnera “hype” cikla. Saskaņā ar Gartnera “hype” (latviski to varētu dēvēt par uzliesmojuma ciklu) ikviena inovācija kādā brīdī sasniedz savu zenītu. Tas ir moments, kad vairākums to ir gatavs ekspluatēt jebkādā veidā. Pēc inovācijas slavas mirkļa seko vilšanās jeb izaicinājuma periods, kad inovāciju ieviesēji sāk pragmatiski lūkoties uz jaunatklājumu un pirmajiem sniegtajiem rezultātiem. Pēc tam sākas produktīvais periods, kad jaunieviestā tehnoloģija sāk nest reālas pārmaiņas biznesā un sabiedrībā. Lai arī Latvijā mēs vēl neesam piedzīvojuši šo MI zenīta mirkli, ir vērts paraudzīties uz pasaules piemēriem un, iespējams, atrast pakāpenisku veidu, kā MI risinājumus integrēt savā ikdienā.
Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols savā runā mums atgādināja: jebkurai inovācijai ir potenciāls kļūt vai nu par ilgtspējīgu, vai traucējošu jaunievedumu. Viss atkarīgs no tā, kādu vērtību mēs tai piešķiram. Globāli ir vērojama tendence inovācijas ekspluatēt īstermiņa mērķiem, nevis gūt no tām ilgtermiņa labumu. Tas nozīmē – īsti netikt pāri izaicinājuma periodam. Domāt par MI ilgtermiņa perspektīvā nozīmē paraudzīties uz šo tehnoloģiju kā vismūsdienīgāko patlaban pieejamo instrumentu, apzinoties tā limitus un vājās vietas. Tad soli pa solim identificēt uzņēmuma mērķus attiecībā uz MI lietojumu, kam sekotu veiksmīga tā integrācija biznesa modelī.
Pēc konferences varam secināt, ka uzņēmēji gan Latvijā, gan kaimiņvalstī Lietuvā domā par MI kā lietderīgu biznesa instrumentu, vienlaikus paturot prātā riskus, ko tehnoloģijas ekspluatācija var radīt. Protams, šī inovācija tikai palēnām tiek apgūta Latvijas biznesa telpā, un tai ir daudz vietas izaugsmei. Cerams, ka pavisam drīzā nākotnē pieaugs to uzņēmumu skaits, kas saskatīs MI rīku apgūšanu kā vērtīgu investīciju sava biznesa ilgtspējīgā transformācijā.
