Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - PTAC par patērētāju maldināšanu piemēro SIA KL Retail 20 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

(Pievienots uzņēmuma komentārs.)

Pēc 2018. un 2019. gadā veiktajām pārbaudēm SIA «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja, ka sabiedrības īstenotā komercprakse ir negodīga, tādēļ nolemts piemērot naudas sodu, informē PTAC.

PTAC secinājis, ka veikalos, tai skaitā veikalā «LATS», tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus. Arī pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus sabiedrība ilgstoši tos nenovērsa. PTAC veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka sabiedrība daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu; daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš; daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības; atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

No lietā esošajiem materiāliem PTAC konstatēja, ka sabiedrība ir sistemātiski pārkāpusi patērētāju tiesību regulējošos normatīvos aktus, un pārkāpums ir būtisks, jo sabiedrības īstenotā komercprakse ir adresēta un skar daudzus patērētājus, kuri apmeklē vai varētu apmeklēt sabiedrības veikalus, tādējādi negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību, proti, patērētājs pieņēma/varēja pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. Kā piemēru var minēt preces mērvienības (kg, l) cenas neatbilstošu norādīšanu, kas apgrūtina patērētājiem iespēju veikt izdevīgāko attiecīgā preču piedāvājuma izvēli un salīdzinājumu ar citiem piedāvājumiem gadījumos, kadlīdzīgām precēm ir dažāda tilpuma vai masas iepakojumi.

PTAC vairākkārt ir sazinājies ar sabiedrību, norādot uz tās komercpraksē īstenotajām neatbilstībām, tomēr sabiedrība nav sniegusi atbildes uz PTAC pieprasīto informāciju, kā arī nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus. Līdz ar to nav konstatēta sabiedrības vēlme sadarboties ar PTAC, kas ir vērtējams kā sabiedrības atbildību pastiprinošs apstāklis. Ņemot vērā augstāk minēto, sabiedrībai par izdarītajiem pārkāpumiem ir uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi; piemērota soda nauda 20 000 eiro apmērā.

Kompānijas valdes loceklis Kristaps Lūsis skaidro, ka uzņēmums saskaras ar darbinieku grūtībām un ļoti bieži veikala vadītājs strādā kasē, kas ir tieši atbildīgs par šo procesu. «Tāpat arī es - uzņēmuma valdes loceklis atsevišķas dienas esmu spiests strādāt aiz kases, jo reāli, atsevišķās situācijās esam spiesti izvēlēties veikalu atvērt vai neatvērt,» viņš uzsvēra.

«Runājot, par sodu, tad tas protams nav samērīgs sods mazam uzņēmumam ar nepilnu 6 miljonu apgrozījumu gadā, tajā pašā laikā Rimi par šādu gadījumu ir saņēmis tieši tādu pašu sodu 20 000 eiro apmērā, bet mūsu apgrozījums nav salīdzināms ar Rimi apgrozījumu, kas ir 750 miljoni eiro gadā,» uzskata K. Lūsis.

« Līdz ar to uzskatu, ka šāda soda piemērošana liecina par vietējo mazo uzņēmumu iznīcināšanu, un nesaskatu, ka šeit ir notikusi patērētāju maldināšana, kā to traktē PTAC, bet šeit gan ir faktors, ka nav darbinieku, kas šīs cenu zīmes izliktu. Iespēju robežās mēs strādāsim ar šo jautājumu. Arī mūsu interesēs ir izvietot cenu zīmes plauktos, jo pircēji neiegādājas produktus bez cenu zīmes. Šāda veida problēmu iespējams konstatēt ikvienā pārtikas preču veikalā, jo visi saskaras ar līdzīgām problēmam. Lēmumu mēs pārsūdzēsim tiesā, bet šāds gadījums liecina par to, kā valsts iznīcina uzņēmumus, jo šāda veida soda naudu mūsu uzņēmums nav spējīgs nomaksāt,» atzīst K. Lūsis.

Kā liecina Lursoft dati, 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,9 miljoni eiro, bet zaudējumi - 88,9 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 61 darbinieks. Uzņēmuma kopējie nodokļa maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 386,2 tūkstošus eiro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 132,37 tūkstošus eiro. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Kristaps Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna tenisa kortu teritorija kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro

Zane Atlāce-Bistere/LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas valstīs vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

No tiem puse ir Latvijā bāzētie mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 40% no investīcijām saņēmuši Lietuvas un 10% Igaunijas uzņēmumi. Kopumā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un ieguldījumu apjoms audzis teju trīs reizes, kas apliecina arvien pieaugošo uzņēmumu gatavību piesaistīt finansējumu arī ārpus bankas.

«Aizvadītajā gadā esam īstenojuši virkni aktivitāšu, lai veicinātu finansējuma pieejamību mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas valstīts. Tā pērn esam automatizējuši un vienkāršojuši pieteikuma izvērtēšanas procesu, ļaujot uzņēmumiem saņemt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus vēl ērtāk. Tāpat papildus aizdevumiem paši aktīvi lūkojamies dažādu uzņēmumu virzienā, kuriem būtu saistošs riska kapitāls. Tā, piemēram, nesen veicām ieguldījumu pašmāju uzņēmumā Giraffe360, kā arī iepriekš tādās kompānijās kā Indexo, Visidarbi un Loanstream. Šogad mūsu mērķis ir turpināt iesākto un kāpināt izsniegto finansējumu apmēru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vismaz uz pusi,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas tirgotājs SIA «KL Retail» ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 20 000 eiro liela soda piemērošanu uzņēmumam.

Patlaban vēl nav zināms, kad lieta tiks skatīta.

Sods uzņēmumam tika piemērots, jo pēc 2018. un 2019.gadā veiktajām pārbaudēm «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās PTAC konstatējis, ka kompānijas īstenotā komercprakse cenu norādīšanas jomā ir negodīga.

PTAC konstatējis, ka veikalos, tostarp veikalā «Lats» tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus.

Pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus kompānija ilgstoši neesot tos novērsusi.

PTAC veiktajās pārbaudēs konstatējusi, ka «KL Retail» daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu, daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš, daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības un, atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru