Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA NCC Housing turpina attīstīt jaunus dzīvojamo māju projektus un plāno investēt jaunu zemes gabalu iegādē Rīgas teritorijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Saskaņā ar NCC Housing plāniem attīstītājam interesē zemes gabali 4000 – 8000 kv.m platībā jebkurā Rīgas pilsētas daļā. Svarīgs kritērijs zemes gabala izvēlei ir apkārtējā infrastruktūra un izbūvētās komunikācijas.

Mareks Kļaviņš, SIA NCC Housing valdes loceklis, paskaidro: «Neskatoties uz Saeimas un valdības pēdējiem lēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt nekustamo īpašumu nozari, uzskatu, ka jauno dzīvokļu tirgus saglabā perspektīvas arī turpmāk, kaut arī šobrīd ir jūtama nogaidoša potenciālo pircēju attieksme. Tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū notiks pašregulācija un viss nostāsies savā vietā, tāpēc arī plānojam turpināt jaunu projektu attīstīšanu. Atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas mēs izvēlamies būvēt biznesa vai ekonomiskās klases dzīvokļus.»

Nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing mainījusi savu juridisko nosaukumu uz SIA Bonava Latvija, informēja kompānijā.

«Uzņēmuma juridiskā nosaukuma maiņa Latvijā ir loģisks solis, kas tiek veikts, ņemot vērā zīmola maiņu. Jāmin, ka šīs izmaiņas skar visus grupas darbības tirgus – kopumā astoņas valstis. Zīmola maiņa neskar Bonava Latvija darbību, un tas turpina darboties kā līdz šim, neveicot citas būtiskas izmaiņas. Tas arī turpmāk būs kvalitātes garants dzīvokļu īpašniekiem un pilsētai jaunu projektu attīstīšanā,» norāda SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Šī gada aprīlī Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing paziņoja par sava zīmola maiņu uz Bonava, informēja "NCC Housing Bjorklunds.

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing plāno ieguldīt 7 miljonus eiro divu jaunu daudzdzīvokļu projektu būvniecībā Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā, Ķengaragā, informē uzņēmumā.

Jauno projektu būvniecību Dārzciemā un Ķengaragā NCC Housing uzsāks 2016. gada pavasarī. Dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau 2016.gada sākumā, gada nogalē plānota atslēgu atdošana pirmajiem māju iedzīvotājiem.

Abi projekti atradīsies klusā, zaļā apkaimē ar labi attīstītu infrastruktūru. Četrstāvu mājā Lapsu ielā 12 būs pieejami 46 dzīvokļi, to uzbūvēšanai paredzēts ieguldīt 3 miljonus eiro. Savukārt projektā Prūšu ielā būs trīs 4-stāvu mājas ar 69 dzīvokļiem ar plānotājām būvniecības izmaksām 4 miljonu eiro apmērā.

Abos projektos būs pieejami līdzīgu plānojumu 2-istabu, 3-istabu un 4-istabu dzīvokļi ar pilno apdari. Teritorija būs iežogota un nodrošināta ar videonovērošanas sistēmu. Zaļajā zonā atradīsies bērnu rotaļu laukums un vietas piknikam, bet atsevišķi tiks iekārtotas virszemes autostāvvietas. Katram dzīvoklim paredzēts balkons, savukārt pirmā stāva dzīvokļiem iekārtots dārziņš.

SIA NCC Housing nodevis ekspluatācijā pēdējās divas dzīvojamās mājas Mežciemā, Biķernieku ielā 160, tā noslēdzot nekustamo īpašumu projektu Rīgā ar 18 dzīvojamām mājām un daudzstāvu autostāvvietu, informē uzņēmuma valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas veido vairāk nekā 28 miljonus eiro. Projekta ietvaros tika uzbūvētas 8 piecstāvu un 10 četrstāvu dzīvojamās ēkas ar 356 dzīvokļiem.

NCC Mājas Biķernieku ielā 160 ir divu līdz četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari. Katrā mājā ir 16 – 25 dzīvokļi un lifts. Katram dzīvoklim ir siltuma skaitītājs, plašs balkons un individuālas noliktavas telpas pagrabstāvā. Lai nodrošinātu plašu atpūtas un zaļo zonu, transporta līdzekļiem ir uzbūvēta daudzstāvu autostāvvieta. 28.martā uzņēmums rīko Klientu dienas, lai iepzīstinātu ar projektu.

Šobrīd NCC Housing attīsta vēl vienu dzīvojamo māju projektu NCC Mājas Putnu ielā 31 Pārdaugavā, kurā uzsākta mājas būvniecība un dzīvokļu rezervācija. Plānots uzbūvēt sešstāvu dzīvojamo māju ar 60 dzīvokļiem.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu sešu miljonu eiro apmērā “Bonava” īres dzīvokļu ēkai projektā “Krasta kvartāls”, kas ir lielākais jaunais dzīvojamais projekts Latgales priekšpilsētā Rīgā.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots uzņēmuma pašu investīciju refinansēšanai, lai veiktu ieguldījumus citos dzīvojamo ēku attīstības projektos, piedāvājot jaunas mājvietu iespējas rīdziniekiem.

“Baltijas īres tirgus pēdējos gados ir pieredzējis būtiskas pārmaiņas, un ir kļuvis skaidrs, ka šajā segmentā pastāv ievērojams izaugsmes potenciāls. Kaut arī tradicionāli īres piedāvājumu lielākoties veidojuši privātīpašnieku individuālie piedāvājumi, tirgū arvien vairāk ienāk profesionāli attīstītāji, kuri ne tikai būvē mājokļus, bet arī rūpējas par to pārvaldību. Šis attīstītāja un bankas darījums apliecina, ka mūsu izstrādātais īres biznesa modelis tiek augstu novērtēts un banka saredz tā perspektīvu nākotnē,“ piebilst Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing maina savu zīmolu uz Bonava, informē NCC Housing vadītājs Latvijā un Igaunijā Mihaels Bjorklunds.

«Zviedru vārds bo nozīmē «dzīvošana», bet nav - «dzīves centrā». Šie vārdi raksturo Bonava būtību. Bonava nebūvē vienkārši ēkas - Bonava rada mājas un dzīvesvietas, kurās cilvēkiem ir patīkami dzīvot. Ar jauno zīmolvārdu mēs apliecinām, ka neesam tikai būvuzņēmums. Mums ir daudz lielāki mērķi, jo patiesi vēlamies radīt iespējas cilvēkiem uzlabot dzīvi,» skaidro M. Bjorklunds.

Jauno zīmolu 2016.gadā plānots atklāt visos astoņos tirgos Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Sanktpēterburgā, Igaunijā un Latvijā.

NCC Latvijā īstenojis vairākus mājokļu projektus – Mežciemā, Biķernieku ielā, Rīgas centrā, Rūpniecības ielā, Purvciemā, Upeņu ielā, Krasta rajonā Rīgā un Ziepniekkalnā, Putnu ielā.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) attīsta divus jaunus daudzdzīvokļu ēku projektus Rīgā – Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā 4B I, Ķengaragā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Projektā Lapsu ielā jau notiek ēkas būvniecība, savukārt projektam Prūšu ielā būvniecības darbi tiks uzsākti jūlijā. Abos projektos kopumā plānots ieguldīt aptuveni septiņus miljonus eiro.

Daudzdzīvokļu projektā Lapsu ielā 12 šobrīd rezervēti un pārdoti ir jau visi 46 dzīvokļi. Četrstāvu ēkā būs divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. Jaunais projekts atradīsies Dārzciema privātmāju rajonā – Lapsu un Stopiņu ielas krustojumā.

Projektā Prūšu ielā 4B I drīzumā plānots uzsākt būvniecību, tur šobrīd uzsākta dzīvokļu rezervācija. Jaunais projekts atradīsies Ķengaraga klusajā centrā – prom no satiksmes, zaļā apkaimē, pie nesen izbūvētās Daugavas promenādes. Daudzdzīvokļu ēkā būs 23 dzīvokļi ar vienu, divām un trim istabām, to platība līdz 67,1 kv.m. Katram dzīvoklim būs balkons vai terase un dārziņš. Projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Šī ir projekta pirmā ēka. Projektā kopā tiks uzbūvētas divas mājas ar 69 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava Latvija, investējot 6,4 miljonus eiro, uzsācis jauna dzīvojamā nama būvniecību Rīgā, Stārķu ielā 2.

Projekta dzīvokļu pārdošana tika uzsākta jau 2017. gada jūlijā. Pašlaik no projektā paredzētajiem 116 dzīvokļiem pārdoti ir 54 un rezervēti 7.

Plānots, ka Stārķu ielas 2 projekta būvniecība tiks pabeigta 2019. gada pirmajā ceturksnī. Piecstāvu jaunbūvē būs pieejami 116 dzīvokļi ar 2 līdz 4 istabām. Dzīvokļu nama attīstīšanas plānā iekļauta arī apkārtējo ielu infrastruktūras uzlabošana, maģistrālā ūdensvada posma pārbūve. Savukārt «Rīgas siltums» pārbūvēs siltumtrases, tādējādi uzlabojot siltumapgādes infrastruktūru.

«Lielais pieprasījums šajā mājokļu segmentā apstiprina, ka ir nepieciešams turpināt attīstīt jaunu projektu būvniecību, tādējādi gan atjaunojot novecojušo dzīvojamo fondu, gan labiekārtojot teritorijas,» stāsta Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs.

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) uzsācis jaunu mājokļu projektu Ķengaragā Doles mājas, informē uzņēmums.

Plānots, ka jaunā projekta izveidē tiks ieguldīti 3,4 miljoni eiro. Šobrīd Bonava Latvija jau ir veiksmīgi uzsākusi būvniecību vēl vienā projektā Ķengaragā, Prūšu ielā 4B.

Jaunais projekts Doles mājas atradīsies Bultu ielā 2, pie t/c Dole, starp Bultu, Maltas un Spaļu ielām. Projekta ietvaros Bonava Latvija plāno uzbūvēt divas piecu stāvu mājas ar 58 racionāli plānotiem, mūsdienīgiem un funkcionāliem divu, trīs un četru istabu dzīvokļiem. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa cokola stāvā.

Pašlaik projektam ir izsniegta būvatļauja ar projektēšanas uzdevumu izpildi un pavasarī plānots uzsākt būvdarbus. Drīzumā tiks uzsākta arī dzīvokļu rezervācija jaunajā projektā.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) padomi veido visi tās dalībnieki, kas ir vieni no vadošajiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem Latvijā, informē alianse.

«Dalībnieku un padomes sastāvs norāda uz alianses ilgtermiņa mērķiem, lai pilnveidotu nekustamo īpašumu jomu Latvijā. Nekustamo īpašumu nozare Latvijā strauji attīstās, un tā spēlē pietiekami nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecībā. Alianses izveide ir solis nozares pilnveidošanā, spēcīga dialoga ar valsts pārvaldi un pašvaldībām veidošanā, kā arī jaunu nozares standartu veidošanā,» komentē NNĪAA vadītājs Guntars Grīnvalds.

Par padomes locekļiem kļuvuši Sanda Meinarte (SIA Alfa Construction valdes locekle), Denis Kim (SIA Dekarta Property valdes priekšsēdētājs), Ralfs Jansons (SIA Domuss valdes priekšsēdētājs), Oskars Ozoliņš (SIA Merks valdes priekšsēdētājs), Pēteris Antonovs (AS MCITY Holdings valdes loceklis), Mareks Kļaviņš (SIA NCC Housing valdes loceklis), Ivars Rudzītis (SIA Ordo Group valdes priekšsēdētājs), Ieva Valtere (SIA Pillar Management valdes locekle), Oļegs Alainis (AS Tower Construction Management valdes loceklis) un Andris Božē (SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs).

Jaunu mājokļu tapšanas apjomi krietni atpaliek no kaimiņvalstīm; lielākais konkurents – vecā dzīvojamā fonda piedāvājums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nevarētu apgalvot, ka mājokļu tirgus pašlaik piedzīvotu savus ziedu laikus, tomēr dažiem būvniecības uzņēmumiem nekustamā īpašuma projektu attīstīšana ir nozīmīga biznesa daļa vai pat kļuvusi par pamatbiznesu. Pašlaik mājokļu būvniecība un realizācija SIA Merks apgrozījumā veido aptuveni 20%. 2012. gadā SIA YIT Celtniecība pašu projekti nodrošināja aptuveni 30% apgrozījuma, parējos 70% – būvdarbi dažādiem pasūtītājiem; tagad šī proporcija ir pretēja. NCC grupas uzņēmumi (NCC Housing un NCC Konstrukcija) šobrīd fokusējas tikai uz savu nekustamā īpašuma projektu īstenošanu. «Tas ir uzņēmumu grupas stratēģisks lēmums ieturēt pauzi. Kā skandināvu tipa uzņēmums pašreizējā tirgus situācijā neesam pārāk konkurētspējīgi. Uzņemamies pilnu atbildību visu garantijas laiku, neesam gatavi nonākt maksātnespējā. Tāpēc koncentrējamies paši uz savu ražošanu,» skaidro uzņēmumu vadītājs Mareks Kļaviņš.

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, teic nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Vienlaikus viņš nākotnē prognozē diezgan spēcīgu cenu kāpumu.

M.Kļaviņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā "izkrita" otrais ceturksnis, kas bija laiks, kad cilvēki pielāgojās jaunajai situācijai - viss bija jauns, arī bankām šī situācija bija jauna.

"Valdīja piesardzība, bankas bija aizņemtas ar kredītu pagarināšanu un kredīta brīvdienu piešķiršanu. Kā pašas bankas atzina, daudzi bailēs no iespējamās ekonomiskās krīzes pieteicās brīvdienām un pagarinājumiem, pat ja reāli tas nebija nepieciešams. Savukārt jau trešajā ceturtajā ceturksnī visi aprada ar jauno situāciju un tirgus atdzīvojās. Skaidrs, ka situācija arī šobrīd nevienā dzīves jomā nav tāda kā pirms Covid-19 pandēmijas, un mēs vēl laiciņu tajā neatgriezīsimies, taču būtiskas ietekmes uz nekustamo īpašumu tirgu nav," sacīja Kļaviņš.

Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā.

Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. To nekustamo īpašumu konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015 norādīja jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt.

Tiem jaunajiem mājokļiem, kam ir pareizā cenas un kvalitātes attiecība, kuri ir orientēti uz klientu, ar realizāciju nebūtu jābūt problēmām, laikrakstam Dienas Bizness pauž SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Tirgus normāli attīstās, varbūt ne tik strauji, kā attīstītājiem gribētos, taču nav arī stagnācijas. Jauno projektu segmentā turpina aktīvi darboties ne vien Bonava (tā iepērk jaunus zemes gabalus, esošajiem izstrādā un īsteno projektus), bet arī Hanner, YIT, Merks.

«Mums tirdzniecība iet labi. Dzīvokļus spējam pārdot vēl pirms to nodošanas ekspluatācijā,» apgalvo M. Kļaviņš.

Dzīvokļu cenas pamazām paaugstinās, straujāk tas ir izteikts otrreizējā tirgū (+10%). Tā kā cenu atšķirība starp jaunām mājām un padomju laika ēkām samazinās, daļa pircēju varētu izvēlēties jaunos dzīvokļus. Izvērtējot ekspluatācijas izdevumus, to, ka mājās ir jāiegulda, lai tās uzlabotu, jaunie projekti varētu sanākt izdevīgāki pat ar lielāku kredītmaksājumu, ir pārliecināts M. Kļaviņš.

Pusotra mēneša laikā nav rasta skaidrība par to, kā mainīsies jaunajām ģimenēm paredzētais atbalsts mājokļa iegādei; ierēdņi sola tam ķerties klāt nedēļas laikā.

Pēc Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz ieviest t.s. nolikto atslēgu principu vienīgajam mājoklim, kas bijis nodrošinājums hipotekārajam kredītam, bankas «norāva stopkrānu» dalībai pirmā mājokļa atbalsta programmā. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis DB apliecina, ka atbalsta programma mājokļa iegādei vai būvniecībai ir viena no prioritātēm ministrijas darbu sarakstā un līdz ar jauno ministri nedēļas laikā par to plānots sākt diskutēt.

DB jau rakstīja (13.10.2014), ka pēc Maksātnespējas likuma grozījumu izsludināšanas bankas atteicās slēgt līgumus ar ALTUM par sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā un programma uz kādu laiku tika iesaldēta. Eksperti gan kritizē banku nostāju, gan rosina t.s. nolikto atslēgu principu noteikt kā izvēles iespēju, gan min, ka banku nostājas maiņai ir plašāki cēloņi. Viedokļi sakrīt tajā, ka risinājumu var rast Maksātnespējas likumā.

Valsts nedrīkst šobrīd pārtraukt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm. Tāds rezultāts faktiski tiks panākts, piemērojot kredītņēmējiem papildu procentmaksājumu, uzskata Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Tā vietā valstij daudz izdevīgāk būtu novirzīt programmu, atbalstot tieši jauno mājokļu iegādi. Šādā gadījumā tā atgūtu galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, ņemot vērā, ka attīstītājs valstij maksā PVN likmi 21%. Turklāt šādā veidā tā mazinātu problēmas tuvējā nākotnē ar ēku renovāciju un dzīvojamā fonda atjaunošanu.

NNĪAA uzskata, ka procentmaksājuma piemērošana pirmā mājokļa atbalsta programmā ir pretrunā pašas programmas būtībai un idejai - veicināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm. To piemērojot, valsts nonāk pretrunā pati ar sevi, un rezultātā pati programma paliks neinteresanta jaunajām ģimenēm, kas izvēlējās šo programmu, īstenojot sapni par pirmo vai plašāku mājokli.

Piedaloties nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem, 13.augustā nodibināta Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), informē tās vadītājs Guntars Grīnvalds.

Izveidotās alianses mērķis būs pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā.

NNĪAA dibinātāji ir vieni no vadošajiem nozares dalībniekiem: SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu nozare Latvijā strauji attīstās, un tā spēlē pietiekami nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecībā. Alianses izveide ir solis nozares pilnveidošanā, spēcīga dialoga ar valsts pārvaldi un pašvaldībām veidošanā, kā arī jaunu nozares standartu veidošanā,» norāda G. Grīnvalds.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) paplašinās un uzņēmusi jaunus dalībniekus asociācijā. Par tās jaunajiem biedriem kļuvuši Rotermann Latvia un AFI Europe Latvia, informē NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) uzdevums ir pārstāvēt nozares intereses valsts un pašvaldību līmenī, nodrošināt ilgtspējīgu nozares attīstību un veicināt tās sakārtošanu kopumā, kā arī popularizēt nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas tautsaimniecībā. Apvienojoties lielākajiem nozares spēlētājiem, pērn augustā tika dibināta alianse, kas ir pirmā organizācija, kas vienkopus apvieno jauno projektu attīstītājus.

NNĪAA biedri ir vieni no vadošajiem nozares dalībniekiem: SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management, YIT Celtniecība, kā arī tagad arī Rotermann Latvia un AFI Europe Latvia.

Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Viena no aktuālākajām sociāli ekonomiskajām problēmām, kas vairo nevienlīdzību un kavē darbaspēka mobilitāti, ir ekonomiskās klases īres dzīvokļu trūkums, īpaši Rīgā.

To varētu risināt, sakārtojot normatīvo bāzi. Uzsvars īpaši jāliek uz ekonomiskās klases īres dzīvokļu pieejamību, jo lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši reģionos, kuri darba meklējumos vēlētos pārcelties uz Rīgu, lielākais šķērslis ir augstās īres maksas.

Ne vairāk par 30%

Franču sociālģeogrāfs Kristofs Guijī saistībā ar dzelteno vestu protestiem Francijā, kas pārsvarā ir nelielo pilsētu jeb «perifērās Francijas» iedzīvotāju kustība, rakstīja, ka mūsdienu lielpilsētas līdzinās viduslaiku cietokšņiem, tikai nocietināto mūru vietā ir augstas mājokļa izmaksas, kas lielpilsētas padara par nepieejamiem cietokšņiem lielai daļai valsts iedzīvotāju. Šie par Franciju teiktie vārdi pilnā mērā var tikt attiecināti arī uz Latviju.

Jauno dzīvokļu būvniecībā Rīga drīzumā varētu sākt pietuvoties Viļņai un Tallinai, no kurām pagaidām jūtami atpaliek, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Domāju, ka Rīga uzņems apgriezienus. Igaunijā, piemēram, cilvēku rocība ir lielāka tieši finansējuma pieejamības ziņā. Igaunijā ir daudz mazāka ēnu ekonomikas ietekme, līdz ar to daudz lielākam cilvēku lokam ir pieejams finansējums. Tas ir faktors, kas ir dzinis Tallinu uz priekšu, salīdzinot ar Rīgu," teica Kļaviņš.

Viņš skaidroja, ka pēc iepriekšējās krīzes Latvijā tirgus attīstību sabremzēja dažādi alternatīvie nodokļu režīmi, kas liedza cilvēkiem iegūt finansējumu mājokļa iegādei. Pagājušā gada laikā gan situācija ir uzlabojās, samazinot pelēkajā sektorā strādājošo Latvijas iedzīvotāju skaitu.

"Taču šī problēma nav izskausta pavisam - pandēmija atkal izgaismoja šo problēmu: ja tu strādā pelēkajā sektorā, maksā mazus nodokļus, tad arī krīzes situācijā nav pieejams atbalsts. Valsts iet pareizajā virzienā prom no šiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tādēļ domāju, ka situācija ar laiku uzlabosies," pauda Kļaviņš.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.