VAS Valsts nekustamie īpašumi izsolē pārdevusi divus bijušos Jūras spēku patruļkuģus. Vienu no tiem iegādājies Liepājas uzņēmējs Stīns Lorenss, kuru pazīst arī ar pseidonīmu Luijs Fonteins, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Faktu, ka kuģis pieder Stīnam Lorensam, Kursas Laikam apstiprināja pats uzņēmējs. No izsoles brīža jau pagājušas divas nedēļas, kuru laikā vajadzēja norēķināties par kuģi. «P-03 Linga tagad pieder man, tā ir taisnība. Vairāk es šobrīd nevēlos runāt,» telefonā skanēja svinīga Stīna Lorensa balss.

Kuģa izsoles sākuma cena bija 6300 eiro, kas atbilst kuģu metāllūžņu cenai, pēc SIA Dzieti veiktā novērtējuma. Patruļkuģi P03-Linga 26. martā izsolē pārdeva par 12 800 eiro.

Kuģis P0-3 Linga Jūras spēku reģistrā ierakstīts 2001. gada jūnijā. Šobrīd tas no reģistra ir izslēgts. Tas būvēts 1968. gadā Norvēģijā.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Pēdējā gada laikā būtiski ir pieaugusi Krievijas kara flotes aktivitāte Baltijas jūrā Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā un jau kopš jūlija Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai savlaicīgi identificētu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, informē Aizsardzības ministrija.

Nacionālajos bruņotajos spēkos ir izstrādātas operacionālās procedūras, kas paredz, ka ikreiz, kad piekrastē izvietotā Jūras novērošanas sistēma identificē aizdomīgas darbības Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai to tuvumā, krasta apsardzes kuģiem ir uzdevums pietuvoties objektam, lai veiktu informācijas pārbaudi un identifikāciju. Par katru no šādiem incidentiem bruņotie spēki nekavējoties informē arī sabiedrību.

Aizsardzības ministrija norāda, ka, neraugoties uz publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem, nepieciešams sagaidīt Zviedrijas varas iestāžu oficiālu apstiprinājumu tam, ko Zviedrijas Bruņotie spēki jūras operācijā Stokholmas arhipelāgā ir atraduši un uz kādiem faktiem līdzšinējā informācija tikusi balstīta.

Liepājā ceturtdien, 20. martā, Liepājas kanālā iepretī viesnīcai Promenāde iesvētīts jaunais Latvijas Jūras spēku patruļkuģis Rēzekne. Par kuģa krustmāti kļuva Rēzeknes mūzikas vidusskolas pasniedzēja Inese Pāvule, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Kuģis Rēzekne tapis Rīgas kuģu būvētavā, kuras pārstāvji Jūras spēkiem dāvāja divus dekoratīvus lielgabalus. Vajadzības gadījumā no tiem varot arī izšaut kādu svētku salūta lādiņu.

Kuģis Rēzekne savu nosaukumu ieguvis pēc tradīcijas un godinot tās Latvijas vietas, kur notikušas kaujas par Latvijas neatkarību.

Kuģa Rēzekne krustmāte Inese Pāvule ReKurZemei atzinusi, ka kūmās pieteikusies pati, jo viņas tēvs deviņus gadus kalpojis par radistu uz Latvijas Jūras spēku kuģa Virssaitis, par ko vēlāk izssūtīts uz Sibīriju.

Jūras spēku flotiles rīcībā ir arī Skrundas klases patruļkuģi – Skrunda, Cēsis, Viesīte un Jelgava.

Norisinājusies pēdējā jaunbūvējamā Jūras spēku flotes krasta apsardzes patruļkuģa Rēzekne nolaišana ūdenī.

Pērn augusta beigās Rīgā kuģu būvētavā notika svinīga ķīla ielikšana patruļkuģim Rēzekne, ceremonijas laikā korpusā tika iemetināta kapsula ar vēstījumu un novēlējumu jaunajam kuģim un kuģa komandām, kā arī jaunākā centrālās bankas monēta. Nākamā svarīgā ceremonija kuģa tapšanas procesā bija tā korpusa apgriešana jeb kāzas, kā to dēvē kuģubūvētāji. Tā notika šā gada februārī. Līdz ar to patruļkuģa korpuss tika nostādīts «uz kājām», jo parasti kuģa korpusu sāk būvēt kājām gaisā.

Patruļkuģis Rēzekne ir pēdējais no pieciem Latvijas Jūras spēku vajadzībām būvētiem kuģiem, tas pilnībā būs būvēts Latvijā.

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Laikā, kad Krievijas karakuģi biežāk pietuvojas Latvijas ūdeņiem, NATO plāno palielināt alianses klātbūtni Baltijas jūrā. Tostarp – šeit biežāk darbosies NATO pastāvīgā pretmīnu eskadra. Latvija šobrīd mēģina panākt vēl vairāk un lobē plānu, lai sabiedrotie izvēlētos Liepājas ostu kā bāzi NATO kuģiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums de facto.

«Mēs strādājam pie tā, kādā veidā transformēt mūsu Liepājas Jūras spēku bāzi par bāzi, kurā varētu regulāri nākt NATO kuģi, un principā tiktu izmantota kā NATO kuģu bāze darbībām un operācijām šeit, Baltijas jūrā,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Latvija sabiedrotos mēģina pārliecināt, ka līdzekļu ieguldīšana Liepājā dotu vislielāko efektu no attīstībai paredzētās naudas. Un, pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja ieskata – Latvijai ir gana daudz spēcīgu argumentu, lai lēmumu pieņemtu par labu Liepājai.

Tikām Krievijas bruņoto spēku flotes kuģi un zemūdenes aizvien biežāk redzamas Baltijas jūrā, iepretim Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Lai laikus pamanītu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes, Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi jau kopš jūlija atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā. Ko savos radaros nevar atpazīt krastā esošais Jūras operāciju centrs, to klātienē jāapskata patruļkuģiem.

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tostarp radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā.

To paredz noteikumu projekts Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, ko plānots skatīt rītdienas, 20.oktobra, valdības sēdē.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī, lai saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgu regulu pārliecinātos, vai konkrētā ģeogrāfiskajā vietā ir vai nav iespējama tāda radona koncentrācija ūdenī, kas varētu pārsniegt attiecīgos pieļaujamos rādītājus.

Tāpat skaidrojumā teikts, ka VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau patlaban, īstenojot Vides monitoringa programmu, katru gadu nodrošina dzeramā ūdens radioaktīvo vielu - radona, kopējās alfa un kopējās beta radioaktivitātes, tritija - monitoringu četrās vietās - Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī. Visi dati pierādījuši, ka minētās vielas ūdenī nav sastopamas.

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

SIA Vortex Oil Engineering nodarbojas ar Latvijā netipisku biznesu – uzņēmums palīdz naftas ieguves kompānijām iegūt vairāk naftas, vienlaikus efektīvāk izmantojot ūdens resursus

«Naftas ieguves procesā, kad tā pati vairs nenāk ārā, urbumā sāk pumpēt ūdeni. Kad ir iegūts pareizais spiediens, no urbuma iegūst naftas fluīdu – naftas un ūdens maisījumu. To seperē, atdala ūdeni no naftas un ūdeni atkal nogādā pazemē. Taču, tā kā ūdens ir duļķains, tas vairs nevar nokļūt tālākajos nostūros. Ūdeni var filtrēt, bet tas ir dārgi un neviens to nedara. Mēs būvējam iekārtas, kas apstrādā ūdeni, nepārtraucot iepumpēšanas procesu. Šāds ūdens iekļūst dziļāk, līdz ar to var iegūt lielāku spiedienu un vairāk naftas, turklāt ūdeni nevajag tik bieži mainīt. Tas ir efektīvāk. Mūsu mērķis – dot kompānijām iespēju nopelnīt vairāk ar minimāliem ieguldījumiem iekārtās un metodēs,» stāsta Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs un līdzīpašnieks.

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

Šodien Rēzeknē, Ziemeļu ielas galā, atklātā ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija jaunā asfalta ražotne vienā stundā spēs saražot līdz 160 tonnām asfalta, atklājot ražotni, atzina Vācijas koncerna Matthäi Bauunternehmen GmbH&Co.KG ceļu būves uzņēmumu grupas pārstāvis un Matthai Latvija tiešais vadītājs Jovits Gurčus.

Esam lepni, ka varam iepazīstināt ar savu asfalta ražotni, jo tas ir nozīmīgs solis uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanā un tālākā attīstībā. Rēzekne par ražotnes atrašanās vietu izvēlēta tādēļ, ka ir otra lielākā zona, kurā Latvijas Valsts ceļi plāno rekonstruēt valsts galvenos un pašvaldību autoceļus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tuvākajos novados notiek intensīva ielu rekonstrukcija, un nākotnē ir paredzams straujš asfalta pieprasījuma pieaugums šajā reģionā, uzsvēra Gurčus.

Jaunā ražotne tapusi piecos mēnešos. Līdz ar tās nodošanu ekspluatācijā Rēzeknē viens būvgružu lauks ir pārtapis vēl vienā sakārtotā teritorijā. Jaunajai asfalta ražotnei ir arī sava laboratorija, kurā tiek pārbaudīta saražotā asfalta kvalitāte, kā arī citi būvniecībā nepieciešamie birstošie materiāli, lai uz ceļa tiktu uzklāts atbilstošs produkts.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

A/s Rīgas kuģu būvētava pērn apgrozījusi 53,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā 2012. gadā. Gads noslēgts ar zaudējumiem 1,9 miljonu eiro apmērā, rāda Lursoft dati.

Zaudējumi saistīti ar nedienām, kas piemeklēja, realizējot trīs jaunbūvētos peldošos restorānus, norādījusi uzņēmuma vadība.

Kopumā pērn a/s Rīgas kuģu būvētava veikusi 60 kuģu remontu, kas ir tikpat, cik 2012. gadā. Uzņēmums pērn uzbūvējis un ūdenī nolaidis astoņus kuģu korpusus. Salīdzinājumam 2012. gadā uzbūvēti piecu kuģu korpusi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus kuģu remontu galvenokārt pasūtīja Rietumeiropas, Krievijas un Latvijas partneri, savukārt kuģu korpusu pasūtītāji pārsvarā bijuši no Skandināvijas valstīm. Peldošos restorānus uzņēmumam pasūtīja no Krievijas, bet Swath tipa patruļkuģus – no Latvijas.

Jau rakstīts, ka aprīļa beigās uzņēmumam tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs – Jānis Skvarnovičs, savukārt Vasilijs Meļņiks tagad darbojas kompānijas padomes priekšsēdētāja amatā.

Akciju sabiedrības Rīgas kuģu būvētava rūpnīcā jaunuzbūvētā kuģa PATRICK C krustmāte Ira Sļusare pret tā bortu sasita tradicionālo šampanieša pudeli, un ūdenī tika nolaists kārtējais Rīgā uzbūvētais zvejas traleris.

23,99 metrus garais un 7,40 metrus platais kuģis ar 5,85 metru iegrimi un 205 tonnu kravnesību "Rīgas kuģu būvētavā” tika uzbūvēts 5,5 mēnešu laikā.

Tā pieraksta osta turpmāk būs Klogerheda (Clogherhead) Īrijā, un kuģi izmantos Īrijas zvejnieki.

Jaunais kuģis ir uzbūvēts pēc Dānijas kompānijas Vestvaerftet Aps pasūtījuma. Ar šo firmu Rīgas kuģu būvētavai ir izveidojusies sadarbība kopš 1998. gada. Pēc dāņu pasūtījuma uzbūvēti jau vairāk nekā 30 dažāda lieluma korpusu kuģi.

Šogad, sākoties jaunajai kuģu būves un remonta sezonai, RKB ir pabeigusi vairāku lielu pasūtījumu izpildi, tajā skaitā ir izremontēti lielie tankkuģi RN Murmansk, Arctic Blizzard, Cape Tees un citi.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkiem bīstams, bet aicināja vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.

Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi.

«Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi,» sacīja PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.

PVO norādīja, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tādēļ rezultātu analīze ir apgrūtināta.

Tāpat organizācija ir aicinājusi pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu eiro apjomā no Polijas ValueTech Seed un diviem privātiem investoriem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Piesaistījām finansējumu no riska kapitāla fonda un diviem biznesa eņģeļiem. Diemžēl nevaru nosaukt viņu vārdus, bet tie ir lielu naftas servisa kompāniju bijušie viceprezidenti. Viņi saprot, kā šī industrija strādā. Tagad, kad mums valdē ir cilvēki no industrijas, ir krietni vieglāk runāt ar klientiem nekā tad, kad bijām vienkārši uzņēmums no Latvijas, kas nebūt nav naftas lielvalsts. Mūsu biznesa specifika ir tāda, ka ar naudu vien nepietiek, lai izdarītu ieplānoto. Šajā industrijā vajag cilvēkus no iekšienes,» skaidro Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs. Kopumā līdz šim uzņēmums ir piesaistījis aptuveni 800 tūkstošus eiro.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.