Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA "Tet" varētu iegādāties visiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāriem piederošās akcijas un pārņemt LMT pilnīgā "Tet" īpašumā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, runājot par "Tet" un LMT iespējamiem nākotnes scenārijiem.

Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - Zviedrijas uzņēmumam "Telia", norādīja Tatarčuks.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jautājums par akcionāru maiņu nav "Tet" vadības komandas kompetencē, tas ir akcionāru sarunu rezultāts.

"Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, ko jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā," sacīja Tatarčuks.

"Tet" valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka uzņēmumam ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas.

"Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt," sacīja Tatarčuks, norādot, ka būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem situācija ir vienāda.

Nākamo trīs gadu laikā datu pārraides apjoms dubultosies un izaugsme aptuveni šādu tempu saglabās arī turpmāk, intervijā aģentūrai LETA prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka vienlaicīgi attīstās arī tehnoloģijas un daudz mazāka izmēra iekārtas jau pašreiz spēj pārraidīt daudz lielākus datu apjomus. Tomēr "Tet" ir stratēģiski pareizi veicis investīcijas optisko tīklu attīstībā, un tādēļ salīdzinoši mierīgi skatās uz šīm tendencēm.

Vienlaikus, runājot par atteikšanos no kādu tehnoloģiju izmantošanas, Tatarčuks norādīja, ka "Tet" vairāk nekā piecus gadus pamazām pāriet no DSL vai vara tīklu tehnoloģijām uz nākamās paaudzes risinājumiem, kas palielina datu pārraides ātrumu no trīs līdz desmit reizēm atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma.

Nākotnes drošais risinājums ir optiskie tīkli, tādēļ "Tet" priekšrocība ir, ka uzņēmums no 2017.gada investē optiskajos tīklos, un šobrīd tie ir pieejami vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību. Tāpat arī "Tet" ir būtiska loma arī mobilo tīklu attīstībā, jo lielākā daļa bāzes staciju arī ir pieslēgtas optiskajiem datu pārraides tīkliem.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Nākamajā gadā saglabāsies un pieaugs pieprasījums pēc tehnoloģiju risinājumiem, aģentūrai LETA pauda telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Īpaši saglabāsies un pieaugs pieprasījums kiberdrošības, mākoņpakalpojumu, mākslīgā intelekta (MI) un augstas kvalitātes datu pārraides jomā, norādīja Tatarčuks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas uzņēmumi aizvien vairāk saprot un novērtē risinājumus, kas ļauj uzlabot katram konkrētajam uzņēmējdarbības veidam raksturīgo efektivitāti, rentabilitāti un klientu apkalpošanas kvalitāti. Spēja ātri reaģēt, pielāgoties un būt soli priekšā konkurentiem ir kritiski svarīga jebkura biznesa panākumiem.

Tāpat arvien lielāka vērtība tiek piešķirta pakalpojumiem, kas tiek īstenoti, izmantojot ilgtspējīgas tehnoloģijas atbilstoši ESG jeb vides, sociālo un pārvaldības kritēriju prasībām. Ja tiek īstenoti šādi projekti, tad tie atspoguļo uzņēmuma tehnoloģisko ambīciju līmeni un skaidru apņemšanos veidot digitāli spēcīgu, drošu un videi draudzīgu Latviju, minēja Tatarčuks.

Ir paredzams, ka līdz 2025.gadam kiberuzbrukumus piedzīvos vismaz viena trešā daļa no Latvijas kritiskās infrastruktūras, intervijā prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš stāstīja, ka kiberincidentu skaits pieaug, kā arī tie kļūst "gudrāki", tādēļ Latvijā ir ļoti nopietni gan jāturpina uzturēt esošās prasmes, gan jāinvestē jaunās tehnoloģijās un jābūt augstā gatavības līmenī katru dienu. Tostarp viņš minēja, ka pērn apjomīgākais kiberuzbrukums piedzīvots dienā, kad Saeima pieņēma lēmumu par to, ka Krievija ir teroristiska valsts.

Tatarčuks piebilda, ka gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan privātajā sektorā apzināšanās līmenis par kiberdraudiem ir augstā līmenī, taču optimisms mazinās, kad tiek runāts par to, cik daudz tiek ieguldīts kiberdrošības risinājumus.

"Investīcijas ir jāveic neatliekami un šobrīd! Attīstībai vajadzētu būt straujākai," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka pēc "Tet" aplēsēm 20 līdz 30% institūciju un uzņēmumu būtu jādara daudz vairāk, nekā viņi dara šobrīd.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" ieskatā ir nepieciešams pārskatīt sakaru nozares regulējumus, lai tie attiektos uz visiem nozares spēlētājiem, tostarp ir nepieciešams veikt pilnīgi visu licences saņēmušo komersantu patieso labuma guvēju pārbaudi, intervijā sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka ir aktuāls jautājums par to, vai iespēja nodarboties ar sakaru biznesu ar salīdzinoši mazām nodevām un ne pārāk stingru regulējumu atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm. "Tet" ieskatā par to ir jāpadomā vēlreiz.

Patlaban visi mazie operatori, kuri reģistrējoties samaksā 200 eiro nodevu, automātiski piekļūst gan vietējām telefonu numuru datubāzēm, gan viņiem piešķir numerācijas diapazonus, gan arī viņi piekļūst IP adresēm.

"Mūsuprāt, ir jāapdomā, vai kontrole nav nepieciešama stingrāka, ņemot vērā apstākļus, kuros mēs faktiski atrodamies un kāda valsts mums atrodas tepat blakus. Iespējams, mums vajag stingrāku regulējumu nekā Spānijā, kas tomēr atrodas zināmu gabaliņu no mums," sacīja Tatarčuks.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" līdz 2030.gadam cer sasniegt uzņēmuma vērtību, kas ir lielāka par vienu miljardu eiro, ceturtdien pasākumā "Tet vīzija 2030" sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks norādīja, ka "Tet" ir izstrādājis astoņus attīstības virzienus, kas palīdzēs šo ambīciju - kļūt par "vienradzi" līdz 2030.gadam - pārvērst realitātē.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jau pašreiz notiek pārmaiņas, un pauda cerību, ka Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia") parakstītais saprašanās memorands ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" akciju pārdošanu būs grūdiens plašākai uzņēmuma attīstībai.

Pēc Tatarčuka teiktā, "Tet" no sakaru uzņēmuma kļuvis par diversificētu daudznozaru uzņēmumu.

Biržas "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top101" liecina, ka "Tet" vērtība 2024.gadā bijusi 380,62 miljoni eiro, 2023.gadā - 429,32 miljoni eiro, 2022.gadā - 452,81 miljons eiro, bet 2021.gadā uzņēmuma vērtība bija 438,06 miljoni eiro.

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" prezentējis datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā, informē uzņēmums.

Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro.

"Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū," stāsta "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 8,151 miljonu eiro finansējumu Tet jaunā datu centra DC7 būvniecībai Salaspilī.

Tas būs viens no tehnoloģiski modernākajiem un energoefektīvākajiem datu infrastruktūras projektiem Ziemeļeiropā. Datu centrs ne tikai stiprinās valsts digitālo drošību un uzņēmumu piekļuvi augstas uzticamības datu apstrādes infrastruktūrai, bet arī palīdzēs nodrošināt siltumenerģiju vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais projekta investīciju apjoms ir 27 miljoni eiro. No tā 8,151 miljoni eiro ir OP Corporate Bank plc piešķirtais ilgtermiņa finansējums datu centra būvniecībai, un 8,151 miljoni eiro aizdevums no Altum, kas nodrošināts ar tāda paša apjoma līguma izpildes garantiju no OP.

“DC7 ir stratēģiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas digitālās infrastruktūras attīstībā un stiprināšanā. Strauji pieaugošais datu apjoms prasa drošus datu apstrādes un glabāšanas risinājumus, tāpēc būtiski, ka DC7 nodrošinās uzņēmumiem un valsts institūcijām uzticamu un modernu vidi kritiski svarīgo IT sistēmu darbībai. Mēs augstu vērtējam Tet ieguldījumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībā un esam gandarīti atbalstīt projektu, kas stiprinās valsts konkurētspēju un digitālo drošību,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis Aldis Paegle.

A. Paegle uzņēmumam pievienojās šogad 2.aprīlī un atbild par uzņēmuma finanšu vadību. Savukārt no 2.septembra Paegle ir iecelts arī "Tet" valdes locekļa amatā.

Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks: “Esam gandarīti, ka ir noslēgušās visas Tet valdes locekļa amata ieņemšanai nepieciešamās pārbaudes un atbilstoši uzņēmuma padomes un akcionāru lēmumiem Aldis Paegle ir pievienojies uzņēmuma valdei. Jāatgādina, ka īpaša kārtība visu nepieciešamo atzinumu saņemšanai ir saistīta ar to, ka Tet ir Industriālā drošības sertifikāta turētājs un arī valsts kritiskās infrastruktūras nodrošinātājs, tādēļ visiem valdes locekļiem un citiem īpašo sertifikātu turētājiem ir stingrākas prasības.”

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo fiksēto tīklu operatora "Tet" un mobilo sakaru operatora LMT akciju pārdošanu, teikts "Telia" paziņojumā uzņēmuma interneta mājaslapā.

Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

"Esam gandarīti, ka esam panākuši vienotu viedokli par labāko turpmāko rīcību attiecībā uz šiem lieliskajiem Latvijas uzņēmumiem. Esam vienojušies turpināt iecerēto darījumu, kurā mūsu piedāvājums pārdot mūsu akcijas atspoguļo "Tet" un LMT patieso tirgus vērtību. Sarežģītā "Tet" un LMT līdzdalības struktūra ir palēninājusi vērtības radīšanu. Tāpēc šis saprašanās memorands ir pagrieziena punkts gan mums, gan "Tet" un LMT, kuriem tagad būs iespēja turpināt attīstību jaunā īpašumtiesību modeļa ietvaros, kas savukārt dos labumu to klientiem un visām ieinteresētajām pusēm," paziņojumā pauž "Telia" prezidents un izpilddirektors Patriks Hofbauers.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Ekonomikas ministrija (EM) pabeigusi gatavot informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Vaicāts, vai pašreiz redz, ka pie kaut kāda risinājuma šoreiz izdosies nonākt, ministrs sacīja, ka pagaidām ir ļoti daudz teoriju par šo procesu.

Apzināti vairāki desmiti tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) potenciālie stratēģiskie investori, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Šādi uzņēmumi ir jāmeklē starptautiskajā vidē. Šādi uzņēmumi ir apzināti - tie ir vairāki desmiti," teica ekonomikas ministrs, piebilstot, ka atsevišķi uzņēmumi ir paši izrādījuši interesi.

Tāpat viņš uzsvēra, ka nebūs tāds brīdis, kad valsts viena pati vadīs "Tet" un LMT.

"Sarunas par uzņēmumu tālākajiem attīstības scenārijiem (..) sākās tādēļ, ka šo uzņēmumu attīstības perspektīvas esošajā modelī iezīmē negatīvu attīstības scenāriju," sacīja Valainis, piebilstot, ka pēdējo desmit gadu laikā uzņēmumi ir zaudējuši vairākus simtus miljonus eiro savas potenciālās vērtības.

Jau ziņots, ka šogad jūlija vidū Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Sarunas ar telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru, Zviedrijas "Telia" par kompāniju nākotni ir vērtējamas pozitīvi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka sarunu rezultātu vērtē pozitīvi, jo Ekonomikas ministrijai (EM) ir izdevies rast risinājumus tai uzdotajiem uzdevumiem.

Tāpat Valainis minēja, ka no "Telia" puses ir izpratne par šiem jautājumiem un arī par Latvijas pozīciju, tostarp, kāpēc viena vai otra lieta Latvijai ir svarīga. "Redzu arī no otra akcionāra izpratni un kopīgu redzējumu, kā mēs varam strādāt tālāk," teica ekonomikas ministrs.

Viņš atzīmēja, ka plašas diskusijas šajā jautājumā varēs sākties pēc tam, kad valdība būs izvēlējusies scenāriju, kurā virzienā tiks turpinātas sarunas ar "Telia". "Tajā brīdī, kad mēs valdībā pieņemsim izsvērtu lēmumu par to, kurš ir tas virziens, kurā mēs ejam, būs ļoti atklātas debates," sacīja Valainis, piebilstot, ka lēmums valdībā varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā.

Valdība šodien skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akcionāru sarunu rezultātu, liecina tiesību aktu portālā pieejamā informācija.

Ziņojam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ nav oficiāli zināms, cik un kādus turpmākās attīstības scenārijus ministrija piedāvā izskatīt valdībai.

Iepriekš ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc akcionāru sarunu rezultātu ziņojuma izskatīšanas valdībā sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.

Salaspilī atzīmēti spāru svētki topošajam Tet datu centram DC7, kura pabeigšana plānota līdz 2028. gada beigām. Pirmos klientus jaunais datu centrs uzņems 2026. gadā septembrī.

DC7 būvniecība tika uzsākta 2025. gada maijā. Projekta laikā tiek īstenotas vairākas modernas būvniecības prakses, tostarp saliekamo moduļu elementu izmantošana, kas samazina CO₂ izmešus un saīsina montāžas laiku, kā arī viedās automatizētās inženierkomunikāciju vadības sistēmas.

“DC7 datu centrs ir vairāk nekā tehnoloģiska būve – tas ir stratēģisks solis Latvijas digitālās infrastruktūras, energoefektivitātes un eksporta potenciāla attīstībā. Mēs ticam, ka šis projekts iedvesmos gan uzņēmējus, gan pašvaldības vairāk investēt modernos tehnoloģiju risinājumos,” saka Tet izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

“Gan projektēšanā, gan būvniecībā izmantojam jaunākās tehnoloģijas, tostarp BIM (būves informācijas modelēšanu) un saliekamo moduļu risinājumus, lai nodrošinātu ilgtspēju, precizitāti un augstāko kvalitāti,” skaidro Citrus Solutions izpilddirektors Dāvis Eniks. “Ēka projektēta, lai atbilstu visām nākotnes datu centram izvirzāmām prasībām, būvkonstrukcijas pakārtojot ēkas funkcijai – izbūvējot specifiskus risinājumus, kā čaulu jeb “ēku ēkā” serveru izvietošanai, kanālus un dubultās grīdas inženierkomunikācijām.”

Valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

Veiksmīga biznesa atslēga ir komanda, kura grib un var strādāt kopā. Tai arī jāatrodas īstajā vietā un laikā. Un vienmēr ir kāds nezināmais un neparedzamais faktors, ko jābūt gatavam izmantot, uzskata Omniva Grupas komercdirektors un Omniva vadītājs Latvijā Gusts Muzikants

Gusts Muzikants uzņēmējdarbībā ir kopš 1996. gada, tātad kopumā 28 gadus. Uzsākot darba gaitas, viņam bija svarīgi strādāt kompānijās, kurās bija augsta līmeņa biznesa vadības prakse. “Mans galvenais mērķis bija mācīties. Tā kā tolaik vietējos uzņēmumos tā nebija izplatīta parādība, izvēlējos fokusēties uz starptautiskajiem biznesiem,” atmiņās par karjeras pirmsākumiem dalās G. Muzikants. Tādējādi 15 gadus viņš pavadījis, strādājot FMCG (ātras aprites patēriņa preču) jomā – tādos uzņēmumos kā Pepsi, SCA un Kimberly-Clark. Viņš sāka kā Pepsi tirdzniecības pārstāvis, bet šo karjeras posmu noslēdza kā Kimberly-Clark Baltijas un Dienvidu Centrālās Eiropas reģiona vadītājs. Tad G. Muzikants nolēma mainīt nozari un pievienojās Lattelecom/ Tet, kur pavadīja gandrīz 10 gadus. “Tā bija izcila iespēja izmantot lielajos starptautiskajos uzņēmumos iegūtās zināšanas un kopā ar komandu faktiski radīt jaunu kompāniju Tet, kas no klasiska telekomunikāciju uzņēmuma pārtapa tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā,” stāsta G. Muzikants.

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Viņš norāda, ka vienīgais izaugsmes risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.

Kāda ir situācija nozarē, īpaši, ja iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk?

Latvijas tirgus, kā teju vai jebkuras valsts tirgus, ir ierobežots gan ar uzņēmumu, gan arī iedzīvotāju skaitu. Mājsaimniecību skaits Latvijā ir 820 000, un nav nevienas prognozes, kas liecinātu par šī cipara pieaugumu, tāpēc ar optiskā interneta lietotāju — mājsaimniecību un arī uzņēmumu – skaitu esam rēķinājušies un strādājam vairākās citās sfērās — datu centri, kiberdrošības un mākslīgā intelekta risinājumi dažādām sfērām, kvantu tehnoloģijas. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešama augoša, spēcīga ekonomika. Patīkami, ka Latvijā 2025. gadā ir notikusi IKP izaugsme, taču tās pieauguma tempu nosaka gan faktori Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām — lielākajos eksporta tirgos. IKP izaugsme ir tieši saistīta ar Latvijā strādājošu uzņēmumu darba rezultātiem – sekmēm. Vienlaikus, ja kompānijas, kuras strādā Latvijā, vēlas izaugt, tad vienīgais risinājums ir preču un pakalpojumu eksports, kura pamatā ir spēja būt konkurētspējīgiem.