Nemēģināt dronus aizliegt

2018. gada 09. maijs plkst. 9:49
Sadaļa: Tehnoloģijas
Dalies ar šo rakstu

Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori.

«Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Vēl neesam lielvalsts

Viena no nozares aktualitātēm Eiropā šobrīd ir droša bezpilota gaisa kuģu satiksmes vadība, lai dronus varētu integrēt gaisa telpā, proti, t. s. U-Space jautājums, norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas komunikāciju vadītājs Ilmārs Ozols. Viņš forumā runās par to, ka droni ir uzskatāmi par daļu no aviācijas, jo izmanto vienu gaisa telpu, tādēļ iesaisītajām pusēm ir jāstrādā roku rokā, lai droni to varētu likumīgi izmantot. Diemžēl realitāte Latvijā ir tāda, ka ir gan spēkā jomu regulējoši Ministru kabineta noteikumi, taču neviens īsti par to pārkāpšanu sodīts netiek, neviens sevi neuzskata par aviācijas daļu, līdz ar ko cilvēkiem nav vēlmes iedziļināties šajā jautājumā sīkāk. Nozares redzējums ir, ka droni ir jāintegrē aviācijā viegli saprotamā veidā, visticamāk, ar aplikācijas palīdzību, kurā būtu redzams, kur drīkst un nedrīkst lidot, kur var reģistrēt lidojumu, pieprasīt autorizāciju, bet otrā pusē cilvēks to ar klikšķi var apstiprināt, ja drona lietotājs ir pārbaudīts. Vaicāts, kā Latvijai sokas ar nepieciešamā regulējuma veidošanu, viņš atzīmē, ka nevarētu teikt, ka atpaliekam no Eiropas, taču mēs varētu iet soli tālāk, nebaidoties no inovācijām. Proti, ne visas ES dalībvalstis esot sajūsmā par to, kāds būs kopīgais regulējums. Līdz ar to patlaban esot grūti pateikt, kāds būs gala variants. Tādēļ Latvijai vajadzētu sakārtot procedūras, lai atļaujas iegūšana lidojumiem šobrīd neaizņemtu vairākas nedēļas, ja kaut kas iziet ārpus MK noteikumu nosacījumiem.

Par dronu lielvalsti I. Ozols Latviju saukt gan negribētu, jo neviens tomēr ražošanas sektorā ķīniešus (DJI) nepārspēs, kaut arī mums ir globāli zināmi uzņēmumi, kas katrs vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas savā nišā, – UAV Factory (fiksēto spārnu droni), Aerones (jaudīgi droni industriālajām vajdzībām), Airdog (pašsekojoši bezpilota lidaparāti), UGCS (izstrādā programmatūru).

Visu rakstu Nemēģināt dronus aizliegt lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu