Dana Reizniece-Ozola, Latvijas finanšu ministre.

Foto: LETA

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu 

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LETA, 2018. gada 25. aprīlis plkst. 13:40

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Tehnisku palīdzību finanšu jomas sakārtošanā piedāvā arī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN»). ««FinCEN» pārstāvji vasaras sākumā ieradīsies Rīgā, kad novērtēs esošo situāciju finanšu jomā, lai iegūtu sistēmisku redzējumu par finanšu noziegumu izmeklēšanas spējām Latvijā,» stāstīja ministre.

FKTK šodien Finanšu sektora attīstības padomi informējusi par izmaiņām ārvalstu klientu struktūrā, kas līdz šim samazinājies līdz 25%. «Latvijā strādājošās bankas aktīvi strādā ar riskanto klientu bāzes samazināšanu. Un dati uzrāda būtisku progresu,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Padome arī pārrunājusi Eiropas Padomes paspārnē strādājošās «Moneyval» rekomendācijas Latvijai un lēma sanākt uz vēl vienu sēdi, lai vienotos par konkrētiem soļiem, kā ieviest rekomendācijas.

«Pastāv zināmas grūtības šos kritērijus uzlabot, jo Latvijas virzienā vērstā kritika nav par politikas veidošanu, bet tās piemērošanu. To nav iespējams paveikt vienā dienā, bet tas ir paveicams. Galvenais, ka saprotam, kas mums ir jādara,» pauda finanšu ministre.

Jau ziņots, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Patlaban lielāko daļu no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas augsta riska ekspozīcijas veido kredītiestāžu sniegtie finanšu pakalpojumi - maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu jeb nerezidentu klientu maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti - čaulas veidojumi.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

FM ieskatā pirmās divas pazīmes ir būtiskākās, kas raksturo ar čaulas veidojumiem saistītos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Proti, ja juridiskai personai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatus, tas rada iespēju veikt līdzekļu pārskaitījumus, zem kuriem var slēpt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attiecas uz gadījumiem, kad juridiskā persona uzskatāma par čaulas veidojumu atbilstoši vienlaikus pirmajām divām pazīmēm.

Likumprojektā ietvertais aizliegums neattieksies uz iestāžu klientiem Latvijā reģistrētām juridiskām personām, jo Latvijas normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus par savu darbību.

Paredzams, ka ar likumprojekts tiks samazināta iespēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgo līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais aizliegums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi sava riska profila apjoma samazināšanai.

Likumprojekts paredz arī uzlabot informācijas apmaiņu efektīvākai finanšu noziegumu apkarošanai. Tieši sadarbības trūkums un informācijas nepietiekamība ir izšķiroši faktori, kas apgrūtina gan publiskā, gan privātā sektora darbību. Privātā sektora iesaiste informācijas apmaiņā ir būtiska ne tikai privātajam sektoram pieejamās informācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka pēc informācijas iegūšanas no publiskā sektora tas ļauj novērst noziegumu, piemēram, kad privātais sektors liedz pieeju finanšu sektoram iespējamam pārkāpējam jau laikus, kādēļ publiskā sektora turpmāka iesaiste vēlāk nav nepieciešama, ļaujot ekonomēt publiskā sektora resursus.

Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts šā gada 21.marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3.aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Tādējādi paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 20. marts plkst. 10:05

Latvijas bankām pusgada laikā ir jāpārstāj apkalpot tā dēvētie «čaulas uzņēmumi», par...

2018. gada 14. marts plkst. 12:11

Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas...

2018. gada 12. marts plkst. 9:08

Latvijas finanšu sektoram pašattīrīšanās ir jāturpina tikpat dinamiskā tempā kā pēdējos divos...

2018. gada 10. marts plkst. 11:22

Latvijas banku sektors joprojām ir pakļauts riskiem, tai skaitā saistītiem ar nerezidentu...

2018. gada 09. marts plkst. 8:11

Izeja ir riskantākajām vecuma grupām tēmēta indeksācija

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2018. gada 08. augusts plkst. 0:05

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir...

2018. gada 14. maijs plkst. 13:36

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas...

2018. gada 03. maijs plkst. 8:18

Šajā ceturtdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Liepājas papīrs», vērojot, kā poligrāfijas...

2018. gada 27. aprīlis plkst. 6:12

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 10:40

Restorānu tīkls «McDonald’s» rekonstruējis savu centrālo un populārāko restorānu Vecrīgā, Z.A....

2018. gada 26. aprīlis plkst. 9:56

SIA Rīgas enerģija koģenerācijas stacija Vestienas ielā ražo divus produktus - siltumu...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 15:20

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 14:11

No 25. līdz 27. aprīlim Vācijas pilsētā Berlīnē notiek pasaules mēroga aviācijas...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 13:11

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 12:09

Bijušās alus darītavas Kimmel kvartālu starp Skolas, Bruņinieku un Kr.Valdemāra ielām, par...