Jaunākais izdevums

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pieņemot, ka darbinieks katrā no trim Baltijas valstīm pelna 750 eiro lielu darba algu pirms nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem, Latvijā strādājošie “uz rokas” saņem nepilnus 618 eiro, Lietuvā 579 eiro, bet Igaunijā 709 eiro. Redzams, ka no šāda apmēra algas viszemākais nodokļu slogs darbinieku pusē ir Igaunijā, kur nodokļos tiek samaksāti vien 5%, kamēr Latvijā tie ir 18%, bet Lietuvā – 23% no algas pirms nodokļu nomaksas.

Protams, papildus jāņem vērā nodokļi, ko samaksā darba devējs – pie attiecīgā algas līmeņa vislielākie nodokļi jeb 254 eiro ir Igaunijā, kam tūdaļ seko Latvija ar 177 eiro un Lietuva ar 13 eiro. Novērtējot kopējo nodokļu slogu gan darba devēja, gan darba ņēmēja pusē, secināts, ka augstākais kopējo darbaspēka nodokļu īpatsvars ir Latvijā (33%), tad seko Igaunija (29%) un tikai tad – Lietuva (24%).

“Šajā salīdzinājumā labi redzams, ka, mainoties kaimiņvalstu, īpaši Lietuvas, nodokļu politikai, salīdzināt tikai algu “uz papīra” vai tikai algu “uz rokas” nav pietiekami. Kopbildi veidot ļauj kopējais nodokļu slogs, ko pie konkrētās darba algas nomaksā visas puses – gan darbinieki, gan arī uzņēmēji. Veicot Baltijas valstu salīdzinājumu, novērojams, ka zemāku ienākumu segmentā kopējos nodokļos Latvijā tiek samaksāts visvairāk. Pamatā tādēļ, ka kaimiņvalstīs atvieglojumu apmērs mazāku algu saņēmējiem šobrīd ir dāsnāks. Piemēram, Igaunijā 654 eiro neapliekamais minimums tiek piemērots līdz pat 1200 eiro lielām algām, kamēr Latvijā 500 eiro neapliekamais minimums sāk dilt pie algām, kas pārsniedz šos pašus 500 eiro. Veicot aprēķinus gadījumam, kad 750 eiro algas saņēmējam ir reģistrēts viens apgādājamais, tad gan mūsu situācija salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm mainās un kopējais nodokļu slogs Latvijā kļūst nedaudz zemāks nekā Igaunijā,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vidēju ienākumu segmentā situācija ir līdzīga. Ja pieņem, ka darbinieks pelna 1500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas bez reģistrētiem apgādājamiem, “uz rokas” Latvijā var rēķināties ar 1097 eiro. Lietuvā šāds darbinieks saņemtu par 120 eiro mazāku algu jeb 977 eiro, bet Igaunijā – par 147 eiro lielāku algu jeb 1244 eiro.

Situācijā, kad darbiniekam reģistrēts arī viens apgādājamais, Latvijas darba ņēmējs papildus iegūst 50 eiro “uz rokas” un atšķirība ar Igauniju nedaudz izlīdzinās, bet plaisa ar Lietuvu kļūst vēl lielāka, jo Lietuvā nav darbaspēka nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Igaunijā savukārt atvieglojumi ir paredzēti, bet tikai sākot no otrā bērna, turklāt tos nepiemēro katru mēnesi – šo ienākuma nodoklī pārmaksāto summu var atgūt reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Visbeidzot, ja darba alga “uz papīra” ir 1500 eiro, darba devējs Igaunijā nodokļos samaksā vēl 507 eiro, Latvijā – 354 eiro, bet Lietuvā – 27 eiro. Vidēju ienākumu gadījumā augstākais kopējo nodokļu slogs joprojām saglabājas Latvijā (41%), kam seko Igaunija (38%) un tad Lietuva (36%).

“Būtiska ir nianse, ka Latvijas nodokļu politika paredz divus progresijas līmeņus – tiek piemērots diferencēts neapliekamais minimums (jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums), un papildus arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pakāpeniski palielinās, pieaugot ienākumiem. Modelējot situāciju, kad darbinieks “uz rokas” saņem 1000 eiro lielu algu, redzams, ka lielākais kopējais darbaspēka nodokļu slogs (darba ņēmējam un darba devējam) ir Latvijā (kopējās izmaksas 1666 eiro), kam seko Lietuva (1571 eiro) un tikai tad Igaunija (1508 eiro),” Baltijas nodokļu sloga salīdzinājuma rezultātus komentē E. Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Swedbank maksās 3,4 miljonus dolāru saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu

LETA, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pirmajā ceturksnī pieaugusi par 39 miljoniem eiro

Db.lv, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 61 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, informē bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Peļņa ir palielinājusies, jo ir pieauguši bankas ieņēmumi, lai gan šajā periodā auguši arī bankas izdevumi.

Bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 57,216 miljoni eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi 2,7 reizes un bija 61,691 miljons eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2023.gada marta beigās bija 8,569 miljardi eiro, kas ir par 0,7% jeb 55,415 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 8,514 miljardi eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ir palielinājušies par 52 miljoniem, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir auguši par diviem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pieci Latvijas jaunuzņēmumi ceļā uz globālu atpazīstamību

Sadarbības materiāls, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka apstiprinājusi Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāju Jevgeniju Ivanovu par bankas valdes locekli. Līdz šim Jevgenijs Ivanovs kā Uzņēmumu pārvaldes vadītājs darbojās Swedbank Latvija vadības komandā.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Jevgenijs Ivanovs par Uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. kļuva pēc tam, kad Lauri Menci apstiprināja par Swedbank Latvija valdes priekšsēdētāju.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu.

Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank ieviesusi Apple Pay norēķinu iespējas tiešsaistes tirgotājiem visās trīs Baltijas valstīs.

Tagad iepērkoties internetā, pircējiem ir iespēja veikt apmaksu ne tikai ar bankas maksājumu kartēm vai internetbankas risinājumu, bet arī caur e-maku - Apple Pay. Šobrīd šādu iespēju var izmantot visi e-komercijas lietotāji savās Apple ierīcēs, iepērkoties pie tirgotājiem, kuri izmanto Swedbank EveryPay risinājumu.

Kā norāda Valdis Vaišļa, Swedbank Naudas pārvaldības daļas vadītājs: “Pēdējo trīs gadu laikā klientu interese veikt maksājumus caur Apple e-maku ir bijusi ļoti augsta. Maksājumu skaits 2022. gadā pieaudzis 3,5 reizes un sasniedzis 50 miljonus maksājumu. No kopējiem Swedbank apkalpotajiem maksājumiem tirdzniecības vietās, tie jau aizņem 20%. Un īpaši straujš pieaugums novērots tieši pagājušajā gadā, kad ar Apple e-maka starpniecību pārskaitīti 627 miljoni eiro. Tagad ieviestā iespēja arī tirgotājiem ļauj iekļaut Apple Pay savās e-komercijas platformās, kas palīdzēs klientiem vēl vienkāršāk samaksāt par precēm un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.aprīļa Swedbank piedāvā bezmaksas glabāšanu vērtspapīru portfeļiem līdz 100 000 eiro gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Iepriekš šāds slieksnis bija tikai privātpersonām un līdz 30 000 eiro.

Savukārt Baltijas vērtspapīru turēšana būs pilnībā bez maksas jebkādai summai. Izmaiņas veiktas, lai veicinātu investīciju iespēju izmantošanu uzņēmumu un iedzīvotāju vidū.

Maksa par vērtspapīru turēšanu portfeļiem virs 100 000 eiro būs 0,008% (gadā). Tāpat kā līdz šim, uzņēmumiem un privātpersonām būs arī iespēja internetbankā bez maksas veikt vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas darījumus Baltijas akciju tirgos un Swedbank Grupas fondos. Swedbank jau ilgstoši pilnveido piedāvājumu ieguldījumiem, lai veicinātu investīciju attīstību Latvijā. 2020.gadā banka sāka piedāvāt bezmaksas vērtspapīru glabāšanu privātpersonām ar portfeļiem līdz 30 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu regulators - Finanšu inspekcija - Zviedrijas "Swedbank" piemērojis administratīvo sodu 850 miljonu zviedru kronu (aptuveni 75 miljoni eiro) apmērā saistībā iekšējās kontroles mehānismu trūkumu, kas pērn bija par iemeslu nozīmīgiem traucējumiem bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā.

Finanšu inspekcijas trešdien publiskotajā paziņojumā norādīts, ka 2022.gada 28.-29.aprīlī "Swedbank" saskārās ar būtiskiem IT sistēmas traucējumiem, kad banka sistēmā veica izmaiņas. Šī incidenta dēļ gandrīz miljonam klientu bija kļūdainas konta bilances ar naudas iztrūkumiem, jo sistēmā tika apturēts liels skaits darījumu.

Finanšu inspekcijas izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" veikusi izmaiņas IT sistēmā, neievērojot iekšējās procedūras attiecībā uz šādām izmaiņām. Tāpat bankai nav bijis atbilstošu kontroles mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas iekšējās procedūras, tāpēc banka pārkāpusi noteikumus attiecībā uz iekšējo kontroli.

Atbilstoši bankas procedūrām "Swedbank", piemēram, bija jāveic paredzēto IT sistēmas izmaiņu riska un ietekmes analīze, bet izmaiņu īstenošanas laiks bija jānovērtē, balstoties uz vairākiem faktoriem, to vidū laiku, kad tiek izmaksātas algas, skaidro regulators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību turpmāk vadīs Anželika Dobrovoļska

Db.lv, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8.janvāra “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība” AS (IPAS) vadītājas amatā stājusies Anželika Dobrovoļska.

Anželika Dobrovoļska līdz šim ieņēma dažādus atbildīgus amatus Luminor Group, bet iepriekšējās darba gaitas saistītas arī ar Latvijas Krājbanku, Finasta Asset Managment, Nordea Bank, SEB un Baltijas Finanšu konsultantu asociāciju. Anželikai Dobrovoļskai ir pieredze ne tikai dažādos amatos investīciju jomā, bet arī vadības pieredze, strādājot gan par Luminor Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētaju, gan arī vadot pensiju un ieguldījumu produktu attīstības komandas Luminor. Viņas pirmā pieredze finanšu jomā bija Swedbank (toreiz – Hansabankā), vairākus gadus strādājot kā pārdošanas vadītājai. Izglītību Anželika Dobrovoļska ieguvusi Banku augstskolā, maģistra grādu aizstāvot tieši inovatīvu metožu izpētē investīciju produktu attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbojoties "Swedbank " un pašmāju investīciju uzņēmumam "Merito Partners" (Merito), šogad Carnikavā darbību uzsāks saules elektrostacija (SES) ar 12 megavatu jaudu, nodrošinot ilgtspējīgas elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 5860 mājsaimniecībām Carnikavā un tuvējām apdzīvotām vietām.

Carnikavas SES, kuras izbūvē ieguldīti 8 miljoni eiro, tostarp 4,5 miljoni "Swedbank" finansējuma, būs lielākā šogad ekspluatācijā nodotā saules spēkstacija Latvijā.

Septembra laikā 11,7 ha lielā platībā tiks izvietoti 22 300 saules paneļu. Carnikavas SES jauda būs 12 MW un paredzams, ka tā gadā saražos vismaz 12 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 5860 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Kā uzsver “Merito” līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars, “Esam pagodināti, ka varam īstenot “Merito” fonda ilgtspējīgā zaļās enerģijas projekta līdz šim lielākās saules elektrostacijas būvniecību kopā ar "Swedbank", lielāko banku Latvijā un vienu no Baltijas ilgtspējas līderiem. Mēs uzskatām, ka atbildīga biznesa attīstība ir ļoti nozīmīga – SES būvniecības procesā rūpīgi izvērtējam un kopā ar neatkarīgiem ekspertiem iepirkumos izvēlamies piegādātājus, kuri spēj nodrošināt atbilstošus ilgtspējas principus. Kāpinot Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, vienlaikus rūpējamies par vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mācoties no labākajiem un progresīvākajiem tirgus līderiem, ieviešam jaunas prakses, kas piešķirs vēl plašāku nozīmi ilgtspējai un atbildīgai biznesa darbībai. Visos mūsu saules elektroenerģijas projektos ieviešam kukaiņu un sikspārņu mājas, kā arī nākotnē plānojam sadarboties ar vietējiem lauksaimniekiem, piedāvājot saules elektroenerģijas parka pļavas bišu saimēm un aitu ganāmpulkiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank investēs desmit miljonus eiro sabiedrības izglītībā Latvijā

Db.lv, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" dibinās jaunu, ar atbalstu izglītībai saistītu fondu, kura dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija ir desmit miljoni eiro, informē bankā.

Fonda darbības mērķis ir veicināt sabiedrības izaugsmi un finanšu pratību.

"Swedbank" arī vēsturiski atbalstījusi dažādas izglītības iniciatīvas, un līdz ar jaunā fonda dibināšanu šim virzienam tiek piešķirta vēl lielāka jauda, kas jau pārskatāmā nākotnē palīdzēs radīt labvēlīgu vidi inovatīvu ideju realizēšanai izglītības jomā, uzlabos finanšu pratību, veicinās zināšanu sabiedrības un konkurētspējīgu darba vietu veidošanos, kā arī virzīs kopējās valsts ekonomikas izaugsmi, pauž bankas pārstāvji.

Apvienojot pieredzējušus un spēcīgus intelektuālos un finanšu resursus, fonds sniegs atbalstu gan esošu un jaunu iniciatīvu stiprināšanai Latvijas izglītībā, gan arī savu saturisku pienesumu šī mērķa sasniegšanai. Tuvākajā laikā tiks uzsākts arī fonda vadītāja atlases process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn bija 274 miljoni eiro

Db.lv, 24.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa Latvijā 2023.gadā bija 274 miljoni eiro (iepretim 132 miljoniem 2022.gadā). savukārt bankas izdevumi pērn kāpuši līdz 138 miljoniem eiro (iepretim 112 miljoniem pērn), informē bankā.

Kopējais nodokļu apmērs par 2023.gadu ir 95 miljoni eiro, no kuriem 2023.gadā jau samaksāti nepilni 34 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2023.gadā palielinājušies par 193 miljoniem eiro, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir pieauguši par 5 miljoniem eiro.

Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs pieaudzis par 6%, mājsaimniecību segmentā augot par 8%, kamēr uzņēmumu segmentā tas audzis par 3%. Kopējais mājsaimniecībām izsniegtais finansējums 2023.gadā sasniedza 613 miljonus eiro, kamēr uzņēmumiem izsniegti 767 miljoni eiro.

Depozītu apjoms, salīdzinot 2022.gada beigām, ir audzis par 5%, kur mājsaimniecību depozīti pieauga par 3%, kamēr uzņēmumu depozīti par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “Bolt” noslēdzis līzinga līgumus ar Swedbank un Luminor par kopējo summu 126 miljoni eiro, lai nodrošinātu uzņēmuma automašīnu nomas pakalpojuma “Bolt Drive” paplašināšanu.

Šo aizdevumu mērķis ir trīskāršot “Bolt Drive” autoparka apjomu Baltijas valstīs un piedāvāt iedzīvotājiem vēl labākus pārvietošanās veidus pilsētās.

Swedbank izsniegtais finansējums ir 80 miljonu eiro apmērā, bet Luminor – 46,2 miljonus eiro apmērā. Abu banku piešķirtie aizdevumi ļaus “Bolt Drive” paplašināt savu autoparku Baltijas valstīs, kurā ietilpst dažādi transportlīdzekļi, sākot no maziem automobiļiem līdz SUV un miniveniem. Jaunās automašīnas nonāks pie klientiem Tallinā, Rīgā, Jūrmalā un Viļņā.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver, ka Swedbank mērķis ir atbalstīt uzņēmējus to centienos augt un attīstīties. ““Bolt Drive” ir piemērs, kā saasināt konkurenci koplietošanas automašīnu tirgū, piedāvājot klientiem vairāk iespēju pārvietoties sev ērtā veidā, pamazām mazinot automašīnu blīvumu kopējā satiksmē. Tāpat arī esam ļoti gandarīti, ka “Bolt” sava pakalpojuma nodrošināšanai izvēlas videi draudzīgus spēkratus, piedāvājot ilgtspējīgākas izvēles saviem klientiem," sacīja Jevgenijs Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa skicēs uzvar sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaņu slāpējoši sēņu micēlija paneļi, augstskolas izvēles un fizioterapijas aplikācijas – jauniešu biznesa idejas piesaista vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.

Cīņā ar teju tūkstoš jauniešu idejām augstāko novērtējumu Swedbank ideju konkursā “Biznesa skices” saņem skaņu slāpējoši paneļi “Hushroom”, kas ražoti no sēņu micēlija, un divas aplikācijas – “Studefy”, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko augstskolu, un “Re:Shape” – precīzai fizioterapijas vingrinājumu veikšanai mājas apstākļos. Lai iegūtu kāroto uzvaru, konkursa finālā jaunieši piesaistījuši vairāk nekā 10 tūkstošus potenciālo klientu balsu.

“Pagājušajā gadā mana biznesa ideja iekļuva tikai pusfinālā. Tādēļ šogad laicīgi domājām citu biznesa ideju un jau novembrī sākām darboties ar sēņu micēlija akustiskajiem paneļiem. Kaut gan pirmajā mēģinājumā izgatavotie paneļi sapelēja, nenobijāmies un mērķtiecīgi centāmies vēlreiz. Šobrīd strādājam pie ceturtā prototipa veidošanas. Man vislabāk patika video veidošana, taču noteikti nākotnē noderēs arī biznesa plāna rakstīšana, kas palīdzēja ieceri salikt pa plauktiņiem. Arī balsu vākšana bija ļoti vērtīga, un mēs esam atraduši atbalstītājus visā Latvijā, aktīvi iesaistījās visa skola, skolotāji, vecāki, draugi un paziņas, kuri palīdzēja vākt balsis. Mūsu mērķis bija parādīt, ka Jelgavas 4. vidusskolā var tapt vērtīgas biznesa idejas. Aicinām jauniešus domāt par uzņēmējdarbību jau skolas laikā un priecājamies, ka Swedbank konkursā iegūtā nauda palīdzēs mums attīstīt savu biznesu,” akcentē Estere Jungfermane, viena no “Hushroom” idejas autorēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, intervijā sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Kad sākās pilna mēroga karš Ukrainā, pirmajās nedēļās bija ļoti liels satraukums un neskaidrība, tomēr pēc kāda laika bija skaidri redzams, ka no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, atzina Mencis.

"Protams, viens iemesls bija arī tas, ka mums nav tik attīstīti kapitāla tirgi, kuros ar dažiem klikšķiem var pārdot aktīvus un doties prom. Savukārt tā saucamā fiziskā aiziešana, ja tu gribi aizvērt rūpnīcu, pārdot nekustamo īpašumu vai pārbūvēt procesus, prasa ilgāku laiku. Tas nenotika, un secinājums tomēr bija, ka šeit primāri ir investori, kuri bija izvērtējuši ģeopolitisko risku un pieņēmuši to kā raksturīgu šim reģionam. Tādēļ, lai arī bija šoks, tā nebija tēma, ko neviens investors nebūtu iepriekš apsvēris, un tāpēc tanī brīdī nesekoja straujš "atsitiens"," skaidroja Mencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaistījis no Swedbank 1,8 miljonus eiro divu energoefektīvu daudzdzīvokļu māju celtniecībai Rīgā, Čiekurkalnā.

Jauno dzīvokļu īpašniekiem paredzams būtisks elektroenerģijas izmaksu ietaupījums. Līdz pat 100% nepieciešamās enerģijas apkures ražošanai nodrošinās saules paneļu elektrostacija, kas būs izvietota uz ēku jumta.

“Tepat Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Lai gan privātmāju segmentā apkurē izmantots zemes siltumsūknis kombinācijā ar saules paneļiem nav nekāds jaunums, daudzdzīvokļu ēku segmentā Latvijā esam pirmie, kas piedāvā šādu risinājumu. Šāds apkures risinājums ievērojami samazina dzīvokļa kopējās ekspluatācijas izmaksas, jo īpaši ziemā. Dzīvokļu pircēji novērtē mūsu piedāvājumu un jau šobrīd, kad būvējam ēkas karkasu, rezervēti ir jau 50% dzīvokļu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skolēnu uzņēmumi sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā

Db.lv, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmums Longenesis iekļauts Pasaules Uzņēmējdarbības kausa "Top 100"

Db.lv, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums "Longenesis" iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa ("Entrepreneurship World Cup" - EWC) "Top 100" uzņēmumu skaitā, izturot konkurenci starp 30 000 uzņēmumiem, informē "Swedbank" pārstāvji.

Jau otro gadu pēc kārtas "Swedbank" un partneru rīkotā Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs tiek iekļauts starp EWC prestižākajiem dalībniekiem. No 10. līdz 12.martam "Longenesis" piedalīsies globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā, lai cīnītos par balvu fondu viena miljona ASV dolāru apmērā.

"Longenesis" ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums no Rīgas, kas vairākkārt paātrina farmācijas industrijas klīnisko pētījumu gaitu, vienlaikus nodrošinot drošu un caurskatāmu pacientu datu apstrādi.

EWC "Top 100" dalībnieki ir no Āfrikas (seši), Āzijas (17), Eiropas (28), Tuvajiem Austrumiem (12), Ziemeļamerikas (14), Okeānijas (divi), Dienvidamerikas (20) un Karību jūras reģiona (viens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu attīstītājs KBO piesaista 3,6 miljonus eiro daudzīvokļu mājas celtniecībai

Db.lv, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “KBO” piesaistījis no Swedbank 3,6 miljonus eiro daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Imantā, informē banka.

Projekts ar nosaukumu “Mimosa”, kas atbilst Swedbank ilgtspējīga aizdevuma kritērijiem, ietver 70 modernus A energoefektivitātes klases dzīvokļus.

“KBO” pārstāvis Andris Dzirnieks norāda: “Dzīvokļi tiks izvietoti mūsdienīgā 9 stāvu ēkā ar ērtu liftu līdz pat pagrabstāvam, kurā katram dzīvoklim atradīsies mantu glabātuve, kas ir iekļauta dzīvokļa cenā. Lielāko dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta ērta autostāvvieta divos līmeņos. Domās par jauno paaudzi, mājokļu kompleksu papildinās drošs bērnu rotaļu laukums. Jaunais projekts papildinās citu “KBO” realizēto projektu klāstu, kas jau ir saņēmuši atzinību energoefektivitātes jomā. Swedbank finansējums palīdzēs ātrāk iesākt 70 jaunus dzīvesstāstus un ceļojumus sava mājokļa veidošanā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank bankomātos visā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta bezkontakta funkcija – turpmāk piekļūt kontiem un izņemt naudu varēs, neievietojot bankomātā fizisku norēķinu karti.

Jau tagad Rīgā un citās Latvijas pilsētās ir pieejami vairāk nekā 20 ar bezkontakta funkciju aprīkoti bankomāti, un plānots, ka līdz gada beigām tā tiks ieviesta vairāk nekā pusei visu Swedbank bankomātu.

Lai izņemtu naudu vai izmantotu kādu citu pakalpojumu, klientam ir vien jānopīkstina sava bezkontakta maksājumu karte, viedtālrunis vai viedpulkstenis ar aktivizētu bezkontakta maksājumu funkciju un jāievada kartes PIN kods. Bankomātus ar bezkontakta funkciju var atpazīt pēc karšu lasītāja ikonas.

"Nu jau daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā dod priekšroku tieši bezkontakta norēķiniem – karti tikai nopīkstinot, tirdzniecības un pakalpojumu saņemšanas vietās tiek veikti jau 79% darījumu. Turklāt jau vairāk nekā pusmiljons klientu pēdējo 3 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir norēķinājušies, izmantojot viedierīci, un daudziem tas ir ikdienā ierastākais maksāšanas veids. Ceram, ka tagad šī funkcija padarīs ērtākus arī darījumus mūsu bankomātos – gan tiem, kuri savu karti piesaistījuši mobilajam tālrunim vai citai viedierīcei, gan tiem, kuri dod priekšroku fiziskai norēķinu kartei,” stāsta Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru