Jaunākais izdevums

ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.

Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.

ASV naftas cenas noslīd zem nulles 

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas...

Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.

Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.

Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.

"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.

Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.

Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.

Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reorganizēta AS Ventspils nafta, mainot nosaukumu uz AS Latvijas kuģniecība

Žanete Hāka, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbauda iespējamu dokumentu viltošanu Polcktransneft Družba un LatRosTrans strīdā par 66,7 miljoniem

LETA, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV, Meksika un Kanāda otrdien parakstīja jauno tirdzniecības vienošanos, sarunas par kuru bija ilgušas vairāk nekā divus gadus.

Šīs vienošanās ratifikācija ASV Kongresā gan varētu aizkavēties līdz nākamajam gadam, sacīja Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels, kā iemeslu minot impīčmenta prāvu Senātā pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šī ir jau otrā reize, kad šīs trīs valstis ir paziņojušas par ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA) noslēgšanu, aizstājot pirms 25 gadiem noslēgto Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanos (NAFTA), kuru Tramps raksturojis kā "katastrofu" ASV. USMCA pirmoreiz tika parakstīta 2018.gada novembrī, bet iestrēga politiskos sarežģījumos, īpaši ASV, kur opozīcijā esošie demokrāti apšaubīja, vai šī vienošanās tiešām piespiedīs Meksiku veikt darbaspēka reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par 10% muitas tarifa noteikšanu alumīnijam no Kanādas, un šis lēmums tiek uzskatīts par atbildi uz alumīnija importa apjoma palielināšanos no Kanādas.

Tramps 2018.gadā bija noteicis palielinātus tarifus Kanādas tēraudam un alumīnijam, bet pērn tos atcēla. Tramps paziņoja par plānotā tarifa noteikšanu, sakot runu kādā fabrikā Ohaio štatā. Viņš šajā runā arī apgalvoja, ka Kanāda "izmanto" ASV.

ASV Tirdzniecības pārstāvja biroja paziņojumā teikts, ka alumīnija imports no Kanādas "pieaudzis virs vēsturiskiem līmeņiem" un tas attaisno tarifa noteikšanu, kas tikusi apsvērta kopš jūnija.

Pirms piecām nedēļām stājās spēkā jauna Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības vienošanās, kas nosaukta par USMCA, starp ASV, Meksiku un Kanādu.

Tramps bija centies panākt tās pieņemšanu, lai nomainītu iepriekšējo vienošanos NAFTA, kas bija pieņemta 1994.gadā un kuru viņš uzskatīja par neizdevīgu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lieliem kritumiem arī finanšu tirgi mēdz ievilkt elpu.

Šīs nedēļas pirmdiena ASV akcijām bija sliktākā kopš 1987. gada oktobra. Tā kā – ir bijis arī sliktāk!

Togad 19. oktobra “melnās pirmdienas” ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%, kas joprojām ir lielākais vienas dienas kritums vēsturē. Savukārt šajā “melnajā pirmdienā” “Dow Jones” indeksa vērtība saruka teju par 13%. Kopš pagājušā mēneša virsotnēm ASV akciju vērtība tādējādi ir samazinājusies jau gandrīz par trešo daļu.

Otrdien finanšu tirgi mēģināja attapties un meklēt nākotnes virzienu. Rezultātā lielākajos akciju tirgos līdz šīs dienas pēcpusdienai nebija vērojama ļoti noteikta cenu kustība uz vienu vai otru pusi. Arī ASV akcijas atvērās pozitīvā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu – plauktu. Zīmols "Akurat Racks" atrisina problēmu, kā pārskatāmi un estētiski uzglabāt tādus sporta inventārus kā velosipēdus, slēpes, sup dēļus, sniega, sērfa, veika, kaita un skrituļdēļus.

"Akurat Racks" ideja nāk no ASV, Kalifornijas. "ASV tiek izmantots bambuss. Latvijā mums ir finieris, kas ir mūsu zaļā nafta," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta E. Staune.

""Akurat Racks" ir 100% Latvijas produkts, lai gan Eiropa un pasaule vēl mūs īsti nezina. Tāpēc uz produktiem norādām, ka ražots Eiropā, Latvijā. Ja mēs norādām, ka tikai Latvijā, tad šķiet, ka tas varētu būt arī Āfrikā. Tas ir skumīgi, jo mēs esam patrioti un vēlamies teikt, ka tas nāk no Latvijas, bet, kā rāda citu uzņēmumu pieredze, tad uzsvērt Latviju sākotnēji šādos produktos vēl nevaram," skaidro E. Staune.

Lielākais un, iespējams, ļoti ambiciozs uzņēmuma sapnis ir četru gadu laikā tikt Eiropas tirgū, nostabilizēties kā vienam no TOP funkcionālo plauktu ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru