Jaunākais izdevums

Par pieciem eiro mēnesī palielinās atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, otrdien nolēma valdība, apstiprinot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Ņemot vērā minēto un valsts budžetā aizsargāto lietotāju atbalstam paredzētā finansējuma apjomu, KEM aprīlī virzīja grozījumus, kas paredzēja turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu aizsargāto lietotāju grupām.

Tādējādi līdz 2023.gada 31.decembrim aizsargātajiem lietotājiem noteikts pakalpojuma finansiālais atbalsts, kas tiek piemērots kā maksājuma samazinājums elektroenerģijas rēķinos, neiekļaujot tajā pievienotās vērtības nodokli, un tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem šādā apmērā - trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai), ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un personai ar pirmo invaliditātes grupu vai tās aizgādnim 15 eiro, bet daudzbērnu ģimenei 20 eiro.

Latvijā kopumā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 160 000 aizsargāto lietotāju. Saskaņā ar Aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmas (ALDIS) datiem 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēma atbalstu, bija 89 531 aizsargāto lietotāju, ar kopējo atbalstā izmaksāto summu 9 131 466 eiro.

Tostarp atbalstu saņēma 34 057 daudzbērnu ģimeņu, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 4 096 226 eiro, 32 875 trūcīgās un maznodrošinātās personas, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 2 965 290 eiro, 22 599 personas ar pirmo invaliditātes grupu, to aizbildņi un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar pirmo invaliditātes grupu, kurām kopējais piešķirtais atbalsta apjoms bija 2 069 950 eiro.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīcībā esošajiem datiem vidējās elektroenerģijas rēķina izmaksas mājsaimniecībai 2022.gada ceturtajā ceturksnī bija 173,51 eiro par megavatstundu (MWh) un 2023.gada otrajā ceturksnī joprojām 170,5 eiro par MWh, neraugoties uz to, ka vidējā elektroenerģijas cena "NordPool" biržas Latvijas apgabalā 2023.gada otrajā ceturksnī bija 80,87 eiro par MWh.

Tādējādi, lai arī preventīvie 2023.gada aprīļa grozījumi ir daļēji vai pilnībā kompensējuši sistēmas pakalpojuma izmaksu pieaugumu aizsargātajiem lietotājiem, kopējās elektroenerģijas rēķina izmaksas, neatkarīgi no sistēmas pakalpojuma izmaksām, joprojām ir izteikti augstākas par elektroenerģijas cenu tendencēm "NordPool" biržā, norāda KEM.

Grozījumi paredz aizsargātajiem lietotājiem noteikt atbalstu līdz 2023.gada 31.decembrim šādā apjomā - trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai), ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un personai ar pirmo invaliditātes grupu vai tās aizgādnim 20 eiro, bet daudzbērnu ģimenei 25 eiro.

Papildus KEM vidēja termiņa budžeta plānošanas ietvarā plāno virzīt nepieciešamos tiesību aktu grozījumus, lai paredzētu minēto palielināto atbalstu saglabāt ilgtermiņā arī pēc 2023.gada 31.decembra.

Šobrīd aizsargātā lietotāja pakalpojumu sniedz tādi elektroenerģijas tirgotāji kā AS "Latvenergo", SIA "Tet" un SIA "Enefit".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Alus darītavu pārstāvji iebilst valsts politikai pret vietējiem alus ražotājiem

Db.lv, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Komentāri

Pievienot komentāru