Jaunākais izdevums

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Jau noslēdzot revīziju par 2021.gada SGP, VK vērsa uzmanību, ka vairākiem VID nodokļu pārskata posteņiem nav veikta gada slēguma inventarizācija, nav nodrošināta analītiskā uzskaite, tie ir gan nepamatoti samazināti, gan nepamatoti palielināti. Kā norāda VK, VID apņēmās pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus un ieviest ieteikumus VID nodokļu pārskata pilnveidošanai.

Tomēr arī šogad revīzijas rezultāti esot parādījuši, ka VID nodokļu pārskata pilnveidošana vēl ir turpināma. Arī šogad VID sākotnēji sagatavotais nodokļu pārskats vēlāk tika būtiski labots. Jau sākotnēji iesniegtajā pārskatā revidenti konstatēja dažādas kļūdas un neatbilstības.

Piemēram, bija nepamatoti palielinātas īstermiņa prasības 69,8 miljonu eiro apmērā, jo nebija dzēsti mirušo/likvidēto nodokļu maksātāju parādi. Pārskata piezīmēs informācija par prasībām un saistībām neatbilda virsgrāmatas datiem, nebija realizēti visi pieteiktie Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) grāmatvedības funkcionalitātes uzlabojumi, joprojām bija kļūdas un neatrisinātas problēmas dažādos algoritmos, kas ietekmē grāmatvedības uzskaites pareizību. Lai gan labotajā pārskatā tika būtiski samazināta bilances summa uz pārskata gada sākumu un beigām, kā arī VID norādīja, ka šie būtiskie posteņu samazinājumi ir izveidojušies, atrisinot pieteiktos problēmziņojumus un veicot datu korekcijas, tomēr joprojām neesošā analītiskā uzskaite liedza VK revidentiem pārliecināties, ka veikto labojumu rezultātā informācija VID nodokļu pārskatā ir korekta.

"Mēs novērtējam VID paveikto MAIS grāmatvedības funkcionalitātes pilnveidošanā. Tomēr uzskatām - lai varētu gūt pietiekamu pārliecību par VID nodokļu pārskata bilances prasību un saistību posteņos atklātās informācijas patiesumu, kritiski svarīgi ir pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu un nodrošināt VID nodokļu pārskatā uzrādīto posteņu datu analītisko uzskaiti pa nodokļu maksātājiem. Tādējādi tiktu nodrošināta pārskata lietotāju pārliecība par atbilstošu valsts budžeta ieņēmumu un ar tiem saistīto prasību un saistību uzskaiti un patiesas informācijas pieejamību lēmumu pieņemšanai par gadskārtējo valsts budžetu," uzsver Bādere.

Tāpat VK raida pārmetumus VID par komunikāciju ar iedzīvotājiem pārmaksāto nodokļu atmaksas procesā. Jau revīzijā par 2016.gada SGP esot konstatētas nepilnības saistībā ar pārmaksātā IIN atmaksu un VID sniegts ieteikums veikt pasākumus nodokļu maksātāju izglītošanai, lai samazinātu nepilnības turpmāk iesniedzamajās deklarācijās un informētu arī par tiesībām, kādas nodokļu maksātājs var izmantot turpmāk.

Revīzijā par 2022.gada SGP tika konstatētas IIN pārmaksas 42 000 eiro apmērā, kuras VID nodokļu maksātājiem nav atmaksājis, lai gan šie nodokļu maksātāji 2022.gadā ir iesnieguši citas nodokļu deklarācijas ar IIN pārmaksu un VID ir veicis šīs IIN izmaksas 2022.gadā. Noskaidrots, ka minētās IIN pārmaksas veidojas no nodokļu maksātāju veiktajām iemaksām, kurām pretī nav aprēķinu. Revīzijas laikā VID apliecināja, ka izskatīs šo noilgušo pārmaksu dzēšanu.

"Gadījumi, kad nodokļu maksātāja iemaksas ilgstoši netiek atmaksātas un VID nav informējis nodokļu maksātāju, liecina par trūkumiem VID un klientu sadarbībā. Tāpēc vērsām VID uzmanību, ka šādas situācijas turpmāk nav pieļaujamas un ieteicām veikt pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju nodokļu pārmaksu uzraudzību un valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas un vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summu dzēšanu normatīvajā aktā noteiktajos termiņos," norāda Bādere.

Jau otro gadu VK redzeslokā nonāca arī Konkurences padomes (KP) lēmumu ietekme uz SGP.

Jau noslēdzot 2021.gada SGP revīziju, VK esot secinājusi, ka KP lēmums tā sauktajā "Būvnieku karteļa" lietā radīja būtisku ietekmi uz vairākām valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām, jo liela daļa no 35 būvniecības objektiem, kas ietekmēti ar šo lēmumu, finansēti no publiskajiem līdzekļiem. Tāpat esot secināts, ka šie darījumi radīs ietekmi uz SGP finanšu rādītājiem arī nākotnē, jo būs jāpiemēro liela apmēra finanšu korekcijas.

Kā norāda VK, aizliegta vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, un to atklāšanu KP ir izvirzījusi par savu darbības prioritāti. Izvērtējot KP tīmekļvietnē publicēto informāciju par pieņemtajiem lēmumiem laikā no 2006.gada līdz 2023.gada 1.jūijam, konstatēts, ka pēc lietas klasifikācijas "Aizliegta vienošanās" ir pieņemti 69 lēmumi, no kuriem 58 jeb 84% ir stājušies spēkā. Lai gan pieņemto lēmumu skaits samazinās, uzlikto naudas sodu dinamika liecina, ka arvien vairāk tiek konstatētas aizliegtas vienošanās starp Latvijā lieliem tirgus dalībniekiem.

KP pieņemtiem lēmumiem par aizliegtas vienošanās konstatēšanu ir būtiska ietekme uz valsts un pašvaldību institūciju gada pārskatos un SGP sniedzamo informāciju par prasībām un saistībām, tajā skaitā iespējamām saistībām. Tāpat šie lēmumi radīs ietekmi uz valsts budžetu nākotnē, jo pasūtītājiem, kuri noslēguši līgumus ar karteļos iesaistītājiem komercsabiedrībām, par projektu īstenošanu vai preču piegādāšanu tikai par būvniecības karteli Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Vides investīciju fonds ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem ir piemērojuši līdzfinansējuma finanšu korekciju uz 2022.gada 31.decembri 20,6 miljonu eiro apmērā, turklāt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā ir nodarīti zaudējumi izmaksu sadārdzinājuma veidā, kā arī ir radušies citi ar pārkāpumu saistīti izdevumi.

Kā uzsver VK, KP uzliktais naudas sods, kā arī cietušo tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu ir būtisks priekšnoteikums, lai atturētu no turpmākas negodprātīgas rīcības nākotnē. Tomēr uzliktie naudas sodi visbiežāk sasniedz tikai daļu no pārkāpēja nelikumīgi gūtās peļņas. Kā revīzijā secināts, zaudējumu atgūšanas process nav pietiekami aktīvs, tādējādi nenodrošinot lietderīgu finanšu līdzekļu izmantošanu un, ja cietušie nepieprasa nodarīto zaudējumu atlīdzību, pārkāpējam ir iespēja sev nodrošināt nepamatotas priekšrocības un labākus tirgus apstākļus.

"Savstarpēji sadarbojoties ar Valsts kasi, vērsām uzmanību uz nepieciešamību izveidot universālu piezīmi, kas nodrošinātu gada pārskata lietotājus ar informāciju par kontrolējošo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un to ietekmi un/vai iespējamo ietekmi uz valsts un/vai pašvaldību budžetiem nākotnē, kā arī nodrošinātu informācijas uzkrāšanu," norāda Bādere.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets uzdeva atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot pasākumus konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai, bet tie īstenoti tikai daļēji un atsevišķu pasākumu izpilde ir ieviešanas procesā, VK sola turpināt sekot līdzi gan pasākumu īstenošanas progresam, gan valdības turpmākiem lēmumiem konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai, kā arī tam, lai informācija tiktu atbilstoši atklāta budžeta iestāžu gada pārskatos.

2022.gada SGP veido 73 pārskati, bilances kopsumma ir 37,2 miljardi eiro, konsolidētais valsts parāds - 16,6 miljardi eiro, ieņēmumi - 16,8 miljardi eiro, bet izdevumi - 16,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

A, B, C vai kā VID tagad vērtēs nodokļu maksātājus?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš Vecākā nodokļu konsultante, Nils Pužulis, ZAB Ellex Kļaviņš Jaunākais jurists, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID vienotā nodokļa konta sistēma nav draudzīga tās lietotājiem, secinājis Tiesībsarga birojs.

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts kancelejas komisijas veiktās atlases, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem, finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam virza Baibu Šmiti-Roķi.

Viņai ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā.

“Baibas Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast dienesta darba specifiku. Atlases procesā esam novērtējuši, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. Tādējādi Baibai Šmitei-Roķei kopā ar visu VID kolektīvu būs jāstrādā pie dienesta uzticamības atjaunošanas, klientu servisa uzlabošanas un pakalpojumu digitālās transformācijas, lai kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegtu sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: VID jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas arīdzan sekmētu VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu.

"Reformas mērķis ir panākt, ka VID kļūst par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm. Reformas rezultātā VID ir jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Vērtē četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus

Db.lv, 02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Mēnešalga pirms nodokļu nomaksas VID ģenerāldirektoram paredzēta līdz 7296 eiro, taču plānota arī bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem, tostarp piemaksas.

Pieteikties konkursā var līdz 2023.gada 3.novembrim.

Pretendentiem prasīta nevainojama reputācija, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnē, vadībzinātnē vai informācijas tehnoloģijās, vismaz trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, zināšanas un izpratne par VID darbības jomām, izpratne par informācijas tehnoloģiju (IT) projektu attīstīšanu vai biznesa procesu un pakalpojumu digitalizāciju, kā arī izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) zināmā mērā ir sabiedrības spogulis - kādas attiecības ir sabiedrībai ar VID, tādas arī ir sabiedrībai ar valsti, starptautiskajā konferencē "VID 30. Transformācija un ilgtspēja", sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka līdz šim ir gājis visādi, tomēr sabiedrības un VID attiecības ir stabilizējušās. Tāpat arī "VID pēdējos gados ir ticis prom no korupcijas ēnas, kas ir ārkārtīgi svarīgi," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs pasākumā sacīja, ka VID pirmajā darbības gadā - 1993.gadā - nodokļos iekasēti aptuveni 0,5 miljardi eiro, kamēr nākamajos gados jau 14 miljardi eiro, "kas ir milzīga pārmaiņa".

"Šajos 30 gados esam nonākuši pie vienas no modernākajām valsts institūcijām, kas ir tehnoloģiski attīstīta, kas arī sniedz adekvātu darba rezultātu" sacīja Ašeradens.

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka lielais sasniegums, kas redzams 30 gadu laikā, ir iekasētie nodokļi, tāpat arī ir labi sasniegumi identificējot PVN shēmas. Tāpat arī muitas strādā adekvāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus, kas negaisa postījumu dēļ saskaras ar grūtībām savlaicīgi nomaksāt nodokļus, izmantot iespēju saņemt samaksas termiņa pagarinājumu, bet pagarinātajiem maksājumiem - atbrīvojumu no nokavējuma naudas, informē VID pārstāvji.

VID uzsver, lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no nokavējuma naudas, ir svarīgi pieteikties savlaicīgi. Savukārt, ja dabas stihijā iznīcinātas pārdošanai paredzētās preces, par tām var neveikt atskaitītā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa korekciju - iepriekš atskaitītais priekšnodoklis nav jāatgriež valsts budžetā.

Dienestā atzīmē, ka šogad 7.augustā spēcīgais negaiss un krusa daudziem uzņēmējiem nodarīja būtiskus postījumus. Ja dabas stihijas radīto zaudējumu dēļ uzņēmumam ir grūtības laikus veikt nodokļu maksājumus, VID aicina izmantot valstī noteikto atbalstu pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai bez nokavējuma maksājumiem.

Nodokļu maksājumus ir iespējams sadalīt pa daļām un maksāt gada garumā. Turklāt šiem pagarinātajiem maksājumiem netiek piemērota nokavējuma nauda, norāda VID pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pirmais īstenojamais pasākums, lai katrs Latvijas iedzīvotājs sajustu, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) kļūst pieejamāks un nodokļus maksāt ir vieglāk, tiks veidota jauna mobilā lietotne ar plašāku pakalpojumu klāstu, intervijā saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa sacīja, ka šī ideja jau vairākus gadus ir bijusi darāmo darbu sarakstā, taču šis saraksts vienmēr ir bijis garš un allaž ir bijušas kādas citas, steidzamākas, prioritātes.

Jautāta, vai jaunā mobilā lietotne ietvers ne tikai iespēju deklarēt attaisnotos izdevumus, bet visus VID pakalpojumus, kas tagad ir pieejami mājaslapā, Šmite-Roķe sacīja, ka tāda ir nākotnes vīzija.

"Varbūt ne gluži visi pakalpojumi, jo to ir ārkārtīgi daudz un tie ir ārkārtīgi plaši, bet biežāk izmantojamie noteikti būs pieejami mobilajā lietotnē. Piemēram, šobrīd tā ir paredzēta tikai attaisnotajiem izdevumiem, turklāt arī tas ne visai labi strādā, jo uz "Android" operētājsistēmas viedtālruņiem aplikācija vairs nav pieejama," sacīja Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID 220 nodokļu maksātājiem pieprasījis atmaksāt Covid-19 atbalsta grantu

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības.

No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 tiesvedības ir VID labvēlīgas, viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.

VID ir saņēmis spriedumu SIA "GRB investīcijas" pieteikuma lietā, ar kuru ir pilnībā apmierināti "GRB investīcijas" pieteikumi, uzdodot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot "GRB investīcijas" labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada novembri, un atcelt VID lēmumu.

Attiecīgi VID Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā mēneša laikā izvērtēs minētā sprieduma pamatojumu un lems, vai ir pamats to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Attaisnoto izdevumu lietotne nedarbojas tālruņos ar Android operētājsistēmu

LETA, 23.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mobilā lietotne "Attaisnotie izdevumi" pašlaik nedarbojas tālruņos ar "Android" operētājsistēmu un nav pieejama lejuplādei "Google Play", informēja VID pārstāvji.

Ja lietotne telefonā jau ir uzstādīta, uz "Android" tālruņa to var atvērt un sākt ievadīt čekus, bet tā nepabeidz sākto darbību un čeki nenonāk Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).

Savukārt "iPhone" tālruņos lietotni joprojām var izmantot, un tā ir pieejama "App Store".

VID pārstāvji skaidro, ka lietotne "Android" tālruņos nestrādā pēc jaunākajām izmaiņām tehniskajos nosacījumos, ko visām lietotnēm nosaka "Android" operētājsistēmas uzturētājs "Google".

VID pašlaik strādā, lai nākotnē izveidotu iedzīvotājiem iespējami ērtu veidu attaisnoto izdevumu pievienošanai gada ienākumu deklarācijai. Savukārt, kamēr jaunais risinājums vēl nav izstrādāts, VID aicina izmantot jau esošās iespējas - iesniegt čekus tieši EDS, ko var izdarīt arī telefonā. Savukārt, apmeklējot ārstniecības iestādes, VID aicina izvēlēties e-kvītis, jo tās ārstniecības iestādes nosūta uz EDS automātiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību.

Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru