Pakomāti ir pareizais risinājums Latvijas iedzīvotāju mentalitātei

2018. gada 15. augusts plkst. 6:46
Sadaļa: Pakalpojumi
Dalies ar šo rakstu

Omniva plāno 30–40% apgrozījuma kāpumu vēl piecus gadus; grib jaunu loģistikas centru līdz nākamā gada beigām

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze.

Viņa vada uzņēmumu vienu gadu, bet pirms tam 11 gadus strādājusi Swedbank. «Banka kļuva ļoti zviedriska ar lēnāku organizāciju, bet man gribas rezultātu redzēt ātrāk,» darbības virziena maiņu un vēlmi pamēģināt kaut ko jaunu skaidro B. Krauze. Omniva šķitis inovatīvs un strauji augošs uzņēmums, un nevienu brīdi viņa šo izvēli nav nožēlojusi.

Igaunijas pasta meitas uzņēmums – tobrīd SIA Post24 ‒ darbu Latvijā sāka 2012. gadā. Tāpat igauņi iegādājās lietuviešu kurjerpasta kompāniju UAB Unipakas un tās filiāli Latvijā. Pašlaik Omniva Igaunijā darbojas kā valsts pasts ar plašu pakalpojumu klāstu, bet Latvijā un Lietuvā veic kurjerpiegādes klientiem uz mājām, birojiem un t.s. pakomātiem. Kaut arī automatizētus pasta termināļus Latvijā pirmā ieviesusi Post Service, Omnivai, ienākot tirgū, izdevies strauji izplesties.

Atbilde galvā

«Igaunijas pastam tajā laikā bija ļoti progresīvi domājoša vadība, kas saprata, ka jādomā piecus, varbūt septiņus gadus uz priekšu,» viņa atbild uz jautājumu, kāpēc igauņu valsts kompānija izdarīja to, ko nav spējis Latvijas Pasts. Viņasprāt, galvenais faktors bijis tas, ka jau tobrīd kaimiņvalsts pastā saprasts, ‒ lielākais peļņas potenciāls ir ārvalstu paku sūtījumos, «jo Baltijas tirgus kopumā ir ļoti mazs, tāpēc vietējā biznesa iespējas ir diezgan ierobežotas». Āzijas interneta tirgotāji vēlas nevis trīs, bet vienu piegādātāju Baltijā, līdz ar to Igaunijas pasts izlēmis investēt infrastruktūrā visās trīs valstīs. Šobrīd redzams, ka šāda pieeja atmaksājusies un vēl tikai faktiski DPD var nodrošināt piegādi gala patērētājam visā Baltijā.

Vaicāta, vai iespēja saņemt Latvijas Pasta sūtījumus Circle K DUS nav vēl viens konkurents, B. Krauze atbild: «Gan jā, gan nē.» Baltijas valstis un arī Skandināvija ir visai specifisks tirgus, proti, «Eiropā nespēj saprast, kā tā var būt, ka šajās valstīs cilvēkiem nepatīk runāt ar citiem», bet labāk patīk saņemt sūtījumus pakomātā. Savukārt Eiropā tendence ir veidot sūtījumu saņemšanas punktus DUS, mazos veikaliņos un tamlīdzīgās vietās. Lielbritānijā dominē internetā pirktu preču piegāde veikalā, bet «Baltijā redzam, ka labi darbojas pakomāti un tas ir pareizais risinājums Latvijas iedzīvotāju mentalitātei».

Visu rakstu Turpinās strauji attīstīties lasiet 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārdi