Pakalpojumi

My Fitness iegādājas otro lielāko fitnesa klubu tīklu Lietuvā

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Jaunākais izdevums

AS "My Fitness" savā īpašumā ieguvis otro lielāko fitnesa klubu tīklu Lietuvā - SIA Gym Plius (Gym+) no tās akcionāriem Airidas Kondratas un SIA INVEFINA.

Gym+ ir otrs lielākais fitnesa klubu operators Lietuvā un savu darbību īsteno kopumā 10 klubos Lietuvā, no kuriem seši klubi ir Viļņā, trīs klubi ir Kauņā un viens klubs - Panevēžā.

"Mēs sekojām Gym+ attīstībai jau pāris gadus. Paredzam tuvāko 12 mēnešu laikā atvērt vismaz septiņus jaunus fitnesa klubus Baltijā. Mūsu mērķis ir uzlabot standartus, ieviest jaunākās tendences, veicināt fitnesa attīstību un motivēt vairāk cilvēku dzīvot veselīgāk. Tagad mēs varam to nodrošināt vēl lielākā mērogā visā Baltijā," teic MyFitness izpilddirektors Erki Torns (Erkki Torn).

Pēc jauno klubu ieguves MyFitness apvieno jau 47 fitnesa klubus un vairāk nekā 100 000 dalībnieku visā Baltijā.

Saskaņā ar E.Torna teikto, "MyFitness" ir spēcīgs tirgus līderis Igaunijā un Latvijā. "MyFitness" Lietuvas tirgū ienāca pirms gada, kad Viļņā tika atvērts pirmais klubs. "Ar Gym+ un tās 10 klubu iegādi "MyFitness" tagad veido nopietnu pamatu arī Lietuvā un kļūst par neapstrīdamu tirgus līderi Baltijas reģionā," uzskata E.Torns.

SIA "Gym Plius" dibinātājs un izpilddirektors Airidas Kondratas skaidro, ka pēc tik straujas izaugsmes ir ļoti pateicīgs par to, ka Gym+ kļūst par daļu no spēcīgākā fitnesa klubu operatora Baltijā.

Kā norāda "LHV Bankas" korporatīvo klientu vadītājs Indreks Nūme (Indrek Nuume), darījums iezīmē labu uzņēmējdarbības piemēru. "Kā Igaunijā ļoti labi varam novērot, "MyFitness" ir piemērs tam, ka tūkstošiem cilvēku ir guvuši iedvesmu dzīvot veselīgāku un aktīvāku dzīvesveidu. "MyFitness" ir izrādījis mērķtiecību un prasmi paplašināt savu kvalitatīvo fitnesa klubu tīklu Igaunijā. Priecājos, ka varam dalīties ar šo pieredzi Lietuvā un paplašināt iespējas labsajūtas entuziastiem Baltijā," sacīja Indreks Nūme.

Darījumu finansēja "LHV Banka". Pircēju konsultēja "Motieka & Audzevičius," un pārdevējus konsultēja "SUMMA Advisers" un "Ellex Valiunas".

Puses ir vienojušās neizpaust darījuma noteikumus.

AS "My Fitness" darbību uzsāka 2008. gadā. "MyFitness" kopumā ir 47 fitnesa klubi zem trīs dažādiem zīmoliem Baltijā: "MyFitness", "Gym!" un "Gym+".

AS "My Fitness" konsolidētie ieņēmumi 2019. gadā bija 26,5 miljoni eiro, un ieņēmumu prognoze 2020. gadam ir vairāk nekā 36 miljoni eiro. Uzņēmumam ir aizrautīga komanda, kurā ir vairāk nekā 900 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers: Katrs mēnesis, nenododot ēku ekspluatācijā, izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pētījums: Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā retāk nekā citviet Baltijā izvērtē kredīta līguma noteikumus

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs otrais kredītņēmējs Igaunijā pievērš uzmanību līguma noteikumiem, izvēloties patēriņa kredītu. Arī Lietuvā samērā liela daļa – 44% to izvērtē, bet tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs kā vienu no prioritātēm min kredīta līguma noteikumus, atklāj Luminor veiktā aptauja.

Izvērtējot svarīgākos aspektus, lai izvēlētos patēriņa kredītu, visu trīs valstu iedzīvotājiem svarīgākais ir ikmēneša maksājuma apmērs un gada procentu likme. Gan Igaunijā, gan Lietuvā pirmie trīs svarīgākie aspekti, izvērtējot kredītu piedāvājumus, ir ikmēneša maksājuma apmērs, gada procentu likme un līguma noteikumi.

Latvijā, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, pirmajā trijniekā, izvēloties kredītiestādi, ierindojās iespēja saņemt kredītu bez noformēšanas izdevumiem – to norādījuši 41% aptaujāto. Divas trešdaļas jeb 65% aptaujāto Latvijā norādīja, ka, izvēloties kredīta piedāvājumu, izvērtē ikmēneša maksājumu apmēru, kā nākamā seko gada procentu likmes izvērtēšana (49%) un tad – iespēja saņemt kredītu bez noformēšanas izmaksām. Latvijas un Lietuvā iedzīvotāji visbiežāk patēriņa kredīta izvēli izdara, salīdzinot vairākus piedāvājumus, tomēr to arvien dara tikai aptuveni trešdaļa (37% Lietuvā un 33% Latvijā), savukārt igauņi patēriņa kredīta izvēli visbiežāk izdara, piesakoties tam bankā, kurā viņš jau ir klients – tā norādījuši 37% no respondentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Baltijas startup investīcijās apsteidz Ziemeļvalstis

Anda Asere, 12.12.2019

Jaunākais Baltijas vienradzis jeb jaunuzņēmums, kura novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedz miljardu dolāru, ir lietuviešu "Vinted". Foto - tā līdzdibinātāja Milda Mitkute

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

2,7 jaunuzņēmumi uz katriem 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubu SIA "My Fitness" apgrozījums 2019.gadā palielinājies par 1,39 miljoniem eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, ir par 24,06%, liecina "Lursoft" dati.

Kā teikts iesniegtajā pārskatā, pieaugums panākts, pateicoties 2 jaunu klubu atvēršanai un palielinātajai pastāvīgo klientu bāzei. 2019.gada beigās SIA "My Fitness" tīklā ietilpa 13 fitnesa klubi Rīgā, savukārt vēl divi klubi bijuši projekta plānošanas stadijā, paredzot tos atklāt šogad.

Pēc 2017. un 2018.gada zaudējumiem, pagājušajā gadā SIA "My Fitness" atkal atsācis strādāt ar peļņu. Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka pēc nodokļu nomaksas tā pērn bijusi 200,6 tūkstoši eiro, savukārt apgrozījums - 7,16 miljoni eiro. SIA "My Fitness" nākamajā pārskata gadā plānojis aktīvi strādāt pie tirgus daļas palielināšanas un nostiprināšanas, liekot uzsvaru uz aktīvo kluba biedru skaita palielinājumu un esošo klubu modernizācijas, kā arī apzinot jaunu klubu potenciālās atrašanās vietas galvaspilsētā, teikts pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas.

"Mēs esam pārorientējušies. Es nevarētu sūdzēties, ka mēs bēdājamies un mums iet slikti. Pagaidām esam labi tikuši pāri šai situācijai un piedāvājam treniņus internetā," biznesa portālam "db.lv" saka Kārlis Sprukts, "KSMR Fitness" līdzīpašnieks.

Viņš atzīst - jau kādu laiku domājis, ka varētu pamēģināt piedāvāt tiešsaistes treniņus, bet līdz šim komanda tam īsti neredzēja iemeslu. Tagad, kad sākās ārkārtas situācija, šī ideja atdzima un to nekavējoties īstenoja.

K. Sprukts secina, ka šāda līmeņa pārmaiņām ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, kas šajā gadījumā ir pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, kuras laikā ir slēgti sporta klubi un daudzi cilvēki atrodas pašizolācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Failiem.lv" ir izveidojis satura piegādes rīku, kas ļauj atslogot Latvijas un pasaules interneta tīklu Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

Lietojot satura glabāšanas platformu, medijiem, telekomunikāciju uzņēmumiem un satura veidotājiem iespējams būtiski uzlabot satura piegādes kvalitāti un ātrumu failiem, kas ir populāri patērētāju vidū. Risinājums ir izveidots, apvienojot centralizētu mākoņskaitļošanas arhitektūru ar miglas skaitļošanas jeb Peer-to-peer (P2P) risinājumiem.

"Failiem.lv" izveidotais vienādranga lejupielādes un straumēšanas risinājums ļauj atslogot uzņēmumu serveru tīklu un nodrošināt ātrāku datu pārraidi, pārvēršot katru faila lejuplādētāju vai video skatītāju arī par tā augšuplādētāju. Tas nozīmē, ka tieši populārs saturs – ziņas, pasākumu pārraides, filmas, sporta sacīkstes - gala lietotājiem faktiski tiek piegādāts no tuvāk esošajiem lietotājiem, nevis pāri visai valstij vai kontinentam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

KadagiPiens cīnās par pastāvēšanu

Ilze Žaime, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kluba "KadagiPiens" saimnieks aktieris Dainis Grūbe padoties negrasās un meklē jaunus risinājumus, kā iesaistīties un būt noderīgs sabiedrībai, kā arī saglabāt kluba atmosfēru dzīvu.

Db.lv jau rakstīja, ka bārs un restorāns "KadagiPiens", apvienojoties kafejnīcai "Kadagi" un bāram "Piens", no jauna vēra savas durvis apmeklētājiem šā gada februārī. D. Grūbe stāsta, ka atsaucība kopš tā brīža bijusi liela - nākusi gan jauna publika, gan tie, kas gadiem "Pienā" nebija viesojušies. Klubu turpināja atdzīvināt bingo un austeru vakari, dīdžeji un dzīvā mūzika. Vairāk par to uzzini, skatoties video!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgts sporta un fitnesa klubs "Reaktors", kas bija viens no celmlaužiem svaru zāļu jomā, apliecināja "Reaktors" vadītāja Annija Reskāja.

Rīgas Maskavas priekšpilsētā bijušajās kluba telpās joprojām ir trenažieri, taču paredzēts, ka nākotnē tos varēs izmantot tikai ēkā mītošā uzņēmuma "ELKO Grupa" darbinieki.

"Tā būs privāta zāle, tas nebūs "Reaktors", un nebūs pieejams cilvēkiem no malas," skaidro Reskāja.

"Plānojām slēgt klubu 2.aprīlī. Tas bija paredzams, taču procesi valstī paātrināja procesu," saka "Reaktors" vadītāja, piebilstot, ka kluba darbība tika apturēta 18.martā.

"Iemesli tam bija vairāki. Galvenais, ka tāpat kā visiem biznesiem, nepieciešamas investīcijas. Sporta klubiem vajag attīstīties un piedāvāt kaut ko jaunu. Mūsu nostādne tāda laikam vairs nebija, un arī sākotnējais entuziasms bija noplacis," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decathlon ienāks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Francijā izveidotajā "Decathlon" ķēdē ietilpst vairāk nekā 1400 veikalu 47 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā (attēlā veikals Spānijā).

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ķīnas pilsēta bažās par jaunu Covid-19 uzliesmojumu daļēji slēdz robežas

LETA--AFP, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzjiliņas pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos daļēji slēgusi savas robežas un apturējusi sabiedriskā transporta kustību, šādi reaģējot uz lokālu koronavīrusa uzliesmojumu, kas Ķīnā pastiprinājis bažas par otro infekcijas vilni.

Pilsētā ar četriem miljoniem iedzīvotāju trešdien apturēta autobusu satiksme, turklāt varasiestādes paziņojušas, ka pilsētu varēs pamest vienīgi tie cilvēki, kuriem pēdējo 48 stundu laikā veikto Covid-19 testu rezultāti bijuši negatīvi un kas zināmu laiku pavadījuši "stingrā pašizolācijā".

Visi kinoteātri, fitnesa centri, interneta kafejnīcas un citi atpūtas un brīvā laika pavadīšanas centri, kas atrodas telpās, tiek slēgti nekavējoties, bet aptiekām ir jāziņo par visiem gadījumiem, kad pārdoti drudža un pretvīrusa medikamenti, teikts vietējās administrācijas paziņojumā.

Par pirmo infekcijas uzliesmojumu tika paziņots Šulaņas priekšpilsētā nedēļas nogalē, bet Dzjiliņas mērs trešdien brīdināja, ka situācija ir "ārkārtīgi smaga un sarežģīta" un ka "pastāv liels tālākas izplatīšanās risks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sporta klubos maksimālo cilvēku skaitu rosina noteikt atbilstoši kluba izmēriem

LETA, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubu tīkls "Lemon Gym" aicina sporta klubu apmeklētāju maksimālā skaita ierobežojumus noteikt atbilstoši sporta klubu izmēriem, proti, pēc to platības, atklāja sporta kluba "Lemon Gym" Latvijas reģiona vadītājs Jevgenijs Beļakovs.

Viņš rosināja Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas aicināt pārskatīt lēmumu par ierobežojumiem un atļaut atvērt sporta zāles ar noteikumu, ka katrai personai tiek nodrošināts minimāls brīvas vietas daudzums - no četriem līdz 10 kvadrātmetriem - un divu metru distance starp klientiem.

"Mēs uzskatām, ka nav pareizi salīdzināt lielos sporta klubus "Lemon Gym" ar platību no 1000 līdz 1600 kvadrātmetriem ar mazām studijām un platību līdz 250 kvadrātmetriem. Kur ir lielāks risks? Lielajā, labi ventilējamā zālē vai nelielā studijā, ja abiem ir vienāds klientu skaits?" jautāja Beļakovs, iesakot ierobežot maksimālo cilvēku skaitu pēc platības, nevis radīt vienādus nosacījumus mazām studijām un lieliem klubiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro, Vienības gatvē Ziepniekkalnā, Rīgā atklāts tirdzniecības centrs "Aleja".

T/c "Aleja" ir viens no lielākajiem jaunajiem "Rimi Latvia" tirdzniecības centru projektiem, kura kopējās investīcijas ir vairāk nekā 22 miljoni eiro. Tirdzniecības centrā atrodas arī Rimi Hyper", nodrošinot iespēju saņemt arī "Rimi" e-veikalā veiktos pasūtījumus "Rimi Drive" vai "Saņem veikalā" punktā.

"Rimi hipermārkets tirdzniecības centrā "Aleja" kļūst par ceturto "Rimi" veikalu, kurā ir pieejami pašapkalpošanās skeneri. Jaunais hipermārkets, kas nodrošinās 100 jaunas darba vietas, būvēts saskaņā ar "Rimi" jaunizstrādāto dizaina konceptu - ir uzstādītas vieglāk pamanāmas norādes veikala nodaļās, padarīta plašāka veikala ieejas zona, uzstādītas modernākas pašapkalpošanās kases, pieejami ērtāki un vieglāk vadāmi iepirkumu rati, kā arī izstrādāts jauna koncepta info centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārskatīts LIAA ekonomisko pārstāvniecību tīkls

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Komentāri

Pievienot komentāru