Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā 

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā, 2017. gada 17. augusts plkst. 7:47

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Ārvalstu pensionāri nav Latvijas pensionāri, un kāpēc gan Latvijai būtu par tiem jādomā? Iemesls ir praktisks – Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāri, kopā ņemot, potenciāli ir lielākais investors Latvijā, kas gatavs investēt katru gadu vairāk par 200 milj. EUR. Dubultnodoklis ārvalstu pensijām ir nodoklis, kas jau tuvākajā laikā Latvijai katru gadu nesīs zaudējumus līdz 300 milj. EUR neiegūtās un arī izvestās investīcijās, un 62 milj. EUR zaudējumu katru gadu būs arī no negūtajiem nodokļiem.

Ārzemēs ir 35 tūkst. pirmspensijas vecuma Latvijas valsts piederīgie. Katrs no viņiem var ievest vidēji vairāk par 500 EUR mēnesī, jeb 6000 EUR gadā. Kopumā ņemot, šo cilvēku neatstumšana nozīmētu sekojošu apjomu finanšu piesaisti Latvijai un Latvijas budžetam katru gadu. Pirmās ir investīcijas tautsaimniecībā līdz ar ievestajām pensijām, kas tiktu tērētas Latvijā. Tās veido līdz 200 milj. EUR gadā. Apgrozījuma nodoklis no šīm investīcijām būtu līdz 40 milj. EUR. Otrām kārtām šo cilvēku piesaiste Latvijai nozīmētu arī neizvesto Latvijas budžeta naudu līdz 100 milj. EUR katru gadu. To attiecīgajiem ārvalstu pensionāriem maksātu kā Latvijas pensiju. Dabiski, ka, dzīvojot Latvijā, viņi to arī tērētu dzimtenē, nevis ārzemēs, kā tas būtu, ja viņi arī pensijā paliktu dzīvot savās pašreizējās mītnes zemēs. Un jāņem arī vērā apgrozījuma nodoklis no šīm neizvestajām pensijām. Tas veidotu līdz 22 milj. EUR gadā.

To visu Latvijas valstij neiegūt, ja tās nodokļu sistēma neradīs ārvalstu pensionāriem apstākļus, ka viņi gribēs atgriezties atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Es Latvijā nezinu otru tādu investoru, kas būtu gatavs katru gadu investēt līdz pat 300 milj. EUR. Būtībā tās ir investīcijas pašvaldībās, kur investīcijas reāli tiktu tērētas un radītas darbavietas.

Ārvalstu pensiju aplikšanai ar dubultnodokli ir vēl viens negatīvs iespaids uz Latvijas ekonomiku. Proti, pensionāri ļoti labprāt rūpējas par saviem mazbērniem. Tāpēc ir liela starpība, kur pensionārs par tiem rūpēsies – Latvijā vai ārzemēs. Tas varētu notikt Latvijā, palīdzot un auklējot jauno paaudzi – savus mazmazbērnus – un palīdzot mazbērniem risināt arī bērnudārzu problēmas. Līdz ar to tiktu risināta arī nodarbinātības problēma, atbrīvojot jaunos vecākus un sevišķi jaunās mammas darba tirgum.

Un ir arī otra – Latvijai neizdevīga – izvēle. Tā nozīmē saukt mazbērnus uz ārzemēm un jau tur palīdzēt viņiem, gan daloties ar savu ārzemēs gūto pieredzi, gan palīdzot audzināt un skolot mazbērnus un mazmazbērnus. Bet – jau ārzemēs. Mūsu ārvalstu pensionāriem Latvijā ir divi līdz seši mazbērni. Kamēr jaunajai paaudzei nav stabila un stipra pamata, viņi ir brīvi savā izvēlē palikt Latvijā vai doties projām un palielināt izbraukušo pilsoņu skaitu. Cilvēkiem nevar pārmest, ka tie izvēlas mazākās pretestības ceļu, sevišķi, ja tas ticami sola lielāku personisko labumu.

Kurš no šiem abiem variantiem ir izdevīgāks Latvijas valstij? Tas ir retorisks jautājums. Protams, ka izdevīgi ir tad, ja ārvalstu pensionāri palīdz Latvijā, nevis ja viņi vēl arī saviem tuviniekiem palīdz pārcelties uz ārzemēm. Viens no iemesliem, kāpēc no Latvijas turpina izbraukt Latvijas pavalstnieki, ir tieši tas, ka ārzemēs esam mēs – pensionāri, viņu vecvecāki un radi. Tas tiek novērtēts – ka mums ir milzīga pieredze, kas iegūta strādājot ārzemēs un ka mēs ar šo pieredzi dalāmies un palīdzam ārzemēs iesākt strādāt un iesakņoties saviem radiem, draugiem un tuviniekiem.

Summējot – dubultais nodoklis ārvalstu pensionāriem veicina strādājošo un nodokļus maksājošo Latvijas pavalstnieku izbraukšanu uz ārzemēm, tai skaitā arī jauniešu un jauno ģimeņu izceļošanu. Tas veicina jau tā lielo emigrāciju un samazina reemigrāciju. Šis nodoklis motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2017. gada 09. augusts plkst. 13:16

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu...

2017. gada 09. augusts plkst. 12:32

2016. gada Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas ir ievērojami ietekmējušas finanšu...

2017. gada 07. augusts plkst. 11:07

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis....

2017. gada 07. augusts plkst. 10:24

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli...

2017. gada 28. jūlijs plkst. 17:23

Ja arī līdz šim valsts atbalsts jeb sporta nozares bāzes finansējums vienmēr...

2017. gada 27. jūlijs plkst. 16:43

Dobeles būvķīmijas ražotājs Tenachem ir ieviesis automatizētās tehnoloģijas un tādējādi materiālu...

2017. gada 27. jūlijs plkst. 15:08

Ziedošana ir katra cilvēka un uzņēmuma labprātīga sociālā iniciatīva. Vienlaikus nodokļu atlaižu...

2017. gada 27. jūlijs plkst. 7:50

Pirmais, kas nāk prātā, domājot par nodokļu reformu, ir vecais teiciens –...

2017. gada 26. jūlijs plkst. 10:58

Neapliekamais minimums nav efektīvākais līdzeklis ģimeņu ar bērniem materiālā stāvokļa uzlabošanai,...

2017. gada 26. jūlijs plkst. 8:22

Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) vērsusies pie visām LR...