Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Neskatoties uz nelielo kritumu, stress un garīgā labsajūta joprojām ir jaunajām paaudzēm būtiski jautājumi, kas aktuāli arī darba vidē. Aptuveni trešdaļa mileniāļu un Z paaudzes respondentu pirms pandēmijas stresa dēļ pieteikuši brīvdienas vai slimības dienas, tomēr aptuveni puse no viņiem darba devējiem apgalvoja, ka darbā neierodas citu iemeslu dēļ.

"Elastīgs darba režīms, kas pandēmijas laikā guvis īpašu popularitāti, varētu būt risinājums šai problēmai. Gandrīz 7 no 10 mileniāļiem apgalvoja, ka iespēja strādāt no mājām nākotnē mazinātu stresu, turklāt tas ļautu ietaupīt ceļā pavadīto laiku, transporta izmaksas, kā arī citas darbinieku un darba devēja izmaksas. Arī mūsu uzņēmuma iekšējā aptauja atklāja, ka darbinieki vēlas izmantot iespēju strādāt attālināti arī turpmāk, un, manuprāt, šīs nozīmīgās pārmaiņas daudzos Latvijas uzņēmumos saglabāsies arī pēc pandēmijas," apgalvo "Deloitte Latvia" partnere Kristīne Jarve.

Bailes par finansiālo situāciju ir viens no mileniāļu lielākajiem stresa faktoriem - šī paaudze darba gaitas sāka iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā un šobrīd, vien desmit gadus vēlāk, saskaras ar nākamo ekonomisko lejupslīdi.

Primārajā aptaujā vairāk mileniāļu (50%) uzskatīja, ka viņu finanšu stāvoklis nākamajā gadā pasliktināsies vai nemainīsies, nekā uzlabosies (42%). Atkārtotajā aptaujā iekļauto valstu rezultāti liecina, ka pandēmijas laikā pesimisms audzis par septiņiem procentpunktiem. Tomēr, skatoties īstermiņā, situācija ir optimistiskāka - vairāk nekā pusei mileniāļu un teju pusei Z paaudzes respondentu ir ietaupījumi aptuveni trīs mēnešalgu apmērā, kas varētu palīdzēt, ja nāktos saskarties ar pandēmijas radītajām finansiālajām grūtībām.

Klimata jautājumi joprojām rada lielākās bažas

Jauno paaudžu pārstāvji kopējo sociālo labklājību uztver personiski - respondenti norādījuši, ka viņi rīkojas sociāli atbildīgi, lai uzlabotu planētas un sabiedrības stāvokli. Iespējams, Covid-19 krīze aktualizējusi šos uzskatus - teju trīs ceturtdaļas respondentu apgalvoja, ka pandēmija viņus padarījusi empātiskākus un ka viņi gatavi rīkoties tā, lai pozitīvi ietekmētu sabiedrību.

Mileniāļu un Z paaudzes koncentrēšanās uz "laba darīšanu" atspoguļojas arī viņu iepirkšanās paradumos. Aptuveni 60% atklāja, ka plāno pirkt vairāk produktu un pakalpojumu no lielajiem uzņēmumiem, kas rūpējušies par saviem darbiniekiem un pozitīvi ietekmējuši sabiedrību pandēmijas laikā. Apmēram trīs ceturtdaļas respondentu gatavi pielikt papildu pūles, lai iegādātos produktus un pakalpojumus no mazajiem vietējiem uzņēmumiem.

Klimata pārmaiņas kā būtiska problēma mileniāļu un Z paaudzes skatījumā minētas gan pirms Covid-19 krīzes, gan tās laikā. Pirms pandēmijas puse respondentu uzskatīja, ka ir par vēlu novērst klimata pārmaiņu radītos postījumus, un tikai 40% pauda ticību, ka turpmākie centieni vides aizsardzībā gūs panākumus. Tomēr četrus mēnešus vēlāk to mileniāļu skaits, kas uzskatīja, ka esam sasnieguši punktu, kur vairs nav atpakaļceļa, samazinājās par 8 procentpunktiem - iespējams, pandēmijas laikā samazināto aktivitāšu ietekme uz vidi ir devusi cerību, ka joprojām varam pagūt veikt nozīmīgas pārmaiņas.

Lielākais vairums (80%) respondentu uzskata, ka valdībām un uzņēmumiem vairāk jāiegulda vides aizsardzībā, tomēr viņi ir nobažījušies, ka pandēmijas ekonomiskā ietekme varētu padarīt to par mazāk svarīgu prioritāti.

"Mileniāļi un Z paaudze ne tikai "sēž" un cer uz labāku pasauli, Covid-19 pandēmija mazinoties - viņi vēlas paši vadīt pārmaiņas, un to redzam arī mūsu Baltijas birojos - komandas biedri biežāk iesaistās sociālajās aktivitātēs, iestājoties par dažādību un iekļaušanu, un citām tēmām" komentē K.Jarve.

Darbinieku lojalitāte palielinās

Kaut gan kopumā bizness arvien mazāk tiek vērtēts pozitīvi, mileniāļi un Z paaudzes pārstāvji aktīvi atbalsta uzņēmumus, kas rada pozitīvu sociālo ietekmi. Primārajā aptaujā 51% mileniāļu uzskatīja, ka bizness ir "labais spēks" - pērn šis rādītājs bija 55%, bet pirms trīs gadiem - 76%. Atkārtotajā aptaujā vērtējums turpināja kristies - vien 41% mileniāļu un 43% Z paaudzes pārstāvju vērtēja biznesu pozitīvi.

Šie rezultāti liek domāt, ka uzņēmumiem jāiegulda lielākas pūles, lai parādītu, kā tie pozitīvi ietekmē darbiniekus un sabiedrību. Darbinieku lojalitāte darbam palielinās, uzņēmumiem pievēršoties darbinieku interesēm, sākot no dažādības un iekļaušanas līdz ilgtspējībai un apmācībām - jauni cilvēki tic uzņēmumiem, kuru stratēģija koncentrējas uz kopējā labuma sniegšanu.

Tieši šādi uzņēmumi postpandēmijas nākotnē ieņems līdera lomu, saka K.Jarve.

Darbinieku lojalitāte pieaug, un tam par iemeslu varētu būt vai nu darba devēju pārorientēšanās, lai labāk apmierinātu darbinieku vajadzības, vai arī mileniāļu vēlme rast stabilitāti, kas pieaugusi jau pirms pandēmijas. Pirmo reizi četru gadu laikā, kopš tiek uzdots šis jautājums, lielākā daļa mileniāļu primārajā aptaujā norādīja, ka vēlas strādāt pie viena darba devēja piecus vai vairāk gadus. To, kuri plāno darbu pamest pēc diviem gadiem vai ātrāk, skaits samazinājās no 49% līdz 31%, savukārt to, kuri vēlētos sadarboties ilgtermiņā - pieauga no 28% līdz 35%.

Aptaujātie respondenti pozitīvi vērtēja sava darba devēju aktivitātes, cīnoties ar Covid-19 krīzes radīto ietekmi - divas trešdaļas apgalvoja, ka ir gandarīti par darba devēja rīcības ātrumu un veidu, kādā tie reaģēja. Apmēram 60% uzskata, ka šīs darbības viņiem stiprinājušas vēlmi ilgtermiņā sadarboties ar konkrēto darba devēju.

* 2020. gada aptaujas ziņojums sastāv no divām daļām: "primārās" aptaujas, kurā tika aptaujāti 18 426 mileniāļi un Z paaudzes pārstāvji no 43 valstīm laika posmā no 2019. gada novembra līdz 2020. gada janvāra sākumam, un "pulsa" aptaujas, kurā piedalījās 9 102 respondenti no 13 valstīm, laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada maijam, kad visā pasaulē plosījās pandēmija. Daudzi pirmā pētījuma jautājumi tika atkārtoti, lai novērtētu pandēmijas ietekmi uz viedokli.

Pētījumā iekļautie mileniāļi dzimuši laika posmā no 1983. gada janvāra līdz 1994. gada decembrim un Z paaudzes respondenti dzimuši no 1995. gada janvāra līdz 2002. gada decembrim.