Pakalpojumi

Papildināta - airBaltic brīdina par viltus konkursu sociālajos tīklos aviokompānijas vārdā

LETA, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Patlaban sociālajā tīklā «Facebook» Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» vārdā tiek izplatīts viltus konkurss, kurā piedāvā laimēt biļetes, aģentūrai LETA pauda uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Pievienotas 4.-5. rindkopas

Viņa uzsvēra, ka viltus konkurss nekādā veidā nav saistīts ar nacionālo aviokompāniju.

«Lūdzam nesniegt savu privāto informāciju un nedalīties ar šo ierakstu sociālajos tīklos. »airBaltic« jau iepriekš ir vērsies pret līdzīgiem gadījumiem un lūdzis pārtraukt prettiesisko darbību un uzņēmuma preču zīmes nelikumīgu izmantošanu,» sacīja Briede.

Viņa piebilda, ka lidsabiedrība rakstiskā veidā jau ir vērsusies pret viltus konkursa mājas lapas turētāju.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka līdzīgi aptauja tiek izplatīta arī Vācijas aviokompānijas «Lufthansa» vārdā.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam «airBaltic» piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nacionālās aviokompānijas «airBaltic» daļu pārdošanā Lietuvas valsts akcepts nav nepieciešams, aģentūrai LETA šodien sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka vakar, 23.oktobrī, medijos izskanējušo informāciju pārrunājis ar «airBaltic» pārstāvjiem. «Saņēmām informāciju, ka Lietuvas valsts nav ne «airBaltic» akcionārs, ne »airBaltic« kreditors, tāpēc nekādi prasījumi no Latvijas Lietuvas valstij nav nepieciešami un paredzami,» pauda Ozoliņš.

Taujāts, vai tas pats attiecas uz banku «Snoras», SM vadītājs norādīja, ka «airBaltic» kreditori un ar tiem noslēgtie līgumi ir pašas aviokompānijas operacionālais jautājums.

Kučinskis atklāj informāciju par pretendentiem uz airBaltic

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp potenciālajiem pašlaik valstij piederošās aviokompānijas «airBaltic» investoriem ir kāds investīciju fonds, bet nav globālās aviokompānijas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis uzsvēra, ka starp palikušajiem sarunu partneriem, kas esot vairāki, neesot «eksotiskās valstis». Savukārt ar globālajām aviokompānijām sarunas nav beigušās veiksmīgi, un šādu investīciju gadījumā vispār būtu jautājums, kāpēc viņi varētu gribēt pirkt «airBaltic», proti, vai viņi nepirktu konkurentu ar mērķi, lai atvēlētu tam mazas filiāles lomu.

Pēc premjera vārdiem, investora meklējumos valdības galvenais uzstādījums ir nodrošināt Rīgu kā aviācijas bāzi ilgtermiņā un skatīties, lai «airBaltic» varētu paplašināties.

Kučinskis pats gribētu, lai arī pēc investora piesaistes «airBaltic» varētu saukt par nacionālo aviokompāniju, bet par valstij paliekošo kompānijas daļu vēl būšot jāspriež, analizējot konsultantu piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prezidents: Jautājums par investoru piesaisti airBaltic jāskata kompleksi

LETA, 25.10.2017

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās) un Ministru prezidents Māris Kučinskis

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par investoru piesaisti «airBaltic» jāskata kompleksi, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Komentējot to, ka «airBaltic» investora piesaistē tiek izskatīti konkrēti piedāvājumi un nav izslēgta arī visu valstij piederošo daļu atsavināšana, Vējonis vērsa uzmanību, ka uzņēmums nav neprivatizējamu uzņēmumu sarakstā un šāda opcija nav izslēgta. Tomēr, pēc viņa domām, jautājums ir jāskata kompleksi - kāds piedāvājums ir investoram un vai valsts ir gatava šādiem vai citādiem piedāvājumiem piekrist.

Vējonis sacīja, ka valdībā jau sen tika pieņemti lēmumi par investora piesaisti un pašlaik notiek diskusijas, lai izvērtētu izteiktos priekšlikumus. Tas, kāds būs rezultāts, ir atkarīgs no piedāvājumiem un no tā, ko un kā ir gatava darīt valdība, viņš norādīja. «Tas ir valdības lēmums un mums ir jāgaida, ko tā nolems,» sacīja Valsts prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» līdz 2020.gada beigām plāno pārtraukt izmantot «Boeing 737» lidmašīnas, pastāstīja lidsabiedrības Korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Kompānijā minēja, ka «airBaltic» turpina flotes modernizācijas procesu, lai pārietu uz «Airbus A220-300» floti līdz 2023.gadam. «Līdz šā gada beigām «airBaltic» samazinās «Boeing 737» lidmašīnu skaitu flotē, un pašlaik plānots, ka visas «Boeing 737» lidmašīnas «airBaltic» flotē pārtrauks izmanot līdz 2020.gada beigām,» pauda kompānijā.

Atbilstoši «airBaltic» flotes modernizācijas plānam, septembra otrajā pusē lidsabiedrība saņēma divdesmito «Airbus A220-300» lidmašīnu, bet līdz gada beigām «airBaltic» saņems vēl divas «Airbus A220-300» lidmašīnas.

«airBaltic» Korporatīvās komunikācijas nodaļā arī norādīja, ka lidsabiedrība veikusi iepriekš paredzētas «Airbus A220-300» dzinēju maiņas. «Airbus A220-300» lidmašīnu ieviešanas plāns paredzēja papildu uzmanību un uzlabojumus sākotnējā lidmašīnu izmantošanas periodā. Lidsabiedrībā uzsvēra, ka tā cieši sadarbojas ar dzinēju ražotāju «Pratt&Whitney», kā arī ar lidmašīnu ražotāju «Airbus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veikts pētījums, lai noskaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus.

Konstatēts - katrs ceturtais ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus, gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.

Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā «spamošana» – tās ir dažas lietas, kā vecāki var, paši neapzinoties, likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā.

Pētījums atklāj, ka katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais bērns atzīstas - tas noticis ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Facebook novērtē airBaltic inovatīvo pieeju sociālo mediju reklāmai

Lelde Petrāne, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls Facebook ir atzinīgi novērtējis Latvijas lidsabiedrības airBaltic inovatīvo pieeju, izmantojot Facebook Attribution sociālo mediju reklāmu analizēšanas rīku, kas palīdzējis izstrādāt mērķtiecīgas kampaņas un labāk izprast klientu rīcību un vajadzības. airBaltic izmantoja Facebook Attribution iegūto informāciju, lai radītu mērķtiecīgas lidojumu reklāmas Facebook, kā rezultātā lidojumu rezervācijas no Facebook pieaugušas par 5,4 reizēm.

«Šoreiz mēs spērām soli uz priekšu, izmantojot sociālā medija Facebook platformu, ko mūsu klienti izmanto visbiežāk. Mēs apzināmies, ka mērķtiecīgas aktivitātes sociālajos tīklos ietekmē komercdarbības rezultātus un klientu apmierinātību, tādēļ esam gatavi izmantot inovācijas, ko piedāvā Facebook,» skaidro airBaltic mārketinga viceprezidente Elīna Prāve.

airBaltic kopā ar aģentūru Mediabrands Digital izstrādāja stratēģiju, kas bija balstīta uz individualizētām airBaltic lidojumu reklāmām Facebook, lai izprastu klientu vēlmes, vajadzības un uzvedību. Šī mērķa sasniegšanai tika izmantoti Facebook rīki: dinamiskās reklāmas (Dynamic adverts) un to novērtēšana (Measurement). Atkārtota, mērķauditorijai adresēta reklāma sniedz iespēju lidsabiedrībām reklamēt konkrētus maršrutus un datumus cilvēkiem, kuri ir tos iepriekš aplūkojuši, bet nav veikuši rezervāciju. Šis formāts dod klientiem iespēju ātri, ērti veikt rezervāciju un pievienot papildu pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai viņi veic pārlūkošanu datorā vai mobilajā ierīcē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūtība, ka nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» strīdā ar bankrotējušo Krievijas banku «Investbank» Krievijas pārstāvji parādu atgūšanai varētu, piemēram, arestēt «airBaltic» lidmašīnas, ir maza, atzīst «airBaltic» bijušā konsultanta «Prudentia» valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Gorodcovs atzīmēja, ka starptautiskā prakse aviācijā pret ārvalstu aviokompānijām neliecina par saistību nokārtošanu ar lidmašīnu arestiem. «Prātā nenāk tādi gadījumi, par kuriem varētu teikt - jā, tā ir bijis, tā ir normāla prakse,» piebilda Gorodcovs.

Jautāts, vai var teikt, ka Krievijas puses iespējamie draudi arestēt «airBaltic» lidmašīnas un citu mantu, varētu būt drīzāk blefs, Gorodcovs atbildēja apstiprinoši.

«Izskatās, ka tā varētu teikt. Ja tādi draudi būtu izteikti, tad tas būtu darīts, lai pamudinātu un izdarītu spiedienu. Vērtējot teorētiski, tas izskatās pēc blefa,» teica Gorodcovs.

Krastiņš uzsvēra, ka, raugoties no starptautiskās aviācijas prakses, Krievijai neesot nekāda pamata izteikt šāda veida draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" padome, kuru deleģē gan Latvijas valsts, gan privātie investori, apstiprinājuši Paulu Cālīti par jauno airBaltic valdes locekli. Viņš šī amata pienākumus sāks pildīt no 2020. gada 1. marta.

"Padome ir lepna, ka vadības komandai kā jaunākais loceklis pievienojies viens no savējiem. Mēs ticam, ka Pauls Cālītis spēs saglabāt airBaltic pirmšķirīgos darbības rezultātus lidsabiedrības ilgtspējīgās izaugsmes laikā, kad īstenojam Destination 2025 biznesa plānu," teic airBaltic padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis.

Jaunieceltais airBaltic operatīvās vadības direktors un valdes loceklis Pauls Cālītis uzsver: "25 airBaltic nostrādāto gadu laikā man ir bijusi privilēģija veicināt uzņēmuma attīstību no tā pašiem pirmsākumiem. Es esmu priecīgs pievienoties Baltijā vadošās lidsabiedrības valdei, lai turpinātu airBaltic tālāku izaugsmi."

Kā operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis būs atbildīgs par lidojumu vadību, tehniskajām un loģistikas nodaļām, lidostas pakalpojumu vadību, klientu atbalstu, drošību, kā arī lidsabiedrības kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK ir saņēmusi ABLV Bank pašlikvidācijas projektu

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jebkurā gadījumā būs nacionālā aviokompānija

Sandris Točs, speciāli DB, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic nebūs šogad tādas peļņas kā gadu iepriekš, jo tad bija tiesiskais izlīgums ar lidostu, kur faktiski šī izlīguma daļa iegāja peļņā, taču šobrīd kompānija strādā ar operatīvo peļņu

To intervijā DB saka satiksmes ministrs Uldis Augulis, skaidrojot investoru piesaisti Latvijas nacionālajai aviokompānijai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pēc stratēģiskā investora piesaistes airBaltic joprojām paliks nacionālā aviokompānija?

Šobrīd aviācijā ir dinamiska un mainīga situācija, kā rezultātā ir svarīgi investēt airBaltic attīstībā un modernizācijā. airBaltic attīstība ir nodrošinājusi arī Rīgas starptautiskās lidostas attīstību, kā arī tūrisma un citu saistīto nozaru izaugsmi. Darījuma rezultātā- vai tas ir vairākuma, mazākuma vai kāds cits akciju sadalījums – svarīgākais ir tas, ka airBaltic var palikt nacionālā aviokompānija, kas sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic investēs vairāk nekā piecus miljonus eiro Pilotu akadēmijā, kurā bez priekšzināšanām par attiecīgo jomu kandidāti varēs iegūt nepieciešamo sertifikāciju darbam par komercpilotu, pastāstīja lidsabiedrības lidojumu vadības viceprezidents Pauls Cālītis.

Viņš norādīja, ka ideja par šādu akadēmiju uzņēmumam bijusi jau vairākus gadus. «Plāns ir tāds - mēs veidojam pilotu skolu sākotnējai apmācībai. Šī būs profesionāla pilotu skola. Neapmācīsim tikai tā sauktos privātpilotus, kas to dara prieka pēc, bet jau komercpilotus. Mēs gatavosim pilotus tieši aviokompānijas vajadzībām ar domu, ka šie piloti pēc apmācību beigšanas būs sagatavoti darbam aviokompānijā. Nodoms ir, ka viņi tālāk strādā pie mums airBaltic,» klāstīja Cālītis.

Akadēmija tiks veidota uz esošās airBaltic mācību organizācijas bāzes. «Mums jau kopš 2010.gadā ir atsevišķs meitasuzņēmums airBaltic Training. Līdz šim šīs mācības bijušas jau sagatavotiem aviācijas profesionāliem, jau esošiem pilotiem. Tāpat apmācām pilotus un arī citus aviācijas jomas speciālistus. Tagad mēs paplašināsim mācību darbības jomu. Mēs ņemsim nesagatavotus kandidātus un no nulles apmācīsim tādā līmenī, lai pēc skolas pabeigšanas viņi atbilstu darbam aviokompānijā,» skaidroja aviokompānijas lidojumu vadības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru