No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni

Autori: Māris Ķirsons, Uldis Andersons, Sanita Igaune
2014. gada 05. februāris plkst. 7:51

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

IT vilkme

Par sava veida pionieriem NATO iepirkumos var uzskatīt IT nozari, jo, piemēram, SIA Komerccentrs DATI grupa ir iesaistījusies vairāku svarīgu iepirkumu realizācijā.

«2012. gada nogalē Komerccentrs DATI grupa uzsāka līdzdalību vērienīgā NATO spēju attīstības projekta «NATO Sauszemes novērošanas programma» (Alliance Ground Surveillance – AGS) realizācijā. Esam vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedalās šāda projekta realizācijā,» DB uzsvēra Komerccentrs DATI grupa valdes priekšsēdētājs Aldis Gulbis. Ņemot vērā uzkrāto pieredzi NATO, uzņēmums vēlas turpināt piedalīties starptautisku projektu realizācijā, piemēram, Eiropas aizsardzības jomā. AGS ir NATO programma, saukta arī par Acis debesīs, kuras mērķis ir izveidot sistēmu, kas nodrošina zemes novērošanu un izlūkošanu no gaisa, izmantojot speciālas bezpilota lidmašīnas Global Hawk. Lidmašīnas paredzēts apgādāt ar plaša apvidus daudzrežīmu zemes novērošanas sensoru (radaru) ar augstu veiktspēju un platu redzes leņķi.

Pēc E. Egles sacītā, SIA Komerccentrs DATI grupa nebūt nav vienīgais IT uzņēmums, kas sekmīgi startē šajos iepirkumos, jo vēl šajā jomā savu ceļu lauž SIA Datakom un arī Lattelecom. Līdz ar IT sistēmu attīstību uzmanības degpunktā arvien lielāka loma ir kiberdrošībai. «Varam pamācītes arī no ziemeļu kaimiņiem Igaunijas, kura šobrīd šajos iepirkumos asociējas ar kiberdrošības risinājumu izstrādi,» norāda E. Egle.

Zinātnieku iespēja

Pēc E. Egles sacītā, vadošās Latvijas augstskolas savu iespēju robežās ir iesaistījušās dažādu militāro pasūtījumu izpētes un tehnoloģiju izstrādes izpildē. Jārēķinās, ka daudzas know-how izstrādes civilajā dzīvē ienākušas tieši no militārā sektora. «Šajā jomā gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki veic dažādus pētījumus, kuru rezultāti var tikt izmantoti drošības jautājumu risināšanā, turklāt daļa no tiem ir izmantojama gan militārajām, gan civilajām vajadzībām,» uzsver E. Egle. Viņa atzīst, ka arī augstākajām mācību un zinātnes iestādēm ir vajadzīga tā dēvētā ieejas karte darbam ar NATO iepirkumiem un pētījumiem un jebkurš institūts tādu nevar iegūt. «Pagaidām neesam strādājuši šādā virzienā,» tā situāciju skaidro a/s Transporta un sakaru institūts prorektors Igors Graurs. Viņš norāda, ka augstskola, detalizēti iepazīstoties ar iespējām, arī varētu palūkoties šajā virzienā. «Jebkurā gadījumā būtu interesanti pavērtēt, cik daudz Latvija tērē militārajām vajadzībām un dalībai NATO un cik daudz dažādu iepirkumu un pasūtījumu veidolā no šādiem pasūtījumiem iegūst Latvijā strādājošie uzņēmēji,» – tā I. Graurs.

Vajag pieredzi

NATO iepirkumu konkursos var startēt arī Latvijas būvniecības kompānijas, it īpaši tās, kuras jau agrāk ir pildījušas apakšuzņēmēju pienākumus. Kā vienu no piemēriem E. Egle min SIA Binders, kuram lielākā pieredze militāra rakstura objektu būvniecībā ir saistībā ar NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūras pasūtījuma izpildi – dalību Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijā. «Lai gan uzņēmumam ir pieredze un nepieciešamie resursi militāra rakstura infrastruktūras objektu izbūvei un rekonstrukcijai, tas tuvākajā laikā tomēr neplāno attīstīt šo novirzienu par atsevišķu darbu jomu un veidot tai savu attīstības politiku,» skaidro SIA Binders pārstāve Vita Noriņa. Viņa uzņēmuma nostāju pamato ar to, ka šādu specifisku darbu apjoms Latvijā nav tik liels, bet tikai ar šo darbības jomu mēģināt apgūt ārzemju tirgu neesot reāli. «Militāra rakstura konkursos tepat Latvijā turpināsim piedalīties, ja atbildīsim kvalifikācijai un citiem konkursa nolikuma kritērijiem, taču neplānojam veidot atsevišķu specializācijas jomu militārajiem iepirkumiem arī Latvijā,» tā V. Noriņa.

Plašs darba lauks

Savukārt tādas preces kā medikamenti, apģērbs un pārtika ir visiem, un arī šajos iepirkumos varot uzvarēt Latvijas uzņēmumi. «Prasības ir, konkurence arī, taču tas vēl nenozīmē, ka nav iespējams uzvarēt kādā iepirkuma sadaļā,» tā uz jautājumu, vai Latvijas pārtikas ražotāji šādos iepirkumos var sekmīgi konkurēt ar lielajiem pārtikas ražošanas koncerniem, atbild E. Egle.
«Latvijas armiju apģērbj vietējie uzņēmumi,» uzsver Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds. Viņš atzīst, ka tā ir bijusi atbilstoša prakse, kaut arī zābaki atšķirībā no apģērba nav ražoti Latvijā. «Cik zinu, ir Latvijas uzņēmumi, kuri šuj apģērbu ārvalstu militārajām struktūrvienībām, tomēr tas nav lielos apmēros,» tā uz jautājumu, vai tiek šūts apģērbs arī kādu citu valstu militārajām vienībām, atbild G. Strazds. Viņš norāda, ka šie pasūtījumi – darījumi – zināmu iemeslu dēļ ir noslēpumainības aizsegā. Lai strādātu ar NATO iepirkumiem, pēc G. Strazda sacītā, ir vajadzīga speciālas licences – atļaujas – iegūšana, kas nebūt neesot ļoti viegli un ātri izpildāms nosacījums.

Lodes un kuģi

Vēl viena joma, kurā vairākiem Latvijas uzņēmumiem jau ir zināma pieredze, ir metālapstrāde. «SIA D Dupleks lodes, SIA Valpro kannas un ugunsdzēšamie aparāti,» tā uz lūgumu minēt kādus piemērus no metālapstrādes nozares, kuri piedalās NATO militārajos iepirkumu konkursos, atbild E. Egle. Viņa norāda, ka šajā kategorijā ietilpst arī a/s Rīgas kuģu būvētava, kura ir saražojusi krasta apsardzes kuģus ne tikai Latvijas vajadzībām vien.

«Ir nelieli, bet regulāri pasūtījumi, kurus izpildām dažādu valstu armijām,» tā uz jautājumu par pasūtījumiem drošības struktūrām atbild SIA Valpro valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. Viņš cer, ka šādu pasūtījumu būs vairāk.