Būve

Noslēgumam tuvojas bijušās sanatorijas Ogre ēkas atjaunošanas darbi

Žanete Hāka, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās sanatorijas "Ogre" ēkas atjaunošanas darbi tuvojas noslēgumam, portālam DB pastāstīja Ogres novada domē.

Līgums par darbu veikšanu Ogrē, Gaismas prospektā 2/6, bijušajā sanatorijā, ar SIA "RERE meistari" tika noslēgts 2019. gada martā. Tā ietvaros veikta jumta konstrukciju atjaunošana, izbūve, ēkas pamatu horizontālās un vertikālās hidroizolācijas atjaunošana un izbūve, grafiķa un gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumu un lielās zāles krāšņu atjaunošana. Tāpat veikti arī iekšējās apdares darbi, kas iekļauj grīdu izbūvi, sienu un griestu apmetuma, krāsojuma atjaunošanu. Uzstādīti pacēlāji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jāatzīmē, ka atjaunošanas darbu gaitā atklājies kas negaidīts – izrādās, ka A. Cīrulis apgleznojis ne vien sienas, bet arī griestus. Nacionālā romantisma meistara darbus 50. gados aizkrāsoja. Sienas 80. gadu beigās atsedza un restaurēja, bet to, ka apgleznoti bijuši arī griesti, tolaik neviens nezināja. Ornamentālo gleznojumu ap lustrām nav daudz, tomēr tagad skaidrs, ka sienu gleznojumi "nepeld" gaisā, kā izskatījās iepriekš. A. Cīrulis visu zāli veidojis kā vienotu ansambli, informē domes pārstāvji.

Darbus plānots pabeigt šī gada februārī. Pēc projekta darbu pabeigšanas Ogres novada pašvaldība apmeklētājiem piedāvās izglītojošas nodarbības un iespēju aplūkot Anša Cīruļa sienu gleznojumus.

Ēka Gaismas prospektā 2/6 ir viena no pēdējām arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektiem, ko arhitekts sāka projektēt 1926. gadā kā atpūtas namu slimiem trūcīgo ģimeņu bērniem. Ansis Cīrulis apgleznoja Ogres sanatorijas ēdamzāles sienas un griestus 1927. gadā. Šis ir tikai viens no trim interjeriem, kur šodien apskatāmi viņa darbi. Pārējie ir Rīgas pils Sūtņu zālē un Dzintaru koncertzālē.

Bijušās sanatorijas "Ogre" ēkas atjaunošanas darbi tiek veikti projekta "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ietvaros. 2018. gada 6. aprīlī Jēkabpils pilsētas pašvaldība kā šī projekta pieteikuma iesniedzējs un vadošais partneris parakstīja vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par minētā projekta īstenošanu. Tā mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt Daugavas krasta pašvaldību nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu – Krustpils pili, Kokneses viduslaiku pilsdrupas un sanatoriju "Ogre", attīstot esošās funkcijas, piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos.

Projekts "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ir viens no kopumā 10 kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējam.

Projekts tiek īstenots Kultūras ministrijas pārziņā esošā ERAF līdzfinansētā 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir 4 198 599,66 eiro, t.sk. ERAF finansējums – 1 392 352,96 eiro, savukārt nacionālais publiskais finansējums 372 352,93 eiro (t.sk. valsts budžeta dotācija pašvaldībām 66 176,44 eiro un pašvaldību finansējums 198 529,46 eiro) un cits publiskais finansējums 107 647,03 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru