Nodokļu administrācija pārmaiņu vējos 

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Māris Ķirsons, 2018. gada 05. februāris plkst. 7:34

DANA REIZNIECE-OZOLA

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Pētnieks Ģirts Greiškalns atzina, ka globālie izaicinājumi ir ne tikai sarežģīti pārrobežu darījumi, bet arī jauni uzņēmējdarbības, kā arī maksāšanas veidi un formas un jau minētā BEPS iezīmētā revolūcija starptautisko nodokļu sfērā. Proti: OECD transfertcenu (darījumu politikas) vadlīnijas, straujas pārmaiņas starptautiskajā regulējumā, kopīgs ziņošanas standarts, stingrākas regulatīvās prasības no pārvalstu (ES, OECD) institūtiem, mātes un meitas uzņēmumu direktīva. Ģ. Greiškalns atzina, ka pašlaik nav iespējams prezentēt nepārprotamus secinājumus un rekomendācijas, lai atbildētu uz jautājumu, kā kaut ko panākt, taču ir skaidri secinājumi, ko vajadzētu darīt, lai būtu gatavi atbildēt uz jaunajiem izaicinājumiem. «Nav šaubu, ka revolūcija nodokļu administrēšanas jomā jau notiek, jo tā, kā bija, vairs nebūs. OECD ir ieviestas jaunas 15 rekomendācijas, kuras jārealizē nodokļu administrācijām, turklāt ES cītīgi seko OECD, jo pēdējo 12 mēnešu laikā ir sešas jaunas direktīvas, kuras definē jaunus spēles noteikumus starptautiskajiem uzņēmumiem,» skaidro Ģ. Greiškalns. Viņš steidz piemetināt, ka tāpēc arī ir jārunā par VID spēju piesaistīt Latvijai starptautiskos uzņēmumus, sniedzot tiem nepieciešamos pakalpojumus. «Latvijas uzņēmēji strādā starptautiski, un tāpēc arī tiem ir tieši tādas pašas izvēles tiesības kā citiem starptautiskajiem uzņēmumiem – ar kuras valsts nodokļu administrāciju darboties ciešāk,» uz vēl vienu aspektu norāda Ģ. Greiškalns. Viņaprāt, neraugoties uz daudzām neskaidrībām, ir arī iespēju loks, kur sevi varam pozicionēt ne tikai citādāk, bet arī labāk, tādējādi kļūt par ieguvējiem no jaunajiem izaicinājumiem. «Protams, šādos apstākļos nodokļu konsultantiem darba – gan interpretējot normas, gan tās skaidrojot un konsultējot – netrūks,» bilst Ģ. Greiškalns. Kā piemēru viņš minēja Lietuvas nodokļu konsultanta secinājumu par transfertcenu dokumentāciju, kas agrāk bijusi uz 100 lpp., bet tagad ir uz 500 lpp. «Šobrīd nevar kopēt citu valstu pieredzi, jo tās, tāpat kā Latvija, saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Varam ņemt vērā šo pieredzi, taču pašiem ir jādomā savi risinājumi, kas sniegtu konkurētspējas priekšrocības, atbilstoši mūsu situācijai.

Starptautisko uzņēmumu atvešanas funkciju uz Latviju varētu īstenot lielā četrinieka auditorkompānijas, ILZE CĪRULE, VID ĢENERĀLDIREKTORE

Ekspertu diskusijās iezīmējas vairāki punkti. Proti, VID iekšējā zināšanu un izcilības centra izveide, kur varētu izglītot visus nodokļu administrācijas darbiniekus. Tāpat ekspertu līmenī tika diskutēts par administratīvo līgumu piemērošanu nodokļu jomā, kas varot dot papildu risinājumus sadarbībai ar uzņēmumiem, nodrošinot tieši prognozējamību nākotnē. Vēl viens svarīgs uzdevums būtu VID Konsultatīvās padomes nodokļu jomā izveide, kura, pēc Ģ. Greiškalna sacītā, skatītos starptautisko tiešo un netiešo nodokļu jautājumus. Tāpat ir neatbildēti jautājumi par VID padziļinātās sadarbības programmas uzņēmumu apkalpošanu, iekšējās un ārējās komunikācijas pilnveidošanu un pielāgošanu konkrētām mērķauditorijām, VID pakalpojumu sniegšanu angļu valodā, norādīja Ģ. Greiškalns.

Visu rakstu Nodokļu administrācija pārmaiņu vējos lasiet 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 31. janvāris plkst. 14:04

«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

2018. gada 31. janvāris plkst. 12:33

Ieviešot paaugstināto nekustamā īpašuma likmi, «tukšo» dzīvokļu skaits Liepājā samazinājies.

2018. gada 31. janvāris plkst. 11:44

Shēmas «klients» uzņēmuma grāmatvedības pārskatos iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem ārvalstu uzņēmumiem.

2018. gada 30. janvāris plkst. 8:05

Iespējams, jau no 2020. gada pensijā esošie vecāki saņems 1% no bērnu samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

2018. gada 29. janvāris plkst. 14:19

Ir bažas par grāmatvežu noslodzi un to, vai var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā.

Nepalaid garām

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2018. gada 02. februāris plkst. 10:00

Grupējums organizēja nelegālu degvielas apriti Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

2018. gada 02. februāris plkst. 9:35

Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi.

2018. gada 01. februāris plkst. 16:31

Nodokļu reformas darbības pirmajā mēnesī – šā gada janvārī kopējie nodokļu ieņēmumi...

2018. gada 01. februāris plkst. 16:01

Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

2018. gada 01. februāris plkst. 15:42

Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

2018. gada 01. februāris plkst. 11:03

Krietni dārgāk izmaksājis VARAM brauciens uz Keniju. Šim braucienam ministrija tika atvēlējusi teju piecus tūkstošus eiro.

2018. gada 31. janvāris plkst. 15:02

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

2018. gada 31. janvāris plkst. 14:04

«Es domāju, ka šī nodokļu reforma ir laba. Lielākā tiesa cilvēku piekrīt, ka šī nodokļu reforma varētu uzlabot Latvijas ekonomiku, peļņas reinvestēšanas apjomus, ekonomikas izaugsmi.»

2018. gada 31. janvāris plkst. 11:44

Shēmas «klients» uzņēmuma grāmatvedības pārskatos iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem ārvalstu uzņēmumiem.

2018. gada 30. janvāris plkst. 15:20

Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu notu Ukrainas pilnvarotajam lietvedim, aicinot Ukrainu veikt nepieciešamās darbības, lai mūsu valsti izņemtu no «ārzonu saraksta».