Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch" darbnīcā, lai uzzinātu, kā tiek izgatavoti koka rokaspulksteņi.

Uzņēmums "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs. "Lielākā daļa pulksteņu pircēju nāk no Vācijas, pateicoties lielajam pieprasījumam interneta vietnē "Amazon.de"," stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks un pulksteņu dizaina radītājs Ivo Asns.

Viņš secinājis, ka, lai gan pulksteņus ražo jau četrus gadus, arī Latvijā ik brīdi kāds atzīst, ka par šādu uzņēmumu dzird pirmo reizi.

Četru darbības gadu laikā konkurence vietējo ražotāju vidū esot krietni mainījusies. "Ražot koka pulksteņus kļuva diezgan populāri, arī Latvijā to uzsāka vairāki uzņēmumi, taču, gadiem ejot, citi mazie ražotāji darbību pārtrauca. Tas nav tik vienkāršs bizness, jo rokaspulksteņu no koka pasaulē netrūkst.

Liepājā bāzētais koka pulksteņu ražotājs "Ovi Watch" saviem klientiem oktobrī sāk piedāvāt jaunu produktu - statīvu klēpjdatoriem, ko iespējams vienkārši salikt un izjaukt jebkurā vietā.

Produkts tiek piedāvātas trīs dažādās versijās - riekstkoka, zebrāno koka un padauka.

Statīvu, galvenokārt, raksturo tā mobilitāte - to ir iespējams salikt un atkal izjaukt tikai dažu sekunžu laikā, tādējādi, sniedzot patērētājam iespēju savu iesākto darbu pārtraukt un turpināt citur.

Kā top? Ovi Watch koka pulksteņi 

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch"...

Šāda statīva izmantošana sniedz arī ergonomiskus ieguvumus. Klēpjdatora ekrāns, atrodoties uz statīva, ir novietots acīm un stājai piemērotākā leņķī, tādējādi ļaujot lietotājam komfortablāk strādāt ar datoru.

"Ovi Watch" produktu klāstā jau ir tādi produkti kā rokas pulksteņi, sienas pulksteņi, tauriņi, saulesbrilles un auskari, un tie visi ir gatavoti no augstākās kvalitātes koka, turklāt, to ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā 5 dažādi koku veidi.

Db.lv jau rakstīja, ka "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Valsts vides dienests par uzvarētāju Sarkandaugavas piesārņojuma likvidēšanas darbu konkursā pasludinājis p/a Intergeo-R, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības ibroja (IUB).

Db.lv jau rakstīja, ka attīrīšanas darbus plānots veikt SIA Ovi jeb bijušā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma teritorijā, šim mērķim atvēlot vairākus miljonus eiro. Uzņēmumam 32 mēnešu laikā būs jāveic projektēšana un būvdarbi, savukārt par konkursa uzvarētāju tiks atzīts tas komersants, kurš piedāvās saimnieciski izdevīgāko variantu. Piedāvājumus un pieteikumus varēja iesniegt līdz 1. aprīlim.

Konkursā pieteicās divi uzņēmumi, bet uzvarēja piegādātāju apvienība Intergeo-R, kas darbus piedāvāja veikt par 3,2 miljoniem eiro.

Bijušajā Rīgas naftas eļļu uzņēmuma teritorijā Tvaiku ielā 35 pašlaik atrodas SIA Ovi Rīga. Glābšanas darbu laikā teritorijā būs jāveic piesārņotās grunts sanācija un gruntsūdeņu attīrīšana no naftas produktiem. Lai novērstu naftas produktu noplūdi virszemes ūdeņos, būs jānorobežo Sarkandaugavai pieguļošo uzņēmuma teritoriju ar bonām, jānodrošina efektīva kanalizācijas darbība.

Šveices līdzfinansētajam Sarkandaugavas sanācijas projektam ir grūti atrast 0,7 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai līdz 2016. gada beigām sekmīgi pabeigtu gan videi, gan biznesa turpināšanai nozīmīgo jau kopš 19. gadsimta piesārņotās (tostarp ar naftas produktiem padomju laikā) Rīgas ostas teritorijas attīrīšanu, Latvijai jāatrod 673,2 tūkst. eiro, taču kopš vasaras tas ir izrādījies visai sarežģīts uzdevums, kurā iesaistītie (Valsts vides dienests (VVD), Rīgas dome (RD), Rīgas brīvostas pārvalde (RBP), Finanšu ministrija (FM)) cenšas atrast vajadzīgo naudu cits cita kabatā. Visi gan apliecina projekta svarīgumu un ieinteresētību tā realizācijā, taču atsevišķu pušu rīcība šobrīd liecina par pretējo. Neviens gan īsti nepieļauj domu, ka nauda netiks atrasta, tā apdraudot projekta veiksmīgu pabeigšanu un valsts reputāciju. Savukārt Šveicei nav būtiski, kas ir naudas devējs, tomēr līdzfinansējuma procents mainītos no 85% uz 60%, ja līdzekļu avots nebūtu valsts vai pašvaldība. Tā kā projekta ieviesējs pieteicis projektu Pasaules enerģijas balvai 2015, kur tā izvērtēšana paredzēta nākamā gada pavasarī, būtu dīvaini, ja projekts kavētos līdzfinansējuma piešķiršanas dēļ. Oktobra nogalē Šveices Konfederācijas parlamenta deputāti, apmeklējot Sarkandaugavu, projektu novērtēja atzinīgi, vēstīja FM.

Pēdējo desmit gadu laikā Īrijā ir dzimuši daudzi latviešu projekti, tomēr liela daļa no tiem nav sagaidījuši pat savu trešo dzimšanas dienu. Tāpēc piecu gadu jubileja – un tieši tik gadu dzimšanas dienu nosvinēja kompānija Sergevi - uzskatāma par nopietnu pieteikumu Zaļās salas latviešu vēsturē, vēsta portāls Baltic Ireland.

Sergevi nodarbojas ar izklaides un kultūras pasākumu rīkošanu.

Pasākuma afiša vēstījusi, ka kompānijas Sergevi dzimšanas dienas ballē publiku iepriecinās grupa Galaktika un Māsas Legzdiņas, bet viesmāksliniekiem no Latvijas pirms kāpt uz skatuves bija jāgaida divas stundas, jo tieši tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai savas dāvanas un ziedus pasniegtu daudzie apsveicēji.

Pēc sirsnīgās apsveikumu ceremonijas kompānija Sergevi jeb citiem vārdiem sakot – Evita un Sergejs Kudrjašovi, pateicās gan čaklākajiem pasākumu apmeklētājiem, gan saviem daudzajiem palīgiem.

Evita un Sergejs Kudrjašovi dzimšanas dienas svinību laikā vairākkārt uzsvēra: «Kamēr būsiet Jūs, būsim arī mēs!»

Piektdien, 30. septembrī, Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē notiks Zinātnieku nakts pasākumi, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnieku naktī durvis apmeklētājiem vērs laboratorijas, kas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem, būs iespēja vērot eksperimentus un zinātnes šovus, piedalīties ekskursijās un pašu rokām veikt pētījumus. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, piemēram, interesenti varēs iesaistīties tematiskā spēlē Ceļojums šūnā, kas ietvers viktorīnu un kontrolpunktu meklēšanu.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studenti kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniekiem organizēs konkursu jauniešiem un studentiem, kura laikā dalībniekiem būs iespēja izveidot savus robotus. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar ķīmiķu izmantotajām iekārtām un metodēm, kā arī uzzināt, kāds ir zinātnieku redzējums par koksnes izmantošanas iespējām šodien un nākotnē.

Nav normāla situācija, ka prese pirmā uzzina, kurp brauks KNAB un veiks savas procesuālās darbības, tā DB uzņēmēju kluba biedru tikšanās rītā saka galvenais viesis - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš uzteic DB iniciatīvas sakritību ar paša plānu uzrunāt uzņēmējus, jo KNAB viens nav cīnītājs. Jābūt atbalstam gan no biznesa vides, gan valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā.

KNAB jau 2010. gadā ar vēstules palīdzību mēģināja uzrunāt biznesa veidotājus, lai pārliecinātu, ka korupcija un koruptīva amatpersona var sabojāt dzīvi ne tikai kādam cilvēkam, bet arī kaitēt biznesam. J.Streļčenoks nolasīja dažas rindas no minētās vēstules: «korupcija visās tās izpausmēs rada būtiskus riskus uzņēmējdarbības veikšanai. Aktīvi piedaloties koruptīvās shēmās vienreiz, kļūstam par pašu kļūdas ķīlniekiem. Korumpantu apetīte ar katru reizi tikai augs. Cīņa ar korupciju sākas no jums jau šodien. Esat daļa no vienotas valsts, kur nav vietas pērkamiem lēmumiem, amatpersonām un valsts pārvaldei.»

Līdz ar pieprasījuma pieaugumu kruīza ceļojumus savā piedāvājuma klāstā iekļauj lielākā daļa tūrisma aģentūru, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pasaule mainās. Ceļotāji īpašu vērību pievērš galamērķu drošībai, viņus interesē ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības. Te parādās kruīza ceļojumu priekšrocības, jo kuģis ir savā ziņā noslēgta pasaule, kas iziet ļoti stingras drošības kontroli, un ceļotājs var justies droši, līdz ar to pieprasījums pēc kruīziem pērējos trīs gados pieaug, un šī tendence saglabājas stabila,» stāsta Cruiselines Latvija pārdošanas un mārketinga vadītāja Inita Elizabete Lāma.

Kruīza braucieni tiek organizēti pa jūru, okeāniem un upēm. Baltic GSA kruīzu pārdošanas vadītāja Astra Kalniņa uzsver, ka šādu ceļojumu pieprasījuma līkne ir konstanti augoša ne tikai pēdējos trīs gados, bet vispār, kopš Latvijā un Baltijā tiek piedāvāti šādi ceļojumi. Pieaugumu īpaši pēdējos gados nodrošinājuši kruīza kā ceļojuma veida labāka atpazīstamība un spēja atšķirt kruīzu no prāmju kompāniju piedāvājuma, kaut arī bieži tiek lietots viens un tas pats termins – kruīzi. Šādu ceļojumu popularitāti sekmē arī pievilcīgā cena, fakts, ka ir ievērojami pieaudzis kompāniju skaits, kuru ceļojumus ir iespējams iegādāties Baltijā.

Koncertzālē Palladium ceturtdien, 28.septembrī jau 13. reizi notika Zīmolu topa apbalvošanas ceremonija.

Zīmolu topa platforma šogad kļuvusi par diviem topiem bagātāka, godinot ne vien mīlētākos, ietekmīgākos un zaļākos uzņēmumus, bet arī Latvijas spožākos startup zīmolus un reģiona spēcīgākos darba devēju zīmolus.

Zīmolu topa uzvarētājus dažādās nominācijās skatiet galerijā!

Mīlētāko zīmolu topa rezultātu augšgalā arī šogad notika cīņa starp Inbox un Google. Zaļākā startup zīmola godu ieguva jaunuzņēmums Ovi Watch, bet Youtube atzīts par gada unikālāko zīmolu. Par straujāk augošo zīmolu atzīts 360TV. Plašāk skatiet galerijā!

Man ārkārtīgi patīk apmeklēt konferences un citus pasākumus, kuros cilvēki kaislīgi dalās ar savām brīnišķīgajām idejām, kurām viņi no sirds tic. Pagājušajā gadā biju uzaicināts teikt runu un piedalīties žūrijā jauno uzņēmēju start-up pasākumā Liepājā. Tā kā pasākums norisinājās manā 68. dzimšanas dienā, tā noslēgumā visi dalībnieki piecēlās kājās un dziedāja tradicionālo latviešu dzimšanas dienas dziesmu par godu maniem svētkiem. Nesapratu ne vārda, bet šis brīdis bija ļoti sirsnīgs. Dziesmas beigās man uzdāvināja skaistu, unikālu un modernu koka pulksteni. Dāvanu pasniedza šī brīnišķīgā izgudrojuma radītājs un viens no start-up uzņēmuma līdzīpašniekiem. Žests bija ļoti patīkams, un man dāvana ļoti patika.

Nesen uz sarunu aicināju uzņēmuma Ovi Watch īpašniekus un koka pulksteņu izgudrotājus Ivo Asnu, kurš ir 22 gadus vecs pulksteņu dizaina veidotājs, kā arī Dāvi Paipu, kuram ir 26 gadi un kurš ir atbildīgs par uzņēmējdarbības virzību. Uzņēmums radīts 2016. gadā, taču dizains radās, kad Ivo Asns, Liepājas pilsētas un dabas iedvesmots, gatavoja savu diplomdarbu Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā.

«Gribēju radīt kaut ko jaunu, ko nekad nebiju redzējis. Tā kā man patīk strādāt ar koku un nēsāt pulksteņus, izlēmu radīt koka pulksteni,» tā Ivo Asns, kurš, sajūtot sevī izaicinājumu, neminstinājās to realizēt. Pēc dizaina radīšanas puišiem nācās sākt domāt, kā pulksteņus ražot un montēt, jo nevienam no viņiem nebija pieredzes ražošanas procesā. Turklāt ražošanas procesam jānodrošina tas, lai efektīvi varētu saražot daudz pulksteņu relatīvi īsā laika periodā. Jau atbilstoša Šveices mehānisma un citu detaļu atrašana paņēma daudz laika. Pirmā prototipa radīšana Ivo bija pamatīgs izaicinājums, jo tā radīšanai bija nepieciešamas vairāk prasmes un izdomas, nekā viņš bija mācījies skolā. Nācās daudz eksperimentēt un mācīties no jauna, arī šobrīd viņš joprojām savas prasmes pilnveido. Abi partneri sākotnēji nezināja, kā pulksteņus ražot tā, lai gūtu arī peļņu no to pārdošanas, bija vien skaidri zināms, ka tas prasīs laiku. Puiši jau gadu ražo un pārdod pulksteņus, joprojām ir jomas, kas ir jāuzlabo. Ivo un Dāvis zina, ka panākumu atslēga ir vienmēr censties rīt būt labākam par to, kāds esi šodien, un nekad nedomāt, ka zini visu.

«Liepājnieki biznesa vidē ir kā komūna,» biznesa portālam db.lv pilsētas uzņēmējus raksturo Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns. Viņš izceļ vairākus inkubatora veiksmes stāstus.

Liepājas biznesa inkubatoram šobrīd ir 33 aktīvi klienti. Nesen noslēgusies pieteikumu pieņemšana un drīzumā inkubators uzņems vēl maksimums septiņus uzņēmumus.

Līdzīgi kā visos reģionālajos biznesa inkubatoros, arī Liepājā tiek pārstāvētas dažādas nozares un tiek attīstīts plašs uzņēmumu spektrs. «Piemēram, mums ir radošās nozares, IT uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji. Pie mums nav viena konkrēta nozare, kas izceltos. Pagaidām mums ir vairāk jaunuzņēmumu, inovatīvu uzņēmumu, kas ir saistīti ar IT nozari,» skaidro G.Reķēns.

Kā vienu no veiksmīgākajiem Liepājas biznesa inkubatora uzņēmumiem G.Reķēns min koka rokas pulksteņu ražotāju «Ovi Watch», kas pazīstams ne tikai Liepājā, bet arī pasaulē. Vēl viens no zināmākajiem Liepājas biznesa inkubatora uzņēmumiem ir peldkostīmu un spa tērpu zīmols «Slow beachwear», kas savu produkciju pārsvarā eksportē.

SIA Rīgas Brīvostas flote noslēgusi iepirkumu konkursu par marķētas dīzeļdegvielas iegādi saviem kuģiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Atklātā konkursa uzvarētāja ir SIA Ovi, kas no trim pretendentiem piedāvāja piegādāt degvielu par viszemāko cenu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes meita SIA Rīgas Brīvostas flote reģistrēta 2010. gada 13. septembrī. Kopš 2011. gada 1. janvāra uzņēmums sniedz velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā ienākušajiem kuģiem.

Rīgas Brīvostas flotes rīcībā ir divi velkoņi - Santa un Stella, kas pēc Rīgas Brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvēti Rīgas kuģu būvētavā un tagad nodoti Rīgas Brīvostas flotes valdījumā. To tehniskie parametri atbilst arī lielāko kuģu, tai skaitā Panamax tipa kuģu, apkalpošanai.

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Latvijā bāzēts tehnoloģiju jaunuzņēmums PurOceans Technology sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “OVI” atbalstu ostas akvatorijā Sarkandaugavā šomēnes testē inovatīvu, videi draudzīgu metodi vēsturiskā piesārņojuma savākšanai.

Jauno zinātnieku komanda, kas ir vairāku jaunuzņēmumu konkursu un hakatonu (Prototrons, CleanWater Hackaton un Hack DigitalSea’21) uzvarētāji, ir izgudrojuši risinājumu grunts (ezeru, upju, jūru un okeānu) neinvazīvai attīrīšanai no eļļas nogulsnēm, mikroplastmasas, ķīmiskām vielām un citiem piesārņojošiem elementiem.

Risinājuma pamatā ir tā sauktā flotācijas metode, kas neietver ķimikāliju izmantošanu, elektriskos impulsus vai grunts rakšanu, tādējādi mazinot kaitējumu florai un faunai. Metodes ietvaros uz gultnes tiek nogremdēta piltuve, ar kuras palīdzību pie noteikta gaisa spiediena no akvatorija gultnes tiek pacelts naftas piesārņojums, atdalīts no grunts un smiltīm, un neļaujot tam izplatīties tālāk apkārtējā vidē, savākts slēgtos rezervuāros. Tehnoloģija ir iepriekš validēta, un izmēģinājumos izdošanās radītāji tai sasniedz pat līdz 98% efektivitāti.

Kravu apjoma samazinājuma ātrums Latvijas ostu termināļos ir atkarīgs no kaimiņvalsts politiskajiem lēmumiem un ekonomiskā izdevīguma, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas naftas nozares uzņēmumu izteiktais atbalsts kaimiņvalsts naftas cauruļvadu monopoluzņēmuma Transneft ierosinājumam palielināt Krievijas ostu apgrozījumu uz Latvijas ostās apkalpoto kravu rēķina DB aptaujātajiem tranzīta jomas ekspertiem, protams, nebija nekāds pārsteigums. Viņu domas gan nedaudz atšķīrās par to, cik ātri tas notiks un kas būtu darāms šo kravu aizstāšanai.

Latvijas ostās šā gada deviņos mēnešos kopumā pārkrauti 19,18 milj. tonnu naftas produktu, liecina Satiksmes ministrijas dati. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta datiem 10,3 milj. tonnu veido Krievijas naftas produkti. Nozares eksperti gan uzsver, ka, piemēram, caur Rīgu eksportēto Baltkrievijas naftas produktu ražošanai izjvielas piegādā Krievija.

Skandāli ap lidostu Rīga jau līdzinās teju vai kriminālromāna cienīgam sižetu, bet politisko atbildību par notiekošo ar Latvijai stratēģiski svarīgiem aviācijas uzņēmumiem tā arī neviens neuzņemas.

Uzņēmuma valdes locekļi pēc LR Komerclikuma ir pakļauti uzņēmuma īpašniekam. Privātajā uzņēmējdarbībā pašlaik ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu, kas paredz valdes personīgu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem, faktiski tiek mēģināts šo loģisko pakļautības ķēdi lauzt un uzņēmuma valdes locekļus pakļaut Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt pašreizējie notikumi ap valsts kapitālsabiedrību Starptautisko lidostu Rīga uzskatāmi demonstrē to, ka valsts uzņēmumos īpašnieka un valdes pakļautības, kā arī atbildības ķēde principā nefunkcionē jau tagad.

Aptuveni pirms mēneša no darba aizgāja gandrīz visa VAS Starptautiskā lidostas Rīga valde. Neaizgāja gluži labu prātu un bijušais lidostas Rīga šefs Aldis Mūrnieks 14.11.2014. intervijā DB neslēpa ne to, ko viņš domā par valsts uzņēmumu valdes locekļu beztiesīgo un viegli ietekmējamo stāvokli, ne arī samilzušās problēmas Latvijas aviācijā, kuras radušās pirms vairākiem gadiem un pa šo laiku ir tikai augušas lielākas. Kāpēc? Acīmredzot uzņēmumu īpašniekiem – šajā gadījumā Satiksmes ministrijai vai pat visai valdībai kopumā – īpaši nav rūpējis, lai šīs problēmas tiktu atrisinātas. Galvenais, šķiet, visu labi paslaucīt zem tepiķa, lai neuzzinātu plašāka publika. Mūrnieks runāja par politisko spiedienu komerciāli neizdevīga līguma slēgšanā ar īru zemo cenu aviokompāniju Ryanair, par absurdo tiesvedību ar otru Latvijas valstij piederošo lielo aviācijas uzņēmumu – aviokompāniju airBaltic… Nu, un tagad viņš ir viens no bijušajiem lidostas Rīga valdes locekļiem, kuriem ir piemērots aizdomās turamā statuss un draud pat saukšana pie kriminālatbildības it kā sakarā ar lidostas drošības departamenta noklausīšanās skandālu. Rakstu «it kā», jo šie nav pirmie Latvijas valsts uzņēmumu valdes locekļi, pret kuriem notiek represīvo iestāžu vēršanās. Mēdz būt arī trakāk – aizturēšanas šovi ar vīriem maskās, izvazāšana pa medijiem, satriecot cilvēku reputāciju sīkās drumslās. Tikai pēc tam gadiem ilgi ir klusums – notiesāto nav.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šā gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, bet konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, aģentūrai BNS ziņoja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

«Protams, žēl, ka divi ilggadējie pasākumi, kas tradicionāli norisinājās Jūrmalā vasarā, šeit vairs nenotiks, bet acīmredzot pasākumu rīkotājiem tas bija vienīgais risinājums laikā, kad Krievija atrodas ļoti sarežģītā sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā. Domāju, visiem ir skaidrs, ka tas ir lielās politikas jautājums,» rīkotāju paziņojumu komentēja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis norāda, ka tuvākā mēneša laikā Dzintaru koncertzāle pabeigs šī gada repertuāra izstrād. «Šis gads būs īpašs ar to, ka pavasara beigās tiks pabeigta mazās jeb slēgtās zāles rekonstrukcija un Dzintaru koncertzāle kultūras pasākumus piedāvās arī rudens un ziemas periodā,» sacīja Ķirsis.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Divi oficiālie Rīgas kaķi Muris un Kuzja uzsāk jaunu pilsētas reklāmas kampaņu, mēģinot segt izdevumus par savu pārtiku, savā Facebook kontā paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Galvenais vēstījums, ko Rīgas kaķi cenšas pateikt, ir ļoti vienkāršs - Rīgā ir augstas klases restorāni un mājīgas viesnīcas par ievērojami zemākām cenām nekā vidēji Eiropā. Mums ir viduslaiku vecpilsēta, jūgendstils un jūra 20 minūšu attālumā no vēsturiskā centra, kā arī dažādi šovi, festivāli un citi svētki,» teikts pazinojumā.

N.Ušakovs arī piebilst, ka ikviens tūrists Muri un Kuzju var apskatīt mēra biroja uzgaidāmajā telpā.