Jaunākais izdevums

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

E. Podinska prognozē, ka mobilā interneta tehnoloģiskās iespējas vēl ilgi nepanākšot fiksēto interneta pieslēgumu. Tāpēc vismaz pārskatāmā nākotnē fiksētais un mobilais internets pastāvēšot «plecu pie pleca», katram no tiem nodrošinot dažādas vajadzības atšķirīgās lietošanas situācijās, un abām tehnoloģijām turpinot strauji attīstīties.

Pietiek ar mobilo

Savukārt Jānis Spoģis, Tele2 komercdirektors, akcentē, ka pēdējos piecos gados mobilais internets ir straujāk augošais pakalpojums mobilo sakaru nozarē un arī turpmāk lielākā konkurence nozarē būs mobilā interneta jomā. Viņš arī norāda, ka būtiski pieaugot to iedzīvotāju skaits, kas izvēlas mobilo internetu kā vienīgo, ar to aizvietojot fiksēto pieslēgumu. «Cilvēki dod priekšroku mobilitātei, ko nevar nodrošināt fiksētais interneta pieslēgums. Tāpat bieži vien jau 3G interneta ātrums un klienta pieredze ir labāka, nekā lietojot DSL pieslēgumu. Līdz ar 4G interneta plašāku pieejamību redzam, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk mobilo internetu lieto telefonos un datoros, kā arī kā vienīgo interneta pieslēgumu mājās, izvēloties wi-fi rūteri,» saka J. Spoģis. Arī Bite Latvija komercdirektore Kristīne Britāne teic, ka jaunās tehnoloģijas (4G un 4G+) spēj nodrošināt ātru internetu un spēj sacensties ar fiksēto internetu, taču fiksētais internets attīstās un var nodrošināt vēl lielāku ātrumu. Visbiežāk tas esot lielajās pilsētās, kur pieejams optiskais pieslēgums. «Lielākā mobilā interneta priekšrocība ir mobilitāte, ko tā sniedz klientiem, jo to pārsvarā izmanto ārpus mājas vai biroja,» piebilst K. Britāne.

Turpretī Lattelecom Interneta un balss biznesa daļas direktors Edgars Strods pieļauj, ka cilvēku skaits, kuri izvēlas tikai mobilo internetu datu pārraidei, esot niecīgs. «Visbiežāk lietotāji mobilo internetu izmanto kā papildu pieslēgumu, lai nodrošinātu sev nepārtrauktu piekļuvi internetam arī vietās, kur cits interneta pieslēguma veids nav pieejams,» viņš teic.

Visu rakstu Mobilais internets elpo pakausī fiksētajam lasiet 25. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LMT peļņa un apgrozījums sarucis

LETA, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā laikrakstam Diena.

Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?

Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LMT ievieš internetu telefonā bez apjoma ierobežojuma

Lelde Petrāne, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien ievieš jaunu piedāvājumu – pakalpojumu Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma, informēja tā pārstāve Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde cer, ka jaunā NEATKARĪBA veicinās plašāku un aktīvāku mobilā interneta lietošanu telefonā.

Līdz ar LMT 4G tīkla attīstību esot mainījusies mobilā interneta lietošanas pieredze. Divu gadu laikā tā patēriņš LMT tīklā pieaudzis 4,5 reizes.

LMT pakalpojuma Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma mēneša maksa noteikta 9,99 eiro. Tas automātiski tiks pieslēgts lietotājiem, kuri līdz šim izmantojuši pieslēgumu Internets telefonā apjoma soļus no 3GB līdz 8GB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Reģionos dod priekšroku mobilajam internetam tā pieejamības dēļ

Db.lv, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot bezvadu tehnoloģijas popularitātei, aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju kā pamata interneta pieslēgumu savai dzīvesvietai izvēlas mobilo internetu (MBB), liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un tirgus izpētes grupas «RAIT Custom Research Baltic» veiktais pētījums. Šobrīd 80% iedzīvotāju, kuriem ir pieslēgts MBB, to izmanto kā pamata interneta pieslēgumu. Ņemot vērā tā pieejamību, to visvairāk izmanto lauku reģiona un Pierīgas iedzīvotāji.

Kopumā šobrīd 33% mājsaimniecību visā Latvijā ir izvēlējušās MBB tehnoloģiju un to skaits katru gadu palielinās par aptuveni 5%.

Visbiežāk par labu mobilā interneta izmantošanai mājās atzīta tehnoloģijas bezvadu priekšrocība un ērtā uzstādīšana, uz ko norāda 39% aptaujas dalībnieku. Gandrīz tikpat daudz jeb 37% respondentu novērtē tehnoloģijas mobilitāti - iespēju to paņemt līdzi dodoties, piemēram, nedēļas nogalē uz laukiem.

«Mobilais mājas internets ir kļuvis par līdzvērtīgu konkurentu fiksētā interneta pieslēgumam un dati liecina, ka šī tendence turpina attīstīties – pēdējo divu gadu laikā par vairāk nekā 15% palielinājies to MBB lietotāju īpatsvars, kam tas ir pamata internets. Mobilajam mājas internetam ir ļoti minimāli ģeogrāfiskie ierobežojumi, tādēļ MBB ir ļoti populārs tieši lauku apvidos, kur cita veida internets nav pieejams vai arī to pievilkt ir ekonomiski neizdevīgi. Tiesa jāatzīst, ka MBB savas mobilitātes un interneta ātruma dēļ gūst aizvien lielāku pieprasījumu arī pilsētās,» informē «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti šī gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Gadu iepriekš pieaugums bija aptuveni 15% robežās. Šobrīd vidējais datu patēriņš uz vienu SIM karti "Tele2" tīklā ir 15,2 GB.

Straujš vidējais datu patēriņa pieaugums viedtelefonos novērojams sākot ar šī gada sākumu.

Sava ietekme ir koronavīrusa izraisītajiem apstākļiem, bet ne tikai, jo iedzīvotāju paradumi mainās nepārtraukti un digitālajā vidē regulāri parādās arvien jauni piedāvājumi un pakalpojumi, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un kuru lietošanai nepieciešams mobilais internets.

"Datu patēriņš turpina augt gadu no gada. To mēs redzam gan pēc vidējā datu patēriņa, gan arī bezlimita tarifu plānu pieslēgumu skaita pieauguma. Bezlimita datu plāni šobrīd ir absolūti populārākie," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Investējot miljonu eiro, Tele2 optiskajam tīklam Rīgā pieslēdzis bāzes stacijas

Db.lv, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2”, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni 10 reizes, pieslēdzis jau 80% Rīgā esošas bāzes stacijas telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklam.

Galvaspilsētā, kurā ir vislielākais mobilo datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no vairāk nekā 1070 “Tele2” 4G bāzes stacijām. Kopējās šī projekta izmaksas mērāmas aptuveni 1 milj. eiro apmērā un ir paredzēts pieslēgt praktiski gandrīz visas jeb 99% mobilo bāzes staciju.

4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots "Tele2" mobilo sakaru tīkls.

Uzņēmumā atzīst, šis projekts tika uzsāks pirms aptuveni gada. Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē izbūvēt ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācija tika izvēlēts projekts, kas paredz faktiski katras Rīgas bāzes stacijas pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 17.jūlija, sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru Tele2 ikvienam pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) minibusu pasažierim ir pieejams bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Alina Rence.

«Bezmaksas internets sabiedriskā transporta pasažieriem nav tikai papildu ērtība, bet gan dzīves nepieciešamība. Ņemot vērā, ka aizvien vairāk mūsu pasažieru brauciena laikā izmanto savus mobilos tālruņus, lai lasītu ziņu portālus vai sociālo mediju saturu, esam nākuši pretī klientiem, piedāvājot bezmaksas internetu ikvienam,» uzsver pilnsabiedrības RMS valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Tele2 bezmaksas 4G mobilais internets neierobežotā daudzumā ir pieejams visiem RMS minibusu pasažieriem neatkarīgi no tā, kādu mobilo sakaru operatoru tie izmanto.

Lai lietotu 4G zibenīgo internetu, mobilajai ierīcei (telefonam, planšetdatoram vai piezīmjdatoram) un SIM kartei ir jāatbalsta 4G.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien visā Latvijā traucēts «Lattelecom» internets.

To sociālajos tīklos apstiprinājis telekomunikāciju operators «Lattelecom».

«Arī internets šur tur šai skaistajā laikā izlēmis «paņemt brīvdienu». Atvainojamies - mūsu čaklie meistari jau dzenā viņu rokā un pavisam drīz viss atkal darbosies kā līdz šim,» ziņoja uzņēmums tviterī.

Savukārt savā «facebook» kontā uzņēmums vēstīja: «Diemžēl sestdienas vakarā novērojām globālas problēmas interneta darbībā un arī citās jomās (..)».

Pēc tam tika paskaidrots, ka tā ir bijusi neplānota avārija, kas skārusi visu Latviju.

Vēlāk uzņēmums ziņoja, ka bojājums ir novērsts un sakari pakāpeniski atgriezīsies visiem pieslēgumiem.

«Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 2,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa palielinājās par 26,4% jeb 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā ievērojami audzis patērētais mobilo datu apjoms Latvijas pilsētās un novados - vidēji Latvijā tas audzis par teju 70%, savukārt Rīgā pieaugums ir zem vidējā rādītāja un ir 56%, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 apkopotie dati.

Straujākais mobilā interneta datu pieaugums novērojams Saulkrastos, kur tas palielinājies par 180%.

Tele2 apkopojis aktīvākos Latvijas novadus, kuros mobilā interneta patēriņš gada laikā piedzīvojis straujāko kāpumu. Starp līderiem, kur mobilā interneta lietojums attīstījies īpaši strauji, ir Saulkrastu (180% pieaugums), Krimuldas (+158%) un Kocēnu (+153%) novadi, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Reģionu griezumā visstraujākais pieaugums ir Vidzemē – 77%.

«Mobilo datu straujais patēriņa pieaugums skaidrojams ar moderno tehnoloģiju, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, sabiedrības kopējo digitalizāciju un ar to saistīto pieprasījumu pēc mobilajiem datiem un kvalitatīva interneta. Turklāt mobilais internets daudzās mājsaimniecībās ir kļuvis par galveno mājas internetu. Absolūtos skaitļos Rīga, protams, ir pirmajā vietā pēc kopējā mobilo datu patēriņa, taču iepriecina fakts, ka gada laikā tieši reģionos notikusi straujākā attīstība mobilā interneta lietošanā, kas liecina par iedzīvotāju paradumu maiņu un arvien lielāku interneta pārklājumu visā Latvijas teritorijā,» stāsta «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” saviem klientiem turpmāk nodrošinās arī optiskā interneta pakalpojumus, tādējādi stiprinot savas pozīcijas kā daudzpakalpojumu uzņēmums, kurš piedāvā mobilos sakarus, mājas internetu, televīziju un apdrošināšanas pakalpojumus.

Šobrīd “Tele2” optisko internetu piedāvā tikai privātpersonām, bet tuvākajā nākotnē tas būs pieejams arī biznesa klientiem.

“Mobilais mājas internets šobrīd ir vadošā tehnoloģija mājas interneta segmentā, taču mēs sekojam līdzi pasaules tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir optiskais internets, tādēļ mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt, kā rāda dažādi starptautiski pētījumi un prakse, cilvēki, kuri izvēlējušies mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus pie viena uzņēmuma, ir daudz apmierinātāki ar klientu servisu un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

LMT ievieš 4G+ standartu

Lelde Petrāne, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ievieš jaunu tehnoloģiju – 4G+ jeb LTE Advanced, kas ļaušot klientiem divkārtīgi palielināt LMT 4G interneta ātrumu mobilajos telefonos un rūteros.

4G+ tehnoloģijas priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi izmantot nevis vienu, bet divas sakaru frekvences.

Ja 4G risinājums piedāvā teorētiskos ātrumus līdz 150 Mb/s, tad pirmajā etapā 4G+ ļaušot teorētiski sasniegt 300 Mb/s, informēja LMT pārstāve Elīna Lidere.

Tā kā klientu atsaucība esot liela, LMT turpina strauji paplašināt 4G tīklu, lai tas būtu pieejams arī tālākajos lauku reģionos ne tikai lielajās pilsētās.

LMT ātrgaitas 4G internets ir pieejams apmēram 72% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt LMT 3G internets ir pieejams teju visā Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tele2 atkārtoti iesniedzis sūdzību IUB par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu

LETA, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tele2: mobilo datu patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par vairāk nekā 400%

Db.lv, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojuma uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka mobilo datu patēriņš pēdējo piecu gadu laikā palielinājies par vairāk nekā 400 %.

Lai arī, sākoties Covid-19 izraisītajai pandēmijai, klienti aktīvāk veica “parastos” jeb balss zvanus, skatoties ilgākā laika periodā, balss zvanu skaits stagnē. Savukārt konstanti turpina kristies nosūtīto īsziņu skaits, jo šo komunikācijas veidu gandrīz pilnībā ir aizstājusi saziņa, izmantojot dažādas mobilās lietotnes, piemēram, WhatsApp, Facebook Messenger u.c.

“Pieprasījuma pieaugums pēc mobilā interneta ir liels, taču šie dati nepārsteidz, ja palūkojamies, kā ir mainījušies mūsu ikdienas paradumi – kā sazināmies, maksājam rēķinus un izklaidējamies. Mobilais telefons faktiski ir kļuvis par neatsveramu cilvēka palīgu gan darbā, gan privātajā dzīvē. Ir pavisam skaidrs, ka mēs virzāmies uz “bezlimita datu pasauli”, proti, agri vai vēlu būsim situācijā, kad gandrīz visi klienti izvēlēsies bezlimita tarifa plānus,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas telekomunikāciju tirgum pietrūkst inovāciju

Dienas Bizness, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā), 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 ieguldījis 840 tūkstošus eiro jaunu bāzes staciju izveidē

Žanete Hāka, 07.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 pērn palielinājis 4G un 4G+ tīkla kapacitāti Rīgā un tās apkārtnes novados (Babītē, Carnikavā, Garkalnē, Mārupē un Stopiņos), informē uzņēmuma pārstāvji.

Investējot 840 tūkstošus eiro, Tele2 ir uzbūvējis 107 jaunas 4G un 4G+ bāzes stacijas.

«Mobilais internets ir straujāk augošais pakalpojums mobilo sakaru nozarē – cilvēki joprojām daudz zvana un sūta īsziņas, tomēr Tele2 tīklā lielāku noslodzi rada interneta lietošana. Pērn Rīgā un jau 14 pilsētās reģionos izvērsām arī 4G+ tīklu, kā arī nesen galvaspilsētā sāka darboties arī “Tele2” 4G++ tīkls,» saka Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

4G mobilo internetu lieto Rīgā un tās apkārtnes novados, tomēr arī reģionos pēdējā gada laikā iedzīvotāji aktīvāk sāk lietot internetu telefonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” gandrīz visas (99%) Rīgā uzstādītās 4G mobilās bāzes stacijas pieslēgs Tet optiskā interneta tīklam, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Šos darbus plānots paveikt jau nākamā gada laikā, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilā interneta, kas pēdējo piecu gadu laikā palielinājies vairāk nekā 30 reizes. 4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots Tele2 mobilo sakaru tīkls.

“Attīstoties dažādiem mobilā interneta pakalpojumiem un strauji pieaugot mobilo datu patēriņam, mēs rūpīgi sekojam līdzi tīkla noslodzei, lai klientiem nodrošinātu nemainīgas kvalitātes mobilo sakaru pakalpojumus. Pēdējo divu gadu laikā optiskajam tīklam mēs esam pakāpeniski pieslēguši bāzes stacijas Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī stratēģiski svarīgākajos centros, un tagad ir pienācis laiks arī Rīgai,” atzīst Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Galvaspilsētā, kurā objektīvi ir vislielākais datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no mūsu vairāk nekā 1000 4G bāzes stacijām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Investējot 840 000 eiro, Tele2 ir uzbūvējis 107 jaunas 4G un 4G+ bāzes stacijas

Dienas Bizness, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 pērn būtiski palielinājis 4G un 4G+ tīkla kapacitāti Rīgā un tās apkārtnes novados (Babītē, Carnikavā, Garkalnē, Mārupē un Stopiņos). Investējot 840 000 eiro, “Tele2 ir uzbūvējis 107 jaunas 4G un 4G+ bāzes stacijas, informē uzņēmumā.

«Mobilais internets ir straujāk augošais pakalpojums mobilo sakaru nozarē – cilvēki joprojām daudz zvana un sūta īsziņas, tomēr Tele2 tīklā lielāku noslodzi rada interneta lietošana. Esam uzbūvējuši Latvijā plašāko 4G tīklu, un, ņemot vērā pieaugošo Tele2 mobilā interneta klientu skaitu un patēriņu, turpinām celt jaunas bāzes stacijas. Pērn Rīgā un jau 14 pilsētās reģionos aktīvi izvērsām arī 4G+ tīklu, kā arī nesen galvaspilsētā sāka darboties arī Tele2 4G++ tīkls,» saka Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Visaktīvāk 4G mobilo internetu lieto Rīgā un tās apkārtnes novados, tomēr arī reģionos pēdējā gada laikā iedzīvotāji aktīvāk sāk lietot internetu telefonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» Rīgā un Pierīgas rajonos rudenī uzbūvējis 11 jaunas bāzes stacijas, kas spēj nodrošināt 4G+ interneta ātrumu, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Mobilais internets ir visstraujāk augošais mobilo sakaru pakalpojums, un tā piedāvātie ātrumi jau šobrīd daudzviet pārspēj pieejamā DSL jeb vadu interneta iespējas. Jāatzīmē arī, ka Latvijā visblīvāk apdzīvotie ir tieši Rīgas un Pierīgas rajoni, līdz ar to šajā teritorijā ir īpaši svarīgi ne vien nodrošināt atbilstošu mobilā interneta ātrumu, bet arī pietiekošu tīkla kapacitāti, lai varētu apkalpot lielu klientu skaitu vienlaicīgi,» stāsta «Tele2» tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Stacijas aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām augstvērtīgai balss sakaru kvalitātei un ātra mobilā interneta nodrošināšanai. Kopumā rudens mēnešos operators savu bāzes staciju tīklu papildināja ar 19 jaunām bāzes stacijām visā Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izdzīvotu digitālajos džungļos, vajadzīgas pavisam citas zināšanas

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai izdzīvošanai digitalizācijas džungļos ir laba izglītība, kas dod kārtīgas pamatzināšanas, spēju strādāt komandā, pieiet jautājumiem radoši un domāt kritiski, tā secināts Accenture rīkotajā dažādu nozaru speciālistu diskusijā «IT digitalizē biznesu».

«IT nozare ar savu darbu būtiski maina to, kā sabiedrība funkcionē. Ja veicinām tehniskās izmaiņas, vajadzētu strādāt ar sabiedrību, lai cilvēki ir tām gatavi, un palīdzēt pāriet uz jauno realitāti. IT un digitālā biznesa cilvēki, visticamāk, atradīs sev iespējas jaunajā pasaulē, bet tie, kuriem nav šādas izglītības un kuri nav strādājuši ar digitālām, matemātiskām lietām, iespējams, varētu tās neatrast. Kamēr nav par vēlu, jāmaina izglītības un pārvaldes sistēmas, lai paaudzes, kas nāk aiz mums, būtu tam vairāk gatavas. Skatoties uz to, kā mainās darba tirgus struktūra, skaidri redzams, ka darba vieta nevienam vairs nav garantēta,» spriež Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji biežāk nekā iepriekš norāda, ka finanšu situācija kļuvusi sliktāka

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka, liecina Swedbank Finanšu institūta apskats.

24% jeb teju katrs ceturtais norādījis, ka tā pasliktinājusies nedaudz. Savukārt gandrīz katram desmitajam (8%) iedzīvotāju šķiet, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Apmierināto skaits ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. 44% aptaujāto norāda, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada beigām mobilo sakaru operators BITE 4G+ tīkla paplašināšanā plāno investēt 1,272 miljonus eiro un aprīkot ar šo tehnoloģiju vairāk nekā 60 bāzes staciju, informē uzņēmumā.

Pašlaik ar šo jaudīgo tehnoloģiju aprīkotas jau 43 bāzes stacijas 23 pilsētās, pastāstīja BITES pārstāvis Aleksandrs Beļajevs.

“Pēdējos gados interneta patēriņš mobilajos telefonos īpaši strauji pieaug reģionos, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt mobilā tīkla attīstību gan Rīgā, gan arī reģionālajās pilsētās, tostarp - mazpilsētās, pielāgojot tehnoloģijas nemitīgi augošajām klientu prasībām un uzlabojot viņu mobilo sakaru lietošanas pieredzi. Tieši 4G+ palīdz paplašināt tīkla kapacitāti, tādējādi nodrošinot ātru un stabilu mobilo internetu vietās, kur tas tiek patērēts arvien vairāk un vairāk,” norāda A. Beļajevs.

Šogad BITE ar 4G+ internetu ir aprīkojusi 43 bāzes stacijas Alūksnē, Apē, Cēsīs, Daugavpilī, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Mazsalacā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Salacgrīvā, Skrīveros, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Tuvākā mēneša laikā plānots šo apjomu dubultot, nodrošinot šīs tehnoloģijas pieejamību arī Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Ludzas un citu pilsētu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru