Finanses

Par 33 tūkstošu nedeklarēšanu lūdz uzsākt kriminālvajāšanu

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai nodevusi kriminālprocesu pret personu, kura mēģināja ievest Latvijā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas.

2019.gada jūlijā VID amatpersonas lidostā "Rīga" veica reisa Taškenta-Rīga pasažieru un to bagāžas pārbaudi, kuras laikā tika nolemts pastiprināti pārbaudīt kādu 1980.gadā dzimušu Tadžikistānas Republikas pilsoni, kurš Latvijas Republikas robežu šķērsoja pa "zaļo" koridoru, tādējādi apliecinot, ka pie personas vai bagāžā neatrodas preces vai skaidra nauda, kas būtu jādeklarē vai kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai ierobežota.

Veicot padziļināto muitas pārbaudi, personas bagāžā tika konstatēta nedeklarēta skaidra nauda vairākās valūtās - 6 230 eiro, 30 080 USD, 500 RUB un 200 TJS, kas ir ekvivalents 33 304,07 eiro. Persona tika aizturēta, un ar tiesas lēmumu izņemtā nauda arestēta.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika veiktas visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, lai iegūtu pietiekamu pierādījumu kopumu, un šī gada februārī kriminālprocess tika nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc Krimināllikuma 195.2 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

VID atgādina, ka 2019.gada 1.jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, t.sk., Krimināllikumā, kas paredz, ka par skaidras naudas nedeklarēšanas vai nepatiesas deklarēšanas uz valsts ārējās robežas no 10 000 eiro līdz 21 500 eiro konstatēto faktu fiziskai personai iestājas administratīvā atbildība.

Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda, kas pārsniedz 21 500 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti", 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru