Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Latvijas enerģētikas stratēģijas 2025.-2050.gadam mērķu sasniegšanai nozarē nepieciešamas publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā 34,4 miljardu eiro apmērā, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.

Viņš deputātiem prezentēja Latvijas enerģētikas stratēģiju 2025.-2050.gadam.

Irbe skaidroja, ka stratēģija izstrādāta ar plānu, ka 2050.gadā Latvija ir reģiona energocenu līderis, Latvijā ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība un infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.

Pēc viņa teiktā, paredzēts, ka ražošanā dominēs vēja un saules enerģija, kā arī hidroenerģija, kas Latvijā jau šobrīd ir enerģijas ražošanas mugurkauls. Savukārt stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uzturēs biomasa un biogāze. Tāpat plānots, ka rūpniecībā būs integrēta zaļo degvielu un ūdeņraža izmantošana. Turklāt būtiskas sistēmas darbības un noturības daļa būs enerģijas kopienas.

Līdz 2050.gadam Latvijā izmantoto energoresursu portfelī elektroenerģiju iecerēts palielināt 2,6 reizes, dīzeļdegvielas patēriņu samazināt 3,7 reizes un biomasas patēriņu - par 29,8%, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.

Kopumā 2023.gadā Latvijā tika patērētas 60,3 TWh dažādu energoresursu. Tostarp 18,5 TWh veidoja biomasa, 12,7 TWh - dīzeļdegviela, 7,8 TWh - dabasgāze un pa 7,2 TWh siltumenerģija un elektroenerģija. Vēl 4,4 TWh no gada patēriņa bija citas degvielas un 1,8 TWh - benzīns.

KEM prognozē, ka 2050.gadā kopējais energoresursu patēriņš varētu būt līdzīgs - 61,5 TWh gadā, bet mainītos dažādu izmanto energoresursu īpatsvars.

Tostarp elektroenerģijas patēriņš iecerēts 19 TWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2023.gadā. Siltumenerģijas patēriņu iecerēts palielināt par 9,7% līdz 7,9 TWh, bet benzīna patēriņu - par 88,9% līdz 3,4 TWh.

Savukārt biomasas patēriņu iecerēts samazināt par 29,8% - līdz 13 TWh, un dīzeļdegvielas patēriņu - 3,7 reizes līdz 3,4 TWh. Arī dabasgāzes patēriņu iecerēts samazināt par 57,7% līdz 3,3 TWh.

Sarežģīta, daudzslāņaina vadības sistēma komplektā ar situācijai neatbilstoši lēnu informācijas apriti un nokavētiem lēmumiem noveda pie Dānijas East Metlal Holding likvidācijas, kurai bija pakļautas arī ražotnes Latvijā. Taču, iedarbinot šeit esošā uzņēmuma stabilizācijas stratēģiju ar konkrētu pasākumu plānu, to izdevās izglābt no ūtrupes un šobrīd jaunu īpašnieku vadībā uzlikt uz attīstības sliedēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA East Metal valdes locekļi un līdzīpašnieki Sigita Ozola un Mārtiņš Lavrenovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.februāra numurā lasi:

DB analītika

Enerģijas ražošana vēl aizvien ir nepietiekama

Tēma

Rietumeiropas dzimstības līmeni uztur imigrantu jaundzimušie

Aktuāli

Izmešu ir mazāk, bet ražošana sarūk

Top 500

Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A

Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?

MI ienāk ikdienā – laiks iemācīties to lietot gudri. Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma

Zaļā enerģija - konkurētspējīga Latvija

Biomasa - pašu zemē izaudzētā zaļā enerģija

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa ziņā Latvija ir tuvu tam, lai kļūtu par enerģijas eksportētāju, raugoties gada griezumā. Turklāt mēs šim slieksnim esam vistuvāk no visām Baltijas valstīm. AS “Augstsprieguma tīkls” dati par 2023. gadu parāda, ka Latvija pērn vairāk nekā 88% valsts patēriņa nosedza ar vietējo ģenerāciju .

Lietuvā šis skaitlis bija vien 46.6%, bet Igaunijā – 57.4%. Latvijā jau tagad mēdz būt mēneši, kuros saražojam vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Tas, galvenokārt, pateicoties hidroelektrostacijām.

Latvija un Baltija var kļūt par nozīmīgu “zaļās enerģijas līci”

Kopā Baltijas reģionā no atjaunīgajiem dabas resursiem ir iespējams ražot pat līdz septiņām reizēm vairāk elektroenerģijas nekā tiek ražots šobrīd. Mums ir vējš, saule, biomasa, ūdens. Tas nozīmē, ka laika gaitā tieši elektroenerģija var kļūt par Latvijas un visa reģiona vienu no svarīgākajām eksporta “precēm”. Ja Ziemeļjūra ir slavena ar naftas ieguvēm, Baltijas potenciāls ir atjaunīgā enerģija.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš norāda: Eiropas Komisija ir izstrādājusi savus priekšlikumus par ES pašas ieņēmumu bāzes paplašināšanu ar ienākumiem no emisiju kvotu tirdzniecības, oglekļa ievadkorekcijas mehānisma, kas būtu jāmaksā no trešajām valstīm importētajām precēm jau no 2026. gada, un minimālā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmes, ar kuru plānots aplikt lielos uzņēmumus, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

Fragments no intervijas

Vai pastāv iespēja, ka varētu tikt mīkstināts ES Zaļais kurss, piemēram, attiecībā uz kādu no izvirzīto mērķu sasniegšanas izpildes termiņiem, piemēram, 2030. gadu, jo īpaši lauksaimnieku protestu kontekstā?

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums Gren paziņo par plāniem Latvijā investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro un Aconē būvēt reģenerācijas staciju, informē uzņēmums.

Jaunajā reģenerācijas stacijā tiks izmantotas mūsdienīgākās un drošākās tehnoloģijas un paredzams, ka tā darbību uzsāks 2029. gadā.

Ilka Nīranens (Ilkka Niiranen), Gren vadītājs: “Eiropā pašlaik darbojas vairāk kā 500 reģenerācijas stacijas, kas nodrošina konkurētspējīgu enerģijas cenu lietotājiem, un samazina poligonos apglabājamo atkritumu apjomu. Latvija ir viena no pēdējām ES dalībvalstīm, kur šāds risinājums netiek izmantots. Gren pieredze Ziemeļeiropā, tostarp Baltijā, palīdzēs realizēt šāda mēroga projektu.”

Andris Vanags, Gren darbības vadītājs Latvijā: “Konkurētspējīga siltumenerģija ir nepieciešama Rīgā, savukārt mūsu resursi būs atkritumi, kas šobrīd, pēc šķirošanas, nonāk Latvijas atkritumu poligonos. Reģenerācijas projekta plānošanai, projektēšanai, realizēšanai un ekspluatācijai izmatosim mūsu labāko pieredzi no Lietuvas, kur līdzīga koģenerācijas stacija Klaipēdā sekmīgi darbojas jau 11 gadus.”

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Ziemeļeiropas enerģētikas uzņēmums Gren panācis vienošanos ar galvenajiem iekārtu piegādātājiem plānotajai atkritumu reģenerācijas stacijai Aconē.

Tajā tiks izmantotas mūsdienīgākās un drošākās tehnoloģijas – Kanadevia Inova katlu sistēma, LUEHR FILTER dūmgāzu attīrīšanas tehnoloģija, Doosan Škoda Power turbīna un KW Kranwerke atkritumu satvērēju celtņi.

Kopējās investīcijas plānotajā atkritumu reģenerācijas stacijā, kurā tiks izmantotas modernākās un drošākās tehnoloģijas, pārsniegs 200 miljonus eiro, un tās darbības uzsākšana paredzēta 2029. gadā.

Gren Lietuvā ir uzbūvējis un sekmīgi nodrošina divu šādu staciju darbību, tostarp Klaipēdā, kur atkritumu reģenerācijas stacija droši un uzticami darbojas jau kopš 2013. gada.

“Acones atkritumu reģenerācijas stacijas projekts ir nozīmīga ārvalstu investīcija Latvijai būtiskajā infrastruktūrā un nodrošinās līdz šim trūkstošo posmu valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Tas arī garantēs ilgtermiņā pieejamu un izmaksu ziņā pieņemamu siltumenerģiju iedzīvotājiem. Projekta īstenošanā mēs cieši sadarbojamies ar saviem partneriem un tuvojamies ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pabeigšanai,” teic Ilka Nīranens (Ilkka Niiranen), Gren izpilddirektors (CEO).

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Pēdējo gadu notikumi starptautiskajā politikā un enerģētikā skaidri parāda – krīze šajā nozarē ne tikai nebeigsies līdz ar militāro konfliktu mazināšanos, bet, visticamāk, turpināsies vēl ilgstoši. Analizējot globālās tendences, kļūst redzams, ka energoresursu cenu svārstības, piegāžu nedrošība un ģeopolitiskie riski kļūst par jauno realitāti, nevis īslaicīgu izņēmumu. Tas nozīmē tikai vienu – siltumapgādes izmaksas iedzīvotājiem ilgtermiņā pieaugs. Īpaši satraucoša šī tendence ir Rīgas kontekstā. Šajā nedēļā arī ar savu revīziju nāca klajā Valsts kontrole, kura apstiprināja, ka problēmas Rīgas centralizētās siltumapgādes tirgū problēmas tik tiešām ir.

Politiskie riski tieši ietekmē tarifus

Globālie notikumi – konflikti Tuvajos Austrumos, spriedze starp lielvarām, energoresursu tirgu fragmentācija – būtiski ietekmē gāzes un citu kurināmo cenas. Jaunākā konflikta – ASV un Izraēlas kara ar Irānu laikā – gāzes cenas ir praktiski dubultojušās. Tā kā liela daļa Latvijas siltumapgādes sistēmu joprojām balstās uz dabasgāzi, jebkuras cenu svārstības nekavējoties atspoguļojas siltumenerģijas tarifos. Šī nav vienkārši teorētiska problēma – tā ir tieša iedzīvotāju maksājumu realitāte. Katrs ģeopolitisks satricinājums nozīmē lielāku finansiālo slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Šoreiz gan Rīgai paveicās – konflikts sākās laikā, kad apkures sezona strauji tuvojās beigām un tā tika nodrošināta ar vēl pērn pirktu gāzi. Taču mūžīgi veikties nevar – citu reizi konflikts sāksies oktobrī vai novembrī un tā sekas būs katastrofāli dārga ziema. Ļoti iespējams, ka tāda būs tieši nākošā ziema, jo gāzes krājumu veidošanas sākuma laiks ir jau tuvu, bet gāzes cenas joprojām ir ļoti augstas un tuvākajā laikā nesamazināsies – to nosaka gan krietni sagrautā nafas un gāzes infrastruktūra Persijas līča valstīs, gan augstās apdrošināšanas maksas, gan arī visai zināmais fakts, ka Hormuza jūras šaurums joprojām ir slēgts kuģu satiksmei. Pat ja pēdējo problēmu izdotos atrisināt dažu dienu laikā, divas pirmās tūlīt nepazudīs. Tas savukārt nozīmē, ka nākamās apkures sezonas dabasgāze nebūs lēta, bet iespējams, ka relatīvi lētās dabasgāzes laikmets ir beidzies uz visiem laikiem.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Latvijas modulāro katlumāju ražotājs SIA EcoHeat Technologies ir pabeidzis un nodevis ekspluatācijā jaunu modulāro katlumāju Laucienes pansionātam.

Projekta pasūtītājs ir SIA Talsu Namsaimnieks un kopējās investīcijas projektā ir 624 265 eiro. Kopējā modulārās katlu iekārtas jauda ir 800 Kw. Līdztekus katlu mājai ir izbūvēta arī kurināmā – šķeldas – novietne. EcoHeat Technologies modulārās katlumājas ir pilnībā Latvijā izstrādāts un ražots risinājums.

Jaunā katlumāja ļaus Talsu Namsaimniekam būtiski samazināt enerģijas izdevumus un nodrošināt kurināmā izejvielas elastību, jo šķelda ir Latvijas vietējais enerģijas avots, ko iespējams iegādāties no dažādiem ražotājiem brīvā tirgū par konkurences situācijā noteiktu labāko cenu.

“Mēs esam pārliecināti, ka šķeldas katlumājas ir izdevīga alternatīva Latvijas enerģētikas portfelī, jo tās spēj nodrošināt gan zemākas izmaksas, gan stiprināt enerģētisko neatkarību, jo šķelda nav jāiepērk ārvalstīs. Projektu īstenojām tikai sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas – tātad tikai pusgada laikā veicām projektēšanu, būvdarbus un pašu katlumājas moduļu ražošanu. Mūsu uzņēmumā ar saviem spēkiem tiek saražots ap 95% no visām vajadzīgajām iekārtām, kas ļauj būtiski samazināt projekta īstenošanas laiku, jo varam paralēli gan veikt būvdarbus, gan ražot iekārtu. Pati moduļu katlumājas montāža prasa tikai 2 nedēļas,” stāsta Sandis Gromovs, SIA EcoHeat Technologies valdes loceklis.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Latvijas ostās pagājušajā gada pārkrāva 34,281 miljonu tonnu kravu, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2025. gadā pārkrauts beramkravu - 15,71 miljons tonnu, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2024. gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 5,962 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 13,9% mazāk nekā 2024. gadā, koksnes šķelda pārkrauta 2,192 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,6% mazāk, ogles pārkrautas 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 25,4% vairāk, bet ķīmiskās beramkravas veidoja 460 700 tonnu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2024. gadā.

Ģenerālkravas pagājušajā gadā pārkrautas 12,577 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,8% mazāk nekā 2024. gadā.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 5,015 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā 2024. gadā, kokmateriāli pārkrauti 4,036 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22,6% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,308 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,9% vairāk.

Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 20,575 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 9,995 miljoni tonnu, kas ir par 15,4% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,896 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,566 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 38,8% vairāk, ogles pārkrautas 612 500 tonnu apmērā, kas ir par 72,3% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 277 100 tonnu, kas ir par 19,1% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Ģenerālkravas 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas 7,992 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.