Jaunākais izdevums

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Neilgi pirms jaunā prezidenta vēlēšanām, kurās nekandidēja iepriekšējais LHF vadītājs, Lipmans uzrunā izteica atvieglojumu, ka beidzot var atstāt atbildīgo amatu. «Biju kategoriski pret Viestura Koziola kandidatūru, bet, tā kā piekrita Kalvītis, esmu ļoti pateicīgs.»

«Man Kalvītis teica, ka negrib būt valdes loceklis, jo viņam ir daudz darba,» teica Lipmans, kurš uzrunāja jauno prezidentu. «Biju kategoriski pret Viestura Koziola kandidatūru, bet, tā kā tu piekriti, esmu ļoti pateicīgs.»

Tikmēr jaunajā LHF valdē ievēlēti Valentīns Bļugers, Viesturs Koziols, Edgars Jansons, Armands Šteinbergs, Ralfs Bukarts un Māris Martinsons.

Lai arī Lipmana pilnvaru termiņš bija līdz 2018.gadam, LHF valde nedarbojās pilnā sastāvā, tāpēc viens no darba kongresa punktiem bija LHF izpildinstitūciju vēlēšanas, tostarp arī valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma jau kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Latvija arī pēdējos gados vairākkārt kandidējusi uz iespēju atkal rīkot pasaules čempionātu, tomēr līdz šim tas nav izdevies.

Tikmēr Kalvītis pērn septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, bet pašlaik viņš ir AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs.

Atbalstu Lipmanam izteica Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels, kurš pat bija nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Tiesa, tas neko neietekmēja, jo prezidentu ievēl LHF biedri.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā.

Politiskās karjeras laikā Kalvītis bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs. 2004.gadā viņš kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu. Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. 2014.gadā viņš mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjerministru partijas Vienoti Latvijai saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču parlamentā netika ievēlēts.

papildināta visa ziņa

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Kalvītis: Latvijas Hokeja federāciju saņēmu īpatnējā stāvoklī, tur viss organizēts ar vecām metodēm

LETA, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība organizāciju pārņēmusi «diezgan īpatnējā stāvoklī», otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izteicās LHF prezidents Aigars Kalvītis.

LHF prezidenta amatu kopš 1998.gada ieņēma uzņēmējs Kirovs Lipmans, tomēr oktobrī kongresā viņš negaidīti no amata tika gāzts un vietā stājās AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Kalvītis.

«Ļoti aktīvi strādājam, katru nedēļu ir sēdes. Nācās pārveidot LHF darbu, jo saņēmām to diezgan īpatnējā stāvoklī. Bija daži darbinieki, kuri nodarbojās ar pilnīgi visiem jautājumiem,» Kalvītis deputātiem stāstīja, ka organizācijā nebija treneru un mārketinga komisijas, sporta direktora un vēl daudzu citu nepieciešamu cilvēku. «Viss tas tika organizēts ar vecām metodēm. Tādām pat kā pirms 25 gadiem. Tagad esam pieņēmuši cilvēkus, par kuru kompetenci nešaubos. Komplektējam sastāvu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Koziols: Līdz līguma parakstīšanai ar Hārtliju vēl neesam tikuši

LETA, 23.05.2017

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs (no kreisās) un Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans tiks uzņemts Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē, piektdien paziņojusi organizācija.

Lipmanam nākamā gada pasaules čempionātā Dānijā pasniegs arī balvu par ieguldījumu IIHF organizācijā un starptautiskajā hokejā kopumā.

IIHF uzsvērusi, ka tieši Lipmana vadībā Latvijas valstsvienība deviņdesmitajos gados sasniedza pasaules čempionāta elites divīziju, kā arī komanda četras reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs.

Pagājušā gada oktobrī LHF kongresā daudziem par pārsteigumu par jauno organizācijas prezidentu kļuva Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Lipmanu.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā.

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Pēc tam Latvija vairākkārt kandidēja uz šī turnīra atkārtotu rīkošanu, līdz šīs tiesības duetā ar Baltkrieviju tika iegūtas 2021.gada meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid

LETA, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokeja čempionāts Rīgā var būt jau 2021. gadā

Māris Ķirsons, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokejists Oskars Bārtulis kļuvis par Krievijas pilsoni

LETA, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas izlases hokejists Oskars Bārtulis pieņēmis Krievijas pilsonību, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Hokeja federācija (LHF).

LHF saņēmusi 31 gadu vecā Bārtuļa iesniegumu, kurā vēstīts, ka aizsargs atsakās spēlēt Latvijas valstsvienībā, jo viņš ir ieguvis Krievijas pilsonību.

Līdz ar to Bārtuļa karjera Latvijas izlasē ir noslēgusies.

Tikmēr pats hokejists no plašākiem komentāriem atturējās.

Bārtulis aizvadītajā sezonā spēlēja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Ufas «Salavat Julajev», kuras sastāvu aizsargs papildināja Ziemassvētku laikā, kad pameta finansiālu problēmu nomākto Vladivostokas «Admiral». Tiesa, viņš nebija pirmā izvēle Ufas kluba treneriem, bet regulārā čempionāta desmit spēlēs viņš izcēlās ar vienu rezultatīvu piespēli un negatīvu lietderības koeficientu -1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar triju valdes locekļu pilnvaru termiņa beigām Latvijas Gāze veikusi izmaiņas valdes sastāvā, kas stāsies spēkā no 2018. gada 16. augusta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atbilstoši padomes lēmumam, Latvijas Gāzes valdes locekļu amatos atkārtoti ievēlēti Aigars Kalvītis un Elita Dreimane. Savukārt, Aleksandru Frolovu valdes locekļa amatā nomainīs Deniss Jemeļjanovs, kurš līdz ar to atstās AS «Gaso» padomes locekļa amatu.

Ceturtā valdes locekļa Sebastiana Grēblinghofa līdzšinējo pilnvaru termiņš turpinās līdz 2019. gada 31. augustam.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Aigars Kalvītis, valdes priekšsēdētāja vietnieka - Sebastians Grēblinghofs. Kā otrs valdes priekšsēdētāja vietnieks ievēlēts Deniss Jemeļjanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ašeradens: Latvijai jāiegādājas vairāk nekā 50% nodalītā Latvijas Gāzes uzņēmuma akciju

LETA, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu jāiegādājas vairāk nekā 50% nodalītā AS Latvijas Gāze (LG) gāzes pārvades uzņēmuma akciju, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē informēja, ka patlaban notiek LG bilanču sadale, domājot par to, kādi gāzes koncerna aktīvi nonāks uzņēmumā, kas nodarbosies ar gāzes pārvadi un uzglabāšanu, bet kādi aktīvi nonāks uzņēmumā, kas nodarbosies ar gāzes sadali un tirdzniecību.

Ministrs uzsvēra, ka valsts neplāno iegādāties nodalītā gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmuma daļas, toties tiekot spriests par valsts iesaisti gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmumā.

Pastāv trīs varianti. Pirmkārt, valsts neiegādājas daļas nodalītajā LG uzņēmumā. Otrkārt, valsts iegādājas vairāk nekā 50% akciju nodalītajā LG uzņēmumā. Treškārt, valsts iegādājas minimālu kapitāldaļu skaitu, lai nodrošinātu pirmpirkuma tiesības. Patlaban Ekonomikas ministrija gatavo informatīvo ziņojumu par minēto situāciju, kā arī plānojam piesaistīt starptautisku konsultantu, kas minētos scenāriju izvērtēs. Vēlamais variants ir iegādāties vairāk nekā 50% uzņēmuma daļu, kā tas ir pārējās Baltijas valstīs. Taču, ja konsultants piedāvās citu risinājumu, tad Latvijai nebūs obligāti jāiegādājas 50% daļu nodalītajā LG uzņēmumā, informēja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kurš katrs investors nederēs

Māris Ķirsons, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās drošības vārdā zem papildu kontroles tupeles nonāks aptuveni 30 uzņēmumi, par kuru kapitāldaļu īpašniekiem nevarēs kļūt kurš katrs

Tāds ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darba rezultāts, vērtējot piedāvātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie paredz, ka valdībai būs tiesības atļaut vai neatļaut konkrētai personai iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgos uzņēmumos. Šādas pilnvaras gan netiks attiecinātas uz darījumiem, kas notikuši pagātnē. Saeimas deputāts Jānis Ādamsons atgādināja, ka grozījumu mērķis ir ieviest kontroles mehānismu attiecībā uz ārvalstu investīcijām vairākos segmentos. Tiesa, nav skaidrs, kādi varētu būt risinājumi, ja uzņēmumu kapitāldaļas vai akcijas tiek pārņemtas kā komercķīlas vai arī šiem uzņēmumiem ir mainījies nevis ārzemēs reģistrētais īpašnieks, bet gan īpašnieka kapitāldaļu turētājs. Komisija darbu pie šo grozījumu izskatīšanas vēl turpinās, bet paredzēts, ka jau rītdienas Saeimas plenārsēdē par tiem galavārdu teiks parlaments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas

To laikrakstam Dienas Bizness pavēstīja Ekonomikas ministrija (EM), atzīmējot, ka piegādātāju aktivitāte ir ļoti augsta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Pašlaik starp dabasgāzes tirgotājiem redzami gan vietējie, gan ārvalstu komersanti, tostarp ir vairāki Baltijas valstu lielākie enerģētikas nozares uzņēmumi, kuriem jau ir pieredze elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā gan Latvijā, gan reģionālajā tirgū. Ņemot vērā to, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas process ir vēl tikai sācies, gāzes tirgotājiem regulāri pievienojas arvien jauni spēlētāji. Vēl tikai augustā kā gāzes tirgotājs Latvijā reģistrējās galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā AS Rīgas Siltums, bet septembrī lietuviešu uzņēmums UAB Nominus. «Ne visi no reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem uzreiz aktīvi piedāvā savus pakalpojumus plašam lietotāju lokam, taču būtiski ir tas, ka atvērtais tirgus tiem nodrošina iespēju izvēlēties gan dažādus piegādes avotus, gan nosacījumus, piemēram, iespēju veidot dabasgāzes uzkrājumus, tādā veidā fiksējot dabasgāzes cenas,» atzīmē EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

99% dabasgāzes lietotāju pēc tirgus atvēršanas turpinās pirkt gāzi no AS Latvijas Gāze

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.aprīlī ir atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Līdz šā gada 15.jūnijam gāzes lietotāji, kuri ir juridiskās personas, varēja pieņemt lēmumu par gāzes tirgotāja izvēli brīvajā tirgū.

Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norāda: «Latvijas Gāzei ir vairāk nekā 440 000 klientu. Tāpēc tas, ka daži klienti ir izvēlējušies alternatīvus tirgotājus, kā jūs saprotat, nekādi neietekmē Latvijas Gāzes saimniecisko darbību. 99% gāzes lietotāju turpinās pirkt gāzi no Latvijas Gāzes.»

AS Latvijas Gāze par nekorektu un neprecīzu uzskata publiskajā telpā izplatīto informāciju par citu gāzes tirgotāju panākumiem klientu pārvilināšanā. A.Kalvītis uzsver: «Neskatoties uz citu gāzes tirgotāju pieliktajām pūlēm un ieguldītajiem resursiem, kā arī klientu bāzi no elektroenerģijas tirgošanas, plašsaziņas līdzekļos pieminēto gāzes patērētāju, kas izvēlējušies citu gāzes tirgotāju, pasūtītie gāzes apjomi veido tikai 3-4% no Latvijas gāzes tirgus. Turklāt, pēc manā rīcībā esošās informācijas, nevienam no gāzes tirgošanas starpniekiem, kuri piedāvā klientiem gāzi piegādāt arī ziemas mēnešos, nav ilgtermiņa līgumu ar gāzes ražotājiem, kā arī pietiekamu gāzes krājumu Inčukalna gāzes krātuvē, lai solīto gāzi nodrošinātu. Jau šobrīd vairāki gāzes tirgotāji ved sarunas ar Latvijas Gāzi par klientiem sasolītās, bet neesošās gāzes pirkšanu no mums. Tādēļ aicinu visus klientus pirms izvēles izdarīšanas par gāzes tirgotāju rūpīgi izvērtēt, kā izvēlētais gāzes tirgotājs nodrošinās gāzapgādes stabilitāti ziemas mēnešos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi raisa bažas par gāzes zādzību pieaugumu, šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš informēja, ka pērn LG konstatēja aptuveni 600 gadījumu, kad notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāju darbībā, lai nodrošinātu, kā gāze neplūst cauri skaitītājam, tādējādi to nozogot.

LG gāzes zagšanu konstatē, pārbaudot klienta telpu kvadratūru, kā arī salīdzina vēsturisko un esošo gāzes patēriņu un maksājumus. Konstatējot neatbilstības, LG meklē zuduma iemeslus. «Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nepamatoti pieķerts gāzes zagšanā. Turklāt nozagtās gāzes summa ir mērāmā desmitos tūkstošos eiro. Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» uzsvēra Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskas izmaiņas pēc gāzes tirgus atvēršanas nav novērotas, ceturtdien laikraksta Dienas Bizness organizētajā diskusiju panelī par siltumapgādi atklāja uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Šobrīd tirgū redzami vairāki jauni spēlētāji, tomēr Baltijas reģiona līderi palikuši nemainīgi, savas pozīcijas Latvijā saglabājusi arī Latvijas Gāze. AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis uzsvēra, ka šobrīd tirgus vēl tikai attīstās, tāpēc pāragri runāt par to, kādas priekšrocības tas nesīs.

Pašlaik esam ceļa sākumā, secinājumus varēsim izdarīt pēc gada, uzskata Talcis.

Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis diskusijas laikā izteica atzinību Latvijas Gāzes pielāgošanās spējām tirgus dinamikai un svārstīgajām cenām.

Ja sākumā likās, ka tirgus atvēršana ir smagnējs process, tad šobrīd redzam, ka tas veicinājis konkurenci, tāpēc kopumā šo procesu vērtējam pozitīvi, atzina Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Latvijas hokeja izlašu mājvieta savas durvis pirmajiem iemītniekiem vērs mēneša laikā, un pirmā, kas šo iespēju izmantos, būs Latvijas U-20 izlase.

Jaunais sporta komplekss atrodas blakus Volvo ledus hallei, Jūrmalas gatvē 78 d, un to turpmāk izmantos visas Latvijas hokeja izlases.

Jaunais sporta komplekss tika uzbūvēts aptuveni gada laikā. Tajā ir izveidotas īpašas ģērbtuves izlasēm, viesnīca 64 personām, vingrošanas skola, kā arī džudo klubs Lido.

Jauno kompleksu ar Volvo halli savienos sešu metrus garš izbīdāms tunelis, lai no ģērbtuvēm varētu uzreiz nokļūt hallē.

Pagaidām vēl sporta komplekss pilnībā nav pabeigts, bet jau mēneša laikā tam varētu būt pirmie izmantotāji. Paredzams, ka tā būs U-20 izlase, kura sāks gatavoties pasaules čempionātam augstākajā divīzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties. Hokejā – nemākam iemest

Bet to var mainīt, un tas ir viens no izaicinājumiem, ko DB Uzņēmēju kluba biedru novembra tikšanās reizē minēja galvenais viesis – Latvijas Hokeja federācijas (LHF) nepilnu divu mēnešu vecās un jaunu apņemšanos pilnās valdes loceklis Viesturs Koziols. «Es nekad neslidoju, kur ripa ir bijusi, bet gan tur, kur tā būs.» Ar šādu, tiesa gan, aizlienētu, bet pašam tuvu teicienu, viņš sāk runāt par hokeju – biznesu – naudu.

Runājot par problēmām, ko V. Koziols labāk izvēlas dēvēt par izaicinājumiem, viņaprāt, pašos pamatos jāmaina hokeja sabiedrības domāšanas veids. «Ir jādefinē, kas ir LHF misija, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Šveicē, kur kādu laiku dzīvoju, hokeja federācijā valdīja tikai viens lozungs: mēs ejam pēc zelta. Ir jābūt augstam mērķim. Arī mums. Bieži spēlētājiem izšķirošos brīžos pietrūkst nekaunības, hokeja viltības, killer instict, ja gribat. No hokeja attīstības, nākotnes panākumu viedokļa, pareizāk un veselīgāk būtu būvēt saimniecību no jauna, par mērķi izvirzot lielai izlasei cīnīties par medaļām,» spriež V. Koziols. Apbraukājot daudzas hokeja halles Latvijā, viņš pamanījis tur izvietotās hokeja imidža fotogrāfijas, kurās redzami spilgti aizsardzības momenti, bet teju neviena uzbrukuma un vārtu gūšanas momenta. «Zinām, ka tas nav speciāli, bet puišeļi – mūsu jaunie ozoliņi, dārziņi un žoltoki – 250 reizes gadā iet garām tām fotogrāfijām un lēnām sāk pierast, ka tieši aizsargāties ir stilīgi.» Un te DB kluba galvenais viesis velk paralēles ar Latvijas sabiedrību kopumā, jo vairākas sporta pasaules nianses ir visas valsts iedzīvotāju spogulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien noslēgusies iepirkuma procedūra par ledus halles būvniecību pie Daugavas stadiona, kurā saņemti pieci pieteikumi, apstiprināja VSIA «Kultūras un sporta centra «Daugavas stadions»» pārstāvis Juris Valters.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Hokeja federācijā (LHF) nav pilnīgas pārliecības, ka 2021.gadā Rīgā notiks pasaules čempionāts, kuru paredzēts rīkot kopā ar Baltkrieviju. Problēmas saistītas ar treniņhalli, kas līdz 2021.gada sākumam jāuzbūvē pie Daugavas stadiona. Portāla TVNET rīcībā esošā informācija liecināja, ka Baltkrievija čempionātu ir gatava rīkot viena.

Starp LHF un Baltkrievijas pusi februārī tika parakstīts sadarbības līgums par 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu. Tas paredz, ka vienas apakšgrupas komandas sacentīsies Rīgā, bet otras spēlēs Minskā. Izslēgšanas mači un cīņas par medaļām notiks Baltkrievijā.

Iepriekš pastāvēja bažas, ka 2021.gada pasaules hokeja čempionātu nebūs iespējams rīkot Latvijā, sakarā ar nenoslēgto iepirkumu, tomēr Valters apstiprināja, ka iepirkums ir beidzies un saņemti pieci pieteikumi, kurus nākamās nedēļas laikā izskatīs un izvērtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Neuzkāpt uz elektrības grābekļa

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gāzes tirgus liberalizācija padarīs gāzi lētāku, tad – abām rokām par. Ja patērētājam labvēlīga cena nav šī procesa mērķis, kādam būs par to jāsamaksā

Sagaidot gāzes tirgus atvēršanu aprīlī, kad visiem dabasgāzes lietotājiem tiek solītas tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, paši patērētāji no šī teju teiksmainā procesa grib iegūt ļoti konkrētu, pat taustāmu (savos maciņos) rezultātu. Ne tikai gāzes tirgotāja izvēles iespējas, bet, galvenais, lētāku cenu.

Liberalizācijas termins liek domāt par indivīda jeb patērētāja tiesību aizstāvēšanu. Visām iespējamām liberalizācijām, tostarp gāzes tirgus, viennozīmīgi jādarbojas par labu patērētājiem indivīda līmenī, prasti izsakoties, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja līmenī. Gāzes sadārdzināšanās sistu pa pirkstiem ne jau tikai tiem, kas gāzi patērē burtiski, sildoties pie gāzes apkures katla vai cepot vēršacis uz gāzes plīts uzkarsētā pannā. Cietīs arī siltuma ražošanas izmaksas, tāpat arī elektroenerģijas, kura gan jau piedzīvojusi savu liberalizāciju, beigu galā liekot par spuldzītes iedegšanu, rēķini kā gribi, brīvajā tirgū beigu galā tomēr maksāt vairāk, ņemot vērā Latvijas īpatnības ar OIK izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Strīdā ar SPRK tiesa lemj par labu Latvijas Gāzei

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 17.oktobrī ir atzinusi par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu uzlikt pienākumu akciju sabiedrībai Latvijas Gāze (LG) nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai pirms 2017.gada 3.aprīļa, informē uzņēmumā.

Pievienotas pēdējās četras rindkopas

«Tiesas spriedums ir svarīga tiesiskās paļāvības principa uzvara, aizsargājot uzņēmumu no administratīvās iestādes patvaļas, kas politisku vai citu iemeslu dēļ vēlējās piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz valsts un Latvijas Gāzes akcionāru noslēgtajiem līgumiem», uzskata Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lietas apstākļi ir saistīti ar 2016.gadā VAS Latvenergo iesniegto pieprasījumu Latvijas Gāzei dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu nodrošināšanai, lai izlietotu cita dabasgāzes tirgotāja iegādāto dabasgāzi savam galapatēriņam Latvijas teritorijā – Rīgas TEC-2, pirms 2017.gada 3.aprīļa. Aizsargājot savas normatīvajos aktos garantētās tiesības uz ekskluzīvu gāzes tirdzniecību Latvijas Republikā, Latvijas Gāze vērsās SPRK. Tomēr komisija uzstāja, ka Latvijas Gāzei esot pienākums izpildīt VAS Latvenergo pieprasījumu un strādāt atvērta tirgus apstākļos jau kopš 2014.gada 4.aprīļa.

Komentāri

Pievienot komentāru