Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas dēļ nākamie pāris gadi viesnīcām būs izdzīvošanas gadi, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Jenzis atzīmēja, ka viesnīcām šis laiks ir īpaši smags, jo ir liels pastāvīgo izmaksu slogs. Nekustamā un zemes nodokļa apmērs Rīgā ir lielākais no Baltijas valstu galvaspilsētām - apmēram trīs reizes lielāks nekā Viļņā un gandrīz 10 reizes lielāks nekā Tallinā. Viņš atklāja, ka Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ir tikusies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (APP), pārrunājot šo jautājumu, un cer uz pozitīvu sarunu iznākumu - iespējamu nodokļu samazinājumu, atcelšanu vai maksājumu atlikšanu.

RTAB vadītājs pauda cerību, ka, neskatoties uz smago krīzi, tūrisma nozare spēs saglabāt labo, konkurētspējīgo infrastruktūru rudens un ziemas periodā, lai pavasarī un vasarā varētu atsākt darbu. Pēc Jenža sacītā, Ekonomikas ministrija ieplānojusi 100 miljonu eiro jaunas infrastruktūras un objektu radīšanai, lai piesaistītu tūristus nākotnē. "Manuprāt, būtu svarīgi šos līdzekļus pamatā novirzīt esošās infrastruktūras saglabāšanai," pauda Jenzis.

Kā atzīmēja viesnīcu pārstāvis, 2023.gadā varēs runāt par apjomu atjaunošanu apmēram 2018./2019.gada līmenī. Tas gan notiks pakāpeniski, taču nākamgad prognozes varētu būt, ka tūristu skaits pieaugs, un tas pieaugs arī 2022.gadā.

Jenzis stāstīja, ka darbs pie nākamā gada rezervācijām dažādiem pasākumiem noris jau patlaban. Tāpat tiek strādāts pie lieliem pasākumiem, kas plānoti Rīgā 2022., 2023., un 2024.gadā. Pēc Jenža sacītā, šie būs lieli pasākumi ar lielu cilvēku klātbūtni un ar lieliem ieņēmumiem gan pašvaldībai, gan valstij, kā arī uzņēmumiem, kas ir saistīti ar tūrisma jomu.

"Tās ir daudzas jomas - ja viesnīcas ir ciet, arī gultasveļa netiek mazgāta, ja netiek pasniegtas brokastis, arī vietējam maizes cepējam nav darba, taksometru šoferiem utt. Tūrisma jomas pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP), kas pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezervāciju skaits "Mogotel" tīkla viesnīcās turpmākajiem mēnešiem ir salīdzinoši neliels, bet tas rada sajūtu, ka ceļotāji sāk mosties un kāds plāno arī atpūsties, portālam db.lv sacīja "Mogotel" mārketinga nodaļas vadītajs Igors Porohs.

"Mogotel" tīklā līdz 2020. gada marta vidum veiksmīgi darbojās 16 viesnīcas, no kurām 14 atrodas Rīgā. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī 14 viesnīcas tika slēgtas, un visā krīzes periodā turpināja darboties divas viesnīcas – "Wellton Riverside SPA Hotel" un "Rixwell Terrace Design Hotel". Šobrīd atsācis darboties arī "Wellton Riga Hotel & SPA".

Tāpat nu jau var sākt domāt par papildus ēku korpusu atvēršanu, kuri sākotnēji bija ciet, saka I. Porohs. Atvērtajās viesnīcās šobrīd vēl ir ierobežots pakalpojumu klāsts, jo pārsvarā visus papildu pakalpojumus nācās apturēt, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus. SPA centru un ēdināšanas pakalpojumu apjoms ir samazināts līdz minimumam, lai izvairītos no kontakta ar viesnīcas personālu un citiem viesiem, kā arī nodrošinātu atbilstošu drošības līmeni viesnīcā. Tomēr pakāpeniski, līdz ar Baltijas valstu un Eiropas robežu atvēršanu, viesnīcas pārstāvji sāk plānot daļēju pakalpojumu atsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biedrība aicina VID vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu, intervijā sacīja biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Taujāts par ātro ēstuvju, tostarp kebabnīcu skaita palielināšanos Rīgā un ietekmi uz nozari, Jenzis norādīja, ka biedrības redzeslokā ir nonācis nodokļu nomaksas jautājums. "Esam to arī pārrunājuši ar VID sadarbības līguma ietvaros par nodokļu nomaksas disciplīnu," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka ne visas kebabnīcas maksā nodokļus, tādēļ šim aspektam būtu nepieciešams papildu izvērtējums.

Viņš arī minēja, ka apzinās VID noslodzi un saprot, ka šādai izpētei nepieciešami papildu resursi, tādēļ nozare VID apliecinājusi gatavību sniegt algoritmu par nozares katras profesijas algas apjomu, tostarp reģionālā dalījumā, piemēram, pavāra vēlamās algas līmeni Rīgā un reģionos, kā arī nostrādāto stundu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020.gada sākumā, pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina.

"Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam, tie ir nokompensējuši izmaksu pieaugumu uz peļņas rēķina," sacīja Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro.

Tāpat Jenzis norādīja, ka patlaban pie lielāka apgrozījuma nozarē reģistrēts mazāks apmeklētāju skaits, kas liecina par to, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas ēst ārpus mājas un nākamais rudens un ziemas periods varētu šo tendenci pastiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcas un restorānus

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcu un restorānu jomā strādājošos uzņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir viesnīcas un restorāni, kas ir ļoti apmierināti, citi bija gaidījuši lielāku tūristu pieplūdumu, bet kopumā vērtējam atzinīgi gan norisi, gan tūristu pieplūdumu," atzīmēja Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs.

Jenzis sacīja, ka restorāni, kuri piedāvāja spēļu skatīšanās iespējas, piesaistīja ne tikai tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju uzmanību, un kopumā ir apmierināti ar rezultātu. Tomēr nozare ir ļoti plaša - ēdināšanā darbojas vairāk nekā 2500 uzņēmumu, - un katram ir savs skatījums, sava pieredze.

Vienlaikus Jenzis pauda, ka jebkurš pasākums, kas piesaista tūristu interesi Rīgai un Latvijai, ir svarīgs.

Tāpat Jenzis minēja, ka starptautiskiem sporta pasākumiem ir tendence piesaistīt unikālus, pirmreizējus tūristus, kuri ir attiecīgā sporta veida fani, un, ja cilvēkam būs pozitīva pieredze, iespējams, viņš nākotnē atgriezīsies ar ģimeni, draugiem vai klientiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca Tallink City, kas atrodas Igaunijas galvaspilsētas sirdī, A. Laikmaa ielā, kas nepilna gada laikā tika pilnībā renovēta un modernizēta, atkal atvērs durvis viesiem.

Pēc apjomīgiem atjaunošanas darbiem izveidots pavisam jauns viesnīcas interjera dizains.

"Veiksmīgi izmantojot pandēmijas perioda priekšrocības, mums izdevās efektīvi un lietderīgi izmantot šo laiku un pabeigt tik apjomīgu un iespaidīgu viesnīcas rekonstrukcijas projektu. Noslēdzot viesnīcas remontdarbus, tiek atjaunota arī viesnīcas koncepcija, kuras pamatā ir Tallink stiprās puses, apvienojot labi zināmās un iecienītās biznesa jomas un zīmolus, kā arī pievienojot pilnīgi jaunus pakalpojumu risinājumus," komentē Tallink Hotels valdes locekle Ave Svarta.

Desmit stāvu viesnīcā ir pilnībā atjaunoti 324 numuri ar dažādu komforta līmeni: klasiski divvietīgie numuri, ģimenes numuri, kā arī luksusa klases numuri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pērn bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan tūrisma, gan vietējā kapitāla un Latvijas konkurētspējas Baltijas reģionā kontekstā ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējā kapitāla uzņēmumus, sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 13,8 miljonus eiro, Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management, kuru pārrauga Lietuvas Banka, ir sākusi būvēt ekonomiskās klases zīmola Hampton by Hilton lidostas viesnīcu.

Viesnīcā būs 189 istabas, tā atradīsies viena kilometra attālumā no nozīmīga transporta mezgla - Starptautiskās lidostas Rīga. Šī ir pirmā starptautiskās ķēdes viesnīca, kas top šīs lidostas tuvumā.

Plānots, ka Hampton by Hilton atvērsies nākamā gada otrajā ceturksnī. Projekta kopējā vērtība ir 13,8 miljoni eiro. Ģenerāluzņēmējs - Latvijas būvniecības uzņēmums UPB.

I Asset Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Airport Hotels Fund direktors Laurynas Antropikas ir gandarīts, ka viesnīcas celtniecība tika sākta, neraugoties uz visām bažām par pasažieru skaita samazināšanos pašreizējās Covid-19 situācijas dēļ.

"Projeks ir nišas ieguldījums reģionā - ap Rīgas lidostas teritoriju nav zīmolu viesnīcu, līdz ar to pašlaik konkurence nav liela. Starptautiskās lidostas Rīga potenciāls ir milzīgs - tā apkalpo gandrīz 50% Baltijas reģiona pasažieru, tās mērķis ir kļūt par lidostu centru Ziemeļvalstu reģionā. Turklāt projekta Rail Baltica ietvaros 2026. gadā starptautiskajā lidostā Rīga tiks atvērta jauna dzelzceļa stacija. Lidostas stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un gaisa satiksmes savienojuma centrs Baltijā. Pandēmija mūs nebiedē sākt jaunās viesnīcas celtniecību, jo esam pārliecināti, ka pieprasījums pēc viesnīcas šajā apkaimē būs," saka L.Antropikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nav pietiekama pieprasījuma pēc viesnīcas standarta pakalpojumiem, viesnīcu tīkls Mogotel apsver dažādus variantus, lai izdzīvotu, un nesen uzsācis viesnīcu Rixwell Elefant Hotel, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Rija VEF Hotel numuriņu izīrēšanu ilgtermiņā par zemām cenām.

Piemēram, viena mēneša īre vienai personai izmaksā no 300 līdz 400 eiro atkarībā no izvēlētās viesnīcas, turklāt cenā iekļautas visas ērtības.

Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna stāsta, ka interese par šādu piedāvājumu ir ļoti maza un tas ir tikai kā papildu pārdošanas mehānisms. Kopumā šādi pārdotas vien dažas viesnīcas istabas viesnīcu tīklā. Viesnīcu tīkla izpilddirektore norāda, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir stabila, neskatoties uz to, ka uzņēmums cieš operacionālos zaudējumus viesnīcās.

J. Stirna stāsta, ka aizvērtas viesnīcas operacionālā uzturēšana izmaksā no 5000 līdz 20 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra. Šajā aprēķinā nav iekļauti kredītmaksājumi, NĪN, NĪ apdrošināšana, amortizācija u.c. izdevumi. Strādājošas viesnīcas izdevumi šobrīd ir no 20 000 līdz 120 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie darba laika ierobežojumi izklaides nozarei Covid-19 izplatības mazināšanai nostādījuši Latvijā šajā jomā strādājošos uzņēmumus nekonkurētspējīgā situācijā ar kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tajās pašās jomās strādājošajiem.

Tādēļ nozares uzņēmēji aicina valdību pagarināt darba laiku, lai uzņēmēji varētu "nostāties uz kājām" un pildīt uzņemtās saistības. "Ceru, ka valdība ieklausīsies," biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Kā vēstīts, noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.

«Pašlaik Lietuvā un Igaunijā strādājošajiem bāriem, naktslokāliem, diskotēkām ir ievērojama konkurētspējas priekšrocība, jo tie var strādāt, cik ilgi vēlas — līdz pēdējam apmeklētājam, savukārt Latvijā spēkā ir valdības noteikts ierobežojums līdz plkst.24,» uz jautājumu par Latvijā strādājošo konkurētspēju salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, atbild J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jenzis: Situācija ēdināšanas nozarē ir kritiska un daļa ēdinātāju kāpinājuši cenas

LETA, 26.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā situācija ēdināšanas nozarē ir kritiska, tostarp daļa ēdinātāju ir palielinājuši cenas, lai pielāgotos situācijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka, veicot LRB biedru aptauju, 20% atzinuši, ka ir paaugstinājuši cenas par 10%, vēl 22% cenas kāpinājuši līdz 10%, kamēr 58% LRB biedru pēdējā laikā cenas nav mainījuši vai ir pat samazinājuši.

"Galvenie iemesli, kurus minējuši LRB biedri cenu palielinājumam, ir augstais nodokļu slogs," sacīja Jenzis, piebilstot, ka Latvijā ēdināšanas jomā vēl aizvien ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī augstākais darba spēka nodokļu slogs Baltijā.

Vienlaikus Jenzis skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu cenas ietekmē arī darbaspēka trūkums un ar to saistītais algu kāpums, kā arī klientu, īpaši tūristu, trūkums. "Situācija ir ļoti bēdīga. Turklāt situāciju ar tūrismu Latvijā un Rīgā var novērot ar neapbruņotu aci - izejot nelielā pastaigā pa Vecrīgu var ātri saskaitīt daudzus slēgtus restorānus un izklaides vietas," teica Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji un bāru nozares uzņēmumi, atverot terases, kopumā ir spējuši pielāgoties izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, uzskata Latvijas Restorānu biedrībā (LRB) un Latvijas Bāru asociācijā.

LRB prezidents Jānis Jenzis aģentūrai LETA norādīja, ka pirmie novērojumi par terašu atvēršanu liecina, ka vairums uzņēmēju prasības ir centušies ievērot. "Tomēr jāņem vērā, ka pilnībā visas prasības bija zināmas mazāk nekā 24 stundas pirms terašu atvēršanas, kad valdība pieņēma lēmumu. Ja kaut kas nebija, domāju, ka atsevišķiem uzņēmumiem vienkārši vajadzēja dot nedaudz laika vēl pieslīpēties," skaidroja Jenzis.

Vienlaikus Jenzis atzina, ka arī viņš ir redzējis fotogrāfijas sociālajos tīklos, kur bija redzama drošības prasību neievērošana. "Es tomēr gribētu teikt, ka tā ir absolūti mazākā daļa. Negribētos, lai 1% dēļ, kas neievēro, strādāt vairs nedrīkstētu arī pārējie 99%, kas ievēro prasības," sacīja Jenzis un izteica cerību, ka tie uzņēmēji, kuriem pirmajās dienās pēc terašu atvēršanas bijušas problēmas ar drošības prasību ievērošanu, turpmāk kļūs atbildīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Darba laika pagarināšana atvieglos epidemioloģiskās drošības protokola ievērošanu

LETA, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas lēmums atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24 ļaus restorānos vieglāk ievērot epidemioloģiskās drošības protokolu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš atzina, lai arī par to, kādas prasības iedzīvotājiem jāievēro, apmeklējot āra terases, tika komunicētas ļoti plaši, un viesi par to tika brīdināti arī pirms ierašanās, apmeklētāji ne vienmēr tās gribējuši ievērot. "Protams, ja cilvēks sāk vakariņot pusastoņos, astoņos, tad tas, ka deviņos jādodas prom, var likties nedaudz jocīgi," sacīja Jenzis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut strādāt līdz pusnaktij dos pozitīvu ekonomisko efektu gan pašiem ēdinātājiem, gan valstij kopumā, tostarp tādēļ, ka tas ļaus samazināt to uzņēmēju skaitu, kuram nepieciešams valsts atbalsts.

"Ņemot vērā visas distancēšanās prasības, viesus terasēs var uzņemt mazāk. Šāda darba laika pagarināšana nozīmēs, ka varēs apkalpot vēl vienu viesu maiņu," sacīja Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne visiem iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tomēr ļoti daudz ēdinātāju darbu klātienē atsāks, pēc valdības ceturtdienas lēmuma par galīgajām prasībām āra terašu atvēršanai, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka starp ēdinātājiem ir ļoti daudz mazo un ģimenes uzņēmumu, kuriem jāsaredz biznesa pamatojums, vai darba atsākšana klātienē, apmeklētājiem atverot terases, būs izdevīga.

Vienlaikus Jenzis uzsvēra, ka daudziem uzņēmumiem lēmums par atļauju sākt terašu darbu ir bijis kā "cerību stars, ka viņi varēs izdzīvot".

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Viņš atzīmēja, ka daudzi nozares darbinieki varēs atgriezties no dīkstāves. "Tas ir ļoti iepriecinošs moments, jo viesmīlības nozare pati par sevi pasaka, ka tā nav pārtikas ražošanas nozare, kas varbūt pēdējā pusgada laikā tāda ir bijusi, gatavojot ēdienu līdzņemšanai. Viesmīlības nozarē ļoti svarīgs ir komunikācijas moments ar viesi, tikšanās ar viņu, pozitīvu emociju radīšana," klāstīja Jenzis.

Viņš minēja, ka prasība par darba laika ierobežošanu no plkst.6 līdz 21 ir kompromisa variants, jo sākotnēji esot runāts par iespēju terasēm strādāt līdz plkst.22. No Jenža teiktā noprotams, ka vismaz pagaidām uzņēmēji negrasās prasīt darba laika pagarināšanu, lai arī esot bijuši ēdinātāji, kuri bija jau veikuši rezervācijas līdz plkst.22.

Arī prasības par personu skaitu, kuras varēs atrasties pie viena galdiņa, esot kas tāds, kam ēdinātāji jau bijuši gatavi. Paredzēts, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām, no tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Jenzis uzsvēra, ka arī iepriekš, kad ēdinātāju klātienes darbam bija izvirzīti apmeklētāju skaita ierobežojumi, lielu incidentu par šo prasību pārkāpumiem neesot bijuši. Ja tādi bija, tad vairāk saistīti ar ārvalstu viesiem. "Domāju, ka Latvijas viesi ir ļoti likumpaklausīgi un ciena viens otru," sacīja LRB prezidents. Uzņēmēji arī cer uz labu sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, ja nu tomēr kādi incidenti būs.

Ēdināšanas iestādēs būs jābūt izvietotiem paziņojumiem par to, kādas prasības jāievēro, un Jenzis izteica cerību, ka iedzīvotāji būs saprotoši un tās tik tiešām arī ievēros.

Jau vēstīts, ka Sākot ar piektdienu, 7.maiju, restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rada lietotni brokastu rezervēšanai viesnīcās

Db.lv, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

atvijas uzņēmums Eat In Hotels prezentējis jaunu mobilo lietotni brokastu rezervēšanai viesnīcās. Šis ir pirmais projekts pasaulē, kas ļauj izvēlēties un pirkt brokastis viesnīcās, tajās nedzīvojot.

“Ideja brokastot savas pilsētas viesnīcās nav jauna, taču daudzi to neizmanto – bieži trūkst informācijas par brokastu cenu, tāpat ir saziņas grūtības reģistrācijā. Lietotne ne tikai atrisina šīs problēmas, bet arī ļauj viesnīcām regulēt cenu atkarībā no pieprasījuma. Savukārt klienti iegūst papildu atlaides. Turklāt zviedru galds viesnīcā līdzinās mini atvaļinājumam, mēs vēlējāmies šo atpūtas sajūtu pārnest uz mūsu ikdienu. Latvijas viesnīcām šī mūsu ideja ļoti patika – neatkarīgi no sezonas tām ir jāuztur servisa līmenis un jāsaglabā darba vietas. Labās viesnīcās ir standarti, kas attiecas gan uz produktu daudzveidību, gan uz ēdienu daudzveidību, gan uz izmantoto izejvielu kvalitāti. Tam tiek rūpīgi sekots, īpaši, ja tā ir tīkla viesnīca. Bet nelielās dizaina viesnīcas savus klientus lutina ar personisku servisu un interesantām maltītes idejām. Šāds iespēju arsenāls nav pieejams visās kafejnīcās un restorānos, tādēļ esam pārliecināti, ka mūsu jaunais pakalpojums būs pieprasīts,” stāsta jaunuzņēmuma autore Jūlija Rimlina, Latvijas tūrisma operatora Atlantic Travel vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 inficēto un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem un valsts šim atbalsta mehānismam varētu novirzīt 742 000 eiro, informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par tūristu mītņu gatavību izmitināt personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai to kontaktpersonas.

Pēc Vitenberga teiktā, darba grupa devusi "zaļo gaismu" šī atbalsta mehānisma izstrādei un EM konkrētu piedāvājumu izskatīšanai valdībā varētu iesniegt 15.decembrī. Ministrs pauda cerību, ka Covid-19 pacientu un kontaktpersonu izvietošana viesnīcās varētu sākties ap Ziemassvētkiem.

EM sākotnējās aplēses liecina, ka viesnīcās varētu izvietot 1150 personas, kuras tur uzturētos 15 dienas. Valsts ir gatava segt šo personu uzturēšanos viesnīcā, vienai personai veltot 43 eiro dienā jeb 645 eiro par visu 15 dienu periodu. Izdevumi - 43 eiro diennaktī - noteikti, ņemot vērā tūrisma mītņu sniegto informāciju par vidējo fiksēto cenu viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu operators Mogotel decembra izskaņā atvēris jaunu viesnīcu Tallinas centrā - Rixwell Viru Square (bijusī Baltic Hotel Vana Wiru Таlin).

Viesnīcas ēka ir celta XX gs. 50.gados un tajā ierīkoti 82 numuri, lobby bar, restorāns, bārs, konferenču zāles. Viesnīca atrodas vienā no galvenajiem pilsētas laukumiem – Viru laukumā, Tallinas svarīgāko ielu krustpunktā.

Pēc Mogotel speciālistu vērtējuma, tieši Tallina ir kļuvusi par pieprasītāku tūrisma galamērķi gadu mijas sagaidīšanai, salīdzinot ar Viļņu un Rīgu. Neskatoties uz vairākiem papildu ierobežojumiem tūristiem, kas tika ieviesti Ziemassvētku brīvdienās, Igaunijā notiks publiski svētku pasākumi, bet izklaides vietām ir atļauts strādāt līdz plkst.6:00 rītā.

“Ņemot vērā šodienas nenoteiktību pasaulē, ko ir radījusi COVID-19 pandēmija, mēs priecājamies, redzot, ka mūsu viesnīcas Latvijā un visā Eiropā nebūs tukšas. Jaungada brīvdienās Latvijā ieradīsies tūristi no Lietuvas, Ukrainas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas. Igaunijā dominē viesi no Krievijas, Somijas un Latvijas,” komentē Mogotel Hotel Group īpašnieks Vadims Muhins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Lietuvas un Igaunijas vecpilsētās dzīve kūsā, Vecrīga, tūristu skaitam joprojām neatgriežoties 2019. gada līmenī, aizvien ir salīdzinoši klusa.

To DB norāda gan vairāki Vecrīgas uzņēmēji, gan Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis. Viņš atzīmē, ka, lai gan ēdināšanas un viesmīlības nozare šobrīd uzrāda rekordlielu apgrozījumu, peļņas rādītāji ir ievērojami samazinājušies. Apgrozījums pieaudzis uz inflācijas rēķina, taču realitātē klientu un čeku skaits nav palielinājies, teic J. Jenzis, aicinot pašvaldību un valdību pievērsties šīs situācijas risināšanai. Ir nepieciešamas gan mārketinga aktivitātes tūristu piesaistei, gan finansiāls atbalsts uzņēmējiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums ēdinātājiem, kas varētu būtiski uzlabot mūsu konkurētspēju Baltijas līmenī, spriež Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 krīzes laikā darbību pārtraukuši apmēram 10% ēdinātāju

LETA, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Covid-19 krīzes laikā darbību pārtraukuši apmēram 10% ēdinātāju, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir dažādas aplēses, gan piegādātāju, kas strādā ar restorāniem, gan arī mūsu pašu aptaujas, bet apmēram 10% kolēģu ir aizgājuši no tirgus," teica Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumiem ļoti izšķirošs būs šīs rudens un šī ziema.

Viņš arī atzīmēja, ka šā gada vasaras sezona bija samērā laba ēdinātājiem, kuri apkalpo vietējos iedzīvotājus, kamēr restorāniem, kas pamatā orientējas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, klājās krietni sliktāk nekā 2020.gada vasarā, jo ieceļošana Latvijā bija apgrūtināta, tostarp šogad nebija tā saucamā Baltijas burbuļa.

Jenzis norādīja, ka nozarē daudzi uzņēmumi ar bažām skatās uz rudeni, jo, lai gan saslimušo skaits pieaug, joprojām nav skaidra scenārija par valdības turpmāko rīcību, taču uzņēmējiem ir jāplāno gan darbinieku skaits, gan arī produktu iepirkumi. "Ļoti negribētos nonākt pagājušā gada situācijā, kad praktiski dienas laikā viss tiek aizslēgts un tad pusgadu stāv ciet," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupā šodien varētu tikt izskatīts jautājumu par āra terašu atvēršanu, informē Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Pēc viņa teiktā šodien jautājumu par terašu atvēršanu Ekonomikas ministrija prezentēs Operatīvās vadības grupas sēdē, turklāt viņš cerot, ka tālāk šis jautājums nokļūs jau valdības sēdes darba kārtībā.

Covid-19 atbalsta mazināšanai krīzē skartajiem uzņēmumiem ir jābūt proporcionālai ierobežojumu noņemšanai, aģentūrai LETA uzsvēra Jenzis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šonedēļ pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Situācija restorānu nozarē ir neapskaužama 

Ja ļautu apkalpot restorāna apmeklētājus ārtelpās, tas pozitīvi ietekmētu ne tikai restorānu...

"Kamēr [ēdināšanā] ir kaut mazākie ierobežojumi, ir jābūt proporcionālam atbalstam," teica Jenzis.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir vairāki nozarē strādājošie, kas dažādu iemeslu dēļ nav kvalificējušies valsts atbalstam vai tas nav bijis pietiekams, tādēļ tiem ēdinātājiem pašreiz esot vitāli svarīgi, lai valdība ļautu atsākt klātienes darbu, atverot terases.

"Tas daudziem uzņēmumiem, kuri ēdināšanā lielākoties ir vietējā kapitāla un Latvijas iedzīvotājiem piederoši uzņēmumi, ir izdzīvošanas jautājumi. Tā nav tāda koķetēšana - "gribam strādāt, mums viss vienalga". Viņiem ir liela atbildība pret sabiedrības veselību," uzsvēra Jenzis.

Viņš arī atzīmēja, ka, āra terasēm atsākot strādāt, nozares organizācijas apņēmušās ēdinātājus uzrunāt ar vienotu memorandu, aicinot viņus būt atbildīgiem. Nozares ieskatā lēmums par terašu darba atsākšanu valdībai būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

Ziņots arī, ka Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts Kariņa (JV) priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

Vienlaikus premjers 22.aprīlī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem uzsvēra, ka valdība ir rīcības gatavībā ieviest stingrākus ierobežojumus, ja sabiedrības uzvedība to piespiedīs.

Komentāri

Pievienot komentāru