Jaunākais izdevums

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19 noraujot stopkrānu ierastajai ceļošanai, daudzas šādas kompānijas, lai izdzīvotu, prasījušas valdības palīdzību.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss DB, runājot par nākotni, gan sola, ka viņa stūrētais uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Fragments no intervijas

Kā redzat airBaltic izeju no krīzes?

Mēs tam esam ļoti labi pozicionēti, jo mēs jau krīzes sākumā izdarījām mājasdarbu, padarot aviosabiedrību būtiski mazāku un koncentrējoties tikai uz vienu lidmašīnas tipu – Airbus A220. Tās ir ekonomiskas, mazas un modernas. airBaltic ir jaunākā lidmašīnu flote Eiropā, un līdz gada beigām saņemsim vēl septiņas šādas lidmašīnas. Mums ir maza komanda – vien 1000 cilvēku. Tomēr gatavojamies cilvēkus darbā pieņemt atpakaļ, sākot no maija. Līdz ar to mēs esam gatavi atgriezties. Mūsu mērķis 2025. gadā ir sasniegt viena miljarda eiro apgrozījumu. Šajā posmā mēs, lūkojoties uz nākotnes attīstību, iesim arī uz biržu. Vadītājam nav jāskatās tikai uz to, kur esi pašlaik. Ir jāskatās uz to vietu, kur gribi nonākt. Pērkot lidmašīnas par vairākiem miljardiem dolāru, nevar fokusēties vien uz 12 mēnešiem. Mūsu plāns jau 2012. gadā bija nomainīt floti un pasūtīt lidmašīnas, kuras mēs sākām saņemt 2016. gadā. Ja es tagad saku, ka mums ir četri gadi, lai sasniegtu šo jauno mērķi, tad pēc četriem gadiem mēs skatīsimies atpakaļ un teiksim – bija grūts laiks, bet mēs to pārdzīvojām ļoti veiksmīgi.

Nu, cerēsim. Par valdības atbalstu šajā krīzē. Vai ar piešķirto būs pietiekami?

Kapitālu airBaltic saņēma tāpēc, ka Eiropas Komisija redzēja mūsu iesniegto plānu, kur bija parādīts, kā kompānija atgriezīsies pie peļņas. Tas, kas bieži netiek saprasts, ir, ka aviosabiedrība 2019. gadā strādāja ar 124 miljonu eiro pozitīvu EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem). airBaltic bija gatava iet uz biržu, jo tas bija veiksmes stāsts. Tā iepriekšējo 10 gadu laikā ir uzbūvēta par vienu no labākajām Eiropas aviosabiedrībām. Tad atnāca Covid krīze, kurai nebija nekāda sakara ar pašu aviosabiedrību. Līdzīgi bija arī pārējās Eiropas valstīs – ja aviosabiedrībām bija labas perspektīvas, tad tika atļauts tajās ielikt miljardus, lai saglabātu gaisa satiksmes sistēmu. Arī Latvijas gadījumā valsts lēma saglabāt savu gaisa satiksmes sistēmu. Vai ar šo naudu bijis pietiekami? Ar to pilnībā bija pietiekami, krīzei sākoties. Tomēr neviens pagājušā gada martā nevarēja paredzēt, ka šī krīze būs tik ilga. Šobrīd mums ir budžets, kuram sekojam. Ja šogad būsim veiksmīgi un vakcinēšanās tempi augs, tad papildu palīdzību nevajadzēs. Mēs to varēsim nolemt visai drīz – vasaras sākumā, jo tad redzēsim, kāda ir rezervācija uz šo periodu.

Kā vērtējat pats savu darbu?

Ļoti labi! Esmu krīzes menedžeris. Kad atnācu uz šejieni, es aviosabiedrību ievedu atpakaļ peļņā. Esmu radījis globālu zīmolu un pieņēmis stratēģiskus lēmumus, kuriem būs ilgtermiņa ietekme. Manam un manas airBaltic komandas darbam piešķirti dažādi apbalvojumi – no Jaunzēlandes līdz Ņujorkai. Es esmu ļoti apmierināts ar savu pozīciju un darbu.

Visu interviju lasiet 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gauss: Lai nebūtu jāatceļ lidojumi, airBaltic īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem

LETA, 18.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic īstermiņā nomās lidmašīnas ar apkalpi no XFly, Carpatair, Danish Air Transport un Cyprus Airways

Db.lv, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saistībā ar ražotāja ierobežotām iespējam laikus veikt lidmašīnu dzinēju apkopi līdz 31.maijam īstermiņā nomās papildu lidmašīnas ar apkalpi no "XFly", "Carpatair", "Danish Air Transport" un "Cyprus Airways", informē "airBaltic" pārstāvji.

"XFly" piedāvās "Bombardier CRJ-900NG" lidmašīnas ar 88 sēdvietām, "Danish Air Transport" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām, "Carpatair" - "Airbus A319-100" ar 150 sēdvietām, bet "Cyprus Airways" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka lidsabiedrība ir stingri apņēmusies pildīt līgumsaistības pret pasažieriem un partneriem. Tomēr pagarinātais "Pratt & Whitney" dzinēju apkopes laiks rada "airBaltic" darbības traucējumus.

"Viņi, kā ilggadējs "airBaltic" partneris, atkal nav spējuši turēt solījumu attiecībā uz lidmašīnu sagatavošanas laiku saīsināšanu. Tādēļ "airBaltic" nodrošina rezerves kapacitāti ACMI nomas līgumu veidā," skaidro M.Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" saprot, ka šī ir nepatīkama situācija, tomēr saglabā optimismu, ka tā drīzumā tiks atrisināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic publiskojusi papildinājumus lidojumu sarakstam gaidāmajai 2024. gada vasaras sezonai, informē airBaltic.

Pievienojot divus jaunus maršrutus – no Tallinas (Igaunija) uz Burgasu (Bulgārija) un no Tamperes (Somija) uz Palmu de Maljorku (Spānija) –, lidsabiedrība plāno piedāvāt lidojumus trīspadsmit jaunos maršrutos no Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, kā arī no tās jaunākās bāzes – Tamperes.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Turpinot izvērtēt tirgus dinamiku un pasažieru pieprasījumu, airBaltic ir būtiski paplašināt savu maršrutu tīklu un uzlabot savienojamību Baltijā un Tamperē (Somijā). Šoreiz esam izvērtējuši iespēju paplašināt savu tīklu Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. Tādi galamērķi kā Burgasa un Palma de Maljorka padara mūsu piedāvājumu vēl pievilcīgāku un daudzveidīgāku.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā stāvoklī, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" naudas līdzekļi varētu beigties nākamā gada septembrī.

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un "airBaltic" strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.

Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā "airBaltic" varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic naudu no valsts, visticamāk, vairs neaizņemsies

Armanda Vilciņa, 02.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā airBaltic neplāno no valsts prasīt uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt papildu līdzekļus, esošo aizdevumu plānots atmaksāt, kotējot savas akcijas biržā.

To intervijā DB norāda AS Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kopējie valsts ieguldījumi airBaltic pēdējos 26 gados nepārsniedz 500 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) katru gadu ir vairāk nekā viens miljards eiro, atgādina M. Gauss. Viņš uzskata, ka slēgt aviosabiedrību un pēc krīzes dibināt no jauna tā vietā, lai ieguldītu, vienkārši nebūtu loģiski. Tādā gadījumā visi apgrozāmie līdzekļi nonāktu pie kreditoriem, tāpēc tas būtu dārgi un neizdevīgi, spriež M. Gauss.

Fragments no intervijas

Kāds šobrīd ir airBaltic likviditātes stāvoklis – cik ilgam laikam jums pietiks naudas krīzes apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pēc uzņēmuma maršrutu tīkla izmaiņām uzsākusi iekšējo procesu, lai atpakaļ darbā pieņemtu 20 bijušos lidojumu apkalpes locekļus, informē airBaltic.

"Vairāk nekā gadu atpakaļ mēs bijām spiesti pieņemt smagus lēmumus, tostarp par mūsu darbinieku atlaišanu. Mēs viņiem sniedzām dažāda veida atbalstu. Šodien mēs esam lepni, ka esam pozīcijā, lai darbiniekus pieņemtu atpakaļ darbā. Mēs esam pārliecināti par mūsu nākotni un zinām, ka drīzumā atgriezīsimies uz mūsu izaugsmes ceļa, kas sniegs simtiem jaunas, augsti kvalificētas darba iespējas," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"Visiem jaunajiem darbiniekiem, kuru darba pienākumi ir saistīti ar pastāvīgu kontaktu ar citiem cilvēkiem, pandēmijas laikā ir jābūt vakcinētiem. Esam saņēmusi piecu zvaigžņu vērtējumu par ieviestajiem Covid-19 drošības pasākumiem un jau maija beigās vairāk nekā 70% airBaltic darbinieku būs saņēmuši savu pirmo Covid-19 vakcīnu, " papildina M.Gauss.

Kopš 2020. gada pavasara lidsabiedrība kopumā atpakaļ darbā pieņēmusi 73 darbiniekus, tostarp 18 lidojumu apkalpes locekļus, kas darbu uzsākuši citos amatos. No jūnija 20 lidojumu apkalpes darbinieki savu darbu atsāks divās grupās. Atlase tiks īstenota, izvērtējot viņu motivāciju, kvalifikāciju un iepriekšējo pieredzi.

airBaltic šobrīd nodarbina 1 100 profesionāļus no gandrīz 30 valstīm ar dažādu pieredzi un zināšanām 16 dažādos departamentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc regulāro testu veikšanas ceturtdien, 29.oktobrī, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss saņēmis pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ievērojot iekšējos drošības un veselības pasākumus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, Gauss nekavējoties devies karantīnā, kā arī visas kontaktpersonas ir apzinātas un informētas.

"Visus piesardzības pasākumus uztveru ļoti nopietni, un pēdējos astoņus mēnešus tos esmu stingri ievērojis. Esmu regulāri veicis testus piesardzības nolūkos. Šobrīd jūtos labi, un man nav nekādu simptomu. Diemžēl šobrīd nav iespējams izsekot vietu, kur notikusi inficēšanās. Mums ir stingri iekšējie veselības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību un nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un labsajūtu, taču, neskatoties uz to, notikusi inficēšanās. Šobrīd darba pienākumus pildīšu attālināti," norādīja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" risina sarunas ar Eiropas aviobūves uzņēmumu "Airbus" par vēl 30 lidmašīnu "Airbus A220" iegādi, izmantojot līgumā paredzētās iespējas pasūtīt papildu lidmašīnas, intervijā aģentūrai "Reuters" paziņojis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"airBaltic", kas jau ir pasūtījusi 50 šīs lidmašīnas, arī plāno papildināt līgumu ar iespējām pasūtīt vēl 20 lidmašīnas, paudis Gauss.

Maija beigās "airBaltic" saņēma 42. lidmašīnu "Airbus A220-300".

Arī turpmāk aviokompānija vēlas pasūtīt šis modifikācijas lidmašīnas, taču būtu ieinteresēta iegādāties arī lielākas ietilpības aviolainerus "Airbus A220-500", ja "Airbus" sāktu to ražošanu, sacījis "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš piebildis, ka tas, cik drīz tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, būs saistīts ar to, kā virzīsies uz priekšu "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana.

Gauss atteicās minēt konkrētu summu, kāda varētu tikt iegūta sākotnējā publiskajā piedāvājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lidojumiem uz Liepāju nav ekonomiska pamatojuma ar pašreizējo pasažieru plūsmu, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš papildināja, ka "airBaltic" vēlētos lidot uz Liepāju, bet saskaņā ar Komerclikumu aviokompānija nedrīkst veidot maršrutu, skaidri zinot, ka tas radīs zaudējumus.

"Mēs varam ciest zaudējumus biznesa neveiksmes rezultātā un atzīt, ka mēs neesam pietiekami labi veikuši plānošanu, bet ne tad, ja mēs jau no sākuma skaidri zinām, ka šis maršruts strādās ar zaudējumiem, mūsu lidmašīnu lieluma, paredzamā pasažieru skaita un potenciālo biļešu cenu dēļ. Tad man būtu akcionāriem jāskaidro, kādēļ mēs apzināti radām zaudējumus, un man nav nekādu ilūziju, kā to uztvertu sabiedrība," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš sacīja, ka lidojums no Rīgas uz Liepāju ilgst 25 minūtes, un tā ir ļoti laba alternatīva automašīnām. "Turklāt Liepāja 2027.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un ir jāpanāk, lai Liepāja parādītos Eiropas starptautisko lidostu kartē," atzīmēja "airBaltic" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais nākamā gada vasarā

Db.lv, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais 2024.gada vasarā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka kompānija turpina strādāt pie akciju publiskā piedāvājuma izteikšanas, tostarp rudenī paredzēts nolīgt padomniekus un bankas šī procesa īstenošanai.

Tāpat Gauss sacīja, ka "airBaltic" akcijas plānots kotēt "Nasdaq Riga", kā arī kādā no Eiropas lielāko pilsētu biržām.

Jau ziņots, ka 2020.gada jūlija sākumā Eiropas Komisija (EK) atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Vienlaikus EK lēmums paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

2020.gada septembrī Gauss intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi," norādīja Linkaits.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro, tādējādi pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka oktobra beigās tā sāks lidojumus jaunā maršrutā no Rīgas uz Marakešu Marokā.

Marakeša ir starptautisko ceļotāju iecienītākā pilsēta Marokā. No tās var nokļūt līdz Atlasa kalniem un Sahāras tuksnesim, turklāt pilsēta arī piedāvā vairākas interesantas apskates vietas.

“Mēs esam priecīgi paziņot par mūsu pirmajiem regulārajiem lidojumiem uz Āfriku. Kā vadošā lidsabiedrība Baltijā, mēs turpinām veidot mūsu spēcīgo maršrutu tīklu, pievienojot jaunus aizraujošus atpūtas galamērķus arī ziemas sezonā,” airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda.

Lidojumi starp Rīgu un Marakešu Marokā tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnu.

Lidojums līdz Marakešai ilgs 5 stundas un 30 minūtes.

"airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, palielinājies par 49% un provizoriski sasniedzis 285 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirmais pusgads ir pārspējis uzņēmuma cerības, "virzot "airBaltic" uz spēcīgiem komercrādītājiem".

Vienlaikus viņš atzīmē, ka arī līdzšinējie vasaras sezonas rādītāji apliecina pārliecinošu pieaugumu lidsabiedrības rezultātos. Būtisks pieaugums novērots gan provizoriskajos ieņēmumos, gan attiecībā uz pārvadāto pasažieru skaitu un veiktajiem lidojumiem.

"Raugoties nākotnē, mūsu mērķis un ambīcijas paliek nemainīgas - sasniegt ieņēmumus 700 miljonu eiro apmērā un ievērojamu pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu - līdz 2023.gada beigām pietuvojoties 4,4 miljoniem," piebilst Gauss.

Vienlaikus uzņēmumā informē, ka lidsabiedrības otrā ceturkšņa finanšu pārskatu prezentēs 2023.gada 9.augustā investoru zvana laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts ar vēlmi veikt lidojumus uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu, kas no Latvijas pašlaik nav atļauts, atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas ir tehnisks lēmums, jo mēs gribam veikt lidojumus arī uz tā saucamajām trešajām valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā (ES). Pamatā ir doma par lidojumiem uz Kijevu. Tādēļ mums ir vajadzīgs uzņēmums Lietuvā. Citu iemeslu šim lēmumam nav," sacīja Gauss, piebilstot, ka lidojumiem gan vēl esot jāsaņem atļauja.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

"airBaltic" filiāle Lietuvā tika reģistrēta novembra sākumā un aviokompānijā aģentūrai BNS paskaidroja, ka šajā ziemas sezonā no Lietuvas "airBatic" vēlas nodrošināt lidojumus uz astoņiem galamērķiem - Amsterdamu, Berlīni, Kijevu, Londonu, Minheni, Oslo un Parīzi, kā arī Rīgu.

Lietuvas lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" informācija par lidojumu galamērķiem liecina, ka no Lietuvas uz ES un Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ) neietilpstošām valstīm, pašlaik var lidot uz Baltkrieviju, Ukrainu un Turciju, bet no janvāra plānots atļaut lidojumus arī uz Izraēlu.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs savukārt katru nedēļu pārskata sarakstu ar ES un EEZ valstīm uz kurām no Latvijas ir atļauti regulārie pasažieru pārvadājumi, taču uz valstīm Eiropas kontinentā, kuras neietilpst šajā blokā, lidojumi nav atļauti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmijas gadā airBaltic zaudējumi - 265 miljoni eiro

Db.lv, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi, Latvijas lidsabiedrības airBaltic grupa 2020. gadu noslēdza ar 143 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 72% mazāk nekā pirms gada, informē aviokompānijā.

Pērn krīzes ietekmē grupa strādāja ar 265 miljonu eiro zaudējumiem. Neskatoties uz stingrajiem ceļošanas ierobežojumiem, airBaltic nodrošināja nepieciešamo savienojamību un kopumā pārvadāja 1,34 miljonus pasažieru (2019.gadā tie bija 5 miljoni).

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

“Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām dramatiskas izmaiņas, bet airBaltic pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt lielākajam pārvadātājam Baltijā, sniedzot labāko savienojamību uz un no reģiona. Krīzes dēļ mēs būtiski samazinājām savus izdevumus un pielāgojām biznesa plānu Destination 2025 CLEAN. Mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt Q400 un B737 lidmašīnu izmantošanu un divus gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots kļūt par pārvadātāju, kas veic lidojumus tikai ar viena tipa lidmašīnām – Airbus A220-300,” norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš piebilst, ka uzņēmums ar nepacietību gaida ceļošanas pieprasījuma kāpumu, kas jau šobrīd uzrāda pozitīvus signālus. Kompānija izstrādājusi vairākus scenārijus pakāpeniskai tirgus atlabšanai. "Mūsu pamata plāns šobrīd atbilst nozarē izteiktajām prognozēm, un mēs esam elastīgi veikt papildu korekcijas, ja radīsies tāda nepieciešamība. Lai atbalstītu mūsu atgriešanos pie rentabilitātes nākotnē, mēs 2021. gadā saņemsim vēl septiņas Airbus A220-300 lidmašīnas," teic M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" publiskojusi savu lidojumu grafiku gaidāmajai vasaras sezonai, kas sāksies 2021. gada 28. martā. Lidsabiedrība plāno savienot Rīgu ar 65 galamērķiem savā maršrutu tīklā un uzsākt lidojumus piecos jaunos maršrutos.

"Mūsu darbinieku un pasažieru drošība un veselība bijusi un būs pati svarīgākā. Mēs redzam, ka cilvēki ilgojas pēc ceļošanas. Es ticu, ka pieprasījums pēc lidojumiem sāks pieaugt turpmākajos mēnešos, līdzko tiks ieviesti uzticami risinājumi, tostarp vakcīnas un plašāka testēšana, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Lai arī lidošana noteikti būs citāda, mēs paredzam, ka līdz nākamajai vasarai ar noteiktiem ierobežojumiem būs pieejamas plašākas ceļošanas iespējas. Kā vadošajam savienojamības nodrošinātājam Baltijā, mums jābūt gataviem šim brīdim, tāpēc mēs jau tagad esam publiskojuši savu plānoto grafiku. Mēs turpināsim nodrošināt lidojumus uz dažādiem nozīmīgiem biznesa, kā arī populāriem atpūtas galamērķiem," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no jūlija sāks lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Valensiju Spānijā, Pizu Itālijā un Kosu Grieķijā.

Šogad lidsabiedrība piedāvās lidojumus vairāk nekā 96 maršrutos no Baltijas, tostarp astoņos jaunos maršrutos no Rīgas.

"Vakcinācijas tempiem Eiropā palielinoties, mēs redzam, ka pieprasījums pēc atpūtas ceļojumiem pieaug. Piemēram, Grieķija jau aicina tūristus, neprasot viņiem pēc ierašanās ievērot pašizolāciju. Tāpēc airBaltic sāks lidojumus uz jauniem, saulainiem atpūtas galamērķiem, līdz ar to uzlabojot reisu piedāvājumu no Baltijas valstīm," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Šovasar airBaltic kopumā piedāvā lidojumus uz septiņiem galamērķiem Itālijā, sešiem Grieķijā un pieciem Spānijā, kā arī daudzviet citur.

Komentāri

Pievienot komentāru