Transports un loģistika

Ostu padomē apskata ES līdzfinansējuma saņemšanas iespējas

Dienas Bizness, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē trešdien apspriesti vairāki Latvijas ostām svarīgi jautājumi, tostarp Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē perspektīvas, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja padomes locekļus par aktualitātēm ES TEN-T tīklā un finansiālā atbalsta iespējām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Lielāko daļu CEF finansējuma plānots novirzīt prioritārajiem pamattīkla projektiem, kas saistīti ar deviņiem TEN-T pamattīkla koridoriem, un projektiem, kam piemīt augsta ES pievienotā vērtība TEN-T pamattīkla nodrošināšanā. Kā būtiskākās CEF instrumenta uz tranzīta un loģistikas nozares uzņēmēju atbalstu vērstās prioritātes tiek definēti jūras maģistrāles, multimodālās loģistikas platformas un kravu pārvadājumu pakalpojumi. A.Maldups īpaši akcentēja kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritātes nozīmi tranzīta un loģistikas nozares uzņēmējiem. Šī prioritāte ir Marco Polo programmas turpinājums, kura atbalstīja uzņēmējus, lai novirzītu kravu pārvadājumus no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem. Savukārt, CEF kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritāte, ievērojami paplašina Marco Polo programmas pamatmērķi un ar to tiek atbalstīti ilgtspējīgi kravu pārvadājumu pakalpojumi plašākā nozīmē, ar tādām aktivitātēm kā multimodālo pakalpojumu uzlabošana, piegādes ķēdes vadības optimizācija, labākā efektivitāte caur sadarbību, izvairīšanās no satiksmes, tehniskie uzlabojumi transportlīdzekļu parkam un efektīvās transportlīdzekļu darbības. Tādējādi uzņēmējiem paveras jaunas iespējas savu pakalpojumu attīstībā. A.Maldups atgādināja padomes locekļiem, ka projektu iesniegšanas termiņš SM ir šī gada 12.februāris, savukārt Eiropas Komisijā pieteikumi jāiesniedz līdz 26.februārim. Kopumā CEF ir pieejami 14,95 miljardi eiro.

Ārlietu ministrijas pārstāve klātesošos iepazīstināja ar Latvijas Prezidentūras ES Padomē plānotajiem uzstādījumiem un ieguvumiem, izceļot arī būtiskākos pasākumus šī gada pirmajā pusē, tostarp ASEM Transporta ministru sanāksmi Rīgā šī gada 29. un 30.aprīlī, kas būs ievērojamākais transporta jomas pasākums Latvijas Prezidentūras laikā un dos iespēju popularizēt Latvijas transporta un loģistikas piedāvājumu, kā arī veicinās diskusiju starp politiķiem, uzņēmējiem un transporta ekspertiem par transporta un tirdzniecības ceļu attīstību starp Eiropu un Āziju. Latvija redz savienojamības jautājumus kā vienus no būtiskākajiem Eiropas un Āzijas sadarbības ietvaros.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis informēja Padomes locekļus par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanu. Līdz 2015.gada 15.decembrim jāizstrādā Baltijas jūras reģiona koordinēta pasākumu programma, lai līdz 2020.gadam panāktu labu jūras vides stāvokli. Tajā jāiekļauj pasākumi, lai izpildītu ES un Latvijas, kā arī starptautiskajos līgumos noteiktās prasības par jūras vides aizsardzību jūrniecības un kuģošanas drošības jomā, gaisu piesārņojošu vielu emisijas samazināšanu u.c. Vienlaikus jāiekļauj pasākumi, kas veicinātu ekonomisko ieinteresētību jūras vides uzlabošanā, palīdzētu apzināt jūras piesārņojuma izmaiņu tendences, riska mazināšanas un jūras ekosistēmas uzlabošanas pasākumus.

A. Maldups iepazīstināja Padomes locekļus arī ar tranzīta nozares prioritārajiem starptautiskās sadarbības un reklāmas projektiem 2015.gadā, piemēram, izstādes Trans Russia (Maskava, Krievija), Transport Logistic 2015 (Minhene, Vācija), konferenci TransBaltica 2015 (Rīga), kā arī 2014.gadā paveikto, piemēram, Satiksmes ministrijas un transporta un loģistikas nozares pārstāvju vizītes Urumčos, Čjuncinā, Čengdu, Šanhajā, Šeņžeņā (Ķīnā) u.c. Lēmumi par dalību starptautiskās izstādēs, konferencēs un citos pasākumos tiek pieņemti atkarībā no prioritārajiem tirgiem un iespējamajiem attīstības virzieniem, Latvijas piedāvājumiem un uzņēmēju interesēm. Kā prioritārie tirgi austrumos, no kurienes nāk lielākās kravu plūsmas, kā arī iespējams piesaistīt jaunas kravas un klientus, vērtējami Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Kazahstāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Azerbaidžāna, Turcija, Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja. Tāpat pie prioritātēm pieskaitāmas Skandināvijas valstis, uz kurām Latvijas uzņēmējiem ir iespēja organizēt loģistikas un distribūcijas pakalpojumus. Savukārt kravām, kas paredzētas NVS valstu tirgiem, iespējams meklēt jaunus klientus arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

2014.gadā SM izveidota Loģistikas nozares padome, kurā kopīgi ar nozares uzņēmējiem un asociācijām tiek gatavoti integrēti piedāvājumi konkrētu klientu vajadzībām, kā arī, gatavojoties konkrētiem starptautiskajiem pasākumiem, tiek apkopoti kompleksi piedāvājumi, aptverot informāciju par Latvijas tranzīta koridora iespējām, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un investīciju iespējām.

Tāpat valsts ieņēmumu dienesta pārstāve klātesošos informēja par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu iesniegšanas kārtību.

LOTLP ir valdības izveidota institūcija, ko vada Ministru prezidents. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē trešdien apstiprināta Apstiprina Liepājas ostas attīstības programmu 2018.-2022.gadam, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Liepājas Speciālās zonas (SEZ) pārvaldnieks Jānis Lapiņš informēja padomi par sagatavoto Liepājas ostas attīstības programmas 2018.-2022.gadam projektu, kas ir ostas vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments un ir sastāvdaļa no Attīstības plāna līdz 2035.gadam. Kā uzsvēra Lapiņš, SEZ aktīvi strādā pie infrastruktūras jeb konkurētspējas uzlabošanas, lai stiprinātu ES reģionālās ostas kapacitāti, un šobrīd notiek aktīvs darbs pie Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanas, lai nodrošinātu drošas enkurošanas vietas kanāla padziļināšanu, kā arī īstenot citus projektus. LOTLP, atbilstoši likumam par ostām, apstiprināja Liepājas ostas attīstības programmas 2018.-2022.gadam

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ministru kabinets akceptē Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts «Par Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi» nodrošinās ostas konkurētspējas palielināšanos un stabilizēs ekonomisko situāciju, kā arī radīs priekšrocības veiksmīgai ostas attīstībai nākotnē, informē Satiksmes ministrija.

Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūve sekmēs kravu pārkraušanas apjomus, galvenokārt, apaļkoksnes, šķeldas, keramzīta un granīta šķembu kravu veidiem un veicinās ostas kuģošanas drošību, jo pašreizējās hidrotehniskās būves ir fiziski nolietojušās un pilnvērtīgi nepilda tām paredzētās funkcijas, tādejādi ierobežojot ostā ienākošu kuģu pārvietošanos un turpmāku apkalpošanu.

Rīkojums atļauj veikt Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi – ostas akvatorijas padziļināšanu līdz mīnus septiņu metru atzīmei, jaunu sauszemes teritoriju būvēšanu uz ziemeļiem no Ziemeļu mola un uz dienvidiem no pašreizējā Dienvidu mola, jauna Dienvidu mola izbūvi, divu piestātņu izbūvi un krasta stiprinājumu izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ostu padome atbalsta 16+1 valstu sadarbības formāta transporta ministru sanāksmes organizēšanu Rīgā

Žanete Hāka, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 9.decembrī, notika Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēde, kurā padomes locekļi atbalstīja Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu transporta ministru sanāksmes rīkošanu nākamā gada pavasarī Rīgā, informē Satiksmes ministrija.

Kā nozīmīgu soli Latvijas lomas palielināšanā Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros padome atzina Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dalību novembra beigās Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu vadītāju samitā Ķīnas pilsētā Sudžo, kur Ministru prezidente prezentēja Latvijas iespējas tranzīta un loģistikas jomā.

Kā rezultātā samita dalībnieki uzticēja Latvijai koordinēt transporta un loģistikas jomu 16+1 valstu sadarbības formāta ietvaros, kā arī rīkot 16+1 valstu vadītāju un transporta ministru samitu, kā arī biznesa konferenci.

Ostu padomes locekļi bija vienisprātis, ka transporta jomas koordinēšana 16+1 formāta ietvaros ne tikai veicinās investīciju projektu koordinēšanu un atpazīstamība starp iesaistītajām valstīm, bet arī cels Latvijas transporta un loģistikas atpazīstamību un uzticamību, veicinās gan divpusēju, gan daudzpusēju sadarbību un palīdzēs konkrētu projektu realizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "New Yacht Marina", Ventspils jahtu ostas īpašnieks un operators, turpina jahtu ostas sagatavošanu jaunajai 2020. gada sezonai.

2018.–2019. gada laikā jahtu osta, izmantojot savu akcionāru investīcijas un pārrobežu sadarbības programmas Igaunija–Latvija atbalstu, veica savas galvenās piestātnes rekonstrukcijas programmu. Piestātnes remonta un peldošo pietauvošanās vietu būvniecības rezultātā vispārējais pietauvošanās līnijas garums palielinājās līdz 110 metriem. Sākot ar 2020. gada sezonu, jahtu osta spēs vienlaicīgi uzņemt līdz 50 jahtām.

Sagatavošanās programma jaunajai sezonai ietver kā tehniskas, tā arī mārketinga aktivitātes.

Ventspils jahtu ostas galvenais īpašnieks Igor Šechelev skaidro: "2019. gada sezonā jahtu ostu apmeklēja 146 jahtas no Vācijas, kas veido 29% no visiem apmeklētājiem. Tāpēc esam pievērsuši īpašu uzmanību darbam ar mūsu iespējamajiem klientiem Vācijā, un gatavošanos 2020. gada sezonai esam uzsākuši ar piedalīšanos izstādē "Boot Dusseldorf 2020". Kā jau gadu iepriekš, interese no vācu burātāju puses bija nozīmīga: kopīgais programmas East Baltic Coast stends uzņēma vairāk nekā astoņsimt apmeklētāju – burātājus no Vācijas un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aptauja: Latvijas ostu vadības algas noteikšanā būtu lietderīgi izmantot ostu darbības rādītājus

Dienas Bizness, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu pārvalžu darbu un darbības rezultātus būtiski varētu uzlabot precīzu darbības rādītāju noteikšana, par kuru sasniegšanu atbildētu ostu pārvaldes, ir pārliecināti Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi un nozares eksperti, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktā aptauja par ostu pārvalžu darbību un pārvaldības principiem.

Turklāt ostu pārvaldēm noteikto vairāku rezultatīvo rādītāju sasniegšana varētu tikt izmantota, nosakot ostu pārvaldes vadības atalgojumu. Bez tam, ostās strādājošie uzņēmēji norāda, ka ir nepieciešams palielināt ostu pārvalžu darbības caurskatāmību un pilnveidot ostu vadības uzdevumus, lai ostas ne tikai nodrošinātu infrastruktūru, bet arī sadarbībā ar citiem transporta koridora dalībniekiem aktīvi līdzdarbotos kravu plūsmu piesaistē.

«Pasaules labākā prakse paredz visaptverošu galveno darbības rādītāju izstrādi, kas ļautu ieinteresētajām pusēm novērtēt ostu pārvalžu darbību,» saka SIA KPMG Balticsasociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose. Viņa min, ka lielākajā Eiropas ostā – Roterdamas ostā tiek noteikts ap 40 galveno darbības rādītāju, un katram no tiem ir budžetā paredzēta vērtība, kuru nepieciešams sasniegt. «Lai izvērtētu, vai plāns ir sasniegts, katru gadu tiek salīdzinātas faktiskās rādītāju vērtības ar budžetā paredzētajām. Jāatzīmē, ka šo sistēmu var izmantot ne tikai uzraudzībai, bet arī darbības rezultātu novērtēšanai. Turklāt budžetā paredzēto rādītāju sasniegšana var būt par pamatu ostas pārvaldes vadības atalgojuma noteikšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Digitālās tehnoloģijas paātrina kravu apkalpošanu Rīgas brīvostā

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsākusi jauna pilotprojekta testēšanu, kas paredz digitalizēt dokumentu apriti autokravu pārvadāšanai uz ostas termināļiem, kā arī automatizēt autotransporta apkalpošanu ostas teritorijā.

Projekts top sadarbībā ar Latvijas Autotransporta direkciju, VID Muitas pārvaldi, SIA "Rīgas Universālais termināls" un lielāko enerģētikas beramkravu eksportētāju Baltijas valstīs.

Testa rezultāti liecina - ieviestā sistēma ļauj līdz pat 4 reizēm samazināt vienas kravas automašīnas apkalpošanas ātrumu, minimizējot papīra dokumentu plūsmu un fizisko kontaktu, kā arī mazinot sastrēgumus pilsētā. Tas ir būtisks sasniegums, ņemot vērā pastāvīgi augošo autotransporta kravu plūsmu Rīgas ostā.

Projekta pamatā ir vienotas tiešsaistes sistēmas ieviešana, kur kravas nosūtītāja ievadītos datus var izmantot visas loģistikas ķēdē iesaistītās puses. Mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ostas kontrolposteņos un ostas uzņēmumā savukārt ļauj kravas piegādes procesu pilnībā automatizēt, sākot ar automašīnas atpazīšanu, ielaišanu ostas teritorijā, beidzot ar procesiem ostas terminālī - vārtu atvēršanu, kravas svēršanu, kravas datu apstrādi, automašīnas aizvadīšanu līdz vajadzīgajai noliktavai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu Salacgrīvas ostas attīstību, Ministru Kabinets (MK) otrdien, 16. aprīlī apstiprinājis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto noteikumu projektu «Noteikumi par Salacgrīvas ostas robežu noteikšanu». Tie paredz, ka nedaudz tiks paplašināta ostas teritorija.

Pirms nepilna gada, 2018. gada augustā, MK apstiprināja rīkojumu par Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi, kas ir būtisks solis Salacgrīvas ostas attīstībā. To paredz arī «Latvijas ostu attīstības programma 2014.-2020.» un Salacgrīvas ostas attīstības programma periodam līdz 2025.gadam.

Iecerēts, ka Salacgrīvas ostas pārbūves darbi notiks ostas akvatorijas daļā un Baltijas jūras Rīgas jūras līcī (Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajā jūrā), kas turpmāk tiks iekļautas ostas robežās.

Starp plānotajiem darbiem iecerēts līdz - 7 m atzīmei padziļināt ostas akvatoriju, kā arī izbūvēt jaunu Dienvidu molu un divas piestātnes. Tāpat ostas teritorijā paredzēta jaunu sauszemes teritoriju būvēšana uz ziemeļiem no Ziemeļu mola un uz dienvidiem no pašreizējā Dienvidu mola, atbilstoši spēkā esoša teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma zonējumam, un ostu robežu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Portāls: Velmers «par sviestmaizi» pārdevis Liepājas osta LM kontrolpaketi

LETA, 25.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.

Ostu reforma nav skatāma nodalīti no pašvaldību teritoriālās reformas un tādēļ šīm ekonomiskām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš apvērsums.

Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdība iegūs teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstī. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mērķis jau teju 30 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tikšanās laikā akcentē tranzīta nozares grūtības sadarbībā ar bankām un kredītiestādēm

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Konkrēta ieteicamā maksa par braucienu taksometrā rada cenu paaugstināšanas riskus

LETA, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome uzskata, ka Latvijas Taksometru arodbiedrības lēmums ieviest konkrētu ieteicamo maksu par braucieniem atsevišķos maršrutos, var radīt risku, ka šāds ieteikums var kalpot par iemeslu nepamatotai cenu paaugstināšanai un saskaņošanai, īpaši to taksometru pārvadātāju vidū, kas šos braucienus var veikt un veic par lētāku maksu, aģentūru LETA informēja Konkurences padome.

Konkurences padome norādīja, ka izmaksas, kas veido tarifu, katram pārvadātājam atšķirībā no automašīnu veida, nolietojuma, skaita, tehniskā stāvokļa, vadītāju darba algām utt. var būtiski atšķirties. Līdz ar to katram pārvadātājam tarifs arī ir atšķirīgs.

Konkurences padome informēja, ka konkurences tiesību praksē viens no biežāk izplatītajiem aizliegtu vienošanos veidiem skar nozaru asociāciju lēmumus vai vienošanās par cenām. Lai arī maksimālo cenu noteikšana pati par sevi neierobežo godīgu konkurenci un pat aizsargā patērētāju, neliekot tam pārmaksāt un vienlaikus saglabājot cenu dažādību, tomēr minētajā gadījumā ir rūpīgi jāvērtē risks, vai arodbiedrības biedri ar zemākām reālajām izmaksām par braucieniem šīs vienošanās rezultātā nepamatoti nepaaugstina cenas līdz minētajam līmenim, tādējādi faktiski īstenojot aizliegtu vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot bankas Citadele kredītu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, Pāvilostas ostas pārvaldē veikti būtiski modernizācijas un paplašināšanas darbi, informē bankas pārstāvji.

Tie jau šoruden ostai ļāva pārziemošanai uzņemt vairāk viesjahtu no ārzemēm – aizpildītas ir visas 12 jahtu ieziemošanas vietas.

«Ir uzlabota infrastruktūra, faktiski ir dubultots piestātņu vietu skaits - projekts ļāvis izbūvēt vēl sešas jaunas. Tādējādi šobrīd varam apkalpot 20 viesjahtas, un ostā ērti var justies gan zvejnieku kuģi, gan arī tūristi, kas ceļo pa Baltijas jūru un Latvijas piekrasti. Visas jahtas ieziemošanas vietas ir aizņemtas. Šovasar īstenojām galvenos būvniecības un paplašināšanas darbus, bet modernizāciju pilnībā plānojam pabeigt nākamā gada pavasarī,» stāsta Pāvilostas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Latvijas tilti valdes priekšsēdētāju tur aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas ostas vadības pārstāvim

LETA, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Laikraksts: Krievijas naftas uzņēmumi meklē alternatīvas Latvijas ostām

LETA, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas naftas cauruļvadu monopoluzņēmums Transneft 6.oktobrī Krievijas Enerģētikas ministrijā notikušā apspriedē par naftas produktu pārkraušanas apjomu palielināšanu Krievijas ostās ierosinājis to darīt uz Latvijas ostu rēķina, vēsta biznesa laikraksts Vedomosti.

Kā pavēstījis Transneft pārstāvis, nepieciešams noslogot Krievijas ostu infrastruktūru. Agrāk bija viens logs uz Eiropu - cauruļvads Družba, tad tagad parādījušās Ustjlugas un Primorskas ostas. Notikusi naftas plūsmas pārvirzīšana. «Tas pats tagad notiek ar naftas produktiem, mēs attīstām pašu ostas,» sacīja kompānijas pārstāvis. Transneft ir brīvas jaudas, kuras var tikt izmantotas dīzeļdegvielas pārsūknēšanai.

Kā liecina avīzes rīcībā esošais sanāksmes protokols, sanāksmes dalībnieki - uzņēmumu Surgutneftegaz, Rosneft, Lukoil, Bashneft, Gazprom neft pārstāvji - atbalstījuši ierosinājumu palielināt pārkraušanas apjomus Krievijas ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nododot brīvostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonus eiro

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru