Jaunākais izdevums

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Satiksmei kļūstot aizvien intensīvākai, arī satiksmes kultūrai jāiet līdzi laikam – vairs nepietiek ar labu autoparka tehnisko stāvokli vien. Ne mazāk svarīga ir cilvēkresursu vadība, kas iekļauj profesionālu autovadītāju atlasi, motivēšanu, disciplinēšanu, apmācīšanu, eksāmenus, kā arī viņu noslodzes un veselības pārbaudes. Šis konkurss ir parādījis, ka Latvijā ir tiešām daudz labu piemēru, kas uzskatāmi apliecina ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu pieeju autoparka uzturēšanā un attīstīšanā, pauž Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Uzņēmumi tika vērtēti četrās kategorijās – pasažieru pārvadātāji, vietējie kravu pārvadātāji un speciālais transports, starptautiskie kravu pārvadātāji un zemāka riska autotransports. Zelta kategorijas apbalvojums piešķirts: pasažieru pārvadātāji: SIA Dobeles autobusu parks, VTU Valmiera, AS Nordeka un pašvaldības SIA Ventspils reiss, vietējie kravu pārvadātāji un speciālais transports: AS Delta LV un SIA Cemex, starptautiskie kravu pārvadātāji: SIA Kurbads un KO un SIA Kreiss, zemāka riska autotransports: Latvenergo koncerns (AS Latvenergo un AS Latvijas Elektriskie tīkli).

Nereti piemirstam, ka rūpes par autovadītāju ir viens no droša autoparka stūrakmeņiem – cik laimīgs un mierīgs būs autovadītājs, tik pārdomāta un atbildīga viņa braukšanas maniere. Esam gandarīti, ka jau vairākus gadus ar šo gada balvu varam veicināt drošāku satiksmi Latvijā un rosināt uzņēmumus pilnveidot savu autoparku kvalitāti, uzsver Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Ceļu satiksmes negadījumus ietekmē vairāki riska faktori – transportlīdzekļa aprīkojums, tehniskais stāvoklis, kopējā infrastruktūra. Taču Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda uz autovadītāja pašsajūtu kā vienu no būtiskākajiem faktoru, kas nosaka, cik uzmanīgs viņš vai viņa būs uz ceļa un cik veiksmīgi reaģēs riskantās situācijās: Kā liecina Valsts policijas 2016. gadā prezentētais pētījums par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem, 77% autovadītāju savas braukšanas prasmes uz sausas brauktuves vērtē kā labas, tomēr 69% gadījumu smago avāriju notiek tieši uz sausas brauktuves. Trešā daļa smago satiksmes negadījumu notiek neuzmanības dēļ, otrs biežākais iemesls ir nogurums. Neviļus tas norāda, ka tieši cilvēciskais faktors spēlē lielu lomu ceļu satiksmes drošībā.

Vēl pirms sešiem gadiem liela daļa Latvijas uzņēmumu nepievērsa tikpat kā nekādu uzmanību satiksmes negadījumiem un to cēloņiem un reti kurš nodarbojās ar negadījumu analīzi. Lai gan situācija uzlabojas, BALTA statistika liecina, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos teju katrs piektais (19%) no iesniegtajiem transportlīdzekļu atlīdzību pieteikumiem par ceļu satiksmes negadījumiem ir saistīts ar profesionāliem autovadītājiem.

Organizācijas drošības klimats ir tieši saistīts ar negadījumu skaitu uz ceļa, atzīst psihologs, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs prof. Ivars Austers. Lai gan satiksmes negadījumos bieži vien tiek vainoti sliktie ceļi un nelabvēlīgie laika apstākļi, pētījumi liecina, ka 90% gadījumos vainojams ir cilvēka faktors. Tomēr drošība uz ceļiem nav atkarīga vienīgi no dažiem trakajiem. Psiholoģijā novērota sakarība – jo vairāk organizācijas vadība ņem vērā darbinieka viedokli, ieklausās, izturas cieņpilni, jo retāk darbinieki veic apzinātus pārkāpumus.

Volvo Group Trucks Latvia rīkotājdirektors Emils Junsons (Emil Jonsson) uzskata, ka transportlīdzekļu tehniskajam aprīkojumam nākotnē būs aizvien lielāka nozīme, sevišķi pilsētvidē, kur liels attīstības potenciāls ir dažādām automatizētām iekārtām, tai skaitā transportlīdzekļiem. Tomēr autovadītāji būs vajadzīgi vienmēr. Pirmkārt, ne visus transportlīdzekļus ir iespējams automatizēt. Otrkārt, mūsdienās autovadītājs nereti pilda starpnieka funkciju starp piegādātāju un klientu. Un, visbeidzot, ārpus transportlīdzekļa arī turpmāk būs jāveic darbi, kurus nav iespējams automatizēt, skaidro Emils Junsons, uzsverot autovadītāju lomu droša autoparka darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, aicina pieteikties gada balvai Drošākais uzņēmuma autoparks. Ikgadējā konkursa rezultātā tiks noskaidroti un godināti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, vienlaikus akcentējot, ka visa autoparka drošība sākas ar šoferi.

Jau sesto gadu apdrošināšanas sabiedrības «Balta» (PZU grupa) rīkotā konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» mērķis ir noskaidrot Latvijā prasmīgākos un atbildīgākos uzņēmumu autoparku pārvaldītājus, kā arī uzlabot kopējo satiksmes drošību, ieviešot praktiskas un pozitīvas pārmaiņas autoparku pārvaldīšanā. Dalība gada balvā uzņēmumu vadītājiem un autoparku atbildīgajiem darbiniekiem dos iespēju iegūt neatkarīgu skatījumu par autoparka stiprajām pusēm un jomām, kur iespējams pilnveidoties, saņemot individuālu izvērtējumu un ieteikumus autoparku pārvaldīšanas uzlabojumiem nākotnē. Labākie dalībnieki tiks apbalvoti ar vienu no trim – zelta, sudraba vai bronzas – kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai

LETA, 09.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autopārvadājumu tirgū arvien izteiktāks kļūst autovadītāju deficīts, tāpēc jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" diskusijā "Drošas satiksmes ABC - Auto, Bizness, Cilvēks 2022" atzina nozares eksperti.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informēja, ka pasažieru pārvadājumos autovadītāju vidējais vecums patlaban ir 54 gadi, kravu pārvadājumos - 50 gadi, bet vilcienu mašīnistiem - 45 gadi.

Godiņš atzina, ka jāmeklē risinājumi, kā paātrināt jauniešu iespējas iegūt atbilstošās kategorijas vadītāju apliecības un iesaistīties autopārvadājumu tirgū. Kā vienu no risinājumiem Godiņš piedāvāja atbilstošu mācību programmu iekļaušanu arodskolu vai augstskolu programmās.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Arī Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš piekrita, ka autovadītāju apmācība būtu iekļaujama tehnsiko skolu un augstskolu mācību programmās. Tāpat būtu jāveicina apmācības pie darba devēja, vai pēc darba devēja pieprasījuma.

Tāpat Godiņš norādīja, ka autovadītāju deficīta viens no risinājumiem ir trešo valstu pilsoņu piesaiste. Piemēram, Latvijā patlaban nodarbināti 6000 autovadītāji no trešajām valstīm, taču tas ir mazāk nekā Lietuvā.

Autopārvadājumu uzņēmuma AS "Delta LV" valdes priekšsēdētājs Aigars Freibergs ieteica atjaunot iespēju iegūt B un C autovadītāja kategoriju jau vidusskolā, jo tas paātrinātu jauniešu iespējas iegūt kravas automašīnu un autobusu vadītāju kategorijas.

Freibergs arī vērsa uzmanību, ka C-E kategoriju licences iegūšana izmaksā 1500-2000 eiro, un ne katrs jaunietis to var atļauties. Freiberga ieskatā būtu nepieciešamas kādas valsts atbalsta programmas, kas segtu šīs izmaksas. Freibergs piebilda, ka, piemēram, "Delta LV" finansē licences iegūšanu, parakstot līgumu, ka jaunietis pēc licences iegūšanas trīs gadus nostrādā uzņēmumā.

AS "Aldaris" valdes locekle Elīna Aščuka norādīja, ka autovadītāju deficīta apstākļos aug arī darba algas un šī profesija ir labi apmaksāta. Vienlaikus Aščuka uzsvēra, ka ir jāceļ nozares prestižs, jo joprojām valda stereotipisks priekšstats, ka tas ir smags, netīrs un slikti apmaksāts darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru