Finanses

Moneyval jaunāko Latvijas novērtējumu publiskos 9. decembrī

LETA,26.11.2025

Jaunākais izdevums

Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" jaunākais Latvijas novērtējums tiks publiskots šogad 9. decembrī, teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Viņš atteicās izpaust, kāds novērtējums varētu būt, bet iepriekš jau ir izskanējis, ka prognozes par novērtējumu ir pozitīvas.

Jau vēstīts, ka "Moneyval" un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) kopējā plenārsēde, kurā Latvija kā pirmā novērtēta pēc jaunās, pārskatītās FATF metodoloģijas, notika jūnija vidū un kopš tā laika vēl tika veikti kvalitātes kontroles un saskaņošanas posmi.

Ziņojumā tiks sniegs detalizēts novērtējums Latvija atbilstībai starptautiskajiem standartiem un tam, cik efektīvi valstī darbojas sistēma naudas atmazgāšanas novēršanai. "Moneyval" novērtējuma rezultāti ir būtisks rādītājs Latvijas starptautiskajai reputācijai un turpmākajai sadarbībai finanšu jomā.

Latvija kā pirmā valsts pieteicās "Moneyval" sestās kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās FATF metodoloģijas. Pēc iepriekšējā ziņojuma Latvija veica izmaiņas, lai nodrošinātu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību FATF standartiem. Izmaiņas arī ietvēra tiesību aktu pilnveidošanu, institūciju kapacitātes stiprināšanu un starpinstitūciju sadarbības uzlabošanu.

Jau ziņots, ka 2018. gadā "Moneyval" Latvijai piemēroja pastiprinātas uzraudzības režīmu un tika pieļauta iespēja Latviju iekļaut valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

Lai "pelēkajā sarakstā" nenonāktu, Latvijā tika veiktas plašas reformas jeb finanšu sistēmas "kapitālais remonts", kas cita starpā noveda pie daudz stingrākām prasībām kredītiestāžu klientiem.

Eksperti

Sapnis par mazo Šveici un Latvijas starptautiskā konkurētspēja

Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs,21.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.