Šā gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) par kukuļošanu aizdomās turētā Jāņa Sprinovska kompānija SIA Sprino noslēgusi vairāk nekā 4,57 miljonus latu vērtu konkursu par šķeldas katlumājas būvniecību Daugavpilī, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.
Konkursā pieteicās trīs uzņēmumi – a/s UPB, Viļņā reģistrētā UAB Naujoji Šiluma, kā arī personu grupa SIA CBT Birojs, SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG, SIA Remce un Agro Forst & Energietechnik, un par uzvarētāju tika atzīts pēdējais. Konkursu savukārt izsludināja SIA Sprino.
SIA Sprino reģistrēta 2006. gadā Rīgā, un kā tās pamatdarbības veids norādīta neklasificēto individuālo pakalpojumu sniegšana, kā arī tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 5069 latu apgrozījumu, kā arī ar 165 tūkstošu latu zaudējumiem. Uzņēmumā 2012. gadā tika nodarbināti četri darbinieki, savukārt vienīgā valdes locekļa amata pienākumus pilda Viesturs Razumovskis.
Savukārt tās vienīgais īpašnieks ekspremjera Andra Šķēles kādreizējais biznesa partneris J. Sprinovskisbija sešu personu vidū, ko aizdomās par kukuļošanu 2013. gada februārī aizturēja KNAB darbinieki. Tāpat aizturēto vidū bija arī Daugavpils vicemērs Vjačeslavs Širjakovs un pašvaldības kapitālsabiedrības Daugavpils siltumtīkli valdes loceklis Māris Laudiņš.
J. Sprinovski un V. Širjakovu tiesa no apcietinājuma atbrīvoja šā gada maija beigās apmaiņā pret attiecīgi 50 tūkstošu latu un 100 tūkstošu latu apjomīgām drošības naudām. J. Sprinovskim piemērots drošības līdzeklis - liegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietām.
Gada sākumā KNAB informēja, ka par lēmumu pieņemšanu kāda komercuzņēmuma interesēs nodots vismaz 120 tūkstošu eiro liels kukulis. Visticamāk, tas saistīts ar vienu no daudzmiljonu līgumiem, ko J. Sprinovskim piederošie uzņēmumi slēguši ar Daugavpils domi, iepriekš rakstīja deputatiuzdelnas.lv
Medijos iepriekš izskanēja, ka KNAB ierosinātā kriminālprocesa centrā, visticamāk, ir līgums par siltumenerģijas pirkšanu, kas paredz, ka J. Sprinovskim piederošā SIA Batergo apņemas piegādāt enerģiju uzkarsēta ūdens veidā Daugavpils siltumtīklu trešajai siltumcentrālei jeb TEC3. Līgumu ar Batergo par 6,2 miljoniem Daugavpils dome noslēdza 2012. gadā. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, KNAB aizdomīgi šķituši līguma punkti, kas paredz, ka vecās siltumtrases tiek demontētas, savukārt jaunās trases būs jau Batergo īpašums, ziņoja Latvijas Radio.
Līdzīgu līgumu 2011.gadā pašvaldība noslēdza ar citu J. Sprinovskim pilnībā piederošu uzņēmumu SIA Sprino. Tā vērtība bija 9,5 miljoni latu, lai gan tajā pašā gadā tās apgrozījums bija tikai 71 tūkstotis latu.
Vēl 2002. gadā uzņēmums Energo-Din, kurā J. Sprinovskim pieder 49% daļu, ieguva līgumu ar Daugavpils siltumtīkliem par koģenerācijas staciju būvi un siltuma piegādi uz 20 gadiem. Pilsētas vadība vēlāk šo līgumu atzina par neīstenojamu, tomēr gāzes koģenerācijas staciju Daugavpilī 2009. gadā uzbūvēja cita viņa firma BK Enerģija un šajā pašā gadā ieguva tiesības būvēt arī šķeldas katlumāju Križu mikrorajonā. Koģenerācijas stacijas ražo ne tikai siltumu, bet arī elektrību, ko pārdod obligātajā iepirkumā par paaugstinātu cenu, ko gala rezultātā sedz patērētāji. 2012. gadā BK Enerģija, kurai pieder arī vēja ģenerators Liepājā, bija viens no lielākajiem valsts atbalsta saņēmējiem - obligātajā iepirkumā tā pārdevusi elektroenerģiju par 2,9 miljoniem latu, iepriekš ziņoja Nekā personīga.
15 megavatu (MW) šķeldas katlumājas būvniecība paredzēta Daugavpilī, Mendeļejeva ielā 13A.
