Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - PTAC par patērētāju maldināšanu piemēro SIA KL Retail 20 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

(Pievienots uzņēmuma komentārs.)

Pēc 2018. un 2019. gadā veiktajām pārbaudēm SIA «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja, ka sabiedrības īstenotā komercprakse ir negodīga, tādēļ nolemts piemērot naudas sodu, informē PTAC.

PTAC secinājis, ka veikalos, tai skaitā veikalā «LATS», tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus. Arī pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus sabiedrība ilgstoši tos nenovērsa. PTAC veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka sabiedrība daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu; daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš; daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības; atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

No lietā esošajiem materiāliem PTAC konstatēja, ka sabiedrība ir sistemātiski pārkāpusi patērētāju tiesību regulējošos normatīvos aktus, un pārkāpums ir būtisks, jo sabiedrības īstenotā komercprakse ir adresēta un skar daudzus patērētājus, kuri apmeklē vai varētu apmeklēt sabiedrības veikalus, tādējādi negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību, proti, patērētājs pieņēma/varēja pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. Kā piemēru var minēt preces mērvienības (kg, l) cenas neatbilstošu norādīšanu, kas apgrūtina patērētājiem iespēju veikt izdevīgāko attiecīgā preču piedāvājuma izvēli un salīdzinājumu ar citiem piedāvājumiem gadījumos, kadlīdzīgām precēm ir dažāda tilpuma vai masas iepakojumi.

PTAC vairākkārt ir sazinājies ar sabiedrību, norādot uz tās komercpraksē īstenotajām neatbilstībām, tomēr sabiedrība nav sniegusi atbildes uz PTAC pieprasīto informāciju, kā arī nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus. Līdz ar to nav konstatēta sabiedrības vēlme sadarboties ar PTAC, kas ir vērtējams kā sabiedrības atbildību pastiprinošs apstāklis. Ņemot vērā augstāk minēto, sabiedrībai par izdarītajiem pārkāpumiem ir uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi; piemērota soda nauda 20 000 eiro apmērā.

Kompānijas valdes loceklis Kristaps Lūsis skaidro, ka uzņēmums saskaras ar darbinieku grūtībām un ļoti bieži veikala vadītājs strādā kasē, kas ir tieši atbildīgs par šo procesu. «Tāpat arī es - uzņēmuma valdes loceklis atsevišķas dienas esmu spiests strādāt aiz kases, jo reāli, atsevišķās situācijās esam spiesti izvēlēties veikalu atvērt vai neatvērt,» viņš uzsvēra.

«Runājot, par sodu, tad tas protams nav samērīgs sods mazam uzņēmumam ar nepilnu 6 miljonu apgrozījumu gadā, tajā pašā laikā Rimi par šādu gadījumu ir saņēmis tieši tādu pašu sodu 20 000 eiro apmērā, bet mūsu apgrozījums nav salīdzināms ar Rimi apgrozījumu, kas ir 750 miljoni eiro gadā,» uzskata K. Lūsis.

« Līdz ar to uzskatu, ka šāda soda piemērošana liecina par vietējo mazo uzņēmumu iznīcināšanu, un nesaskatu, ka šeit ir notikusi patērētāju maldināšana, kā to traktē PTAC, bet šeit gan ir faktors, ka nav darbinieku, kas šīs cenu zīmes izliktu. Iespēju robežās mēs strādāsim ar šo jautājumu. Arī mūsu interesēs ir izvietot cenu zīmes plauktos, jo pircēji neiegādājas produktus bez cenu zīmes. Šāda veida problēmu iespējams konstatēt ikvienā pārtikas preču veikalā, jo visi saskaras ar līdzīgām problēmam. Lēmumu mēs pārsūdzēsim tiesā, bet šāds gadījums liecina par to, kā valsts iznīcina uzņēmumus, jo šāda veida soda naudu mūsu uzņēmums nav spējīgs nomaksāt,» atzīst K. Lūsis.

Kā liecina Lursoft dati, 2018.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,9 miljoni eiro, bet zaudējumi - 88,9 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 61 darbinieks. Uzņēmuma kopējie nodokļa maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 386,2 tūkstošus eiro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 132,37 tūkstošus eiro. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Kristaps Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirgotāja "LaTS" veikalu tīkla apgrozījums pērn sasniedzis aptuveni 280 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kas ir par 5% vairāk nekā 2021.gadā, intervijā sacīja SIA "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Viņš norādīja, ka šādu rezultātu vērtē kā labu, atzīmējot, ka pandēmijas laikā mazajiem veikaliem pat bija vienkāršāk dzīvot, jo daudzi pircēji tos izvēlējās pretstatā lielām tirdzniecības vietām, kurus ierobežojumi skāra vairāk.

Līdztekus "Latvijas tirgotāju savienības" valdes priekšsēdētājs uzskaitīja, ka kopumā "LaTS" tīklā ir vairāk nekā 700 tirdzniecības vietu, tostarp 490 veikali. Tīklā apvienojušies 260 biedri.

Taujāts par izmaiņām tirgotāju sastāvā, Okmanis norādīja, ka 2022.gadā aizvērās 30 veikali, bet savukārt klāt nāca 20.

"Kā jūs redzat, tad vairāk ir tādu lauku mazo veikalu, kuri ir pārtraukuši darbību, un man ir jāsaka, ka galvenais iemesls ir valsts noteiktās prasības," komentēja Okmanis, piebilstot, ka ir jāsaprot, ka veikaliem ar mazu apgrozījumu izpildīt visas prasības ir grūti, un pērn galvenais iemesls tirdzniecības vietu slēgšanai bija iepakojumu depozīta sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LaTS apgrozījums deviņos mēnešos audzis par aptuveni 6%

LETA, 22.11.2023

SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" ("LaTS") apgrozījums šī gada deviņos mēnešos audzis par aptuveni 6%, salīdzinot ar analogu periodu pērn, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

"Šogad situācijai ir tendence stabilizēties," sacīja Okmanis, piebilstot, ka inflācijas kāpums vairs nav tik straujš, kā arī elektroenerģijas cenās vairs nevalda nedrošība.

Vienlaikus Okmanis atzīmēja, ka situācija laukos un pilsētā mazumtirdzniecībā nav vienāda, tostarp ārpus pilsētām attīstības iespējas ir lielākas. Valdes priekšsēdētājs norādīja, ka pilsētās krītas gan "LaTS" apgrozījums, gan pirkumu skaits, kas, viņaprāt, varētu būt saistīts ar zemāku iedzīvotāju pirktspēju, ko cita starpā veicina EURIBOR likmes kāpums un konkurences saasināšanās.

"Vairs nav jūtams arī agrākais apgrozījuma pieaugums brīvdienās un svētku dienās," piebilda Okmanis, stāstot, ka lielo mazumtirdzniecības ķēžu īstenotā konkurences politika ietekmējusi pircēju paradumus, kuri vairs neizvēlas iepirkties mazajos piemājas veikalos tik bieži kā agrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aptauja: Mazos veikalus negatīvi ietekmēs rosinātie alkohola tirdzniecības ierobežojumi

Db.lv, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “LaTS” ietilpstošie mazie veikali neatbalsta apspriešanas procesā esošos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz darba laika ierobežojumus gan darbdienās, gan brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlāku alkohola tirdzniecības sākuma laiku, liecina tīklā veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijas Alkohola nozares asociācijā arī atzīts, ka, samazinoties mazo veikalu darba laikam un pieejamībai pircējiem, tiks veicināta mājās destilētā alkohola brūvēšana un tirgošana, kas savukārt paaugstinās ar to saistīto pārmērīgas alkohola lietošanas risku.

Uz jautājumu, vai vajadzētu ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, 73,33% “LaTS” veiktās aptaujas respondentu atbildēja noliedzoši, bet 10% tam piekrita. Savukārt 83,3% kategoriski nepiekrīt darba laika ierobežošanai dienas beigās, bet tikai 8,3% ir citāds viedoklis.

Attiecībā par iespējami vēlāku alkohola tirdzniecības laika sākumu, kas rosināts no plkst 10:00, 75% tirgotāju atbildējuši noliedzoši, kamēr 16,7% izteikuši piekrišanu šādam ierosinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalna tenisa kortu teritorija kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro

Zane Atlāce-Bistere/LETA, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.aprīļa Jūrmalā tiks atjaunota iebraukšanas maksa visu gadu, turklāt caurlaides cenu plānots noteikt dārgāku nekā līdz šim - trīs eiro apmērā dienā, lēmuši Jūrmalas pilsētas domes deputāti.

Pašlaik vienas dienas caurlaide iebraukšanai Jūrmalā ir divi eiro, līdz ar to pieaugums caurlaides cenai sasniegs 50%.

Kā skaidroja pašvaldībā, iebraukšanas maksa Jūrmalā tika noteikta 1996.gadā, un tās apmērs tajā laikā bija 1 lats ( 1,42 eiro). Pēdējo reizi iebraukšanas maksas apmērs Jūrmalas īpaša režīma zonā tika mainīts 2014.gadā, to nosakot 2 eiro. Ņemot vērā to, ka ik gadu kūrortpilsētā pieaug satiksmes intensitāte, kas rada trokšņa un gaisa piesārņojumu, secināts, ka caurlaides apmērs maksa 2 eiro apmērā nav pietiekami stimulējošs līdzeklis apvedceļa vai videi draudzīgāka transporta izmantošanai. Tāpat tika ņemta vērā kopējā ekonomiskā izaugsme šajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un piemērot to visu gadu

LETA, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas valstīs vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

No tiem puse ir Latvijā bāzētie mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 40% no investīcijām saņēmuši Lietuvas un 10% Igaunijas uzņēmumi. Kopumā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un ieguldījumu apjoms audzis teju trīs reizes, kas apliecina arvien pieaugošo uzņēmumu gatavību piesaistīt finansējumu arī ārpus bankas.

«Aizvadītajā gadā esam īstenojuši virkni aktivitāšu, lai veicinātu finansējuma pieejamību mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas valstīts. Tā pērn esam automatizējuši un vienkāršojuši pieteikuma izvērtēšanas procesu, ļaujot uzņēmumiem saņemt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus vēl ērtāk. Tāpat papildus aizdevumiem paši aktīvi lūkojamies dažādu uzņēmumu virzienā, kuriem būtu saistošs riska kapitāls. Tā, piemēram, nesen veicām ieguldījumu pašmāju uzņēmumā Giraffe360, kā arī iepriekš tādās kompānijās kā Indexo, Visidarbi un Loanstream. Šogad mūsu mērķis ir turpināt iesākto un kāpināt izsniegto finansējumu apmēru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vismaz uz pusi,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) parakstījis rīkojumu par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes sasitošo noteikumu darbības apturēšanu saistībā ar nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu pilsētā un nodevas piemērošanas perioda paildzināšanu no pieciem mēnešiem līdz kalendāram gadam, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

30.septembra domes sēdē pašvaldības deputāti lēma no 2022.gada 1.aprīļa noteikt iebraukšanas maksu visa gada garumā, turklāt caurlaides cenu nosakot trīs eiro apmērā līdzšinējo divu eiro vietā.

Plešs atgādina, ka ministrija bija aicinājusi domi pārskatīt šo lēmumu, tomēr domes veiktie grozījumi saistošajos noteikumos nepamatoja nodevas paaugstināšanu un tās piemērošanas nepieciešamību visa gada garumā. "Diemžēl dome nav izvērtējusi tūrisma nozares intensitātes, tranzīta satiksmes plūsmas, kā arī gaisa piesārņojuma mijiedarbību. Nav arī izvērtēta sasitošo noteikumu kopēja nepieciešamība un sabiedrības intereses, tādēļ ministrija ir izdevusi rīkojumu par pašvaldības sasitošo noteikumu darbības apturēšanu," skaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas tirgotājs SIA «KL Retail» ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu par 20 000 eiro liela soda piemērošanu uzņēmumam.

Patlaban vēl nav zināms, kad lieta tiks skatīta.

Sods uzņēmumam tika piemērots, jo pēc 2018. un 2019.gadā veiktajām pārbaudēm «KL Retail» mazumtirdzniecības vietās PTAC konstatējis, ka kompānijas īstenotā komercprakse cenu norādīšanas jomā ir negodīga.

PTAC konstatējis, ka veikalos, tostarp veikalā «Lats» tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus.

Pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus kompānija ilgstoši neesot tos novērsusi.

PTAC veiktajās pārbaudēs konstatējusi, ka «KL Retail» daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu, daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš, daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības un, atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina

LETA, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, taču tuvākajā laikā pārtikas cenas Latvijā turpinās kristies, lai gan ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" atzina eksperti.

"Cenām pašlaik ir jāiet uz leju, tā ir taisnība. Bet domāt, ka šis kritums visu laiku turpināsies un mēs atkal dzīvosim leiputrijā, kāda bija pirms šī lielā kāpiena… Tā tas nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams. Daudzas izmaksu komponentes ir pieaugušas un tās nesamazināsies. Uz efektivitātes rēķina var kaut ko panākt, bet arī tam ir robežas," uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji atkārtoti aicina samazināt PVN likmi pārtikai 

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā...

Viņa gan norādīja, ka pašlaik izteikt prognozes ir visai sarežģīti, bet domāt, ka viss būs lēti, daudz un lielā izvēlē, nav pamata.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā sacīja, ka pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina. Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir par cenu palielinājumu, nevis samazinājumu.

Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka pārtikas patēriņa cenu inflācija nākamajos mēnešos par trim vai četriem procentpunktiem turpinās samazināties. Viņš gan arī pauda, lai gan tendence ir vienota, var atšķirties skaitļi par to, cik liels patiesībā pašlaik ir pārtikas cenu kāpums mazumtirdzniecībā.

Viņš skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.

Viņš arī minēja, ka vienam konkrētam veikalu tīklam, kura nosaukumu gan Krūzītis neatklāja, ir lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka maijā, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, pārtikas preces bija par 18% dārgākas, veikalu tīkla aprēķini uzrādīja cenu kāpumu par 10%.

"Tagad noteikti pārtikas inflācija jau ir zem 10%. Tas neapšauba kopējo tendenci, bet tas parāda, ka var būt atšķirības arī datos," piebilda Krūzītis.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Tādēļ liela ietekme uz pārtikas cenām būs karam Ukrainā, laika apstākļiem un tam, kas notiek pasaules tirgos.

Viņš uzsvēra, ka prognozes vienmēr ir tikai prognozes. "Ja atceramies, kas notika Covid-19 laikā, kad vienkārši aizvēra robežas un nevarēja ievest neko, kas notiek karā Ukrainā, tad es domāju, ka ekonomikas analītiķiem drīz var nebūt darba, jo viņu prognozes var tikpat labi piepildīties un tikpat labi nepiepildīties," sacīja Gūtmanis.

Tāpat viņš pauda, ka lauksaimniecībā ir jādara viss iespējamais, lai mēs spētu sevi pabarot. "Mums ir jānodrošina vispusēja lauksaimniecības ražošana, lai mēs varam sevi apgādāt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka to ļoti pašlaik izjūt Ukraina, un tas ir tas, uz ko mums primāri būtu jākoncentrējas," uzsvēra Gūtmanis.

Arī SIA "Latvijas tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aicināja neaizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tas sāka būtisko pārtikas cenu kāpumu.

"Es personīgi uzskatu, ka šī ir cena, kas mums ir jāmaksā par šo karu. Tā ir runa par mūsu drošību. Tādēļ arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikalnieks ir tas, kurš šīs cenas dzen uz augšu. Arī tā ir maksa par mūsu mieru un agresora apturēšanu Ukrainā, tādēļ ir jābūt iecietīgiem," norādīja Okmanis.

Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi - ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā gan pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju kritās, tiesa nedaudz - par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevaram runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonālo dārzeņu cenas un akcijas veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; kompānija AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir precīzi izstrādāta stratēģija, profesionāla komanda un drosme nepārtraukti virzīties uz priekšu, domā Reinis Bērziņš, AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs.

Altum pamatvērtības ir izcilība, komanda un atbildība - to zina ikviens, kas pie mums strādā, un tas ir svarīgi, atzīmē R.Bērziņš. Visiem darbiniekiem ir jāsaprot, kāds ir uzņēmuma galvenais mērķis, vīzija, vērtības un kāpēc viņš no rīta ceļas, lai ietu uz darbu, spriež Altum valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka tieši piederības apziņa uzņēmumam stiprina komandas lojalitāti un palīdz kopā sasniegt nospraustos mērķus. Kolektīvam ir jāsaprotas no pusvārda un jābūt uz viena viļņa, ja tā būs - netrūks arī rezultātu, domā R.Bērziņš.

Paņem maksimumu

“Pirmo darba pieredzi guvu vidusskolas laikos, strādājot dažādus palīgdarbus celtniecībā,” atminas R.Bērziņš, uzsverot, ka jau tolaik viņš sapratis, ka darbs nozīmē lielu atbildību. “Es zināju - ja esmu apsolījis ierasties, man jābūt laikā un vienmēr jāizdara labākais, ko spēju. Arī nauda ieguva pavisam citu vērtību, jo es sāku apjaust, cik cilvēks var nopelnīt dienā, nedēļā, mēnesī. Skolas laikos gribēju kļūt par sportistu, jo man ļoti patika basketbols, taču samērā ātri sapratu, ka profesionālis nekļūšu, tāpēc pievērsos citām lietām. Man labi padevās matemātika, mācījos eksaktā novirziena klasē un ar panākumiem startēju dažādās olimpiādēs, taču biju spēcīgs arī komunikācijā - veiksmīgi darbojos debašu klubā un pratu aizstāvēt savu viedokli. Izvēloties savu nākotnes profesiju, neapzināti tiecos pēc kaut kā tāda, kas abas šīs jomas apvienotu, tādēļ pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē,” teic R.Bērziņš, uzsverot, ka pirmie studiju gadi un tajos gūtās zināšanas vēlāk kalpo kā spēcīgs pamats tālākajā profesionālajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus ekonomikā nevar regulēt pārtikas preču piecenojumu un situāciju var atrisināt divos veidos - pircējam izvēloties citu veikalu vai tirgotājiem piemērojot virspeļņas nodokli, pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norādīja, ka LTA 26.jūlijā tikās ar Konkurences padomi (KP), lai pārrunātu pēdējā laika diskusijas par piecenojumiem dažādām precēm un dažādos veikalu tīklos.

Tirgotāju asociācija vienojusies par pētījuma metodikas risinājumiem, kas atvieglos piecenojuma struktūras aprēķinu, it sevišķi mazajos uzņēmumos, tādējādi ietaupot līdz 20 000 eiro aprēķinu veikšanā.

Danusēvičs skaidroja, ka cenu līmeni dažādos veikalos nosaka veikala attīstības fāze, proti tas, vai kompānija vēl investē vai investīcijas jau atgūtas, kā arī piedāvāto preču kvalitāte un servisa līmenis, tostarp apkalpošanas vide un preču atlase.

"Skaidrs, ka "Sky" vai "MC2" būtiski atšķirsies cenās no "Maxima"," sacīja LTA vadītājs, piebilstot, ka vienlaikus pārdomas raisa vienādu preču būtiskās cenu atšķirības dažādos veikalos, piemēram, vietējā ražotāja prece, kas piegādāta veikalam par trim eiro, "LaTS" veikalā maksā četrus eiro, "TOP!" veikalā piecus eiro, bet "Rimi" - 6,5 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spēkā stājas tiesas spriedums par 81 miljona eiro piedziņu no Kargina un Krasovicka

LETA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes 

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības uzņēmumi vēlas diskusiju pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no aprites

LETA, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms viena un divu centu monētu izņemšanas no fiziskās naudas aprites nepieciešama diskusija ar tirdzniecības nozari, kā arī jāizstrādā sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nerastos lieki pārmetumi, aģentūrai LETA pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA atzina, ka viena un divu centu monētas skaidras naudas apritē veido nesamērīgi lielu īpatsvaru un nav šaubu, ka izmaksas to aprites nodrošināšanai nav efektīvas.

"Šīs mazvērtīgās monētas fiziski veido apjomīgu naudas daudzumu, to inkasācija ir dārga, tieši tāpēc ilgtermiņā atteikšanās no viena un divu eiro centu monētām būs ekonomiski pamatots lēmums," sacīja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka, vērtējot šāda lēmuma ieviešanu, situācija jāanalizē gan no uzņēmēju, gan sabiedrības perspektīvas un ir jāņem vērā vairāki aspekti. Piemēram, tirgotājiem ir nepieciešamas atbildes gan par kasu sertifikācijas procesu, kas prasa daudz resursu, gan citām praktiskām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru