Jaunākais izdevums

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Neilgi pirms jaunā prezidenta vēlēšanām, kurās nekandidēja iepriekšējais LHF vadītājs, Lipmans uzrunā izteica atvieglojumu, ka beidzot var atstāt atbildīgo amatu. «Biju kategoriski pret Viestura Koziola kandidatūru, bet, tā kā piekrita Kalvītis, esmu ļoti pateicīgs.»

«Man Kalvītis teica, ka negrib būt valdes loceklis, jo viņam ir daudz darba,» teica Lipmans, kurš uzrunāja jauno prezidentu. «Biju kategoriski pret Viestura Koziola kandidatūru, bet, tā kā tu piekriti, esmu ļoti pateicīgs.»

Tikmēr jaunajā LHF valdē ievēlēti Valentīns Bļugers, Viesturs Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons.

Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš bija līdz 2018.gadam, LHF valde nedarbojās pilnā sastāvā, tāpēc viens no darba kongresa punktiem bija LHF izpildinstitūciju vēlēšanas, tostarp arī valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma jau kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Latvija arī pēdējos gados vairākkārt kandidējusi uz iespēju atkal rīkot pasaules čempionātu, tomēr līdz šim tas nav izdevies.

Tikmēr Kalvītis pērn septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, bet pašlaik viņš ir AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs.

Atbalstu Lipmanam izteica Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels, kurš pat bija nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Tiesa, tas neko neietekmēja, jo prezidentu ievēl LHF biedri.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā.

Politiskās karjeras laikā Kalvītis bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs. 2004.gadā viņš kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu. Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. 2014.gadā viņš mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjerministru partijas Vienoti Latvijai saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču parlamentā netika ievēlēts.

papildināta visa ziņa

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Kalvītis: Latvijas Hokeja federāciju saņēmu īpatnējā stāvoklī, tur viss organizēts ar vecām metodēm

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība organizāciju pārņēmusi «diezgan īpatnējā stāvoklī», otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izteicās LHF prezidents Aigars Kalvītis.

LHF prezidenta amatu kopš 1998.gada ieņēma uzņēmējs Kirovs Lipmans, tomēr oktobrī kongresā viņš negaidīti no amata tika gāzts un vietā stājās AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Kalvītis.

«Ļoti aktīvi strādājam, katru nedēļu ir sēdes. Nācās pārveidot LHF darbu, jo saņēmām to diezgan īpatnējā stāvoklī. Bija daži darbinieki, kuri nodarbojās ar pilnīgi visiem jautājumiem,» Kalvītis deputātiem stāstīja, ka organizācijā nebija treneru un mārketinga komisijas, sporta direktora un vēl daudzu citu nepieciešamu cilvēku. «Viss tas tika organizēts ar vecām metodēm. Tādām pat kā pirms 25 gadiem. Tagad esam pieņēmuši cilvēkus, par kuru kompetenci nešaubos. Komplektējam sastāvu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā vēlētos ielaist līdz 2660 skatītājus

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Koziols: Līdz līguma parakstīšanai ar Hārtliju vēl neesam tikuši

LETA, 23.05.2017

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs (no kreisās) un Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans tiks uzņemts Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē, piektdien paziņojusi organizācija.

Lipmanam nākamā gada pasaules čempionātā Dānijā pasniegs arī balvu par ieguldījumu IIHF organizācijā un starptautiskajā hokejā kopumā.

IIHF uzsvērusi, ka tieši Lipmana vadībā Latvijas valstsvienība deviņdesmitajos gados sasniedza pasaules čempionāta elites divīziju, kā arī komanda četras reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs.

Pagājušā gada oktobrī LHF kongresā daudziem par pārsteigumu par jauno organizācijas prezidentu kļuva Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Lipmanu.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā.

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Pēc tam Latvija vairākkārt kandidēja uz šī turnīra atkārtotu rīkošanu, līdz šīs tiesības duetā ar Baltkrieviju tika iegūtas 2021.gada meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Ja Rīga viena rīkos hokeja čempionātu, IIHF jābūt pretimnākošai ar finansējumu

LETA, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis

Armanda Vilciņa, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam jāpiemīt kompleksai izpratnei par biznesā notiekošajiem procesiem, kā arī spējai sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, norāda akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vadītājam jābūt pieejamam, atvērtam, stratēģiskam, jāmāk ieklausīties darbinieku viedokļos un jāspēj atrast pareizos risinājumus, pauž A. Kalvītis, piebilstot, ka šauri orientēts līderis uz lietām, visticamāk, nespēj raudzīties objektīvi.

LG valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielus panākumus var gūt tikai kopā ar komandu, spējot izmantot katra darbinieka spēcīgākās puses. Savu profesionālo karjeru A. Kalvītis sāka kā lauksaimnieks, studiju gados praksē strādājot Zviedrijas lielākajā piensaimniecības uzņēmumā Alamnas Bruk AB.

Viņš atzīst, ka eksporta bizness viņu patiešām aizrāva. “Man patika tas, ko es daru. Likās, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos. Biju nodibinājis kontaktus ar tirdzniecības uzņēmumiem visā pasaulē, regulāri ceļoju, tikos ar uzņēmējiem. Dzīve bija ļoti interesanta. Tad es saņēmu piedāvājumu no Andra Šķēles un Andra Bērziņa – viņi mani gribēja redzēt Tautas partijā. Tajā laikā es biju ļoti aizņemts, teicu, ka man nav lielas intereses par politiku, taču piekritu startēt vēlēšanās, kā rezultātā tiku ievēlēts Saeimā. Tā sākās mana politiskā karjera – biju gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, gan ekonomikas un zemkopības ministrs, kā arī Ministru prezidents,” atklāj pašreizējais LG valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nebūtu jāsatraucas par dabasgāzes krājumiem vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet gan par to, kā pie tik augstām gāzes cenām spēs izdzīvot Latvijas ekonomika.

Tā ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Es neceltu paniku, jo, piemēram, "Latvijas gāze" gāzes piegādes portfeli šai ziemai ir nodrošinājusi un Inčukalna gāzes krātuve ir piepildīta vismaz par 80%, tāpēc tās uzkrājums pat pie aukstākiem laika apstākļiem ziemā varētu sākt izsīkt februāra beigās, marta sākumā," teica A.Kalvītis.

Jautājumā par dabasgāzes cenām viņa ieskatā Latvija ir jau pie drūmākā scenārija, jo ir aktuāls jautājums, kā patērētāji varēs samaksāt rēķinus, ja dabasgāzes cena būs 100 eiro par megavatstundu.

"Pie šādām gāzes cenām ekonomika nevar funkcionēt, iedzīvotāji nevarēs samaksāt rēķinus, jo pie zemiem gāzes tarifiem mājsaimniecību parādu portfelis pieauga," izteicās A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Bargā ziemā gāzes cena varētu sasniegt jaunus rekordus

Armanda Vilciņa, 03.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cena Latvijas apgabalā 1.decembrī sasniedza 95 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tuvākajā laikā tā varētu gan ievērojami palielināties, gan sarukt, norāda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Meteorologi prognozē, ka ziema Latvijā būs diezgan auksta, atzīmē A.Kalvītis. “Protams, mēs ar savu mazo tirgu nespējam ietekmēt Eiropas biržas cenas, taču jāsaprot, ka temperatūras pazemināšanās nav vērojama tikai mūsu teritorijā. Ja ziema būs auksta, ņemot vērā niecīgos gāzes krājumus Eiropā, gāzes cena var sasniegt rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā, temperatūrai pazeminoties vai atrisinoties piegādes problēmām, piemēram, palaižot gāzes vadu Nord Stream 2, cena varētu stabilizēties un sāk krist,” skaidro A.Kalvītis.

Viņš atzīst, ka 2021. gads enerģētikas nozarē ir bijis ļoti sarežģīts un pašlaik nemaz nav zināms, kā tas noslēgsies, jo izmaiņas tirgū notiek pa stundām. “Sākot ar jūliju esam piedzīvojuši strauju cenu kāpumu. Domāju, ka neviens pat sapņos neavarēja iedomāties, ka decembrī gāze maksās teju 100 EUR/MWh. Svārstības vienas dienas ietvaros nereti ir pat 7 līdz 10 EUR/MWh. Būtiski augusi ir arī elektroenerģijas cena, pirms pāris dienām Nordpool biržā elektroenerģijas cena Latvijas apgabalā sasniedza pat 420 EUR/MWh. Šādos apstākļos domāt par stratēģiju vai kaut ko prognozēt ir neiespējami, jo katra nākamā diena nes arvien jaunus pārsteigumus,” secina LG valde priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Latvijas gāze" ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.

Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma "Gazprom", taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.

""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam".

Iegādātos gāzes apjomus neatklāj 

Pašlaik publiski nav zināms, tieši cik teravatstundu (TWh) dabasgāzes kopumā Latvijas komersanti...

Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid

LETA, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdi un finanšu direktores amatu 12.augustā personisku iemeslu dēļ atstās Inga Āboliņa, liecina kompānijas

I.Āboliņa kopš 2020.gada augusta bijusi kompānijas valdes locekle un finanšu direktore, viņas atbildībā un pārraudzībā bija uzņēmuma finanšu, risku vadības, norēķinu un grāmatvedības struktūrvienības.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā pauž pateicību Āboliņai par viņas nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā kopīgi nostrādātajā laikā. "Mums ir žēl, ka viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt "Latvijas gāzi", un mēs vēlam viņai veiksmi turpmākajos centienos," norāda A.Kalvītis.

I.Āboliņa patlaban vēl neatklāj savus nākotnes plānus un to, vai turpinās darbu enerģētikas nozarē, teikts ziņojumā.

Pirms pievienošanās "Latvijas gāzei" 2020.gadā Āboliņa strādāja enerģētikas nozarē - kopš 2017.gada bijusi AS "Sadales tīkls" valdes locekle un finanšu direktore, no 2001. līdz 2017.gadam - ieņēmusi dažādus amatus AS "Latvenergo".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokeja čempionāts Rīgā var būt jau 2021. gadā

Māris Ķirsons, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokejists Oskars Bārtulis kļuvis par Krievijas pilsoni

LETA, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas izlases hokejists Oskars Bārtulis pieņēmis Krievijas pilsonību, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Hokeja federācija (LHF).

LHF saņēmusi 31 gadu vecā Bārtuļa iesniegumu, kurā vēstīts, ka aizsargs atsakās spēlēt Latvijas valstsvienībā, jo viņš ir ieguvis Krievijas pilsonību.

Līdz ar to Bārtuļa karjera Latvijas izlasē ir noslēgusies.

Tikmēr pats hokejists no plašākiem komentāriem atturējās.

Bārtulis aizvadītajā sezonā spēlēja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Ufas «Salavat Julajev», kuras sastāvu aizsargs papildināja Ziemassvētku laikā, kad pameta finansiālu problēmu nomākto Vladivostokas «Admiral». Tiesa, viņš nebija pirmā izvēle Ufas kluba treneriem, bet regulārā čempionāta desmit spēlēs viņš izcēlās ar vienu rezultatīvu piespēli un negatīvu lietderības koeficientu -1.

Komentāri

Pievienot komentāru