Finanses

Pagarināts mezanīna aizdevumu piešķiršanas termiņš

Žanete Hāka, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Ministru kabineta 3. maija sēdē apstiprināti grozījumi mezanīna aizdevumu valsts atbalsta noteikumos, pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem piešķiršanas termiņu līdz 2016. gada 30. jūnijam, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus ir pagarināts arī finansējuma izmaksas termiņš saimnieciskās darbības veicējiem noslēgto mezanīna aizdevumu līgumu ietvaros - līdz 2016. gada 31. oktobrim.

Vienlaikus EM informē, ka, lai nodrošinātu finanšu instrumentu pieejamības nepārtrauktību saimnieciskās darbības veicējiem, Ekonomikas ministrija šobrīd izstrādā jauno 2014.-2020. gada plānošanas perioda valsts atbalsta programmu. Paredzēts, ka jaunās programmas nosacījumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā jūnijā.

Mezanīna aizdevumu instruments veicina finanšu pieejamību, sniedzot iespēju saņemt finansējumu dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem tas nepietiekama nodrošinājuma, pašu kapitāla un neto ieņēmumu, kā arī esošo kredītsaistību apmēra dēļ nav pieejams nepieciešamajā apmērā no komercbankām. Mezanīna aizdevums tiek sniegts kopā ar kredītiestādes vai tās meitas sabiedrības ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu, un tā apmērs nepārsniedz 40% no kopējām projekta izmaksām jeb ilgtermiņa investīcijām 5 miljonus eiro un apgrozāmajiem līdzekļiem – 200 tūkstošiem eiro.

Mezanīna aizdevumus saimnieciskās darbības veicējiem piešķir Attīstības finanšu institūcija Altum, papildu informācija par mezanīna aizdevumiem pieejama Altum tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Daļu riska uzņēmējs var atdot valstij

, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādos veidos Attīstības finanšu institūcija Altum palīdz Latvijas uzņēmējiem stiprināt un attīstīt savu biznesu, intervijā stāsta Altum kredītu garantiju vadītājs Māris Vasiļjevs un korporatīvo darījumu eksperts Emīls Raiks. Šoreiz konkrētāk par kredītu garantijām.

Kādiem nolūkiem uzņēmumiem parasti nepieciešamas kredītu garantijas?

Māris Vasiļjevs: Tas var būt jebkurš pakalpojums bankā, kur banka var pieprasīt nodrošinājumu – ilgtermiņa kredīti, apgrozāmo līdzekļu kredīti, kredītlīnijas, overdrafti, faktoringa līnijas, finanšu līzingi, banku garantiju produkti, to skaitā kredītvēstules utt.

Uzņēmuma ieguvumi ir ļoti racionāli. Pirmkārt, uzņēmums var saņemt aizdevumu, kas bez garantijas nebūtu iespējams. Otrkārt, to var saņemt vajadzīgajā apmērā. Straujāk attīstoties, ne vienmēr ir racionāli brīvos līdzekļus investēt, ir jādomā arī par papildu apgrozāmiem līdzekļiem. Treškārt, saņemot šādu garantiju, banku risks būtiski samazinās, tāpēc uzņēmums var saņemt aizdevumu uz labākiem nosacījumiem. Risks ir zemāks, un cena ir zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi Latvijā bieži saskaras ar situāciju, ka tiem nav pietiekama nodrošinājuma un iespēju ieķīlāt aktīvus pietiekamā apjomā, lai bankā saņemtu finansējumu biznesa attīstībai vai saņemtu to nepieciešamajā apjomā. Īpaši raksturīgi tas ir uzņēmumiem izaugsmes fāzē, arī jauniem uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniekiem, kokrūpniekiem un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas bankas kreditējušas Latvijas uzņēmumu attīstības projektus par 312 miljoniem eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Proporcionāli lielākais kreditēšanas apjoma pieaugums, salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim mēnešiem, bijis lauksaimniecībā (+130%), kur jaunos aizdevumos izsniegti 30 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības uzņēmumiem izsniegti kredīti 22,3 miljonu eiro apmērā, elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei – 41,5 miljonu eiro apmērā, tirdzniecības uzņēmumiem – 22,9 miljonu eiro apmērā, transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumiem – 18,4 miljonu eiro apmērā, izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem – 23,3 miljonu eiro apmērā.

«Latvijas bankas pilnīgi noteikti no ļoti piesardzīgas kreditēšanas fāzes ir atgriezušās pie mērenas izaugsmes kreditēšanas. Protams, mēs nevaram atgriezties trekno gadu pārmērībās, tomēr kopumā efektīvi biznesa attīstības plāni šobrīd Latvijā var atrast atsaucīgu partneri bankas personā. Jāatceras gan, ka katrai biznesa izaugsmes fāzei ir piemērots cita veida finansējums, ne tikai banku aizdevumi, bet arī valsts atbalsta instrumenti (garantijas, mezanīna aizdevumi), riska kapitāls, biznesa eņģeļi,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Komersantu atbalstam būs pieejami 126 miljoni eiro ERAF finansējuma

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas ir pamata regulējums, lai turpmākos 8 gadus (no 2016.-2023. gadam) komersantu atbalstam finanšu instrumentu veidā būtu pieejami 126 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma.

Pēc šo MK noteikumu akceptēšanas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā tiks izveidots fondu fonds, kuru ieviesīs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcijas Altum. Pēc biznesa plāna apstiprināšanas Altum slēgs finansējuma nolīgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ERAF finansējumu 126 miljonus eiro apmērā. Papildus ERAF finansējumam Altum būs jāpiesaista indikatīvi savs finansējums vai jāizmanto atmaksātais fondu finansējums (tiešajai mikrokreditēšanai, atbalstam saimnieciskās darbības uzsācējiem un mezanīna aizdevumiem) 39 miljonu eiro apmērā, kā arī jāpiesaista ārējais finansējums indikatīvi 36,150 miljoni eiro (riska kapitāla, akseleratora un biznesa eņģeļu ko-investīciju pakalpojumu nodrošināšanai).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku aizdevums pieejams jau strādājošiem lauksaimniecības uzņēmumiem; jaunajiem tas jāmeklē citur

Žanete Hāka, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabiliem, zināmu attīstības pakāpi sasniegušiem un godprātīgiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem Latvijā ir pieejami banku aizdevumi, tā sarunā par lauksaimniecības nozares kreditēšanu Latvijā atzina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) vadītāji.

Citāda situācija ir biznesa uzsācējiem, jo katrā uzņēmuma attīstība stadijā ir cits atbilstošs finansējuma veids, un uzņēmuma darbības sākumposmā lauksaimniekiem, tāpat kā citu nozaru uzņēmumiem, jālūkojas gan riska kapitāla, gan valsts atbalsta programmu, gan mezanīna aizdevumu virzienā, norāda banku speciālisti.

LKA Kreditēšanas komitejas apkopotie dati par kreditēšanu Latvijā liecina, ka 2015. gadā lauksaimniecībai izsniegti jauni kredīti 90,96 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā aizdevumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei veido 6% no Latvijas uzņēmumiem iesniegto banku aizdevumu apjoma (Latvijas IKP šī nozare veido divreiz mazāku apjomu ~3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru