Jaunākais izdevums

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Ko šāda situācija nozīmē minerālmēslu tirgotājiem?

Šodien ilgtermiņa līgumi, kuru ietvaros cenas tika fiksētas uz vairākiem mēnešiem, ir skaista pagātne, jo viss notiek īstermiņa darījumu formā: cenu piedāvājums – tūlītēja apmaksa – preces piegāde, un tieši tāpat rīkojas arī izejvielu piegādātāji. Lai izpildītu esošos līgumus par minerālmēslu piegādēm, pēc Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu diskvalifikācijas jāmeklē jauni izejvielu piegādātāji no citām valstīm.

AS Fertilizer Group gadījumā tie ir līgumi par minerālmēslu piegādēm desmitiem tūkstošu tonnu apmērā, kas dažās preču grupās jau tiek pārorientētas piegādēm no citām valstīm, vienlaikus rēķinoties ar piegādes termiņu pagarinājumiem un garākiem attālumiem. Šajā Baltkrievijas minerālmēslu diskvalifikācijā potenciālo aizstājēju vidū nav Krievijas, kura citos apstākļos tāda noteikti būtu. Proti, Krievija uz sešiem mēnešiem ir ieviesusi minerālmēslu (slāpekļa un slāpekli saturošu komplekso minerālmēslu) eksporta kvotas, lai vienkārši savu pašmāju tirgu neatstātu bez šī mēslojuma un šīs valsts fermeri būtu gatavi jaunajai sezonai, un vienlaikus būtiski nepaaugstinātu minerālmēslu cenas pašmājās, kas savukārt izraisītu kārtējo pārtikas cenu inflācijas spirāli.

Jārēķinās, ka dubultojušās minerālmēslu cenas ir viena problēma, taču jāņem vērā, ka dubultojušās ir arī jūras pārvadājumu frahta cenas, kas turpina dzīt debesīs graudu cenas. Tieši šī paša iemesla dēļ arī Ķīna un Turcija ir būtiski ierobežojušas un pat vairākām to grupām apturējušas minerālmēslu eksportu.

Liela aramzemju platību paplašināšanās globāli ir iztērējusi visas liekās mēslojuma piegādes, un ražošana nav spējusi sekot līdzi. Tāpēc Ķīna, pasaulē lielākā lauksaimniecības produkcijas ražotāja, šogad plāno palielināt, piemēram, kukurūzas, kviešu un sojas pupu ražošanu, savukārt Brazīlijā paredzēts iesēt rekordlielu kukurūzas daudzumu. Ierobežojumi attiecībā uz minerālmēsliem ir ieviesti arī ASV.

Šāda situācija, pavasara sējas sezonai tuvojoties, būtībā provocē vēl lielāku minerālmēslu cenu pieaugumu arī situācijā, ja dabasgāzes vai amonjaka cenas tomēr sāk kristies, jo 2021. gada cenu dubultlēciens ir jau iekodēts nākamā gada ražā. Un, protams, kopējais planētas iedzīvotāju – patērētāju – skaits turpina pieaugt. Šis aspekts jau pēdējo 5–6 gadu laikā ir raisījis sojas, kviešu cenu kaut nelielu, tomēr pieaugumu, taču pēdējo 1,5 gadu laikā šī inflācija ir kļuvusi ļoti strauja. Tādējādi patērētājiem tas nozīmēs vēl dārgāku pārtiku, jo cenas uz augšu dzīs ne tikai minerālmēslu, bet arī degvielas un transportēšanas izmaksu pieaugumi. Šādā situācijā pārtikas cenu kāpums tiks pieredzēts ne tikai 2022. gadā, bet arī var pāriet uz 2023. gadu, ja tās nekompensēs vai nebremzēs ar kādiem mākslīgiem mehānismiem.

Bet Eiropas Savienības stratēģija “no lauka līdz galdam” paredz par 20% samazināt mēslojuma lietošanu, cita stratēģija paredz par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu!

No viena skatupunkta – augsne būs mazāk ķīmiski apstrādāta, bet, protams, šādas prasības noteikti samazinās iegūstamās ražas apjomus un vienlaikus veicinās jaunu organisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu pieprasījumu. Protams, šīs ES stratēģijas kopumā mazinās pieprasījumu pēc tradicionālajiem minerālmēsliem, un ar to perspektīvā jārēķinās minerālmēslu tirgotājiem un arī patērētājiem.

Jo, proti, CO2 izmešu samazināšanas nolūkos ir valstis, kurās izskata tādas idejas kā atteikšanos no liellopu audzēšanas. Te gan būs jautājums – ar ko varētu aizstāt šo (proteīnu) produktu? Tiek runāts par alternatīvā proteīna ražošanu no circeņiem, ražoti tiek arī milti, taču pagaidām tas ir dārgi. Jebkura alternatīva prasīs jaunu infrastruktūru gan ēkās, gan apsaimniekošanā, gan pārstrādē. Tam vajadzēs gan pamatīgas investīcijas, gan laiku.

Vienlaikus šaubos par to, ka šādi pasākumi ir paveicami īsā laikā. Pieļauju, ka daļa zemnieku, kuri līdz šim nodarbojās ar graudkopību, Eiropas Savienības Zaļā kursa kontekstā varētu mainīt savu audzēto kultūru un pievērsties, piemēram, trifeļu audzēšanai, kura ir lēna un sāk atmaksāties pēc 5–10 audzēšanas gadiem, bet ar ievērojami lielāku peļņu.

Vai redzat kādas alternatīvas?

Tādas būs jāmeklē, un šis process jau ir aizsācies. Ķīmiskos minerālmēslus var aizstāt ar bioloģiskiem un organiskās izcelsmes materiāliem. Jau pašlaik ir pieejami tā dēvētie alternatīvās izcelsmes minerālmēsli, kuri līdz šim (milzīgajam ķīmisko minerālmēslu cenu pieaugumam) ir bijuši maz pieprasīti tirgū. Latvijā ir sapropelis un kūdra, kurus var izmantot kā dabīgo minerālmēslu pamatizejvielu.

Tāpat minerālmēslus var ražot, izmantojot pelnus, kaut arī ir nepieciešami salīdzinoši lieli kapitālieguldījumi, lai pelnus (kuros ir gan augiem vajadzīgais fosfors, gan kālijs) attīrītu no smagiem metāliem un tie būtu ātri šķīstoši. Vēl viena izejviela var būt biogāzes stacijās iegūtais digestāts. Būtībā alternatīvos mēslojumu veidus neražoja intensīvi, jo to ietekme uz augu ražību ir bijusi mazāka nekā ķīmiskajā ceļā iegūtajiem un arīdzan pašizmaksa līdz šim bija daudz augstāka nekā ķīmiskajiem minerālmēsliem. Šķiet, ka augstās minerālmēslu cenas šo barjeru ieejai tirgū sapropeļa, kūdras, digestāta, pelnu minerālmēslu ražošanai būs noņēmušas. Jautājums noteikti būs par tehnoloģijām, iespējamām ražošanas jaudām, to iegādes iespējām, cenām, piegādes termiņiem.

Vai tā nav pārāk tāla nākotne?

Nē, nav, jo arī AS Fertilizer Group kopā ar zinātniekiem jau vairākus gadus strādā pie šādām alternatīvām. Tā kopā ar Latvijas un Lietuvas zinātniekiem strādājam pie šiem nosacīti jaunākās paaudzes bioloģiskajiem minerālmēsliem. Protams, pašlaik šīs izstrādes vēl nav tik tālā stadijā, lai tās varētu jau ražot lielos apmēros un piepildīt tirgu. Pašlaik ir projekts par pelnu pārvēršanu šķidros minerālmēslos, kurus varētu droši izmantot gan lielos tīrumos, gan iedzīvotāju mazdārziņos.

Otrs sadarbības projekts tiek izstrādāts kopā ar Lietuvas zinātniekiem – par organisko mikroorganismu piedevām bioloģiskajiem minerālmēsliem kombinācijā ar ķīmiskajiem, lai iegūtu līdzīgu efektu kā ķīmiskajiem minerālmēsliem, tai pašā laikā samazinot ķīmisko minerālmēslu apjomu kopējā produktā. Ceru, ka jau 2022. gadā varēs sākt šo jauninājumu testēšanu laukos. Vai no šīs cenu krīzes ir kādi ieguvumi? Noteikti, lauksaimniekiem būs ļoti labs gan 2021., gan 2022. gads, kad uzlabos kapitāla situāciju un nākotnes ieguldījumus attīstībā. Un, protams, inovatīvās pārmaiņas vienmēr nāk ar progresu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks

Māris Ķirsons, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsnes bagātinātāju eksportētājs un agro jomas konsultants SIA Blendex (AS Fertilizer Group uzņēmums) 2020. gadu noslēdzis ar 10,889 miljonu eiro apgrozījumu un neto peļņu 1,6 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumu grupas vadītājs Ģirts Cēlājs komentē, ka SIA Blendex apgrozījums, salīdzinot ar aizpērno gadu, audzis par vairāk nekā 2000% jeb 20 reizes. Šādi rezultāti skaidrojami gan arī uzņēmuma komandas apņēmīgo darbu, apgūstot jaunus eksporta tirgus Ukrainā, Zviedrijā un Gvinejā, gan arī aktīvāku pievēršanos augsnes karšu izstrādei.

Turpinot attīstību, SIA Blendex jaunu tirgu apguvei investēs attālinātas pārdošanas tehnoloģijās un aramzemju iekopšanā, attālināti konsultējot.

“Pandēmijā cilvēki juta, ka zemes darbi nomierina, stādu augšanas process novērsa domas no skandalozajiem ziņu virsrakstiem, un lauku darbi kļuva par pastāvīgu aizraušanos. Protams, arvien aug pieprasījums pēc mūsu produktiem no lielajiem lauksaimniekiem dažādos pasaules kontinentos, jo pārtikas izejvielu cenu kāpums ir novērojams visās preču grupās,” komentē Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Jāveicina investīcijas eksporta produktu ražošanā

Māris Ķirsons, 14.07.2021

A/s Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs (no labās) un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus, ko var panākt veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, (piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru), kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē a/s Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs (kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro) un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks 

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski...

Ģ. Cēlājs kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīcijas ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs. Viņš kā būtiskāko Latvijas trūkums redz izpratnes trūkumu, kam seko nepareiza rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina īstenot "zaļā koridora" principu un mazināt banku birokrātiju, norāda asociācijas pārstāvji.

"The Red Jackets" tikusies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Finanšu nozaru asociāciju, lai apspriestu "zaļā koridora" iniciatīvu eksportspējīgiem uzņēmumiem, tomēr patlaban šie uzņēmumi saskaras ar pārspīlētu banku birokrātiju vienkāršos ikdienas darījumos, tā kavējot biznesa procesus.

"The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss informē, ka asociācija strādā pie tā, lai pašmāju ražotāju, tirgotāju, eksportētāju un būtībā jebkuru citu nopietni strādājošu uzņēmumu vajadzības Latvijā tiktu sadzirdētas. "Mūsu biedru vadīti, esam iniciējuši šīs trīspusējās sarunas, lai nonāktu pie optimāla risinājuma visām pusēm," piebilda M.Tiknuss.

Komentāri

Pievienot komentāru