Jaunākais izdevums

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.

Deklarācija un amati

Savu karjeru Izglītības un zinātnes ministrijā E. Severs sāka 2004. gadā uzreiz no Sporta pārvaldes vadītāja palīga amata. Alga – nepilni 5 tūkstoši latu gadā, pirmsākumos E. Severs neuzrādīja ne kredītsaistības, ne īpašumā esošus nekustamos īpašumus, nedz arī automašīnu. Jau 2006. gadā E. Severs uzkalpojās līdz nodaļas vadītāja amatam, kas rezultējas gada ieņēmumu dubultošanā. 2011. gadā parādījās dzīvoklis Ogrē un atbilstošas kredītsaistības – 132 tūkstoši eiro.

2014. gadā E. Severs kļuva par valsts sekretāra vietnieku, Sporta pārvaldes direktoru ar vairāk nekā 20 tūkstošu eiro lielu gada algu. 2017. gadā alga izauga līdz 32 tūkstošiem. Bija vesela rinda pienākumu valsts kapitāla sabiedrībās. 2020. gadā E. Severa gada alga sasniedza gandrīz 40 tūkstošus eiro. Tāpat kā citiem nominantiem, viņa vidējais algas izaugsmes temps ir aptuveni 2000 eiro gadā jeb 166 eiro mēnesī. Deklarācijā arī vienkopus redzami visi E. Severa amati, kas parāda ietekmes sfēru kopumā. E. Severs ir kapitāldaļu turētājs, pārstāvot IZM VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Tenisa centrs Lielupe, SIA Latvijas Olimpiskā vienība. E. Severs ir Nacionālās sporta padomes loceklis, Finanšu piešķiršanas sportam komisijas priekšsēdētājs, Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, IZM Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijas loceklis, Sporta federāciju komisijas loceklis, kā arī ir Rīgas pilsētas pašvaldības departamenta budžeta līdzekļu sadales komisijas loceklis. Īsumā – amati pasaka priekšā: ja valstī ir kāda nopietna sportam paredzēta nauda, pie tās sadales un pārdales klāt būs E. Severs.

Iespējams, ka īpaši visu citu starpā ir izceļama IZM Vērtēšanas komisija, kuras priekšsēdētājs ir E. Severs, tā ir speciāli izveidota ar mērķi lemt par valsts finansējuma piešķiršanu valsts izlases sporta spēļu komandām sagatavošanai un dalībai Eiropas un pasaules čempionātos, olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās.

Visu rakstu lasi 2.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieķertās personas organizējušas vakcinācijas imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju

LETA, 13.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas pret Covid-19 imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju, šodien žurnālistiem pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) augusta sākumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī par fiktīvas vakcinācijas veikšanu kādā vakcinācijas centrā aizturēja 1972., 1974., un 1976.gada dzimušas sievietes, tai skaitā arī medicīnas māsu, informēja VP.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šīm sievietēm bija sadalītas lomas. Divas sievietes organizēja personu, kuras nevēlas vakcinētas, bet ir gatavas maksāt, lai saņemtu Covid-19 sertifikātu, meklēšanu, kā arī naudas pieprasīšanu un pieņemšanu. Savukārt vakcinācijas centra medmāsa imitēja vakcīnas injekciju personām, kuras bija samaksājušas par Covid-19 sertifikātu un ieradušās vakcinācijas vietā ar iepriekš sagatavotu zīmīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Jānis Goldbergs, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

RSU klātienes studijās varēs piedalīties tikai vakcinētas personas

Db.lv, 21.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Fiktīvos darījumos ar nekustamo īpašumu nodokļos izkrāpj 1,14 miljonus eiro

Db.lv, 02.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 1 136 372,09 eiro apmērā, informē prokuratūras pārstāve Una Rēķe.

2021.gada 23.jūlijā Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā viena fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un otra fiziska persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un 218. panta otrās daļas par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Vienlaikus tiesai nodots process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai viens apsūdzētais nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas par nelietota nekustamā īpašuma domājamo daļu (dzīvokļu) pārdošanas darījumiem izveidoja mākslīgu darījumu ķēdi, ar kuru kāda nekustamā īpašuma Rīgā domājamo daļu iegādes vērtība tika mākslīgi palielināta, lai starpība starp to sākotnējo iegādes vērtību un pārdošanas vērtību, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, būtu nepamatoti samazināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama

LETA, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Balstvakcinācija pret Covid-19 pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās

LETA, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa apcietinājusi Merķeļa ielā degušā hosteļa lietā iesaistīto uzņēmēju Riekstu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, otrdien, 8. jūnijā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aizturēja meklēšanā esošo Ernestu Riekstu, kurš tika meklēts saistībā ar 28. aprīlī notikušo ugunsgrēku Rīgā, Merkeļa ielā 8, informē VP.

Personai piemērots aizdomās turētā statuss un tiesa šodien, 10. jūnijā, viņam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu.

VP norāda, ka visu šo laiku, kad Ernests Rieksts atradās meklēšanā, viņš vien aizvadītajā nedēļā pēc publiskiem Valsts policijas aicinājumiem uzsāka attālinātu komunikāciju ar likumsargiem, izmantojot saziņas lietotnes, taču nesadarbojās un šo komunikāciju pārtrauca. Tomēr tas nebija šķērslis, lai policisti noskaidrotu personas atrašanās vietu un viņu aizturētu.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Saistībā ar notikušo ugunsgrēku 28. aprīļa naktī Rīgā, Merķeļa ielā joprojām notiek aktīva izmeklēšana un līdz šim ir atpazītas septiņas no deviņām personām, kuras gāja bojā ugunsgrēkā. Visas atpazītās personas bija Latvijas Republikas pilsoņi. Līdz šim policija kopumā ir aizturējusi sešas personas un visām personām ir noteikts procesuālais statuss ar tiesībām uz aizstāvību.

Kriminālprocess kvalificēts pēc Krimināllikuma 240. panta ceturtās daļas, proti, par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi un pēc Krimināllikuma 207. panta otrās daļas, proti, par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka likums, vai par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu, ja tāda uzņēmējdarbība vai darbības turpināšana izdarīta ievērojamā apmērā vai ja tā radījusi būtisku kaitējumu valstij vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Izmeklēšanas interesēs Valsts policija šobrīd plašākus komentārus nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā piemērot ECT spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria"

Alfrēds Voroņko, zvērināts advokāts “Voroņko zvērinātu advokātu birojs”, Inese Nikuļceva, zvērināta advokāte, vadošā pētniece Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv, 06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tieslietu ministrija nepilda ST spriedumu par valsts nodevām

Diena.lv, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Velve" ir pabeigusi VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) A korpusa otrās kārtas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes, informē "Velves" mātesuzņēmuma "MN Holding" pārstāvji.

"MN Holding" līdzīpašnieks Valdis Koks informē, ka slimnīcas fasādes darbi ir pabeigti tādā apmērā, lai nodrošinātu ēkas aizsardzību pret laika apstākļu ietekmi ziemā.

Patlaban Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam ir noslēgts ēkas perimetrs un tiek pabeigti fasādes stiklošanas darbi, kuru kopējais apmērs ir 3200 kvadrātmetru. Tādējādi ēka ir noslēgta un tai var nodrošināt nepieciešamo klimatu, lai turpinātu darbus. Tāpat ēkā 90% apmērā ir veikta rīģipša karkasa konstrukciju izbūve, izbūvēti maģistrālie elektrības un vājstāvu tīkli (kabelizācijas darbi) un sākti sagatavošanas darbi grīdas betonēšanai.

Turpmāk tiks sākta apkures un kanalizācijas sistēmu izbūve, kā arī iekšdarbi - rīģipša un grīdu ieklāšana, inženiertīklu komunikāciju izbūve un specializēto medicīnas sistēmu izbūve, tostarp operāciju bloka izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā nodrošināt mobilitāti uzņēmuma vajadzībām?

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 12.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilitāte ir svarīga ikvienam uzņēmumam, lai tiktos ar sadarbības partneriem un klientiem. Tiesa, lielu daļu jautājumus aizvadīto pāris gadu laikā esam iemācījušies risināt attālināti, tomēr būtiskākos jautājumus joprojām risinām klātienē.

Tie ir gadījumi, kad ir nepieciešams sajust sarunu partnera ķermeņa valodu un redzēt acu skatienu. Tieši šie, it kā sīkumi, var izšķirt potenciālā darījuma likteni ar izrietošajām sekām. Mobilitātes nodrošināšanai biznesa vajadzībām, ja par tādu vien neuzskatām pārvietošanos ar sabiedrisko transportu vai velosipēdiem un elektroskūteriem, ir nepieciešama automašīna. To biznesa un privātajām vajadzībām var nodrošināt pat vairākos veidos, bet katram risinājumam ir savas nianses. Aplūkosim šīs iespējas.

Auto iegāde par uzņēmuma pašu līdzekļiem

Kā plusus automašīnas iegādei uzņēmuma vajadzībām varam minēt to, ka ar automašīnu, kas ir uzņēmuma īpašumā, iespējams darīt visu, ko vēlamies. Otrkārt, tas ir aktīvs bilancē. No otras puses, uzņēmums ir atbildīgs par automašīnas apkopi un remontu. Tas ir ieguldījums, kas saista kapitālu. Uzņēmuma auto parks paliek mazāk pielāgojams, jo pirktas automašīnas uz dažu dienu vai nedēļu periodu nav iespējams samainīt. Jebkurai automašīnai pēc tās nonākšanas apritē atšķirībā, piemēram, no būvēm strauji samazinās vērtība. Iegādājoties automašīnu, jāņem vērā neparedzētas izmaksas, piemēram, apkopes un remonta izdevumiem, kas ir mainīga vērtība, īpaši inflācijas apstākļos. Pēc zināma kalpošanas perioda uzņēmumam jāuzņemas rūpes par automašīnas pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzlikts arests organizētas noziedzīgas grupas īpašumiem pusmiljona eiro apmērā

Db.lv, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas, veicot mērķtiecīgu darbu nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā, kādā angārā Rīgā, Maskavas ielā, atklāja nelegālo cigarešu noliktavu. Kopumā tika atsavināts 828 720 nelegālo cigarešu, kas bija sagatavotas transportēšanai ārpus Latvijas Republikas, un par šo noziegumu aizturēti četri organizētās grupas dalībnieki.

Kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas lēmumu un tiesas apstiprinājumu kā iespējamai noziedzīgi iegūtai mantai uzlikts arests šo personu nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un naudas līdzekļiem par kopējo vērtību apmēram pusmiljons eiro. Šā gada jūnija beigās kriminālprocesā tika pabeigta izmeklēšana un tas nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

2019. gada februārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kvalificējot izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas (par tabakas izstrādājumu nelikumīgu izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju), 275. panta pirmās un otrās daļas (par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu) un pēc 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu novada dome nolēmusi aizliegt organizēt azartspēles novada teritorijā.

Marta sākumā dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka azartspēļu organizēšanas kārtību Ādažu novada administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi paredz, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles.

Minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim tika izsniegta azartspēļu organizēšanas vietas licence vai citos normatīvajos tiesību aktos ir atļauts organizēt azartspēles.

Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, kas pievienots saistošajiem noteikumiem, būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Salīdzinot azartspēļu organizatora tiesības veikt komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē un interesi tikt aizsargātam no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, no otras puses, pašvaldība konstatējusi, ka ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attieksies uz daudz plašāku personu loku un labumu no šā ierobežojuma iegūs visa sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome piektdien, dienu pirms otrās gadskārtas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) jauno sankciju noteikšanu Maskavai.

"Mēs turpinām pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari," preses konferencē sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

ES par 13.sankciju paketi vienojās trešdien, taču pirms tās stāšanās spēkā to vēl bija nepieciešams apstiprināt Eiropadomei.

Jaunajā sankciju paketē kopumā iekļautas 106 fiziskas personas un 88 uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un noteikti ceļošanas ierobežojumi, liecina ES piektdien publiskotā preses relīze.

Šajā paketē iekļauti vairāk nekā 140 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un fiziskas personas, kas cita starpā ražo raķetes, bezpilota lidaparātus, pretgaisa raķešu sistēmas, militāros spēkratus, augsto tehnoloģiju ieroču sastāvdaļas un citu militāro aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru