Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.
Fragments no intervijas
Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.
Līdzīga aina vērojama arī elektroauto akumulatoru segmentā, kuru ražošanas projekti Eiropā ir dažādās attīstības stadijās. Minētais tikai apliecina, ka arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu. Jo īpaši situācijās, kāda ir pašlaik, kad, piemēram, jebkuru kravu atvešana no tās pašas Āzijas ir iespējama tikai ar kuģiem – apkārt pusei pasaules, nevis kā varbūt iepriekš to varēja īstenot, izmantojot tranzīta koridoru cauri Krievijai".
Un vēl jau nav skaidrs, vai pašreizējie piegādātāji vispār vēlēsies piegādāt konkrētus produktus, izejvielas, komponentus uz šo reģionu. Minētais tikai norāda, ka jāraugās uz to, ko paši varam saražot un kādu importu varam aizstāt ar pašmāju produkciju.
Vai varat minēt kādu konkrētu piemēru?
2022. gada 17. februāra Latvijas Būvniecības padomes sēdē aicināju Ekonomikas ministriju pielikt pūles, lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas metāla produkcijas – armatūras stiegrām, šodien šāds produkts no šīs valsts ražotājiem Latvijā vairs nav pieejams, un, tiklīdz celtniekiem beigsies to noliktavās esošās stiegras (ko izmanto dzelzsbetona konstrukciju būvniecībā), tā būs jautājums, kur tādas nopirkt un cik tās maksās. Globālajā tirgū lielākais metāla ražotājs ir Ķīna, un tad ir jautājumi, vai šajā valstī esošajiem ražotājiem ir ražošanas rezerves un arī vēlme vēl kaut ko papildus piegādāt uz Latviju. Labi, var mēģināt vienoties ar ražotājiem Indijā, bet būs tie paši jautājumi, kas ar ražotājiem Ķīnā un, protams, arī piegāžu termiņi.
Tajā pašā laikā Liepājā ir lūžņu kausēšanas iekārta, kura joprojām nestrādā, bet varētu darboties un nodrošināt šo armatūras stiegru pieprasījuma apmierināšanu ne tikai Latvijā, bet pat visā Baltijā un ne tikai. Iekārtu saimnieks SIA Liepāja Steel ir gatavs iedarbināt kausēšanas krāsni dažu mēnešu laikā, bet problēmas rada vietējās varas un arī valsts attieksme. Situācija ir paradoksāla, jo ražot jau neliedz, bet tas nav iespējams vietējās varas lēmumu dēļ. Faktiski stiegru deficīta apstākļos šāda pozīcija tikai palielinās šīs izejvielas cenas, un par to papildu nauda būs jāmeklē arī valsts budžetā. Un vēl nesen bija saruna ar vienu metālapstrādes produkcijas ražotāju, kurš saskāries ar problēmu, ka nav, no kā ražot produkciju, kas ir vēl viens arguments, lai pašreizējos apstākļos piebremzētu ar lūžņu eksportu, bet sāktu to pārstrādi paši savā zemē. Tas ir tikai viens piemērs, bet tādus var atrast vairāk.
Visu rakstu lasiet 15.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!