Nobela prēmiju ekonomikā saņēmis britu ekonomists Enguss Dītons, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Prēmija Dītonam piešķirta par patēriņa, nabadzības un labklājības analīzi.

Dītona darbs ir bijis nozīmīgs valsts politiku noteikšanai vairākās valstīs, jo tas cenšas izskaidrot cilvēku ekonomiskās izvēles, jo sevišķi attiecībā uz to, kā viņi tērē savus ienākumus, un kā sabiedrības nosaka un analizē labklājību un nabadzību.

«Akcentējot saiknes starp cilvēku patēriņa lēmumiem un to ietekmi uz kopējo ekonomiku, viņa darbs palīdzējis pārveidot moderno mikroekonomiku, makroekonomiku un attīstības ekonomiku,» norāda akadēmija.

Dītonam prēmija piešķirta par trīs saistītiem sasniegumiem - par sistēmas izstrādi ap 1980.gadu ar kolēģi Džonu Milbaueru, lai aprēķinātu dažādu preču pieprasījumu, par saiknes pētījumiem starp patēriņu un ienākumiem, ko viņš veica ap 1990.gadu, un par darbu, ko viņš veicis pēdējās desmitgadēs, lai noteiktu dzīves līmeņus un nabadzību attīstības valstīs ar mājsaimniecību aptauju palīdzību.

Šā gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim zinātniekiem par nopelniem litija jonu bateriju izstrādē, trešdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

«Litija jonu baterijas revolucionizējušas mūsu dzīvi kopš pirmo reizi ienāca tirgū 1991.gadā,» teikts akadēmijas publicētajā paziņojumā, piebilstot, ka šīs baterijas devušas milzīgu labumu cilvēcei.

Akadēmija norādījusi, ka vieglās, atkārtoti uzlādējamās un jaudīgās baterijas tagad tiek izmantotas visur, sākot ar mobilajiem tālruņiem un klēpjdatoriem un beidzot ar elektromobiļiem. Turklāt tajās var uzkrāt ievērojamu daudzumu enerģijas, kas iegūta no saules un vēja.

Akadēmija uzsvērusi, ka šī gada prēmijas laureāti - Džons Gudinafs no ASV, Stenlijs Vaitingems no Lielbritānijas un Akira Josino no Japānas - likuši pamatus no fosilā kurināmā brīvai bezvadu tiešsaistes sabiedrībai.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šī gada Nobela prēmiju ekonomikā ieguvis amerikāņu ekonomists Ričards Tālers par darbu biheiviorālās ekonomikas laukā, kas devis izpratni par ekonomikas psiholoģiju, pirmdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Tālera darbs ļauj izprast, kā cilvēkiem raksturīgās īpašības ietekmē indivīda lēmumus, kā arī tirgus rezultātus, norādījusi Nobela komiteja.

72 gadus vecais ekonomists ir pionieris biheiviorālās ekonomikas laukā, kurā psiholoģiskās atklāsmes tiek attiecinātas uz ekonomisko lēmumu pieņemšanu un tiek daudz reālistiskāk analizēts, kā cilvēki domā un rīkojas, pieņemot ekonomiskus lēmumus.

Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada, un laureātu vidū dominē ASV universitāšu pārstāvji.

Šogad katras Nobela prēmijas vērtība ir deviņi miljoni Zviedrijas kronu (apmēram 930 000 eiro).

16. un 17. novembrī Rīgā notiks konference eCom21, un viena no tās svarīgākajām tēmām būs gaidāmie jaunievedumi tiešsaistes uzņēmējdarbības regulēšanā. Daži no tiem paredz kardinālas izmaiņas, kas skars visus šīs nozares dalībniekus.

Par svarīgākajām šīs jomas tendencēm forumā stāstīs Rietumu Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, uzstājoties sesijā «Regulēšana un likumdošana».

Savlaicīgās adaptācijas plusi

«Katrā no iepriekšējām konferencēm mēs analizējām svarīgākās likumdošanas izmaiņas, kam tirgus dalībniekiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Piemēram, maksājumu sistēmu licencēšana ES valstīs, e-komercijas juridiskie riski un banku praktiskās prasības, noformējot attiecības ar servisu provaideriem, interneta uzņēmējdarbības juridiskie riski, vienotais globālais nodokļu informācijas apmaiņas standarts. Laiks ir pierādījis, ka visi šie jautājumi būtiski ietekmējuši e-komercijas attīstību,» stāsta Jaroslavs Zamullo.

Risku var mazināt, strādājot pie diversificētu ieguldījumu kopuma izveidošanas.

Kad tiek būvēts investīciju portfelis, jāapzinās, ka diez vai kāda daudzmaz jēdzīga ieguldījumu atdeve gaidāma bez risku uzņemšanās. Būtībā tas paredz, ka investori, kuri pērk riskantākus aktīvus, tiek atalgoti, ja salīdzina ar bezriska aktīvu turēšanu, par kādiem tiek uzskatītas, piemēram, visdrošākās obligācijas.

Īstermiņā akciju tirgus uzskatāms par ļoti riskantu padarīšanu – līdz ar to tās naudas pludināšana šo vērtspapīru virzienā, kura vajadzīga drīziem tēriņiem, nav vēlama. Pastāv gandrīz 50% liela iespējamība tam, ka akciju cenas virziens katrā nākamajā tirdzniecības sesijā būs uz leju. Tikmēr, jo ilgāks ir ieguldījumu akcijās periods, jo šī iespējamība ir mazāka. Piemēram, 10 gadu skatījumā, ja vērtē vēsturi, iespējamība, ka ASV akciju cena tomēr būs pieaugusi, ir gandrīz 100%. Pastāv pieņēmums – ja vēsturiski akciju cenas būtu piedzīvojušas mazākas svārstības (kritumi būtu bijuši mazāki), investori šos vērtspapīrus uzskatītu par mazāk riskantu ieguldījumu. Tas savukārt būtu novedis pie tā, ka kompāniju akciju P/E (Price/Earnings jeb akcijas cena/peļņa) rādītāji būtu krietni augstāki, nekā ir ierasts. Ar šādiem augstākiem P/E rādītājiem arī nākotnes cenu pieaugums varētu izrādīties krietni lēzenāks. Tieši korekcijas (cenas krīt par 10%) un lāču tirgi (cenas krīt vismaz par 20%) ir atbildīgi par to, ka tiek radīta samērā liela akciju riska prēmija. Tiek norādīts – akcijas tiek uzskatītas par riskantākiem ieguldījumiem, no kuriem tad attiecīgi konstanti tiek gaidīta lielāka atdeve nekā no minimāla riska finanšu instrumentiem. Ja akciju cenas visu laiku pieaugtu, tad arī to atdeve kādā brīdī sāktu pielīdzināties ļoti drošiem ieguldījumiem, piemēram, tām pašām drošajām obligācijām.

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»