Jaunākais izdevums

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

“Šobrīd esam piektā lielākā gaļas liellopu audzētava Latvijā un Luminor sniegtais atbalsts ļaus mums optimizēt resursus un ēkas, pārvēršot teritorijā esošo piena pārstrādes cehu par ražošanas ēku ar īsu produkcijas kustības ceļu. Plānots, ka pielāgotais cehs ļaus saimniecībai paplašināties un realizēt savus bioloģiskos gaļas liellopus kā arī sniegt kaušanas un pārstrādes pakalpojumus citām bioloģiskajām saimniecībām. Savukārt nepieciešamie apgrozāmie līdzekļi būs vērtīgs papildinājums mūsu tālākajā attīstībā, tos ieguldot produkcijas pilnveidošanā un saimniecības attīstībai,” saka SIA Rukši valdes loceklis Pers Winge Petersens.

“Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem redzam, ka 2020. gads liellopu audzētājiem bijis veiksmīgs ¬– tā laikā 2,3 reizes pieaudzis vidējais liellopu skaits vienā saimniecībā. Tāpat palielinājies atbalsts ciltsdarba liellopu audzētājiem un to veiktajām aktivitātēm ganāmpulka labturības paaugstināšanā. Esam gandarīti atbalstīt SIA Rukši to turpmākajā attīstībā, pilnveidojot to rīcībā esošās ēkas un uzlabojot mājlopu dzīves apstākļus. Uzņēmuma paraugs būs arī iedrošinājums citām saimniecībām, balstoties uz augošo ganāmpulka apjomu, izmantot arī mūsu piedāvājumu tehniskā nodrošinājuma vai ražošanas ēku modernizēšanā, saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

SIA Rukši atrodas Aizputes novada Kazdangas pagastā. Uzņēmums dibināts 2003. gadā un no 2007. gada nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. SIA Rukši ieguvuši gan bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, kā arī šķirnes saimniecības statusu. Šobrīd uzņēmumā tiek nodarbināti 8 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liels daudzums Latvijā izaudzēto liellopu tiek eksportēti un kļūst par ārvalstu ražotāju attīstības un izaugsmes pamatu. Lai šo situāciju mainītu, kooperatīvā sabiedrība Latvijas liellops ir noslēgusi vienošanos ar SIA Cēsu gaļas kombināts, kurš piedāvā paaugstinātu fiksētu iepirkuma cenu.

Tādējādi sperts pirmais solis liellopu nozares vertikālās integrācijas virzienā, kur savs ieguvums ir gan pārstrādātājiem, gan arī audzētājiem. Šāds sadarbības modelis varētu būt arī sekmīgs risinājums starp audzētājiem un pārstrādātājiem citās pārtikas produktu grupās.

Neizmantotās attīstības iespējas

«Visos iespējamos, politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un patērētāju līmeņos tiek daudz runāts par pašmāju tautsaimniecības attīstību, ekonomisko transformāciju, Zaļo kursu, jaunām darba vietām, lielākiem eksporta ienākumiem un prāvākiem nodokļu maksājumiem. Taču, lai īstenotos darbos, ir nepieciešams, ka to, ko izaudzē pašmāju lauksaimnieki, šeit pat arī pārstrādātu augstas pievienotās vērtības produktos un tad realizētu Latvijas, vai vēl jo vairāk ārvalstu noieta tirgos,» uzsver Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums

Māris Ķirsons, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2021.gada augusta līdz šī gada jūlijam vidējā liellopa gaļas cena Latvijā palielinājusies par 32,8%, bet Eiropas Savienībā (ES) par 22,5%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati.

Tāpat jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijā novērots cenu pieaugums: bullim - 6%, govij - 2,9%, bet telei 5,1%. Toties iepirkuma cena liellopa liemenim uz 100 kilogramiem bija: bullim - 390,60 eiro, govij - 352,72 eiro, bet telei - 414,97 eiro.

Vienlaikus, ES vidējā govs liemeņa iepirkuma cena bija 453,74 eiro uz 100 kilogramiem, bet Lietuvā - 509 eiro, Igaunijā - 541,03 eiro, Polijā - 426,91 eiro, bet Nīderlandē - 402,26 eiro.

ZM dati arī liecina, ka, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, šogad jūlijā nokauts par 16,4% mazāk piena buļļu, par 27,9% mazāk gaļas šķirnes liellopu un par 5% mazāk zīdītājgovju. Tādējādi par 16,5% samazinājies iegūtais kautsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna uz trīsdesmit dienām pārtraukusi liellopu gaļas eksportu, lai samazinātu cenu pieaugumu pašmāju tirgū.

"Tā kā pieaug liellopu gaļas cena iekšējā tirgū, valdība nolēmusi veikt virkni pasākumu, kuru nolūks ir regulēt šo sektoru, ierobežojot spekulāciju," teikts Argentīnas prezidenta kancelejas pirmdien izplatītajā paziņojumā.

Uz 30 dienām aizliegts arī liellopu ādu eksports.

Argentīna ir viena no lielākajām liellopu gaļas eksportētājām pasaulē. 2020.gadā tā eksportēja 819 000 tonnu liellopu gaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu

LETA--AFP, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"" šogad uzņēmuma attīstībā investēs 2,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Kā norādīja uzņēmuma pārstāvji, "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"" plāno uzbūvēt jaunu ēku efektīvākai produkta gala apstrādes un iepakošanas procesa veikšanai, kā arī uzbūvēt saules parku, kas ļaus samazināt enerģijas izmaksas un daļu no produktiem saražot, izmantojot videi draudzīgu enerģiju.

Kā skaidroja uzņēmuma pārstāvji, lai arī jāstrādā augstas nenoteiktības apstākļos, uz šo gadu uzņēmumā raugās konstruktīvi un tiek plānoti vairāki attīstības virzieni. Uzņēmums jau ir izsludinājis vairākus iepirkumus iekārtu iegādei un būvniecības veikšanai.

"Viens no virzieniem ir eksportspējīgo produktu attīstība, palielinot ražošanas efektivitāti, automatizējot produktu ražošanu un digitalizējot procesu uzskaiti," atzīmēja uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugošās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, secinājis Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Noo Lihatoostus", kas Latvijā pazīstams ar preču zīmi "Noo Cepeškungs".

NOO Cepeškungs pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs uzsver, ka šī tendence ir satraucoša, kam drīzumā tai var pievienoties vēl viena – cilvēki vairāk pirks lētāku, lai arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu pārtiku.

“Ja daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamākie pircēji pagaidām seko akciju piedāvājumiem Latvijas pārtikas veikalos, regulāri mainot iepirkšanās vietas, lai strauji pieaugošās inflācijas dēļ uzturā lietotu ierasto pārtiku, tad bīstamāka pircēju paradumu maiņa var izrādīties, ka šādos apstākļos ir iespēja pārdošanu izvērst lētāku, bet uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu produktu ražotājiem un izplatītājiem – piemēram, kuri gaļas produktiem procentuāli daudz pievieno mehāniski atdalīto vistas gaļu jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masu. Šādā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes. Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu,” norāda J.Grīnbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbus pie jaunās “Lidl” veikala ēkas celtniecības Kalnciema ielā, tiek uzsākta projekta otrā kārta – par “Lidl” līdzekļiem pārbūvēs un modernizēs Melnsila ielas krustojumus ar Kristapa ielu, Kalnciema ielu un Kapseļu ielu.

Tiek plānots, ka krustojumu pārbūve ilgs līdz septembrim.

Projekta gaitā šajos trīs krustojumus tiks uzstādīti viedie luksofori satiksmes plūsmas uzlabošanai, ierīkotas un izgaismotas gājēju pārejas, izbūvēta papildjosla labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru Melnsila un Kapseļu ielu krustojumā. Krustojumu modernizācijas projektu izstrādāja SIA “Tomus”, bet būvdarbus veiks SIA “Aimasa”. Kopējās “Lidl” investīcijas Melnsila ielas krustojumu modernizācijā un satiksmes plūsmas uzlabošanā pārsniegs 400 000 eiro.

Melnsila un Kapseļu ielas krustojumu pilnībā modernizēs, izveidojot papildjoslu labā pagrieziena ērtākai veikšanai virzienā uz centru. Tiks izveidotas gājējiem drošas pārejas, kuras marķēs ar labi redzamām “zebrām”. Satiksmes plūsmas regulēšanai tiks uzstādīti viedie luksofori. Redzamības uzlabošanai arī uzstādīs jaunus LED gaismekļus. Lietus un sadzīves kanalizācijas vajadzībām pilnīgi no jauna izbūvēs mūsdienīgu noteksistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru