Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

RT: Daudz kas notiek tiešsaistē, kas bija izteikti jūtams jau tā sauktajā pirmajā pandēmijas vilnī. Redzam, ka arvien vairāk Facebook un citās sociālo mediju vietnēs vīnziņi satiekas, apmainās viedokļiem, veido tiešsaistes degustācijas. Arī pats esmu piedalījies vairākos pasākumos, kurus organizēja viens konkrēts vīna nams. Līdz šim šajā industrijā digitālajai videi bijusi samērā maza nozīme, taču, ņemot vērā, ka ceļošana nevar notikt, kas tiešā veidā ietekmē arī vīna degustāciju kultūru, jāmeklē jauni veidi. Šādā ziņā šis laiks ir pozitīvi ietekmējošs faktors "WineTeach" vīna kultūras apguves platformai.

Kā pandēmija ietekmējusi vīndarus, vīnziņus?

JV: Kā importētājs darbojos ap 40 zīmoliem, kurus importēju Latvijas tirgū. Šogad kompānijai bija jāveic rekorddaudz pārplānošanas - naudas plūsmā, importēto zīmolu prioritātēs, maksājumu kalendārā. Neviens no mūsu partneriem nav izrādījis nesapratni vai ietiepību. Ražošanas un importa departamenti strādā krīzes režīmā un priecājas par darbu pēc būtības. Vīnzinības pusē - kamēr restorāni bija vaļā, apmeklējums pēc maniem novērojumiem ir apmierinošs izdzīvošanai, kamēr tūrisma trūkums ļoti spēcīgi ietekmē ikmēneša apgrozījumus. Līdz ar to - finanšu plāni, kuri ietver algu modeļus augstāk apmaksātiem vīnziņiem šobrīd kūst kā ledus Ziemeļpolā. Tuvāko dienu, nedēļu un mēnešu iespējamie 4. līmeņa ierobežojumi un valdības piedāvātie kompensācijas mehānismi, kas būtu ētiska to sastāvdaļa, noteiks ainas turpmāko virzību 2021. gadā

Vai pandēmija ietekmējusi arī vīna patēriņu?

RT: Jā, ir ietekmējusi. Lai arī samērā grūti komentēt ciparos mērāmas tendences, runājot ar šīs industrijas kolēģiem Latvijā un pasaulē, visi atzīst, ka ietekme ir jūtama un cilvēki labprāt tukšo savus vīna krājumus. Tam iemesli var būt dažādi, piemēram, daudziem attālinātā darba dēļ nav agri jāceļas uz darbu. Pandēmija likusi patukšot arī privātās vīna kolekcijas un tajā pašā laikā daudzi tās apzināti papildina.

JV: Pandēmija ir ietekmējusi kā vīna patēriņa ieradumus, tā arī patēriņa apjomu. Jāpiebilst, ka dažādos pasaules tirgos šī ietekme izpaužas dažādi. Kamēr DĀR ieviesa īslaicīgus "sausā likuma" noteikumus alkohola apritē, Eiropā ierobežoto restorānu apmeklējumu rezultātā, vairāk vīna tika patērēts mājās. Kvalitatīvas atbildes par globālo vīna patēriņu sagaidāmas 2021. gada aprīlī OIV starptautiskajā vīna patēriņa kopsavilkumā. Jāuzslavē Latvijas ātrā reakcija, pavasarī, atļaujot vīna tiešsaistes tirdzniecību, sākoties pandēmijai - tādējādi noslēdzot ieilgušo paradoksu, ka ikviens pilngadīgais Latvijas iedzīvotājs varēja iegādāties pie namdurvīm piegādātus dzērienus Eiropas online vīna veikalos, samaksājot par preci un tās nodokļiem ārzemēs, kamēr Latvijas nodokļu maksātājiem šis serviss bija liegts.

Kādus vīnus visbiežāk cilvēki izvēlas? Kāpēc?

RT: Ja skatāmies popularitātes un kopējā pieprasījuma ziņā, tad tie vēl joprojām ir vīni no Itālijas un Francijas. Ja skatāmies pēc dzērienu kategorijas, tad vēl joprojām dzirkstošie vīni, šampanietis ir lielā cieņā. Tāpat arī populārs ir Prosecco, kas apvieno gan pieejamību cenu ziņā, gan kvalitāti. Arī jaunās pasaules vīni, piemēram, no Austrālijas, Čīles, Jaunzēlandes, kļūst arvien pieprasītāki.

JV: Latvijas tirgū vienmēr modē ir burbuļi - lielā mērā pateicoties neizsīkstošajai Aigara Norda komandas Riga Wine & Champagne festivāla ikgadējai Burbuļparādei, kas palīdzējusi mums iepazīt šī žanra dažādību. Skaistums burbuļos - iespējams gan ielīst "zem 10 eiro" Prosecco, lai atpaukšķinātu pudelīti ar draugiem, gan iegādāties nopietnu, padārgu kolekcijas pērli sev vai dāvanai, piemēram ar ražas gadu, kas sakrīt ar bērna dzimšanas gadu, ko esmu novērojis kā sirsnīgu modes lietu.

Vai tiek lietoti lētāki dzērieni?

JV: Kā apliecina iepriekšējā ceturkšņa IKP analīze, viens no nedaudzajiem sektoriem ar izaugsmi ir mazumtirdzniecība, tajā skaitā lielveikali un outleti. Šajos tirdzniecības konceptos arī pirms pandēmijas tika pārdota kritiskā masa vīnu, kuri pārsvarā nav premium cenu kategorijā. Teiksim - līdz 10 eiro par pudeli. Likumsakarīgi, ka piedzīvojot smagu kritumu restorānu nozarē, vīna baudītāji kompensē vēlmi pēc gastronomiskā dzēriena mājās - iegādājoties tos ierastajās iegādes vietās. Otrs faktors ir atlaides.

RT: Nevar noliegt, ka lielākā sabiedrības daļa gan, domājot Latvijas kontekstā, gan globāli, patērē vīnu demokrātiskajās cenu kategorijās. Tā sauktie "money meikeri" ir demokrātiskie jeb lielveikalu vīni. Tas, protams, arī saistīts ar to, ka lielai daļai cilvēku zināšanas nav tik lielas, lai pievērstos premium vīna segmentam, bet būtisks ir arī finansiālais aspekts.

Vai pandēmija kopumā ietekmējusi arī vīna cenas? Kāpēc?

RT: Ja analizējam, piemēram, premium vīna segmentu un Bordo, Burgundijas vīnus, tad pirktspēja šajā segmentā kopumā saglabājusies. Liela daļa to, kuri iepriekš baudīja šos vīnus, arī šobrīd tos turpina patērēt. Tomēr nevar noliegt, ka liela daļa vidēja izmēra vīna darītavu, ņemot vērā pandēmijas krīzes ietekmi, cietušas, jo arī tādi tirgi, kā Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, ir faktiski apstājušies. Loģistika ir kļuvusi sarežģītāka un arī kopējā ekonomiskā situācija ir problemātiska. Daudz var redzēt, ka vīna nami un vīndari strādā pie dažādu īpašo piedāvājumu sagatavošanas, kā arī meklē citus tirgus un kanālus, kā realizēt savas vīna produkcijas. Vidējā un zemo cenu vīna segmentā vīndariem ir pilni pagrabi ar pērnās sezonas nepārdotajiem vīniem, taču jau sākt nākt jaunā raža.

JV: Runājot par Latvijas tirgu, mums šeit ļoti patīk atlaides. Un, protams, diemžēl daudzus restorānus, bārus un specializētos veikalus (nerunājot par lielveikaliem un autletiem) Covid-19 krīze ir nospiedusi uz ceļiem, motivējot piedāvāt izpārdošanas cenas produkcijai, lai sasniegtu nepieciešamo apgrozījumu īstermiņa izdzīvošanai. Līdz ar to novērojams fragmentārs cenu samazinājums tirgū pieejamiem vīniem. Starptautiski - Bordo iepriekšpārdošanā samazināja cenas, savukārt Šampaņa paziņoja, ka darīs ko varēs, lai noturētu sasniegto cenu līmeni.

Vai dārgs vīns vienmēr ir labs vīns?

JV: Nē. Ja klasiskos vīna reģionos cena lielākoties ir nopietns indikators kvalitātei, ko tas piedāvā, ir virkne vīna valstu - avantūristu, kura veido vīna ražošanas - mārketinga programmu ačgārni. Izveidojot viduvēju vīnu, tiek noteikta augsta cena, lai tas trāpītu konkrētas valsts premium kategorijā. Diemžēl. Un tad šie ražotāji gaužas par fiasko eksportā. Par nelaimi tā šobrīd ir sistemātiska problēma dažādās mazzināmākās vīna valstīs, reģionos. Kādēļ? Šo projektu īpašniekiem, investoriem, vīndariem, redzot astronomiskās cenas, par kādām tiek tirgoti tā dēvētie vīna investīciju vīni no Burgundijas un Bordo, acis kļūst platas un arī gribās kūkas gabaliņu.

RT: Es teiktu, ka visos gadījumos šī atbilde būs gaumes jautājums, kas saistīts ar katra paša ekspektācijām pret vīnu. Labus vīnus ražo teju katrā no vīna darīšanas valstīm.

Kā vērtējiet vīnu kā investīcijas objektu?

RT: Vēl joprojām tiek uzskatīts (un to apstiprina arī slavenais izsoļu nams "Christie’s"), ka divas premium segmenta preces, kurām nekrītas cena un vērtība un kas vēl joprojām tiek uzskatītas par labu investīciju ir antīkās automašīnas un vīns. Šad un tad redzam, ka pudele vīna tiek pārdota par vairākiem desmitiem vai pat simtiem tūkstošu dolāru. Tajā pašā laikā pandēmija nenovēršami ieviesīs korekcijas arī šeit. Ir sajūta, ka cilvēki arvien vairāk vēlas dzīvot "šeit un tagad", pieaug kopējā dinamika. To varam secināt arī pēc veida, kā vīns tiek ražots. Ja agrāk vīns tika ražots ar mērķi to pēc iespējas ilgāk uzlabāt, tad tagad tie ražoti tā, lai tos var sākt baudīt relatīvi ātri, tajā pašā laikā pēc nepieciešamības tos arī uzglabājot.

JV: Dzerot vīnus jaunībā, "you are missing the glory of the wine" (tulkojumā - tu nepiedzīvo vīna spozmi). Kā jau katra investīcija, arī vīna investīcija satur riskus, cenu kāpumus un smagas piezemēšanās. Pozitīvais - ieejas cena šādā "investīciju spēlē" mērāma caurmērā desmitos vai simtos eiro, nevis desmitiem tūkstoši, kā piemēram, investējot nekustamajā īpašumā. Ja veidojat klasisko reģionu vīnu kolekciju, to cenām ir viegli sekot līdzi un lemt par turpmākajām aktivitātēm!

Kā vērtējat Latvijā radītos vīnus? Vai varam konkurēt ar citur pasaulē radītajiem?

JV: Latvijā radītie vīni joprojām ir viens liels eksperiments, kā to atzīst Mārtiņš Barkāns no Abavas vīniem. Bet pamazām apjaušot, ko pie mums īsti iespējams komerciālos daudzumos, kādā stilistikā to vinificēt, noteikti drīz vien jau iegūsim asociācijas par Latvijas vīnu, ārpus 20 ekspertu klubiņa. Sirsnīgi iesaku visiem interesentiem pieteikties ekskursijā pie Barkāniem un izzināt šīs tēmas attīstību. Kur tad citur aizbrauksiet vīna ceļojumā šogad?

RT: Man ir patiesa cieņa pret tiem, kuri Latvijā ar to nodarbojas. Mūsu klimatiskie apstākļi ir diezgan sarežģīti, lai mēs varētu ražot kvalitatīvus vīnus seno vīna tradīciju izpratnē. Taču redzam, ka cilvēki arvien meklē jaunas lietas un pieejas. Piemēram, kāds mans kolēģis Dānijā interesējās par Latvijas vīniem, ko piedāvāt klientiem savā restorānā un viņam radās īpaša interese par Latvijas ābolu ledus vīnu (Icewine), kas starp citu ir bijis arī restorāna “Vincents” vīna kartē, to ziemas periodā piedāvājot baudīt kopā ar ābolu tarti. Ir arī citi interesanti un kvalitatīvi vīni!

Kādas izmaiņas kopumā vēl gaidāmas šajā biznesā?

RT: Domājot par viesmīlības industrijas attīstību, diemžēl ir sajūta, ka nekas labāks tuvākā nākotnē nav sagaidāms. Lielā daļā Eiropas tiek ieviesta komandantstunda, tiek piemēroti strikti ierobežojumi ēdināšanas uzņēmumiem, kafejnīcām un restorāniem. Tas noteikti atstās ietekmi gan uz kopējo vīna patēriņu restorānu biznesā. Tajā pašā laikā visticamāk turpināsies dažāda veida aktivitātes tiešsaistē, iespējams, parādoties arī līdzīgiem projektiem kā "WineTeach".

JV: Tiešsaistes informācija par vīnu piedzīvo uzplaukumu - kaut kā neliels mierinājums atliktajiem ceļojumiem un maltītei restorānā ar pulka draugu. Konstruktīva izglītošanās, kādu piedāvājam ar "WineTeach", kur eksperti no dažādām valstīm dalās ar savām zināšanām, vismaz personīgi man sniedz to normalitātes sajūtu, kas šodien tik ļoti pietrūkst. Svētku sezonā paredzams rekordaugsts tiešsaistes vīna pasākumu - tajā skaitā korporatīvu "kopā sanākšanu", kur, piemēram, ZOOM platformā kompānijas darbinieki un/vai klienti bauda to pašu vīnu, klausoties vīnziņa stāstu.

Kādi ir lielākie izaicinājumi šajā nozarē gan pandēmijas laikā, gan ierasti?

JV: Ierastie izaicinājumi ir spēt iepazīstināt ar tik niansētu dzērienu kā vīns tirgū, kur nav ne senas audzēšanas ne patēriņa tradīcijas. Bet interese ir lieliska, vīna skolu grupas ir pilnas un pēc vairāk kā 10 gadu darba šajā jomā, varu teikt, ka zināšanas ir kolosāli uzlabojušās - bieži vien pārspējot kāda iedomīgāka vīnziņa prātulu vācelītes saturu. Lielākie pandēmijas laika izaicinājumi Latvijā - būt gataviem ik nedēļu strādāt vairākos dažādos vīrusa izplatības un ierobežojumu scenārijos, kas mēnešu garumā ir mentāli izsmeļoši. Domāju, daudzi nozares profesionāli piekritīs.

RT: Viens no viesmīlības industrijas izaicinājumiem, kas bijis izaicinošs šobrīd un, pieļauju, ka nākotnē kļūs vēl lielāks, ir kvalificēts personāls - arī globāli. Šajā industrijā svarīgākā ir attieksme, darba ētika, taču ne vienmēr industrija tiek uztverta nopietni - kā karjera, kuru veidot, attīstīt un pilnveidot. Tas var būt gan millenial faktors, jo šajā industrijā tiek prasīta disciplīna, attieksme, vēlme mācīties, gan arī pandēmijas ietekme, kas turpinās izdarīt korekcijas, tādā veidā radot jaunus darba apstākļus un spiedienu gan uz industriju kopumā, gan uz tajā strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties interesei par vīna kultūru un arvien plašākām iespējām apgūt padziļinātas zināšanas, Latvijas vīnziņi un uzņēmēji radījuši jaunu, starptautisku vīna kultūras apguves platformu - "WineTeach".

Piesaistot vairāk nekā 10 starptautiski atzītus vīnziņus no visas pasaules, platformas mērķis ir informatīvi izklaidējošā un nepretenciozā veidā dalīties vīnziņu zināšanās gan ar profesionāļiem, gan iesācējiem, tādējādi laužot stereotipus un iedrošinot par vīna kultūru uzzināt vairāk.

Pirmo mēnešu laikā kopš jaunās mācību platformas darbības uzsākšanas, vairāk nekā 30 000 interesentu no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Itālija, Grieķija, Francija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, ASV un citas izmantojuši iespēju piedalīties kādā no organizēto mācību apguves formātiem. Kļūstot par "WineTeach" platformas lietotāju, ikviens regulāri piekļūst izglītojošam un interaktīvam materiālam par vīna kultūru un var piedalīties dažādos tiešsaistes notikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru