Jaunākais izdevums

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz augošu politisko saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV uzņēmumu akciju cenas pieauga, bet pēcpusdienā pieaugumu nomainīja kritums un galvenie ASV biržu indeksi krasi samazinājās.

Jēlnaftas cenas turpināja pieaugt, tirgum "ļoti nervozējot" par saspīlējumu Tuvajos Austrumos, sacīja "Again Capital" analītiķis Džons Kildafs.

ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja kritiku par Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā un sarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgs no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.

Frankfurtes un Londonas biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, tirdzniecībā Āzijā pieaugot līdz 2304,96 ASV dolāriem par unci.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,4% līdz 38 596,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,2% līdz 5147,21 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,4% līdz 16 049,08 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 7975,89 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par mazāk nekā 0,1% līdz 8151,55 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,2% līdz 18 403,13 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 1,4% līdz 85,59 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,5% līdz 90,65 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien pieauga par 2,5% līdz 26,21 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,0857 līdz 1,0840 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2658 līdz 1,2641 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 151,70 līdz 151,22 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,76 līdz 85,73 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā krītas bažās par Tuvo Austrumu krīzi

LETA--AFP, 17.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās otrdien kritās bažās par Tuvo Austrumu krīzi pēc Izraēlas armijas vadītāja solījuma atbildēt uz Irānas raķešu un dronu uzbrukumu Izraēlai. Samazinājās arī divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels paziņoja, ka inflācijas ierobežošana var notikt '"ilgāk, nekā bija gaidīts", jo jaunākie ASV ekonomikas dati likuši atlikt prognozes par procentlikmju pazemināšanu.

Izraēla un Irāna apmainījās draudiem pēc tam, kad Irānas pirmais tiešais uzbrukums savai galvenajai ienaidniecei Izraēlai krasi saasināja reģionālo saspīlējumu, kamēr karadarbība Gazas joslā turpinās bez cerībām uz pamieru tuvākajā laikā.

Pasaules naftas cenas nedaudz samazinājās, maz reaģējot uz Tuvo Austrumu krīzi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,2% līdz 37 798,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 5051,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 15 865,25 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Eiropas biržās krītas pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā nav pamata cerēt uz jūtamu degvielas cenu samazinājumu, sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere, komentējot degvielas cenu prognozes.

Ligere norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā ietekmi uz degvielas cenām galvenokārt atstāj notikumi Tuvajos Austrumos un Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstu vienošanās turpināt naftas ieguves samazinājumu, tā uzturot augstu naftas cenu.

Tāpat viņa minēja, ka būtisku lomu naftas cenas pieaugumā patlaban veido nemieri Sarkanajā jūrā, kas ierobežo tankkuģu kustību Suecas kanālā, kuri kalpo par naftas piegādes ceļiem Eiropai.

Ligere atzīmēja, ka rezultātā pieaug degvielas biržas cenas un secīgi - mazumtirdzniecības cenas. Savukārt Irānas trieciens Izraēlai, kā arī Ukrainas triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā naftas cenu patlaban nav ietekmējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas centrā aizliedz kravas transporta kustību

Db.lv, 18.01.2024

Austrumu maģistrāles (attēlā) izbūve nodrošina Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

"Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu," skaidro Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenas Latvijā 2024. gadā- kam pieaugs, kam kritīsies?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē.

Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem, inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.

Vai inflācija un cenas augs?

Dzīves dārdzības perspektīvas šogad tiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču lielam satraukumam nav pamata. Īss pārskats par galvenajiem notikumiem izejvielu tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:

Runājot par notikumiem, kas nav tieši saistīti ar izejvielu cenām, ilglietošanas preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. To cenas vēsturiski bija stabilas vai drīzāk lejupejošas, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Pandēmijas laikā tās krasi pieauga ražošanas un transporta jaudu ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilglaicīgās tendences. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu cenu turpinās augt diezgan strauji, to nosaka darba algu kāpums Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā mainās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās krītas

LETA--AFP, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA BISS dalās ar inovācijām un moderniem risinājumiem autostāvvietu pārvaldībā ziemā un sliktos laika apstākļos

Šobrīd, kad valda mīnusi un gandrīz katru dienu iet sniegs, tas neaptur no cilvēku ikdienas. Dodoties uz darbu, veikaliem un citiem galamērķiem nozīmē arī izmantot stāvvietas. Ziemai iestājoties, autovadītājiem ir svarīgi apsvērt, kādas iespējas piedāvā autostāvvietas, it īpaši, ja runa ir par ērtībām un efektivitāti.

Tradicionālie žetoni un modernās ANPR (Automātiskā numura zīmes atpazīšana) kameras ir divi populāri risinājumi autostāvvietu pārvaldībā, bet kura no tām piedāvā labāku pieredzi ziemas apstākļos? Vai tradicionālie žetoni spēj piedāvāt ērtības ziemas apstākļos, vai arī ir vērts apsvērt modernās ANPR kameras?

Autostāvvieta ar žetoniem: Tradicionālais, Bet neērtais risinājums ziemā

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro

Db.lv, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par Tuvo Austrumu krīzi.Tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Eiropas biržu indeksi pieauga, un visstraujākais kāpums bija Londonas biržas indeksam FTSE 100, kas pieauga par 1,6% līdz 8023,87 punktiem, kas ir jauns biržas slēgšanas brīža rekords.

Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja arī britu mārciņas vērtības samazināšanās, jo ir gaidāms, ka Anglijas Banka drīz samazinās procentlikmes.

"Nedēļa sākas ar akciju cenu atvieglojuma kāpumu pēc mierīgas nedēļas nogales uz ģeopolitiskās skatuves," atzīmēja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ozkardeskaja.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 38 239,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5010,60 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,1% līdz 15 451,31 punktam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās pagarināt naftas ieguves apmēra samazinājumu, tādējādi cenšoties palielināt cenas saistībā ar ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām.

OPEC+ norāda, ka naftas ieguves samazinājuma pagarinājums būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Turklāt astoņas valstis - Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna - paziņoja, ka arī pagarinās brīvprātīgo naftas ieguves apmēra samazinājumu līdz septembrim.

Kopumā OPEC+ valstis samazina naftas ieguves apmēru par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Formātā OPEC+ ietilpst 12 Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis.

Pērnā gada nogalē no OPEC izstājās Angola saistībā ar nesaskaņā par naftas ieguves kvotām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam pēc pārsvarā labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, un kāpums bija arī Eiropas biržās.

Noskaņojumu uzlaboja arī bažu mazināšanās par Tuvo Austrumu krīzi, kamēr tirgus dalībnieki gaida ASV inflācijas datu un uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanu šonedēļ.

Starp kompānijām, kuru akciju cenas Volstrītā pieauga pēc ceturkšņa peļņas rādītāju publiskošanas, bija "General Electric", "Spotify Technology" un "Kimberly-Clark".

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc ziņām par eirozonas biznesa aktivitātes uzlabošanos šomēnes. Pieauga arī Londonas biržas indekss, ko pēdējās nedēļās ir veicinājusi britu mārciņas vērtības samazināšanās, sevišķi pret ASV dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,7% līdz 38 503,69 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 5070,55 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 15 696,64 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

ASV un Eiropas naftas cenas saruka par aptuveni 4%, un "Saudi Aramco" lēmums ietekmēja arī enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

"Aramco" paziņojumā teikts, ka tā plāno pazemināt jēlnaftas cenas klientiem Āzijā par diviem ASV dolāriem uz barelu.

"Tas viss pastiprina bažas, ka globālais tirgus slīkst naftā, kas nav pietiekami ātri izmantojama, pat ja cenas ir pievilcīgas patērētājiem," sacīja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķis Deivids Morisons.

"Nav šaubu, ka pašreizējais ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos novērš vēl straujāku naftas cenu krišanos," viņš piebilda.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par 0,6%, neraugoties uz aviobūvnieka "Boeing" akcijas cenas krišanos par 8% pēc tam, kad ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) sestdien aizliedza aviosatiksmē izmantot daļu no lidmašīnām "Boeing 737 MAX 9", kamēr tās netiks pārbaudītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad visdrīzāk lielas izmaiņas mazumtirdzniecībā Latvijā nav gaidāmas, aģentūrai LETA intervijā sacīja universālveikala "Stockmann" vadītāja Dace Goldmane.

"Situācija šogad saglabāsies diezgan izaicinoša, jo apkārt notiekošais nerada ļoti stabilu pamatu zem kājām," uzsvēra Goldmane, piebilstot, ka patlaban neesot datu, kas ļautu prognozēt, ka 2024.gads varētu būs citādāks nekā pagājušais, vai varētu strauji mainīties pircēju paradumi.

Viņa arī norādīja, ka šādā situācijā mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir jāturpina domāt par efektivitāti, investējot gan preču piedāvājumā, gan vidē. "Tirgotāju lielais uzdevums ir atrast preces un cenas attiecību, kas viņa pircējam ir visatbilstošākā," skaidroja Goldmane.

Taujāta par konkurences apstākļiem "Stockmann" darbības jomās, universālveikala vadītāja norādīja, ka konkurentiem šajā tirgū vieta esot vienmēr. Viņa pauda, ka Rīga ir labi sadalīta tirdzniecības segmentos, ir labi noklātas galvenās maģistrāles, uz kurām atrodas lieli un kvalitatīvi tirdzniecības centri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā, gaidot labākus laikus, nepalikt tukšām rokām?

Mareks Kļaviņš, Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem.

Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, šobrīd nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu – 4% – 2023. gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas – ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru