Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā uzskatāms par pārdevēju tirgu, kas var diktēt noteikumus

2018. gada 23. marts plkst. 17:55
Autors: LETA
Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs gados pievilcīgākie nekustamā īpašuma investīciju objekti ir tirdzniecības objekti, kam seko biroja ēkas un Latvijas tirgū arī industriālie objekti, piektdien konferencē «Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018» sacīja advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» vecākā juriste Zanda Zaļuma.

Viņa piebilda, ka saskaņā ar statistikas datiem nekustamo īpašumu tirgus Latvijā uzskatāms par pārdevēju tirgu, kas var diktēt noteikumus. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un urbanizāciju, pēdējos gados Latvijā attīstītājiem ir tendence iegādāties nekustamos īpašumus Rīgas centrā krietni bēdīgā stāvoklī, vēlāk tos pārbūvējot un atjaunojot, atbilstoši mūsdienu prasībām. Šī tendence nākotnē turpināsies.

Pēc viņas sacītā, ieguldījumus nekustamajā īpašumā Rīgā šajā gadā ietekmēs jaunais Rīgas teritorijas plānojums, kas ir izstrādes stadijā un nākamgad varētu stāties spēkā. Tas paredz dažādas izmaiņas, piemēram, var samazināties apbūves augstums. Tāpat ietekme uz nekustamo īpašumu tirgu ir arī piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībai. «Nav jēgas piedāvāt to, ko tirgus nevēlas. Ņemot vērā, ka nomas vai pārdošanas objekti Rīgas teritorijā ir limitētā skaitā, arvien biežāk tiek izmantoti nomas priekšlīgumi, jau laikus renovējot telpas, jo vēlāk nekustamie īpašumi nomai vairs nav pieejami,» viņa sacīja.

Zaļuma arī norādīja, ka mājokļa tirgū Rīgā popularitāti gūst mājokļa ar izpirkuma tiesībām iegāde, ņemot vērā algu līmeņa salīdzinoši nelielo pieaugumu Latvijā. Savukārt biroja telpu segmentā attīstītājiem arvien būtiskākas kļūst kvalitatīvas, ilgtspējīgas un videi drošas būves, kas atbilst ilgtspējas prasībām.

Eksperte prognozēja, ka ieguldījumus nekustamā īpašuma jomā Rīgā tuvākajā laikā ietekmēs arī aktualitātes pasūtītāja risku sadaļā - aktuālāki kļūst intelektuālā īpašuma jautājumi, kas nozīmē diskusijas par to, vai projekta autora darbu var vai nevar mainīt.

Viņa arī atzina, ka Zolitūdes traģēdija un plānotie grozījumi Būvniecības likumā ir aktualizējuši atbildības sadalījuma un risku detalizāciju nekustamo īpašumu nozarē - kas par ko ir atbildīgs objekta būvniecības procesā un kā sadalās riski. «Ja jautājums nav atrunāts, uzsākot būvniecības procesu sarunas par to aktualizējas,» viņa sacīja. Pēc Zaļumas teiktā, vēl viena tendence ir nebeidzamis būvatļaujas apstrīdēšanas process, kas kavē būvdarbu veikšanu arī gadījumos, ja būvatļauja iegūta pirms vairākiem gadiem. Nereti būvdarbus nākas apturēt un tas attīstītājiem rada lielas izmaksas.

Tāpat nekustamā īpašuma tirgu šogad un nākamgad ietekmēs arī dažādas izmaiņas normatīvajos aktos, tostarp jau minētie grozījumi Būvniecības likumā, izstrādes stadijā esošie grozījumi attiecībā uz apdrošināšanu, kas paredz noteikt vienotu būvniecības procesa apdrošināšanu kontekstā ar pasūtīja atbildību, «Tipveida līgumi» būvniecībā, kas nozīmē būvniecības līgumos iekļaujamus tipveida nosacījumus. Ne mazāk aktuāls ir dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kā arī izmaiņas nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūrā. «Izmaiņu apjoma ziņā [normatīvajos aktos] šis un nākamais gads gaidāms diezgan aktīvs nekustamo īpašumu sektorā,» rezumēja advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» vecākā juriste.

Dalies ar šo rakstu