Jaunākais izdevums

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Uzņēmums vērsās tiesā, lūdzot atcelt lēmumu par iestāšanās naudas samaksu un lēmumu par tās izslēgšanu no biedrības, kā arī atlīdzināt zaudējumus. Tiesa tiesvedību daļā, kurā "Balcia" pārsūdzēja lēmumu par iestāšanas naudas samaksu, izbeidza, jo pēc lietas ierosināšanas tiesā Finanšu ministrija (FM) attiecīgo biedrības lēmumu atzina par prettiesisku.

"Balcia" vērsās arī KP, lai tā pasaka, vai šādu barjeru likšana nav OCTA tirgu kropļojoša. KP ir saskatījusi pārkāpumus, kas radījušas negatīvas sekas konkurencei. Un par jauna OCTA tirgus dalībnieka ienākšanas kavēšanu uzraugi piemēros biedrībai naudas sodu, vēsta "Nekā personīga".

"Nekā personīga" esot kļuvis arī zināms, ka konkurences uzraugu izmeklēšana ir noslēgusies LTAB nelabvēlīgi. LTAB pārkāpumam piekrīt, ir gatava izlīgt un samaksāt soda naudu. Neoficiāli zināms, ka tie būšot gandrīz 400 000 eiro. Soda naudu, kas jānomaksā KP, LTAB iekļāvis nākamā gada budžetā.

"Balcia", kas patlaban ir viens no LTAB biedriem, šādam plānam nepiekrīt. Kompānija raidījuma uzsver, ka nākamā gada LTAB budžetā ir nepamatoti palielināts biedru naudas maksājums, kā arī apdrošinātājiem tiks paaugstināti obligātie atskaitījumi no katras pārdotās OCTA polises. Tas, pēc "Balcia" domām, nākamgad sadārdzinās OCTA polises cenas.

Taču LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins raidījumam pauda, ka OCTA polisi daudz vairāk ietekmējot daudzi citi aspekti, piemēram, inflācija autoservisu jomā vai darbaspēka jomā, vai medicīnas jomā. Turklāt, ja LTAB būšot jāmaksā kaut kāda izlīguma summa, tad tā ietekme uz OCTA cenām būšot "mikroskopiska vai gandrīz nekāda", pārliecināts ir Abāšins.

"Balcia" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus sacīja, ka uzņēmums ir vērsies Finanšu ministrijā (FM), lai pārskatītu LTAB budžeta projektu.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV), kurš bija finanšu ministrs, kad "Balcia" sāka tiesāšanos par ienākšanu OCTA tirgū, raidījumā atzīmēja, ka FM nav jāapstiprina LTAB budžets, tomēr ministrijai esot jākontrolē LTAB darbību deleģētā pārvaldes uzdevuma izpilde. Kā Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Reirs tagad sola parlamentā izvērtēt, cik pamatoti LTAB veic valsts deleģētu funkciju un vai valstij tā nav jāpārņem pašai.

Proti, Reirs uzsvēra, ka LTAB būtu jāstrādā sabiedrības labā, un tāpēc nebūtu pareizi maksu "par savām kļūdām" uzvelt OCTA pircējiem.

LTAB biedri patlaban ir deviņas apdrošināšanas kompānijas - "Balta", "Baltijas apdrošināšanas nams", "BTA Baltic Insurance Company" (BTA), "Compensa Vienna Insurance Group" Latvijas filiāle, "Ergo Insurance" Latvijas filiāle, "Gjensidige" Latvijas filiāle, "If P&C Insurance" Latvijas filiāle, "Swedbank P&C Insurance" Latvijas filiāle un "Balcia Insuranse SE".

"Balcia Insurance SE" ir Latvijā dibināta risku apdrošināšanas kompānija ar centrālo biroju Rīgā un filiālēm Lietuvā, Polijā un Vācijā. No 2022.gadu "Balcia" piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus arī Latvijā.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, netiešā veidā būtiska līdzdalība "Balcia Insurance" kapitālā ir Gintam Dandzbergam, Paulam Dandzbergam un Martam Dandzbergam (katram no 20% līdz 33%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas tirgus Latvijā pērn audzis par 9,5%

Db.lv, 31.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EY: 66% uzņēmumu vadītāji nākamgad sagaida augstākus ieņēmumus, bet 65% - augstāku peļņu

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais EY uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse atklāj, ka neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu.

Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023. gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

Līdzīga situācija ir ar peļņas gaidām – 65% uzņēmēju paredz, ka nākamgad peļņa pieaugs (turklāt 23% uzskata, ka peļņa pieaugs būtiski) un tikai 10% domā, ka tā samazināsies.

“Pētījumā mēs atrodam arī būtisku korelāciju starp nākotnes izaugsmes gaidām un investīciju plāniem. Proti, tie uzņēmumi, kas sagaida augstākus ieņēmumus nākamgad, 80% gadījumu plāno palielināt arī investīcijas izpētē salīdzinājumā ar šo gadu, 81% gadījumu plāno vairāk investīciju pamatlīdzekļos un 78% plāno vairāk ieguldījumu citu aktīvu, tostarp uzņēmumu, iegādē. Savukārt tie, kas sagaida zemākus ieņēmumus nākamgad, 42% gadījumu plāno arī mazāk ieguldīt izpētē, 48% gadījumu arī mazākas investīcijas pamatlīdzekļos un 38% gadījumu mazāk tērēs uz jaunu aktīvu iegādi. Šī ir bīstama korelācija, kas jāņem vērā arī uzņēmējiem Latvijā. Proti, šādā pārmaiņu laikā tie, kas audzēs ienākumus un investēs vairāk, konkurences cīņā kļūs vēl spēcīgāki, kamēr tie, kas taupīs uz investīcijām dēļ zemākiem ienākumiem – tie savas tirgus pozīcijas var zaudēt vēl vairāk,” saka EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veselības apdrošināšanai būtu jābūt normai darba tirgū

Monta Ieleja, ABSL Latvia izpilddirektore, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne vien pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.

Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā. Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa tipa labumu nevis normu.

Nozare, kas vēsturiski bijusi kā piemērs citiem rūpēs par darbinieku labbūtību

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma nevis privilēģija. Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022. gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē. Turklāt 2022. gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā nākamgad turpināsies konsolidācija, aģentūrai LETA atzina "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.

Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.

"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru