Valstī ir 18 964 nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību subjekti (grāmatveži, juristi, nodokļu konsultanti, nekustamā īpašuma mākleri utml., kuriem jāziņo par aizdomīgu darījumu) kurus uzrauga VID.
No kopumā 12 jomām teju 41% ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, un 16,5% - juridisko pakalpojumu sniedzēji, kam seko 13,7% - nodokļu konsultanti. "Statistika mainās ik dienu, jo kāds sāk strādāt kādā no uzraugāmajām jomām, un kāds savu darbību arī izbeidz," uzsvēra VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.
Viņa atzina, ka līdz šim veiktas 1013 pārbaudes. "Tas ir daudz pēc skaita, taču vērtējot pēc kopējā subjektu skaita, tas nav daudz, taču tie ir ar visaugstāko risku," skaidroja A. Rudzīte. Kopumā šogad pieņemti 229 lēmumi un uzlikta soda nauda kopumā 374 565 eiro apmērā. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzraugāmajiem subjektiem nav milzīgu apgrozījumu un piemērotie sodi tāpat ir salīdzinoši lieli un bargi, kaut arī tie salīdzinājumā ar FKTK komercbankām piemērojamajiem ir nelieli. A. Rudzīte vērš uzmanību, ka 278 gadījumos (nebūtisku pārkāpumu gadījumos) ir piemērots princips - konsultē vispirms (apmācības, konsultācijas, skaidrošana).
"75% no klātienē pārbaudītajiem nebija jāsoda un tādējādi var secināt ka izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu aug," uzsver A. Rudzīte. VID vēlas, lai šis zināšanu līmenis vēl vairāk pieaugtu un tāpēc EDS sistēmā ir izveidots apmācību modulis tieši attiecībā uz naudas atmazgāšanas segmentu, kur interesents var izglītoties, aizpildīt testu un saņemt apliecinājumu par veiksmīgi pabeigtu apmācību programmu. "Tā varētu būt laba iespēja, lai 2020. gadā naudas soda apmērs būtu mazāks," tā A. Rudzīte.
Viņa atzina, ka visčaklākie ziņotāji par iespējams aizdomīgiem darījumiem ir ārpakalpojumu grāmatveži. Ziņojumu skaits pieaudzis aptuveni par 40%, kaut arī kopējais saņemto ziņojumus skaits par aizdomīgiem darījumiem esot tikai daži simti. A. Rudzīte vērsa uzmanību, ka pārbaudēs tiek konstatēti tādi darījumi, kuri pēc pazīmēm atbilst tādiem par kuriem bija jāziņo, bet tas nav bijis izdarīts. Iegūta informācija tiekot izmantota dažādiem kontroles (ne tikai nodokļu nomaksas un aprēķināšanas) pasākumiem, bet arī preventīvam darbam noziedzīgu nodarījumu novēršanai, gan arī naudas atmazgāšanas pārbaudēm.
